Par racionālu

saimniekošanu

Kartupeļu audzētāji savā kārtējā sanāksmē 9. decembrī kā vienam no galvenajiem tematiem pievērsās iekšējā tirgus aizsardzības problēmām.

Valsts augu aizsardzības stacijas ar karantīnas daļu priekšnieka vietnieks Agris Bokums pastāstīja, ka valsts inspektori strādā četrās ostās — Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Salacgrīvā. Pēdējā gan lielākoties veic kokmateriālu nosūtīšanas operācijas.

Patlaban valstī notiek tiesību aktu harmonizācija ar Eiropas Savienības likumdošanu. Tas nozīmē, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir izstrādāt likumdošanas aktus par dārzeņu eksportu un importu. Jau tuvākajā nākotnē — līdz 2000. gada 1. janvārim — būs jāreģistrējas visiem kartupeļu audzētājiem. Aizpildot noteiktas formas veidlapas, vajadzēs norādīt kartupeļu platības, telpu plānu, dokumentāciju par importa un eksporta operācijām utt. Tāpat jābūt brīvi pieejamām pārbaudēm. Novērojumi jāveic pašiem kartupeļu audzētājiem.

No 4500 paraugiem, kas ņemti 88 Latvijas saimniecībās, tikai piecās atrasta nematode; pavisam bija inficēti 17 hektāru. Oktobra sākumā tika konstatētas infekcijas slimības no Polijas ievestajos kartupeļos. No Polijas un Baltkrievijas patlaban aizliegts ievest sēklas kartupeļus.

Ļoti grūti ir cīnīties pret slimību izplatīšanos, jo nav iespējams izkontrolēt, vai tirgū pirktie importa galda kartupeļi netiek stādīti mazdārziņos. Latvijā līdz decembrim izdotas 150 atļaujas kartupeļu ievešanai — tas ir 15 tūkstošiem tonnu pārtikas, tikpat daudz sēklas un 1000 tonnu kartupeļu pārstrādei. Jāpiebilst, ka Eiropas Savienībā šādas atļauju sistēmas nav. Lai cīnītos pret šīm bīstamajām kravām, izvērsta sadarbība ar robežinspekciju. Patlaban noteikts, ka kravas lielums nedrīkst pārsniegt 20 tonnu, obligāta ir bakterioloģiskā kontrole uz robežas. Analīžu rezultāti ir gatavi pēc divām dienām.

Nākamais solis ir valsts normatīvo dokumentu izstrāde. Ministru kabineta noteikumos, kas patlaban tiek gatavoti, tiks ietverts augiem kaitīgo organismu saraksts, kā arī infekcijas slimību saraksts. Tai skaitā arī septiņi vīrusi, kas līdz šim pie mums nav konstatēti, bet ir ļoti izplatīti, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs.

Jāņem vērā, ka Latvijā 85 procentiem tupeņu audzētāju kartupeļu lauku platība nav lielāka par hektāru. Tā ka pilnīgi iespējams, ka tirgū pirktie galda kartupeļi var tikt izmantoti sēklai. Nav nemaz tik viegli kādai atsevišķai valstij aizliegt kartupeļus ievest. Sevišķi tagad, kad Latvija iestājusies Pasaules tirdzniecības organizācijā, jāievēro izvirzītie noteikumi. Piemēram, Polijai kartupeļus importēt var aizliegt tikai tad, ja uz robežas vairākas kravas nosūtītas atpakaļ. Bet šāda gadījuma vēl nav bijis.

Valsts Sanitārās robežinspekcijas priekšnieka vietniece Anda Bušmane iepazīstināja ar to valstu sarakstu, kas pēdējos mēnešos ievedušas Latvijā kartupeļus. No jūlija līdz decembra sākumam ievestas 1000 tonnas kartupeļu. Visvairāk — 492,5 tonnas par 3 līdz 7 santīmiem kilogramā — ievedusi Polija. Eksportētāju vidū ir arī Beļģija, Dānija, Itālija, Lietuva un Igaunija. Vidējā cena bijusi no 3,5 līdz 8 santīmiem par kilogramu.

Protams, vēl ir arī liels daudzums kontrabandas ceļā ievesto kartupeļu, par ko liecina zemās iepirkuma cenas Rīgas Centrāltirgū. Par to īpaši sašutuši bija visi kartupeļu audzētāji.

Latvijas kartupeļu audzētājiem aktīvi jārīkojas, lai ietekmētu vietējo tirgu. Par to pārliecinājies arī Bauskas rajona Iecavas pagasta zemnieks Jānis Pastars, apmeklējot pieredzes braucienā Holandi, kur iepazinies ar trīs lielāko kartupeļu un dārzeņu audzētāju firmu darbu. Holandieši ieinteresēti pēc iespējas lielākā savas produkcijas, tajā skaitā arī sēklas materiāla, importā. Tāpēc izveidots Austrumeiropas propagandas centrs, kas strādā ar šīm valstīm.

Holandē 22 procentus kartupeļu audzē sēklai, 44 procentus — pārstrādei un 35 procentus — cietei. Galda kartupeļi ietilpst pēdējo divu skaitā. Iekārtota vairumtirdzniecības bāzu ķēde. Visu diennakti tajās notiek kartupeļu mazgāšana, šķirošana un fasēšana. Cilvēki strādā vairākās maiņās, lai nodrošinātu lielveikalu pasūtījumus. Iespējams izpildīt arī pieprasījumus pēc kādas noteiktas šķirnes kartupeļiem, safasēt tos dažādos iepakojumos.

Kooperācijas sistēma Holandē aptver visas fermeru saimniecības. Un tās attiecīgi sadarbojas ar veikaliem, piegādājot preces.

Kā uzskata Jānis Pastars, Latvijā iespējams izaudzēt tik daudz kartupeļu, lai pilnīgi apgādātu vietējo tirgu. Par augstu ražu tiek uzskatītas 47 tonnas no hektāra, savukārt Holandē iegūst 100 tonnu no hektāra. Jātiecas pēc kvalitatīva un augstražīga sēklas materiāla ieviešanas. Latvijā patlaban vispopulārākās šķirnes ir ‘Agrie dzeltenie’, ‘Asteriks’ un ‘Santa’. Tikai viena no tām izaudzēta Priekuļos, pārējās ir ievestas. Vienīgi konkurence var piespiest strādāt efektīvāk un labāk.

Ingrīda Rumbēna, "LV"