Ja ne es, tad — kas? Ja ne tagad, tad — kad?

Par sievietēm

uzņēmējdarbībā

Iveta Rībena, Rīgas Zonta kluba prezidente, firmas "Tieto Konts" (norēķinu karšu sistēmas izstrādātājs) projektu vadītāja, — "Latvijas Vēstnesim"

Starptautiskajai Zonta organizācijai ir pārstāvniecības vairākās organizācijās: konsultatīvs statuss: 1.kategorijas statuss — Apvienoto Nāciju Ekonomiskajā un sociālajā padomē (ECOSOC), konsultatīvs statuss — Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā (UNESCO), Apvienoto Nāciju Bērnu fondā (UNICEF), Starptautiskajā darba organizācijā (ILO) un Eiropas Padomē. Tās biedri strādā ANO pārstāvniecībās Ženēvā (Šveicē), Ņujorkā (ASV), Parīzē (Francijā), Vīnē (Austrijā).

Individuālie Zonta klubi uzaicina par kluba biedriem līderus biznesā un dažādās profesijās.

Par Zonta kluba biedru kļūst pēc uzaicinājuma principa (uz ieteikuma pamata).

Zontas, apceļojot Somiju;

— Kāda ir starptautiskās Zonta organizācijas galvenā sūtība?

— Šī organizācija tika dibināta un joprojām pastāv kā servisa organizācija, kuras mērķis ir uzlabot sieviešu tiesisko, politisko, ekonomisko un profesionālo stāvokli.

Šobrīd pasaulē starptautiskā Zonta kustība ir izvērsta 68 valstīs ar vairāk nekā 1100 klubiem un 35000 dalībnieču.

Starptautiskā Zonta organizācija dibināta 1919.gada 8.novembrī Bufalo, ASV. Gadsimta sākumā sieviešu dzīve salīdzinājumā ar vīriešu dzīvi bija daudz smagāka, tiesiskajā ziņā vīrietis bija privileģētā stāvoklī. Diendienā saskaroties ar sievietes apspiestību, daudzas izglītotas un neatkarīgas amerikānietes vēlējās to mainīt. Bet kā to izdarīt, ja sievietēm balsstiesības ASV piešķīra tikai pēc Pirmā pasaules kara? Jārīkojas bija pašām sievietēm, un slavenie jautājumi — ja ne es, tad — kas? Ja ne tagad, tad — kad? — kļuva par stimulu viņu apvienotajā darbībā. Tā ASV sāka veidoties sieviešu klubi, bet tie vēl nebija apvienoti organizācijā.

Par paraugu tika ņemta Rotari organizācija. 1905.gadā Čikāgā tika nodibināts pirmais Rotari klubs, kura mērķis bija lielpilsētā tuvināt izglītotus, labi situētus vīriešus, kuri varētu atbalstīt talantīgu jauniešu vēlēšanos iegūt izglītību, palīdzēt veselības aprūpē, sniegt sociālo atbalstu.

Populārā tā laika amerikāņu radio žurnāliste un dramaturģe Marianna de Foresta kopā ar savām domubiedrēm 1919.gada 8.novembrī Bufalo apvienoja deviņus amerikāņu sieviešu klubus un izveidoja Zonta klubu konfederāciju, kura 1927.gadā, piesaistot klubu no Toronto Kanādā, kļuva par starptautisko Zonta organizāciju.

— Rīgas Zonta klubam apritējuši 5 gadi, kādi tie ir bijuši un ko tie ir devuši?

— Kluba piecu gadu jubileja liecina par to, ka mēs gribam būt kopā, satikties, spriest un darboties. Kluba jēga ir gūt gandarījumu pašām un sniegt to citiem. Katrs klubs sākas ar kolektīva veidošanu, un tas nav viena gada darbs, pirmie gadi ir grūtākie. Novērtējot piecos gados paveikto, varam teikt, ka ir izveidojusies ļoti dažādu sieviešu un profesiju pārstāvju domubiedru grupa, kuru vieno Zonta kluba mērķi un uzdevumi, darbs un atpūta.

Esam guvušas iespēju doties uz citām valstīm pieredzes apmaiņā. Piecu gadu laikā 19 mūsu kluba dalībnieces pabijušas Zviedrijā, kur iepazinušās ar sava profesionālā darba kolēģēm, viņas tikušas viesmīlīgi uzņemtas dažādās darbavietās un daudz guvušas profesionāli. Desmit zontas viesojušās Somijā, pa vienai — Francijā un Anglijā. Atbildam arī par Latvijas vārda nešanu pasaulē. Zontas no citām valstīm labprāt viesojas Latvijā, kas viņām ir jauna, neatklāta un interesanta zeme. Katru gadu Rīgas klubs organizē kultūras dienas, kuru laikā iepazīstina zontas ar jaunāko muzejos, galerijās, izstāžu zālēs, Nacionālajā operā un koncertzālēs, dodas eksursijās ārpus Rīgas un aicina uz savām darbavietām. Ļoti būtisks ieguvums ir iemaņas projektu plānošanā, koordinācijā un īstenošanā, darbs pie vietējiem un starptautiskiem projektiem. Starptautiskos projektus īstenojam galvenokārt sadarbībā ar Zviedriju, nelieli projekti mums ir ar Somiju un Austrāliju, tie galvenokārt saistīti ar medicīnu un izglītību, ar palīdzību maznodrošinātajiem. Esam ieguvušas zināšanas par Zviedrijas izglītības un likumdošanas sistēmu, medicīnisko un sociālo aprūpi, sabiedrības pārvaldi, uzņēmējdarbību, kultūru un vēsturi. Gūts arī labāks priekšstats par dzīvi Somijā.

Bagātinām zināšanas dažādās jomās, klubā viesojas lektori — ievērojami savu profesiju pārstāvji. Esam tikušās ar Akadēmiski izglītoto sieviešu asociācijas LAISA pārstāvēm, arhitektu Gunāru Birkertu, Sorosa fonda direktori Vitu Tēraudu, Ieņēmumu valsts dienesta pārvaldes direktori Vairu Gromuli, filosofu Augustu Miltu, Latvijas Bērnu fonda direktoru Andri Bērziņu un citiem.

Mūs saista arī draudzība ar Jelgavas Zonta klubu, mums ir kopīgi pasākumi un nākotnes projekti.

Ieguvums ir arī personiskie kontakti un draudzība ar zontām no Zviedrijas, ASV, Austrālijas, Somijas, Igaunijas, Šveices.

— Kāda tipa sievietēm piemērota šī kustība?

— Zonta organizācijas likumos rakstīts, ka tā ir organizācija sievietēm, kas ieņem vadošus amatus uzņēmējdarbībā un veicina sieviešu profesionālo izaugsmi, tiesisko aizsardzību un veselības aprūpi. Par Zonta kluba dalībnieci var kļūt sieviete, kura ieņem vadošu amatu savā profesijā, ir ieguvusi labu izglītību un darba pieredzi, strādā citā profesijā nekā jau esošās kluba dalībnieces, prot svešvalodas un spēj samaksāt kluba dalībmaksu.

Vidējais vecums ir no 40 līdz 50 gadiem. Lielākoties sieviete šajā vecumā jau ir izaudzinājusi un izskolojusi bērnus, vēlas pati būt sabiedrībā un darboties tās labā. Sieviete nepārstāj pilnveidoties un izglītoties. Kluba dalībniecēm jābūt uzticamām, godīgām, izpalīdzīgām un radošām.

Ir interesanti tad, kad katrs kluba biedrs ir devējs un ieguldītājs. Zonta kluba mērķis ir panākt, lai ikviena kluba dalībniece radoši domātu, plānotu, organizētu, vadītu, izpildītu un kontrolētu. Klubu vada valde, par kuras locekli var būt divus gadus pēc kārtas, kluba prezidenti ievēl uz diviem gadiem, un par prezidenti var būt tikai vienu reizi kluba pastāvēšanas laikā. Klubā darbojas Starptautiskā komiteja, Servisa komiteja un Projektu komiteja kultūras, izglītības un veselības jomā. Zontas darbojas dažādās komitejās, kuras var mainīt, tā apgūstot jaunas prasmes un paplašinot savas intereses.

— Kā jums personīgi ir palīdzējusi augt darbošanās klubā?

— Uzaicinājums no Zviedrijas darboties Zonta klubā nāca negaidīti. Es piekritu, jo biju ieinteresēta. Es neko nebiju dzirdējusi par Zonta organizāciju, bet, tā kā es biju piedalījusies kādā Rotari kluba nodarbībā Anglijā, kurā apsprieda palīdzības projektu Pēterburgas bērniem, sapratu, kāda ir servisa organizācijas būtība.

Esmu iemantojusi draudzenes Latvijā un citās zemēs. Gēteborgā es dzīvoju pie Vivianas Trupas, farmācijas firmas "Ciba–Geigy" (tagad "Novartis") direktores, kura kļuva mana draudzene. Drīzumā Viviana viesosies pie manis — skatīsimies Nacionālās operas izrādes "Aīda" un "Gulbju ezers", dosimies uz ansambļa "Putni" koncertu Vāgnera zālē. Viņa vēlas Rīgā nopirkt Ziemassvētku dāvanas — interesantas grafikas, Ineses Galantes ierakstus, lietišķās mākslas priekšmetus. Klubā ir viesojušās daudzas zontas no ārzemēm, es cenšos viņas iepazīstināt ar Latvijas sabiedrību, ekonomiku, izglītību un kultūru.

Otrais ieguvums — es iepazīstos ar citām valstīm. Vispirms — ar Zviedriju. Kopš 1995.gada esmu vairākkārt bijusi Zviedrijā. Spilgtā atmiņā palicis pirmais Zviedrijas apmeklējums. Tas bija pieredzes brauciens uz Gēteborgu kopā ar zontām Latvijas Universitātes Tālmācības fakultātes dekāni Ilzi Ivanovu un Bulduru Dārzkopības tehnikuma ārējo sakaru vadītāju Valēriju Zirdziņu. Man iepatikās Zviedrijas sakoptā vide, modernā arhitektūra, māju un dzīvokļu vienkāršais un elegantais iekārtojums. Apbrīnas vērtas ir mākslas augstskola "Artistos", zviedru tekstila galerija "Textilia" un Tehniskā augstskola Gēteborgā.

Trešais ieguvums — es esmu pilnveidojusi dažādas prasmes un iemācījusies jaunas. Divus gadus es veicu sekretāres pienākumus — rakstīju protokolus sanāksmēs, veicu ārējo un iekšējo saraksti, apkopoju materiālus. Kopš esmu ievēlēta par prezidenti, daudz laika veltu kluba plānošanai, pasākumu organizēšanai, sanāksmju un tikšanos vadīšanai un projektu veidošanai.

Klubā man ļoti noder angļu valodas zināšanas un daudzveidīgās intereses. Pēc dabas esmu toleranta pret dažādiem raksturiem un temperamentiem, man patīk radoši un darbīgi cilvēki. Mīlu harmoniju, saskaņu, iejūtību un atturību.

Ceturtais ieguvums — strādājot pie palīdzības projektiem, sastopos ar dažādām iestādēm — bērnu namiem, skolām, medicīnas iestādēm utt., redzu reālo situāciju, ko cenšos analizēt un rast iespēju palīdzēt.

— Kādi Zonta kluba projekti tiks pabeigti un uzsākti tuvākajā laikā?

— Zviedrijas un Latvijas Zonta klubi kopā veido 21.apgabalu, pavisam ir trīsdesmit apgabalu. Lielākais 21.apgabala servisa projekts, kas tika uzsākts pirms vairākiem gadiem sadarbībā ar kaimiņzemes kolēģēm un turpināsies nākotnē, ir palīdzība Skangales skolai, joprojām sniedzam atbalstu Rīgas narkoloģijas centram, Gaismas speciālajai sākumskolai, Jaunatnes veselības klīnikai Rīgā (šajā centrā bezmaksas konsultācijas sniedz ginekologi un psihologs bērniem vecumā no 12 gadiem un jauniešiem vecumā līdz 23 gadiem), turpinās dāvinājumi bērnu namam "Teika". Noslēdzies projekts, kura ietvaros vecmātēm un medicīnas māsām tika nodoti 15000 mācību grāmatu eksemplāru. Jaunās ieceres saistītas ar "Uzticības telefona" izveidošanu patversmē Rīgā sievietēm un jaunietēm, kuras nonākušas krīzes situācijā, palīdzība ansamblim "Putni" Zviedrijas koncertturnejas organizēšanā, konkurss sabiedriski aktīvām vidusskolniecēm, konkurss jaunietēm, kas studē finanses un ekonomiku. Katru gadu mēs piedalāmies Ziemeļvalstu Ziemassvētku pasākumos ar ziedojumiem, lai Latvijas Lūcija varētu aiznest dāvaniņas uz veco ļaužu pansionātiem un bāreņu namiem.

— Tātad zonta ir ziedotāja un citu atbalstītāja. Cik saprotu, tad jūsu apvienībā galvenokārt ir turīgas sievietes un uzņēmējas.

— Zonta organizācijā katrai dalībniecei jāmaksā starptautiskā, apgabala un kluba biedra nauda. Klubam jāveic papildu maksājumi Zonta fondā, kas ir atsevišķa institūcija. Lai iegūtu līdzekļus projektu atbalstīšanai, jāziedo sava nauda vai jāpiesaista līdzekļi. Latvijas zontām šajā ziņā ir daudz jāmācās no Rietumu zontām, kuras rīko loterijas, koncertus, modes skates, izsoles un citus ienesīgus pasākumus. Rīgas Zonta kluba līdzekļi ir ierobežoti, pašas finansējam nelielus projektus (lielie ziedojumi un dāvinājumi nāk no Zviedrijas), nodarbojamies ar šo projektu koordināciju.

Starptautiskais Zonta fonds (Zonta International Foundation) ir atsevišķa organizācija, kas piesaista ziedojumus un saņem vērtīgas dāvanas no individuālām zontām un klubiem. Piemēram, no 1996. līdz 1998.gadam donori fondam piešķīra 1,6 miljonus ASV dolāru. Ziedojumos fonds iegūst no 20 līdz 100000 ASV dolāru. Ja donors ziedo 100 dolāru, viņš saņem nozīmīti, un jo lielāks ziedojums, jo vērtīgāka nozīmīte. Vientuļās zontas novēl dāvinājumus Zonta fondam savos testamentos, un katra zonta tiek aicināta aizpildīt ziedojumu anketu jau savas dzīves laikā. Nauda tiek ieguldīta projektos, kurus administrē un koordinē Rozes fonds.

Miljoniem dolāru pasaules zontas ir ziedojušas un ziedo arī dažādiem ANO fondiem un projektiem.

— Kas ir vissvarīgākais, lai sieviete kļūtu neatkarīga, nezaudējot savu patieso sūtību — ģimeni?

— Vissvarīgākais ir harmoniska sievietes dzīve. Sieviete kļūst neatkarīga pareizas audzināšanas rezultātā. Iegūstot labu izglītību, izkopjot savas spējas, darot darbu, kas patīk, saņemot atalgojumu, par kuru var uzturēt sevi un rūpēties par citiem, sieviete ir patiesi neatkarīga no vīrieša. Lielākajai daļai zontu ir ģimenes, viņas ir sievišķīgi ļoti pievilcīgas. Sieviete sāk pievērsties sabiedriskajam darbam, kad bērni jau ir izaudzināti un kļuvuši patstāvīgi.

— Vai jūs Zonta kustībai Latvijā redzat stipru un drošu nākotni?

— Domāju, ka Latvijā septiņu gadu laikā varētu izveidoties trīs klubi.

Helēna Grīnberga