Sestdien, 19. decembrī, Tiesu pilī tika atzīmēta

valsts augstākās tiesu instances — Senāta astoņdesmitgade

Sestdiena, 19.decembris, bija nozīmīga diena ne tikai Augstākajai tiesai, visiem Latvijas tiesnešiem, bet arī visai mūsu valstij. Par to liecināja Tiesu pils Sarkanajā zālē sapulcējušos dažādo viesu pārstāvniecība. Un vispirms jau Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa klātbūtne un tur teiktā runa (to "LV" publicē atsevišķi). Uz neatkarīgās Latvijas pirmās augstākās tiesu instances — Senāta — 80 gadu jubilejas atzīmēšanu bija ieradušies gan vairāki pirmskara senatoru tuvinieki, gan pirmās personas no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Valsts kontroles, gan Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Rīgas domes, gan Advokatūras, Cilvēktiesību biroja, Latvijas Universitātes pasniedzēji, vairāki 7.Saeimas deputāti, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Egils Levits, pirmā senatora Augusta Lēbera dēls profesors Dītrihs Lēbers un vēl citi viesi. Uz šī notikuma atceri bija atbraukuši arī tiesneši no apgabaltiesām, rajonu un pilsētu tiesām.

Svinīgo sanāksmi atklāja viens no pašreizējā Senāta vecākajiem senatoriem Rolands Krauze.

— Šodien aprit tieši mēnesis un viena diena kopš Latvijas neatkarības proklamēšanas 80.gadadienas svinībām. 1998.gada 19.decembris ir diena, kad atzīmējam valsts augstākās tiesu instances — Senāta — atsoņdesmitgadi, — atklājo    t svinīgo sanāksmi, teica R.Krauze. Viņš atzīmēja, ka 1940.gadā Senāta darbu pārtrauca padomju okupācija, taču kopš 1995.gada 3. oktobra Senāta darbība atjaunota, senatori un tiesneši apzinās savu sūtību un ar cerīgu skatienu raugās nākotnē, drīz ieejot trešajā gadu tūkstotī.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns savā uzrunā sniedza ieskatu Senāta vēsturē, uzsverot, ka tā ir jāzina, lai sekmīgāk strādātu mūsdienās. Par Senāta pamatlikumu uzskatāms 1918.gada 6.decembra Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām. Senāta pirmā rīcības sēde notika 1918.gada 19.decembrī un to dibināja pēc Ministru kabineta 19.decembra lēmuma. Rīcības sēdes žurnālā tika ierakstīts, ka "senatori minētajā dienā faktiski stājušies pie amata pienākumu pildīšanas". Tādēļ par Latvijas Senāta dzimšanas dienu var uzskatīt 19.decembri. Senāta pastāvēšanas laikā pavisam darbojušies 30 senatori. 1934.gadā tika ieviests Goda tiesneša amats, ko ierosināja Senāta Apvienotā sapulce, bet lēmumu apstiprināja Ministru kabinets.

A.Guļāns atzīmēja Latvijas pirmo senatoru lielo ieguldījumu nacionālas valsts likumu izstrādāšanā, Senāta spriedumu krājumu sagatavošanā. Tie ir kā "zelta bedre un atradne" tiesiskiem atzinumiem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sākās straujas pārmaiņas tiesību un tiesu sistēmā. 1992.gada 15.decembrī pieņemtais likums "Par tiesu varu" iezīmēja tiesu reformas sākumu. Daudz kas jau paveikts, taču joprojām ir daudz neatrisinātu jautājumu, tāpēc tiesu reformu nevar uzskatīt par pabeigtu. A.Guļāns minēja vairākas problēmas, kas risināmas tuvākajā laikā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs pateicās par darbu saviem kolēģiem senatoriem, pārējiem tiesnešiem un apsveica šajā svētku dienā.

Tieslietu ministre Ingrīda Labucka savā uzrunā minēja šīgada decembri kā tādu svētku mēnesi juristu saimei. Nesen atzīmēta neatkarīgās Latvijas pirmās tiesas — Rīgas apgabaltiesas — 80 gadu jubileja, tagad — augstākās tiesu instances — Senāta 80.gadskārta. Viņa atgādināja, ka pasaulē nav citas Augstākās tiesas, kuras tiesnešus būtu piemeklējis tāds bargs liktenis kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Augstākās tiesas. 1941.gadā Latvijā uz PSRS tika deportēti septiņi senatori, kuri gāja bojā izsūtījumā. No pārējiem 16 senatoriem un bijušajiem senatoriem divi izceļoja 1939.gadā, divi nomira Latvijā vācu okupācijas laikā, bet 11 devās trimdā 1944.gadā. Tikai viens senators palika Latvijā pēc kara 1945.gadā. — Mums vēsture jāapzinās un jāiet tālāk, virzoties uz Eiropas Savienību, tiecoties uz Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību standartiem, — teica tieslietu ministre.

Katram cilvēkam Latvijā ir tiesības uz efektīvu viņa tiesību atjaunošanu kompetentā tiesā. Tāpēc tiesnešiem ir nepārtraukti jāpaaugstina zināšanu līmenis, lai katrs Latvijas tiesnesis atbilstu starptautiskajiem — tātad arī Latvijas — standartiem un prasībām, līdz ar to garantējot katrai personai valstī tiesības uz neatkarīgu, objektīvu un korektu tiesu. Te liela nozīme ir tiesnešu mācību sistēmai savstarpējai pieredzes apmaiņai, AT Senāta spriedumu un lēmumu regulārai publicēšanai vienotos izdevumos.

Tieslietu ministre I.Labucka pasniedza Tieslietu ministrijas pirmās pakāpes Atzinības rakstu AT priekšsēdētājam Andrim Guļānam, profesoram Dītriham Lēberam un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesim Egilam Levitam.

Ar sirsnīgiem vārdiem klātesošos sveica LR ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš. Viņš atzīmēja, ka 19.decembris ir 18.novembra notikumu radīts, tā turpinājums, jo neatkarīga valsts nevarēja iztikt bez tiesu varas. Nav tik svarīga pati diena, bet gan fakts, ka mēs šos notikumus atceramies. Tieslietu mantojums ir valsts kultūrvēsturiskā sastāvdaļa. — Jums ir šīs vēsturiskās saknes, un tas ir labi. Tas ir līdzīgi zaļajai eglītei — ar saknēm tā ir stingri zemē, bet galotne lai tiecas augšup, uz nākotni! — novēlēja ģenerālprokurors.

Interesantu vēsturisku apskatu par pirmā Senāta darbību, senatoru veikumu un vairākām mūsdienu tiesu problēmām bija sagatavojis un sanāksmē nolasīja profesors Dītrihs Lēbers.

Viesis atzīmēja, ka Latvijas Senāts 22 gadu ilgajā darbības laikā izšķīris vairāk nekā 65 000 lietas, t.i., vidēji 3000 lietas gadā. Senāta spriedumi aptver vairāk nekā 6000 lappuses. D.Lēbers minēja, ka pēc 1934.gada 15.maija apvērsuma mainījusies politika arī tiesību laukā. Tā laika "vadoņa kulta" garā no tieslietu darbiniekiem prasīja izveidot "latviešu tiesas" un piemērot "latviešu tiesības". Taču Senāts šādus politizētus aicinājumus nav ievērojis. Pēc 1934.gada taisītie spriedumi nedod pamatu uzskatīt, ka Senāts būtu padevies kādam spiedienam no autoritārās valdības puses. Neatkarīgās Latvijas Senāta spriedumus atzina arī tādās valstīs, ar kurām Latvijai nebija par to attiecīgās konvencijas. To veicināja Senāta spriedumu tulkojumi citās valodās, bieži vien kopā ar komentāriem. Vai tā nav viela pārdomām Augstākajai tiesai arī tagad?

19.decembra svinību nobeigumā tika atklāts muzejs jeb piemiņas istaba Augstākās tiesas telpās. Arī šis fakts ir liecība tam, ka vēsturiskā atmiņa ir dzīva.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Turpinājums

no 1.lpp.

Pirms piecdesmit gadiem Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā tika vēlreiz atgādināts vienlīdzības princips — viens likums, viena taisnība visiem. Tas nozīmē, ka neatkarīgiem tiesnešiem ir jāspriež taisnīga tiesa. Mainīgajā mūsdienu pasaulē šie taisnās tiesas pamatprincipi ir palikuši nemainīgi. Uz tiem balstās arī Latvijas Republikas likums "Par tiesu varu", kas garantē mūsu valstī neatkarīgu tiesu varu.

Mantojumā no iepriekšējā režīma mūsu sabiedrība saņēmusi nepietiekamu tiesisko izpratni, kas dažkārt robežojas ar tiesisko nihilismu. Sabiedrības tiesiskā audzināšana ir vēl neapgūts darba lauks, kurā liela loma ir tiesai, tās praktiskajai darbībai. Tieši jūsu spēja vienmēr un visur stingri ievērot likuma burtu un garu, spēja nepakļauties jelkādai ārējai ietekmei — vienalga, no kuras puses tā nāktu, — būs izšķirošais faktors, kas lielā mērā noteiks mūsu sabiedrības, mūsu valsts turpmāko attīstību. Jums ir dāvāta liela uzticība, uz jums gulstas liela atbildība.

Valsts pienākums ir jums palīdzēt — gan nodrošināt ar pienācīgām telpām, gan rūpējoties par tiesnešu materiālā stāvokļa uzlabošanu, gan nokārtojot citus jautājumus, kas kavē jūsu pienākumu veikšanu pietiekamā profesionālā līmenī. Es sagaidu, ka šis valsts atbalsts arvien pieaugs.

Esam Ziemassvētku gaidās, tuvojas šī gada tūkstoša priekšpēdējais gads. Un ticu, ka tas atnesīs jaunas ieceres un panākumus mums visiem. Sveicu jūs Latvijas augstākās tiesu instances — Senāta — gadskārtā, novēlu priecīgus Ziemassvētkus un veiksmīgu nākamo gadu!

Tiesu pilī 19. decembrī: Satversmes tiesas tiesnesis Romāns Apsītis, bijušais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, tieslietu ministre Ingrīda Labucka; Satversmes tiesas tiesnese Anita Ušacka, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris, Dzintars Rasnačs un Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne ...

... ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš ...

... profesors Dītrihs Andrejs Lēbers ...

... Senāta senators Rolands Krauze