Par preses konferenci

Privatizācijas aģentūrā

Jānis Naglis

Gada rezultāti skaitļos un faktos

Līdz gada beigām atlikušas tieši divas nedēļas. Šis ir tas laiks, kad uzņēmumi, organizācijas un iestādes izvērtē paveikto un nosprauž nākotnes uzdevumus. Lai arī ne visai patīkamiem notikumiem bagāts, tomēr ražens un veiksmīgs aizejošais gads ir bijis Privatizācijas aģentūrai (PA). Par to liecina pirmām kārtām starptautisko institūciju atsauksmes par privatizācijas gaitu Latvijā. Tiklab Eiropas Komisija 1998.gada rudens Latvijas progresa ziņojumā, kā arī Eiropas parlamenta Ārlietu komisija 1998.gada decembra ziņojumā par Latvijas progresu akcentē mūsu valsts lielos panākumus galvenajos makroekonomiskajos rādītājos, privatizācijas procesa īstenošanā un lata stabilitātes nodrošināšanā. Tiek uzsvērts, ka Latvijas ekonomiskais pieaugums ir kļuvis straujāks, jo īpaši tādēļ, ka palielinājies piesaistīto investīciju apjoms un Latvijā ieplūst tiešās ārvalstu investīcijas, ko nodrošinājis paātrinātais privatizācijas process.

Apkopojot aizvadītā gada rezultātus, PA ģenerāldirektors Jānis Naglis 16.decembrī notikušajā preses konferencē informēja, ka šogad ir pieņemti lēmumi par privatizācijas pabeigšanu 55 objektos, kuros ieguldītas investīcijas 1,9 miljonu latu apmērā, tas ir, 6,6 reizes vairāk, nekā bija plānots. Arī strādājošo skaits visos privatizētajos objektos palielinājies — kopumā 1,3 reizes. Objektu kopējā pārdošanas cena nedaudz pārsniedza 5,2 miljonus latu; 46,09 procenti šīs summas tika nomaksāti latos un 53,91 procents — sertifikātos. Daži no minētajiem objektiem nedaudz kavēja maksājumu termiņu, bet tas soda naudas veidā ļāva papildināt budžetu. Taču kopumā visi jaunie saimnieki norēķinājušies precīzi saskaņā ar pirkšanas–pārdošanas līgumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.34, kas nosaka maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un maksātnespējīgo valsts kontrolēto statūtsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību, PA šogad maksātnespējīgajiem un bankrotējušajiem uzņēmumiem piešķīrusi prāvu summu — vairāk nekā divus miljonus latu. Kā norādīja J.Naglis, lēmums par šādu prasījumu apmierināšanu tiek pieņemts gandrīz katrā PA valdes sēdē.

Privatizācijas aģentūrai darba netrūks arī nākamgad. Ir sagatavots jauns MK rīkojuma projekts par vēl aptuveni 18 objektu nodošanu privatizācijai. Kā izteicās J.Naglis, zināma garantija nākamā gada darbībai ir arī tas, ka valdība par vienu no budžeta ieņēmumu nodrošināšanas iespējām pasludinājusi ienākumus, ko dod privatizācija. Un summa nebūt nav maza. Nākamā gada budžetā PA vajadzēs ieskaitīt apmēram 40 miljonus latu (precīzs skaitlis kļūs zināms pēc tam, kad Saeima būs izskatījusi budžeta projekta labojumus). Pašvaldību privatizācijas fondos būs jāpārskaita 6 līdz 10 miljoni latu, savukārt aptuveni 6 miljonus latu vajadzēs piešķirt maksātnespējīgajiem un bankrotējušajiem uzņēmumiem darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Zināmu summu nāksies tērēt arī dzīvojamo māju nodošanai pašvaldībām vai arī to savešanai kārtībā tā, lai tās varētu nodot, sacīja J.Naglis. Kā piemēru viņš minēja Slokas celulozes un papīra fabrikas mājas. Sākotnēji vietējā pašvaldība lūdza valsts pabalstu 700 tūkstošu latu apmērā. Šobrīd gan šī summa ir krietni sarukusi un kad eksperti izanalizēs iespējas izbūvēt neatkarīgas katlu mājas, lai namus beidzot varētu apkurināt, droši vien saruks vēl. Šādu piemēru ir daudz, un, kā atzina J.Naglis, jārēķinās ar to, ka būs jāizdod prāvi naudas līdzekļi. Tas savukārt nozīmē, ka jāturpina lielo uzņēmumu privatizācija.

J.Naglis izteica gandarījumu par a/s "Ventspils nafta" (VN) un tās stratēģiskā partnera "Latvijas naftas tranzīta" sekmīgo darbību. PA uzsākusi pārrunas ar vairākām bankām par iespēju izvietot VN akcijas starptautiskajās biržās. Acīmredzot nākamā gada pirmajā ceturksnī tiks izraudzīta banka, kura varētu organizēt šo procesu, kas ļautu piesaistīt Latvijai pasaulslavenus investorus.

"Latvijas kuģniecībai" —

savu stratēģisko investoru

Ja privatizējamajai akciju sabiedrībai "Latvijas kuģniecība" (LK) netiks piesaistīts stratēģiskais investors, nav nekādu cerību uz LK akciju izvietošanu starptautiskajās biržās, 16.decembrī sarīkotajā preses konferencē uzsvēra Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis. Vismaz šobrīd, ņemot vērā kuģniecības pašreizējo stāvokli, tas ir nereāli, viņš teica. Tāds ir arī ārvalstu speciālistu nepārprotams atzinums. Piemēram, kredītreitingu aģentūra "Fitch IBCA" ziņojumā par Latviju pozitīvi vērtē akciju vairākuma pārdošanu stratēģiskajiem investoriem, uzsverot, ka tā "apvienojumā ar ievērojamu ārvalstu investoru līdzdalību ir nodrošinājusi Latvijā augstu privatizācijas kvalitāti, īpaši attiecībā uz uzņēmumu restrukturizācijas tempu, vadības struktūru un pieeju brīvam kapitālam".

Arguments, ka mazie investori nodrošinās LK attīstību un lielāku kapitāla atdevi, neiztur kritiku, jo prakse to līdz šim nav apstiprinājusi. Lai LK stabili turētos ar mazo investoru un sīko akcionāru atbalstu, nepieciešami augsti profesionāli analītiķi, kas spētu sekot situācijai kuģniecībā un sniegt mazajiem investoriem dziļi analītiskus pārskatus, norādīja J.Naglis. Diemžēl šobrīd mūsu valstī ir ļoti maz šādu analītiķu. Šai ziņā mēs atpaliekam no valstīm, kur ir augsti attīstīts kapitāla tirgus.

Viena no vissmagākajām problēmām "Latvijas kuģniecībā" ir tai piederošo kuģu lielais vidējais vecums — 18,7 gadi. Turklāt 14 tankkuģi un 10 refrižeratorkuģi ir vairāk nekā 20 gadu veci. Tātad ir skaidrāks par skaidru — lai atjaunotu floti, nepieciešami lieli līdzekļi, un tos faktiski var nodrošināt tikai ar stratēģiskā partnera piesaistīšanu.

Otrs svarīgs uzdevums ir nostiprināt LK vadību — to atzīst visi: pati vadība, starptautiskie auditori un potenciālie stratēģiskie partneri, kas iepazinušies ar situāciju LK.

Gita Kronberga, "LV"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"