īpašuma lietu samezglojumus

Starp valsts

un savu īpašumu

Var droši teikt, ka vairāku Saulkalnes pagasta māju iedzīvotāji Ziemassvētkus sagaidīs gaišākā noskaņā nekā pāris iepriekšējos gadus. Latvijas Republikas Valsts kontrole (VK) pielikusi punktu ieilgušajai un samezglotajai lietai par rīcību ar valsts uzņēmuma "Saulkalne" mantu, tostarp arī 9 dzīvojamajām mājām ar 504 dzīvokļiem, kas 1996. gadā tika pārdotas izsolēs par 22 230 latu. VK revīziju materiāli nosūtīti valsts Ģenerālprokuratūrai, lai likumpārkāpējus sauktu pie atbildības. Pateicoties VK un Ģenerālprokuratūras aktīvajai rīcībai, Saulkalnes iedzīvotāji varēs privatizēt savus dzīvokļus, jo Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas lēmums, kas stājās spēkā 2. decembrī, nosaka, ka dzīvokļu izsole bijusi nelikumīga.

Šo 9 Saulkalnes namu iedzīvotāji bija vieni no pirmajiem mūsu valstī, kuri sakarā ar valsts uzņēmumu privatizāciju nokļuva cietēju lomā. Pirms gadiem diviem Saimnieciskā tiesa, izskatot lietu par valsts uzņēmuma "Saulkalne" parādu piedziņu par labu SIA "Garants 1", savā spriedumā noteica, ka kopā ar citu valsts uzņēmumam piederošo mantu aprakstāmas un pārdodamas izsolē arī iepriekš minētās dzīvojamās mājas. Rīgas rajona Tiesu izpildītāju kantoris (TIK) 1996. gadā šo spriedumu īstenoja dzīvē. Tā nu iznāca, ka par smiekla naudu, kas pēc SIA "Invest— Rīga" novērtējuma ir aptuveni 50 reižu mazāka nekā reālā tirgus vērtība (viena dzīvokļa cenas — Ls 1838 vietā tikai Ls 44), vairāk nekā piecsimt dzīvokļu īrnieku nonāca cita namīpašnieka valdījumā. Viņiem tika liegtas tiesības privatizēt dzīvokļus par sertifikātiem.

Dzīvojamo māju īrnieku protesti izskanēja visā valstī, kopš tā laika notikuši vairāki tiesas procesi, un beidzot taisnība ir uzvarējusi.

Valsts kontrolieris Raits Černajs atzīst, ka tas bijis iespējams, tikai pateicoties dzīvokļu īrnieku neatlaidībai un trīs institūciju — VK, Ģenerālprokuratūras un Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK) — ciešai sadarbībai. Šis diemžēl nav vienīgais gadījums, kad VK nākas risināt problēmas, kas saistītas ar bijušo valsts uzņēmumu un to dzīvojamā fonda privatizāciju. Uzņēmumu privatizācijas procesā diemžēl nav notikusi šo īpašuma veidu sadalīšana, un nesakārtoto īpašuma tiesību dēļ notiek nelikumīgas darbības. Viņš atzīmē, ka šo lietu pārbaudes izvērsušās par atsevišķu virzienu Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta darbā.

Šā departamenta direktors Indulis Šķibelis stāsta, ka apmēram pirms gada līdzīgu problēmu nācās risināt Zvejniekciemā, kur zivju pārstrādes rūpnīcas statūtkapitālā arī bija iekļautas visas dzīvojamās mājas, kas savulaik tikušas uzceltas par valsts rūpnīcas līdzekļiem. Jaunais īpašnieks no dzīvojamajām mājām atteicies, un tagad šis lielais dzīvojamais fonds, kas aptver gandrīz pusi ciemata, nodots Saulkrastu pašvaldībai. I.Šķibelis nosauc vēl vairākus līdzīgus gadījumus, arī Rīgā, un atzīmē, ka bijušo valsts uzņēmumu dzīvojamās mājas lielākoties izdevies jaunajiem īpašniekiem "atkarot" un īrnieki ieguvuši iespējas savus mājokļus privatizēt.

Valsts uzņēmuma "Saulkalne" dzīvojamo māju gadījumā vislielākos sarežģījumus radīja tieši jautājums par to, vai šie objekti bija iekļauti tā statūtfondā, vai nē. Dokumentos valdīja lielas neprecizitātes, un katra no strīdīgajām pusēm tās centās izmantot savā labā. Taču Valsts kontrole uzsver, ka pieļauti arī vairāki acīmredzami pārkāpumi — Rīgas rajona Tiesu izpildītāju kantoris, pārdodot šīs ēkas izsolēs, nav ievērojis normatīvos aktus, kas regulē TIK darbību; vēršot piedziņu uz šo nekustamo īpašumu, tiesu izpildītāji nenoskaidroja nekustamā īpašuma piederību un vērtību. Turklāt, izrādās, šie īpašumi arī nebija reģistrēti zemesgrāmatā. Saskaņā ar likumu "Par dzīvokļu īpašumu" valsts uzņēmumu un iestāžu bilancē esošās mājas atzīstamas par valsts īpašumu, ja tās ar Ministru kabineta rīkojumu netiek nodotas pašvaldības īpašumā. Atbilstoši tobrīd spēkā esošajai likumdošanai šīm dzīvojamajām mājām jau sākotnēji vajadzēja nonākt Salaspils pašvaldības īpašumā.

CDzMPK atbildīgais sekretārs Indulis Krauze savukārt informē, ka Saulkalnes dzīvojamās mājas nākamā gada sākumā tiks nodotas vispārējai privatizācijai. Šo 9 māju iedzīvotāji CDzMPK jau tagad var griezties ar iesniegumiem par dzīvokļu privatizāciju. Taču, ja kāds no viņiem nevēlas gaidīt vispārējo privatizāciju, dzīvokli var iegūt īpašumā par sertifikātiem paātrinātā kārtībā.

Valsts kontrole atrisinājusi vēl vienu samezglotu lietu nekustamā īpašuma jomā: revīzijā konstatēts, ka institūta "Lauku projekts" ēkas Rīgā, Elijas ielā 17, apsaimniekotājam SIA "NTV-5" valsts budžetā papildus būs jāiemaksā gandrīz pusmiljona latu. VK konstatējusi, ka SIA "NTV-5" iznomā un gūst peļņu no ievērojami lielākas lietderīgās platības nekā tā, par kuru "NTV-5" kā nama pārvaldnieks maksā saskaņā ar 1995. gada 24. augustā noslēgto objekta apsaimniekošanas līgumu. Maksājumu starpību vēl izraisījusi nesaskaņotība starp apsaimniekošanas līgumu, kurā "NTV-5" ir kvalificēta kā nama pārvaldnieks, un starp 1995. gadā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka "NTV-5" divus gadus tiek piemērota nomas maksas atlaide 50 procentu apmērā. Tā kā "NTV- 5" saskaņā ar līgumu ir šā valsts nekustamā īpašuma pārvaldnieks, nevis nomnieks, noteiktā nomas maksas atlaide, izrādās, bijusi nepamatota, turklāt no 1996. līdz 1998. gadam valsts budžetā nav veikti arī īpašuma nodokļa maksājumi. VK panākusi, ka Privatizācijas aģentūra kā valsts nekustamā īpašuma Elijas ielā 17 valdītājs un SIA "NTV-5" kā tā pārvaldnieks 1998. gada 6. novembrī noslēdz līgumu par saistību uzņemšanos, kurā paredzēts 3 gadu laikā valstij atmaksāt gan nesaņemtās nomas maksas, gan nodokļa parādus.

Valsts kontrolieris Raits Černajs atzīst, ka, mainoties bijušo valsts uzņēmumu nekustamā īpašuma objektu valdītājiem un īpašniekiem, īpašuma lietas daudzos gadījumos tiek nevis sakārtotas, bet tieši otrādi — samezglotas. Viņš uzskata, ka šo lietu sakārtošanu varētu sekmēt valsts pārvaldes struktūru darba pilveidošana, pirmām kārtām — iekšējo revīziju un audita procedūru izstrādāšana. Uz šā pamata arī VK varētu veikt savas pārbaudes. Šobrīd VK revidentu darbs ir ļoti apgrūtināts, jo viņiem pārbaudes uzņēmumos un citās institūcijās jāsāk "no nulles", ar finansu resursu sakārtošanu. Valsts kontrolieris uzskata, ka būtu nepieciešams izveidot arī īpašu komisiju (par to jau ir diskutēts Saeimā), kas nodarbotos ar Valsts kontroles ziņojumiem un revīziju rezultātiem un vajadzības gadījumā pieņemtu politiskus lēmumus, kā arī ierosinātu izmaiņas likumdošanas aktos.

I.Šķibelis informē, ka Privatizācijas procesa revīzijas departaments nākamā gada pirmajā pusē veiks tematiskas revīzijas tieši par šīm nekustamā īpašuma konversijas lietām.

Mudīte Luksa, "LV"