INFORMĀCIJA

Par Saeimas Ārlietu komisijas paziņojumu

Sakarā ar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesa palēnināšanu, neraugoties uz ES Komisijas sagatavoto priekšlikumu, Eiropas Parlamenta rezolūciju un Vispārējās lietu padomes lēmumu par Latvijas uzaicināšanu uz sarunām, Ārlietu komisija izsaka nožēlu par ES Padomes Vīnē izvairīgo lēmumu, kas rada neskaidrību Luksemburgas lēmuma traktējumā. Padomes lēmums uzdot ES Komisijai atkārtoti izvērtēt gatavības pakāpi t.s. otrās grupas kandidātvalstīs uzrāda politiski definētu sarunu uzsākšanas kritēriju trūkumu, jo Eiropas Komisijas rekomendācijās Latvija minēta kā vienīgā kandidātvalsts, kuras attīstība kopš iepriekšējā Komisijas novērtējuma ir pietiekama, lai 1999.gadā uzsāktu iestāšanās sarunas.

Lēmums par sarunu uzsākšanas atlikšanu kandidātvalstīs mazina ticību Luksemburgā lemtajam.

Latvijas Saeimas Ārlietu komisija uzskata, ka reformu procesu kvalitāte valstī atkarīga no Latvijas virzības ātruma uz Eiropas Savienību. Tādēļ, saglabājoties Latvijas ārpolitikas prioritātei — virzībai uz ES, reformu procesam valstī jāuztver tās pārmaiņas, kas notiek Eiropas Savienībā. ES iekšējās reformas nedrīkst kļūt par šķērsli sarunu uzsākšanai. Gluži otrādi — tām jānotiek paralēli sarunu procesam, lai kandidātvalstis varētu atbilstoši veikt iekšējo reformu procesu.

Komisija sagaida no Vācijas un Somijas kā prezidējošām valstīm atbalstu Latvijas iestājsarunu sākšanai 1999.gadā un aicina Ārlietu ministriju aktīvi iesaistīties sarunās ar šīm valstīm.

Saeimas preses dienests

Par satiksmes ministra telefonsarunu

ar Krievijas vicepremjeru

Krievija ir gatava tuvākajā laikā pārskatīt jautājumu par dzelzceļa tarifu atlaidēm pārvadājumiem pa savu teritoriju Latvijas virzienā. To piektdien, 18. decembrī, telefonsarunā ar satiksmes ministru Anatoliju Gorbunovu apliecināja Krievijas premjerministra vietnieks Vladimirs Bulgaks. Kā zināms, Latvija ir vienīgā valsts, attiecībā uz kuru Krievija šogad atcēla minētās atlaides dzelzceļa pārvadājumiem. Tā rezultātā ievērojami sadārdzinājās Latvijai nozīmīgi transporta koridori.

Didzis Jonovs,

satiksmes ministra padomnieks

Par tiesu varu nākamgad

Piektdien, 18.decembrī, Augstākās tiesas plēnuma zālē notika Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas kopīgi rīkota preses konference. Tajā pārrunātie jautājumi bija saistīti ar valstī augstākās tiesu instances — Senāta — 80 gadu jubileju un aktuālajiem uzdevumiem tieslietu jomā 1999.gadā. Preses konferencē piedalījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un tieslietu ministre Ingrīda Labucka.

Andris Guļāns informēja žurnālistus par 19.decembrī paredzēto Senāta 80.gadskārtas atzīmēšanu un sniedza ieskatu neatkarīgās Latvijas Senāta vēsturē, saistot tā atjaunošanas — 1995.gada 3.oktobrī — posmu ar aktuālajiem uzdevumiem mūsdienās (par to "LV" jau rakstīja 17.decembra numurā — R.B.).

Masu saziņas līdzekļu pārstāvji uzzināja arī, ka nākamgad, 12.februārī, tiek plānota visu tiesnešu gadskārtējā konference. Tajā apspriedīs gan padarīto, gan tiesu darba problēmas, kā arī grozījumus likumā "Par tiesu varu" un to rezultātā nepieciešamos pārkārtojumus.

Tieslietu ministre pastāstīja par izstrādāto Rīcības programmu, lai izpildītu valdības deklarācijā par tieslietām ierakstītos uzdevumus. Viņa uzsvēra galvenos darbības virzienus: tiesu darba organizācijas uzlabošana, īpašu uzmanību veltot apgabaltiesu tiesnešu palīgu institūtam, tiesnešu mācības, tiesu izpildītāju reforma, kā arī likumu jaunrade, īpaši — Kriminālprocesa kodeksa pabeigšana.

Žurnālistus interesēja gan jaunajā budžetā un citās programmās paredzētie un piesaistītie finansu līdzekļi šo galveno mērķu sasniegšanai, gan tiesnešu disciplinārkolēģiju un kvalifikācijas kolēģiju darbība, tiesnešu pašpārvalde, kā arī citi jautājumi.

Rita Belousova,

"LV"nozares redaktore

Par apelācijas struktūru

Valsts ieņēmumu dienestā

Valsts ieņēmumu dienests (VID) iecerējis izveidot neatkarīgu nodokļu apelācijas struktūru, kurā nodokļu maksātāji varēs iesniegt apelācijas sūdzības par VID amatpersonu lēmumiem. Tā 17.decembra preses konferencē informēja VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks.

Lai pilnveidotu līdzšinējo apelācijas sistēmu, Valsts ieņēmumu dienests modernizācijas projekta ietvaros paredzējis izveidot neatkarīgu divu līmeņu (reģionālo un centrālā aparāta) Apelācijas dienestu, kurā strādās augstu kvalificēti grāmatveži, ekonomisti un juristi. Atšķirībā no pašreizējās situācijas, kad nodokļu maksātājs var pārsūdzēt audita rezultātus VID rajona nodaļas direktoram un tālāk VID centrālā aparāta vadībai, jaunā pārsūdzības kārtība nebūs saistīta ar nodokļu administrāciju.

Šādas neatkarīgas apelācijas struktūras izveidošana ir viens no ceļiem, kā novērst korupcijas iespējas Valsts ieņēmumu dienestā, nodrošināt taisnīgu un likumīgu nodokļu iekasēšanu un arī aizstāvēt nodokļu maksātāju intereses.

VID speciālisti apguvuši pieredzi šajos jautājumos gan Skandināvijā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs, kur apelācijas lietu izskatīšanā vairāk piekopj mierizlīguma praksi, t.i., ar nodokļu maksātāju cenšas panākt vienošanos, nevis uzsākt tiesvedību. Ja vienošanos ar Apelācijas dienestu nav izdevies panākt, nodokļu maksātājam nav aizliegts vērsties ar prasību tiesā. VID izteicis priekšlikumu izveidot arī speciālu apelācijas jeb nodokļu tiesu kā augstāko instanci, kurā pārsūdzēt Apelācijas dienesta lēmumu.

Mierizlīgums pēc savas būtības ir ļoti objektīvs un ļaus precizēt valsts budžetā iekasējamo nodokļu apmēru. Tādējādi tiks ietaupīti gan nodokļu maksātāja, gan valsts līdzekļi, kā arī noņemta slodze tiesām, kuras izskata nodokļu lietas.

Lai izveidotu šādu neatkarīgu apelācijas struktūru, VID gatavo priekšlikumus grozījumiem vairākos likumos — gan par Valsts ieņēmumu dienestu, gan par nodokļiem un nodevām. Paredzēts arī atkārtoti lūgt Tieslietu ministriju un Finansu ministriju atbalstīt VID priekšlikumu par nodokļu tiesas izveidošanu.

Valsts ieņēmumu dienesta

Sabiedrisko attiecību daļa