Biznesa saites — internacionālas

Par investīcijām

nekustamajā īpašumā

un tautsaimniecībā

Ernesto Preatoni

Dzīvojamo namu rajona Ilmarisi makets

Universālveikals "Demini" Tallinas vecpilsētā

Jaunais tirdzniecības centrs "Kristīne" Tallinas centrā

Igaunijā un tagad arī Latvijā aktīvu darbību izvērsis itāliešu uzņēmējs Ernesto Preatoni, kas specializējies nekustamā īpašuma biznesa jomā. Kā jau informējām, E.Preatoni pieder lielākā Igaunijas nekustamo īpašumu attīstības kompānija "Pro Kapital".

Firma "Pro Kapital" pērnā gada rudenī izveidoja meitasuzņēmumu Latvijā. Arī šeit jau uzsākta nekustamā īpašuma iegāde un restaurācija. Piemēram, Stabu ielā 19 tiek restaurēta dzīvojamā ēka, kurā būs biroji un dzīvokļi. Savukārt Tallinas ielā 5/7 firma nopirkusi veselu kvartālu ar 15 ēkām. Pēc celtniecības darbu pabeigšanas dažādas firmas varēs iegādāties telpas arī šeit.

Viens no "Pro Kapital" lielākajiem pirkumiem ir šā gada 22. augustā Privatizācijas aģentūras rīkotajā izsolē iegādātās Pasaules tirdzniecības centra akcijas par 196 tūkstošiem latu. Firma plānojusi investīcijas palielināt līdz vienam miljonam latu.

"Pro Kapital" sevi piesaka Igaunijā

Viens no ievērojamākajiem notikumiem akciju sabiedrības "Pro Kapital" darbībā Tallinā bija universālveikala "Demini" atklāšana 10.decembrī. Šis veikals atrodas pašā Vecpilsētas centrā, Viru un Venes ielas stūra ēkā, un ir nosaukts itāliešu tirgotāja Bazilio Demini vārdā. Vairāk nekā pirms gadsimta šis vīrs bijis viens no pirmajiem itāliešu tirgoņiem Igaunijā.

Universālveikals ir plašs un gaišs, izvietots pagrabstāvā un vēl trīs stāvos, un tā kopējā platība ir 3900 kvadrātmetru. Šeit savu produkciju piedāvā pazīstamas itāliešu firmas. Savukārt nama augšstāvos iekārtoti ekskluzīvi dzīvokļi. Jāpiebilst, ka ēkas restaurācija veikta gada laikā un tās celtniecības izmaksas sasniegušas 75 miljonus kronu.

Turpat Vecpilsētā, Venes ielā 19, šogad pabeigta dzīvojamo namu kvartāla (tā kopējā platība ir 2300 kvadrātmetru) restaurācija un iekštelpu izbūve. Tā, protams, atbilst visām mūsdienu prasībām. Tukši palikuši vairs tikai daži dzīvokļi, bet visus pārējos savā īpašumā iegādājušies ārvalstu firmu un vēstniecību darbinieki.

Strādāt ātri un kvalitatīvi ir firmas "Pro Kapital" stilā. Uzņēmuma birojs atrodas pašu būvētā Biznesa centrā. Šeit ir arī viena no firmas īpašniekiem un akcionāru padomes priekšsēdētāja Ernesto Preatoni darba kabinets. Šo biroja ēku un dzīvojamo māju kompleksu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz gadu mijai. Lielākā daļa visu biroju ir jau pārdota. Dzīvojamās mājas, kas atrodas iekšpagalmā, arī ir pievilcīgas to modernās apdares un pietiekami zemo cenu dēļ.

Par ekskluzīvu var nosaukt topošo dzīvojamo māju rajonu Ilmarisi, kas atrodas pilsētas centra rajonā pašā jūras krastā. "Pro Kapital" iegādājās īpašumā bankrotējušu rūpnīcu un, izmantojot pirmpirkuma tiesības — arī zemi. Patlaban no rūpnīcas korpusiem palikušas vairs tikai dažas mūra atliekas. Uzbūvēta viesnīca ar divlīmeņu numuriem. Viena kvadrātmetra cena — 1000 dolāru. Numurus iespējams iegādāties īpašumā, un to parasti izmanto vēstniecību un firmu pārstāvniecības. Ja pašai firmai kādu laiku numurs nav vajadzīgs, tā to var izīrēt. Drīz šajā kompleksā ekspluatācijā nodos dzīvojamo māju ar 20 dzīvokļiem, kas iebūvēti kādreizējā administratīvajā korpusā. 100 kvadrātmetru lielajā dzīvoklī ir divas guļamistabas, virtuve, kas apgādāta ar visām nepieciešamajām iekārtām, vanna un sauna. Savukārt pārējās mājas un tirdzniecības komplekss, kā arī autostāvvietas tiks pabeigtas līdz 2000. gadam un tā kopējās izmaksas būs 350 miljoni kronu.

Jāpiebilst, ka Tallinā plānots izbūvēt vēl trīs dzīvojamo namu rajonus. To dzīvojamā platība pārsniegs 228,5 tūkstošus kvadrātmetru un paredzams, ka izmaksas sasniegs divus miljardus kronu.

Taču tie nebūt nav lielākie projekti. "Pro Kapital" patlaban būvē tirdzniecības centru "Kristīne" Tallinas centrā, kur tirdzniecības platība būs 25 tūkstoši kvadrātmetru. Šeit tiks izvietotas arī apkalpojošās nozares — banku filiāles, pasts utt. Arhitekta Džino Tamīni iecere ir veidot it kā savdabīgu staciju ar lielu halli, no kuras iespējams iekļūt dažādos veikalos. Paredzēta arī zaļā zona, kur atradīsies kafejnīcas, bāri un restorāni. Tirdzniecības centrā vietas tiks izīrētas, nevis pārdotas. Turklāt iecerēts, ka šeit telpas piedāvās tikai tām firmām, kam citur Tallinā nav savu veikalu.

Nenoliedzami, ka nekustamā īpašuma tirgū firma "Pro Kapital" Igaunijā ieņem vadošo vietu. Laikā no 1995. līdz 1998. gadam dažādos projektos investēti 128 miljoni kronu.

Baltijas valstis — vienots tirgus

Igaunijas Investīciju aģentūras direktors Agu Remmelgs, iepazīstinot ar ārzemju investoru darbību valstī, minēja iespaidīgus skaitļus. No 1987. līdz 1998. gadam šeit investēti 2 miljardi dolāru. Rekordgads bijis pērn, kad tiešās investīcijas Igaunijā bija 300 miljoni dolāru. Savukārt šogad plānots, ka investīciju apjoms pārsniegs 400 miljonus dolāru.

Vēsturiski izveidojies, ka Igaunijai vislabākā sadarbība ir ar kaimiņvalstīm Somiju un Zviedriju, kas tās ekonomikā ieguldījušas visvairāk līdzekļu (attiecīgi 31 un 18 procentus), savukārt Amerikas Savienotās Valstis — 6 un Dānija — 5 procentus.

Visvairāk — 38 procenti investīciju — ieguldīts tautsaimniecībā. Transportā un komunikāciju sistēmās — 13 procentu, finansu nozarē — 11 procentu un nekustamajā īpašumā — 8 procenti. Interesanti, ka Zviedrijas uzņēmēji ieinteresēti ne tikai banku biznesa attīstībā, bet arī preses izdevumos, jo finansējuši divus lielākos plašsaziņas līdzekļus — laikrakstus "Ekspress" un "Postimees".

A. Remmelgs uzsvēra — ja kāda ārvalstu kompānija iegulda līdzekļus Igaunijas uzņēmumos, tad tā noteikti centīsies investēt arī Lietuvā un Latvijā. Baltijas valstis tiek uztvertas kā vienota telpa. Kaut arī savstarpēji tās sevi uzskata par konkurentēm, tomēr daudz lielāks ieguvums ir tad, ja rasti sadarbības partneri. Tad investīciju pielietojumam iespējams izstrādāt vienotu programmu.

Latvija un Igaunija arī iegulda līdzekļus viena otras ekonomikā. Patlaban starp visiem Igaunijas ārvalstu investoriem Latvija ieņem 17.vietu, jo šajā kaimiņvalstī ieguldījusi 10 miljonus dolāru.

Stāsta A. Remmelgs:

— Visi investori ir vienādi, un likumdošana neparedz nekādus atvieglojumus ārvalstniekiem. Uzskatām, ka vietējās investīcijas tautsaimniecības attīstībai ir tikpat nozīmīgas. Turklāt, kā rāda pieredze, Ziemeļvalstu uzņēmēji vispirms investē Igaunijā un pēc tam meklē ceļu uz Lietuvu un Latviju. Savukārt investori no Vācijas kā pirmo izvēlas Latviju, Lietuvu, un Igaunija ir tikai trešā.

— Kā sokas ar privatizāciju jūsu valstī?

— Patlaban 80 procenti uzņēmumu ir privatizēti. Nākamgad paredzēta dzelzceļa mezglu, Igaunijas "Telekom" un elektroenerģijas ražošanas objektu privatizācija. Jāpiebilst, ka valsts dienvidu daļā pasažieru pārvadāšana nodota privātuzņēmēju ziņā. Vissvarīgākā ir dzelzceļa līnija Narva – Tallina, jo tā ir galvenā tranzīta maģistrāle.

Ārvalstu investori nekādi nav ierobežoti zemes iegādē īpašumā. Lai gan vietējai municipalitātei dotas tiesības izlemt — pārdot konkrētu zemes gabalu vai nē. Pēdējā laikā zemes cenas paaugstinās.

— Kādu jūs saskatāt nākotni?

— Mēs esam pārāk mazas valstis, lai vienas pašas cīnītos pret lielo pasauli. Turklāt pasaulē valda tendence apvienoties — gan kapitāla, gan darbības ziņā. Ja gribam būt Eiropas Savienības daļa, tad arī mūsu ekonomikai jābūt savstarpēji saistītai.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Rīga — Tallina