Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 17.decembra Saeimas sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, ir jālemj par iesniegtajiem grozījumiem darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas šā gada 17.decembra sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu "Augu aizsardzības likums". Ir visiem deputātiem izdalīts? Ir jau iekļauts darba kārtībā. Paldies! Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"". Ir iekļauts. Tas pats attiecas arī uz grozījumiem "Farmācijas likumā".

Atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 39.panta otrajai daļai Ministru kabinets 26.novembrī nosūtīja Saeimai priekšlikumu — turpināt izskatīt 6.Saeimas pilnvaru laikā pirmajā un otrajā lasījumā pieņemtos likumprojektus. 15.decembra Ministru kabineta sēdē tika nolemts izdarīt Ministru kabineta 24.novembra sēdes protokola lēmumā grozījumus un svītrot četrus apakšpunktus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ministru kabinets atsauc priekšlikumu turpināt izskatīt 7.Saeimā šādus likumprojektus: "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums", "Grozījumi Pasta likumā", "Grozījumi likumā "Par telekomunikācijām"" un "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"". Mūsu dienas kārtībā tie ir 32., 33., 34. un 35.punkts. Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(TP). Es gribētu iebilst pret likumprojekta "Par privatizācijas sertifikātiem" atsaukšanu, jo šī nodošana komisijām reizē ir arī pirmais lasījums. Es domāju, ka tas nepārtraukti ir pārnests no dienas kārtības punktiem. Šodien šis jautājums būtu izlemjams. Šodien, ja šis jautājums netiek izlemts, tad šis jautājums tiek noņemts no dienas kārtības, jo pēc jaunā Kārtības ruļļa tas ir jāizskata pirmajā sesijā. Un, ja netiek, es domāju, ka solījumi saistībā ar privatizācijas sertifikātiem, ko ir devušas partijas, ir būtiski, un es domāju, ka šis jautājums ir diskutējams Saeimā. Mēs iebilstam pret šī jautājuma izņemšanu.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par. Pret vēlas runāt deputāts Romualds Ražuks. Nevēlaties. Tātad, ja es pareizi, kolēģi, saprotu, tad, kas attiecas uz 32., 33. un 34. dienas kārtības punktu, nav iebildumu, ka tie tiek izslēgti. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" izņemšanu no dienas kārtības. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 39, atturas — 5. Likumprojekts paliek dienas kārtībā.

Nākamais ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegums — saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu un 31.panta otro daļu lūdzam izdarīt izmaiņas 17.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Aivara Tiesneša ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju" kā darba kārtības otrās sadaļas 19.punktu. Pievienots arī lēmuma projekts. Vai ir kolēģiem iebildumi? Iebildumu nav. Ir iebildumi? Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projekta "Par deputāta Aivara Tiesneša ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju" iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 17, atturas — 9. Jautājums darba kārtībā iekļauts.

Sākam izskatīt darba kārtību. Pirmā sadaļa "Prezidija ziņojumi". Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par Papildu protokolu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības — mieram" līgumam par to bruņoto spēku statusu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Kolēģiem iebildumu nav. Paldies!

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas aizsardzības koledžu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Piekrītat, kolēģi? Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par 1989.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 56.pantā" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Ir iebildumi, kolēģi? Nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par 1977.gada Protokolu par Čikāgas 1944.gada Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju četrvalodīgā teksta autentiskumu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par 1990.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 50.panta "a" punktā" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Piekrītat, kolēģi? Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par 1984.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par 1980.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par 1977.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Kolēģi, piekrītat? Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par Eiropas Konvenciju par terorisma apkarošanu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Ir iebildumi. Deputāts Jānis Ādamsons. Šis ir starptautiskais līgums, līdz ar to tā var būt tikai Ārlietu komisija. Piekrītat? Paldies!

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Slovēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par policiju"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Paldies!

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, ir jāizskata Nacionālās drošības komisijas priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā. Nacionālā drošības komisija lūdz izņemt no 17.decembra Saeimas sēdes darba kārtības 15. un 16. darba kārtības jautājumu. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies! Šie jautājumi ir izslēgti no darba kārtības.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Saeimas lēmuma projekts "Par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu Silvijai Dreimanei" . Vai kāds vēlas izteikties? Nē. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Romāna Mežecka iesniegums: "Piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 17.decembrī." Neskatoties uz to, ka šis ir otrs iesniegums vienas sesijas laikā, taču ņemot vērā, ka dienu skaits ir mazāks nekā viena nedēļa, tad acīmredzot mēs varam lemt par šī atvaļinājuma piešķiršanu. Vai kāds vēlas debatēt? Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Lūdzu balsojam par lēmuma projektu "Piešķirt bezalgas atvaļinājumu deputātam Romānam Mežeckim šī gada 17.decembrī" . Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputāta Krišjāņa Petera ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu — ievēlēt deputātu Krišjāni Peteru Saeimas Ārlietu komisijā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputāta Krišjāņa Petera ievēlēšanu Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Sakarā ar izmaiņām darba kārtībā nākošais jautājums ir Saeimas lēmuma projekts "Par deputāta Aivara Tiesneša ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju" . Vai kāds vēlas debatēt? Debatēs pieteicies deputāts Leonards Stašs. Lūdzu!

L.Stašs

(LSDA). Kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums ir nevietā un nelaikā. Iesniegs arī... Ir jau iesniegušas un iesniegs vēl citas frakcijas, arī kandidēs, kas kandidēja uz Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja amatu. Kāpēc mums šodien jālemj tieši par Tiesnesi? Tāpēc, ka nolēma Tautsaimniecības komisija? Tas nebija nemaz vajadzīgs, ir vairāki iesniegumi šinī jautājumā. Iesniegs arī vēl citas frakcijas. Tā kā es uzskatu, ka šodien tas ir pāragri, un nedrīkst lemt, kamēr nav savākti visi iesniegumi no citām frakcijām.

Sēdes vadītājs.

Atis Slakteris.

A.Slakteris

(TP). Augsti godātie deputāti! Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vakardienas sēdē izskatīja jautājumu par Aivara Tiesneša ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju un ierosināja izskatīt to šīsdienas sēdē tādēļ, lai nodrošinātu šīs komisijas normālu darbu. Aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu "Par deputāta Aivara Tiesneša ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju". Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 5, atturas — 25. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Augu aizsardzības likums" , otrais lasījums, steidzams. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 30b — likumprojekts "Augu aizsardzības likums", otrajā, galējā lasījumā, jo parlaments šo likumu ir apstiprinājis kā steidzamu.

Tātad pirmais priekšlikums. Pareizāk sakot, tas nav pat priekšlikums. 1. pantā ir redakcionāli precizēts 1. panta teksts. Redakcionāli precizējami ir arī 2. panta tekstā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst tam? Tālāk lūdzu!

K.Leiškalns

. Juridiskais birojs iesaka izslēgt likumprojekta 3. pantu. Komisija ir atbalstījusi un turpmāk mainījusi pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

4. pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt?

K.Leiškalns.

Otrās nodaļas nosaukums redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav?

K.Leiškalns.

Redakcionāli precizēts 5. panta — jaunajā redakcijā 4. panta — teksts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst?

K.Leiškalns.

Otrais priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs par izslēgumu 5. panta pirmajā daļā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns

. Trešais priekšlikums — par 5. pantu. Aizstājums, ko iesaka Juridiskais birojs. Komisija Juridisko biroju ir atbalstījusi, precizējot attiecīgo redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

Ceturtais priekšlikums. Par pantu nomaiņu — pantu numerācijas nomaiņu vai vietu nomaiņu, ko iesniedz deputāts Arnis Kalniņš. Komisija to ir atbalstījusi, un deputātus aicinu pievērst uzmanību 6. un 8. priekšlikumam tālākajā tekstā. Tātad piektais priekšlikums ir par 6. panta 1. punktu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav?

K.Leiškalns.

Juridiskais birojs iesniedz, un komisija atbalsta, iestrādājot 8. priekšlikumā. Sestais — atbildīgās komisijas pašas teksts. Neapšaubāmi, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

Septītais priekšlikums — iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta, iestrādājot 6. priekšlikumā, kuru mēs esam atbalstījuši.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt?

K.Leiškalns

. Astotais priekšlikums ir atbildīgās komisijas, neapšaubāmi, atbalstīts — par 7. pantu kā 6. pantu un attiecīgi izsakot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns

. Devītais priekšlikums — par 8. panta 3. daļas izslēgšanu. Iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta?

K.Leiškalns.

8. panta 4. daļā — pēc jaunās redakcijas 7. panta 3. daļā — ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Desmitais priekšlikums. Iesniedz deputāts Arnis Kalniņš par 9. panta trešo daļu. Jums izmaiņu teikums ir pasvītrots. Komisija šo ir atbalstījusi un izteikusi precizētā redakcijā, kas ir pilnā apjomā jūsu tabulas ailītes labajā pusē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

9. panta ceturtajā daļā ir redakcionāls precizējums, kuru ir veikusi komisija.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk.

K.Leiškalns.

Tāpat piektajā, sestajā, septītajā daļā, kā arī 10. pantā ir redakcionāli precizējumi, kurus ir veikusi komisija.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

Vienpadsmitais priekšlikums. Iesniedz deputāts Arnis Kalniņš par 10. panta pirmo daļu. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Kolēģiem iebildumu nav.

K.Leiškalns.

Par 11. pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi, redakcionāli precizējot jaunajā redakcijā, tas ir 10. pants.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Redakcionāli precizējumi ir ceturtās nodaļas 13. pantā, 14. pantā, 15. pants ir redakcionāli precizēts, pie kam jaunajā redakcijā tas ir 14. pants.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

K.Leiškalns.

Un 13. priekšlikums ir no deputāta Arņa Kalniņa par 15. panta 5. daļas ievaddaļu. Komisija ir redakcionāli precizējusi deputāta priekšlikumu, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Redakcionāli precizējumi 16. pantā, pēc jaunās redakcijas 15. pantā.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

15. panta 4. daļa ir redakcionāli precizēta, ko ir veikusi komisija. Tāpat 18. pants, pēc jaunās redakcijas 17. pants, ir komisijas redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav?

K.Leiškalns.

18. pantā ir 14. priekšlikums, kuru iesniedz Juridiskais birojs. Tas ir juridisks precizējums. Komisija to neapšaubāmi ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Vēlāk 18. pantā — 4. un 6. daļā — ir komisijas redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

15. priekšlikums jau par 20. panta otro daļu. Iesniedz deputāts Arnis Kalniņš. Komisija ir atbalstījusi pilnībā deputāta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija izstrādā nosaukumu 6. nodaļai pilnīgi jaunu. Komisija pati atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Arī 21. panta nosaukums ir komisijas mainīts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

18. priekšlikums ir Juridiskā biroja par 21. pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Komisija redakcionāli precizē pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Un atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu par pārejas noteikumu 5. punktu, kas ir absolūti nepieciešams, likumam stājoties spēkā.

Līdz ar to, augsti godātie deputāti... cienījamās deputātes, augsti godātie deputāti, mēs esam izskatījuši minēto likumprojektu otrajā, galējā lasījumā, un aicinu jūs to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Augu aizsardzības likums" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis

(LC). Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" otrajā lasījumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un izskatījusi visus priekšlikumus. Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt likumprojekta ievaddaļā atsauces uz "Latvijas Vēstnesi", ko komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

P.Apinis.

Otrais priekšlikums ir deputātu Lāčplēša, Soldatjonokas, Damberga, Leiškalna un Kezikas priekšlikums — svītrot 6. panta pirmās daļas 5. apakšpunktu, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāj, augsti godātie deputāti! Mēs esam iesnieguši precizējumu, tieši redakcionālu precizējumu, jo es domāju, šeit ir notikusi neliela kļūda, sastādot tabulu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Lāčplēsis.

J.Lāčplēsis

(LC). Godātie kolēģi! Es gribu aicināt jūs atbalstīt šī akcīzes nodokļa neieviešanu ne tāpēc, ka mums būtu iebildumi pret to, ka varētu vairāk izmantot alternatīvo kurināmo, vai mums būtu jāpilda līgumsaistības, kas noteiktas ar Eiropas Savienību vai citos starptautiskajos līgumos, bet tāpēc, ka šī akcīze nerisinās ne vienu, ne otru jautājumu, jo Latvijas parakstītajos līgumos tādu saistību nav ar Eiropas Savienību un citām starptautiskajām institūcijām par akcīzes nodokli degvielai, eļļai un šis līdzeļu izlietojums kurināmā, vietējā kurināmā izmantošanai — reāli projekti sastādīti nav, valdības programmas apstiprinātas nav, un šis mērķis arī netiks sasniegts. Bet līdzekļi tiks izmantoti.

Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka runa faktiski ir par akcīzes nodokli ne jau naftas produktiem, bet gan komunālajiem maksājumiem. Maksājumiem par karsto ūdeni un apkuri.

Ja kāds no jums, cienījamie deputāti, saviem vēlētājiem nepilnus divus mēnešus atpakaļ vai mazliet vairāk ir solījis, ka viņš pieņems lēmumu, kas sekmēs komunālo maksājumu palielināšanos, maksājumu par apkuri un karsto ūdeni, kas ir vissmagākais slogs vēlētājiem, tad viņš, protams, ar tīru sirdsapziņu var balsot par. Ja kāds ir solījis, ka viņš realizēs sociāli atbildīgu politiku, viņam būtu jāatturas no šī akcīzes nodokļa pieņemšanas. Ja kāds savu attieksmi nav formulējis, viņam tagad būs iespēja to demonstrēt.

Bez tam es lūdzu jūs ņemt vērā arī to negatīvo ietekmi, ko šī akcīze atstās uz Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci, jo, ja mēs pārrēķinām uz vienu gigakaloriju cenu uz robežas naftai, mazutam un gāzei, tad gāze maksā apmēram pusotras reizes dārgāk. To, ka mūsu ārējās tirdzniecības bilancē vislielākais īpatsvars ir tieši energoresursu importam, to jūs laikam zināt. Kādas sekas Latvijas ekonomikai tas var izsaukt, to likumprojekta iesniedzēji parēķinājuši nav. Tāpēc es aicinu jūs neatbalstīt šī nodokļa ievešanu un balsot par 1. punkta 5. daļas izslēgšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre

(JP). Cienījamie deputāti! Lāčplēša kunga uzstāšanās bija pietiekoši emocionāla, bet es jūs gribētu informēt par to, ka ir noslēgta Kioto konvencija, kura nosaka, ka mazuts vispār nedrīkst tikt pielietots, lai izmantotu to siltumenerģijas ražošanai, kā arī par mazutu katlumājām daudzās Eiropas valstīs jau ir noteikta oglekļa nodokļa ieviešana. Pie tam vēl arī Eiropas Savienības direktīvas nosaka šādu te nodokļa ieviešanu, un, ja jūs paskatīsities labojumus nr. 9, ko iesaka Juridiskais birojs, tad akcīzes nodoklis ar 1999. gada 1. janvāri palielinās par 1 latu, tātad kopā sastādīs 3 latus un tikai līdz 2001. gadam pieaugs līdz 10 latiem, kā tas noteikts ir arī direktīvās un kā tas noteikts arī mūsu starpvalstu līgumos. Tā kā es aicinu balsot par šī nodokļa ieviešanu, jo, ja jūs paskatīsities labojumu nr.4, tad tie līdzekļi, kas ir iegūti no akcīzes nodokļa, tālāk tiek nodoti Latvijas vides aizsardzības fondā, ko izmantos vides uzlabošanai, un nepazudīs vējā un tiks uzlabota mūsu apkārtējā vide, jo jūs zināt — apkurinot ar mazutu, protams, piesārņojās apkārtējā vide, tādēļ aicinu balsot par šādu nodokļu ieviešanu un nedomāt par tik emocionālām lietām, jo domāju, ka šie apkures tarifi tik daudz nepalielināsies.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es ļoti aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu. Aicinu jūs atbalstīt Saeimas Budžeta un finansu komisijas viedokli. Jautājums ir par viena lata pieaugumu akcīzei, kas ir viena lata pieaugums? Līdz šim mēs maksājām 2 latus, tagad būs 3 lati, par vienu latu pieaugums. Kolēģi, skatīsimies kontekstā visu likumu. Likumā tālāk ir precīzi noteikts pārejas noteikumos, kad tagad turpmāk maksās 3 latus uz 1000 kilogramiem, un šis likums principā ir mūsu labā griba, virzība uz Eiropas Savienību. Eiropas Savienībā, kur ir noteikts liels nodoklis par oglekļa dioksīdu, Eiropas Savienībā, kur ir noteikts liels nodoklis par sēra dioksīdu, jo sēra dioksīds ir tieši tā viela, kas visvairāk izdalās no mazuta katlumājām, un tieši no šīm katlumājām ir 68% dabas piesārņojums. Es jūs ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas principā virza mūs uz alternatīvu kurināmo, pret dabas piesārņošanu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Tad jau mums vajag cīnīties ar dabas resursu nodokli, nevis likt akcīzes nodokli kurināmam, vēl jo vairāk, ja tas ir tikai viens lats un divi lati tiek atmaksāti atpakaļ, tad acīmredzot administrēšanas izdevumi kļūs pārāk dārgi. Tie ir lielāki nekā tā iekasētā summa.

Otrs, ko es gribu runāt. 6.Saeima, manuprāt, šo likumu pieņēma ļoti, nu, aizdomīgā formā, laikam nav pareizi teikt, pieņēma 6.Saeima — ne jau sasteigti, kaut kādu interešu vadīti, jo nodoklis tika uzlikts mazutam, bet nekādā veidā ar akcīzes nodokli netika aplikta gāze. Acīmredzot gāzes tirgotāju intereses šajā valstī, tā teikt, tika ievērotas un stumtas stingri uz priekšu šajā gadījumā. Ja mēs atgriežamies pie dabas resursu nodokļu vai pie nodokļa fosīlajiem kurināmajiem, tad mēs, protams, varam sākt mēģināt aizstāt šo mazutu un gāzi Latvijā ar zāģu skaidām, tajā skaitā Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, visās lielpilsētās. Tad es saprastu, ka tiek uzlikts dabas resursu nodoklis tiem kurināmajiem, kuriem ir alternatīva Latvijā, kas gala rezultātā izmaksā dārgāk, tad es saprotu, bet šobrīd, es nezinu, tas ir mēģinājums no tirgus izspiest mazutu. Ja jūs gribat teikt, ka gāze ir nekaitīga, tad šeit, Apiņa kungs, nosaucu sēra dioksīdu, bet ir tātad visādi slāpekļa sadegšanas produkti, kas nemaz tik labvēlīgi neietekmē ne mūsu psihi, ne mūsu veselību nākotnē.

Ja mēs apliekam ar kādu nodokli, tad apliksim visas kurināmo piegādāju grupas vienlīdzīgi, protams, šo nodokli maksā neviens cits kā mūsu valsts iedzīvotāji, tie iedzīvotāji, kuri maksā regulāri par siltumu, un, kā jūs zināt, šīs siltuma cenas, komunālo pakalpojumu cenas vispār un siltuma cenas ir tik lielas, ka katrs santīms, ko mēs pieliekam klāt, ļoti nopietni ietekmē Latvijas Republikas dzīves līmeni vai to ienākumu daļu, kas viņiem ir jāatdod, lai uzturētu sevi kaut drusciņ siltumā, pie kam šis siltums vai siltais ūdens ne vienmēr pat vislabākajās mājās ir pietiekamā daudzumā un pietiekoši labs. Šajā valstī patiesībā būtu jādomā par siltināšanu, lai mēs katru gadu neizpūstu debesīs 150 miljonus latu, katru gadu mēs nokurinām, sildot atmosfēru, iztērējam 150 miljonus latu tāpēc, ka nevaram atrast līdzekļus un nevaram izstrādāt nopietnu likumdošanu, lai valsts ēkas vai valsts dzīvojamais un ne tikai dzīvojamais fonds tiktu nosiltināts. Aicinu atbalstīt piecu deputātu iesniegto priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli kaut vai tādēļ, lai jūs paskatītos kreisajā pusē, kurā benzīnam ir 230 lati uz 1000 kilogramiem, un šeit ir runa par 3 latiem uz 1000 kilogramiem. Es lūdzu atbalstīt principu. Aicinu balsot atbilstoši komisijas lēmumam!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par piecu deputātu priekšlikumu — likumprojekta 1.pantu izteikt šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 16, atturas — 6. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Apinis.

Godātie kolēģi! 3.priekšlikums ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā. Protams, Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu atbalstīja pati komisija.

Sēdes vadītājs.

Par 3.un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

P.Apinis

. 5.priekšlikums ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Baloža priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā, kuru, protams, atbalsta komisija.

Sēdes vadītājs.

Par 5.un 6.priekšlikumu atbildīgās komisijas traktējumā iebildumu nav. Paldies! Tālāk, lūdzu!

P.Apinis.

7.priekšlikums ir Aijas Počas priekšlikums — svītrot 17.panta otrajā daļā vārdu "juridiskām", vienalga, vai tā būtu juridiska vai fiziska persona, kuras īpašumā vai nomā būtu transportlīdzekļi, lai jebkuram būtu jāmaksā vienādi nodokļi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk. lūdzu!

P.Apinis.

8.priekšlikums ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums, kuru atbalstīja Budžeta un finansu komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Apinis.

9.priekšlikums ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums, kuru atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Apinis.

10.priekšlikums ir deputātu Lāčplēša, Soldatjonokas, Damberga, Leiškalna un Kezikas priekšlikums, kurš līdz ar to ir atbalstāms, jo mēs esam pieņēmuši jau otro priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tātad, kolēģi, kāds ir viedoklis, vai ir nepieciešams balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 10. piecu deputātu priekšlikumu — svītrot likuma pārejas noteikumu 1.punkta 5.apakšpunktu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 6, atturas — nav. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Apinis.

Līdz ar to, ka mēs esam pieņēmuši 2.priekšlikumu, nav skatāms 11.un 12.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Par 11.un 12.priekšlikumu nav iebildumu, tie netiek skatīti. Tālāk, lūdzu!

P.Apinis

. Savukārt 13.priekšlikums ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums — papildināt pielikuma 6.punktu ar jauniem kombinēto nomenklatūru preču kodiem, kuru, protams, atbalstīja Budžeta un finansu komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Apinis.

Līdz ar to es aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 1, atturas — 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījums Farmācijas likumā", otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.115c. Otrais, galīgais lasījums, likums ir steidzams. Komisija no deputātiem priekšlikumus nav saņēmusi, ir viens Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — noteikt, ka likums stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Požarnovs.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinātu nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums Farmācijas likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, mums ir jāizskata 11 deputātu iesniegums — lūdzam izsludināt 30 minūšu pārtraukumu pirms likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" izskatīšanas. Vai ir iebildumi? Nav. Tādā gadījumā pārtraukums līdz pulksten 10.15.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 10.15. Turpināsim izskatīt darba kārtību. Pirms mēs ķeramies pie likumprojekta, man ir patīkams paziņojums. Mūsu kolēģei — Jaunās partijas frakcijas deputātei Jevgēnijai Stalidzānei — ir dzimšanas diena. Sveicam viņu. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Ir saņemts Prezidijā sešu deputātu priekšlikums: "Lūdzam pārbalsot 17.decembra darba kārtības 20.punktu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" otro priekšlikumu. Referents nebija precīzi formulējis balsojumu, tādēļ vairāki deputāti kļūdījās, balsojot, saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu." Informēju jūs, ka šis likums tika izskatīts otrajā lasījumā kā steidzams, un šobrīd tas jau ir pieņemts. Līdz ar to mēs šo priekšlikumu izskatīt diemžēl nevaram.

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"" , otrais lasījums, steidzams. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 114b. Pirmais ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — precizēt nosaukumu un noteikt, ka nosaukums ir "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anta Rugāte, Tautas partijas frakcija.

A.Rugāte

(TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Attiecībā uz konsekvenci un precizitāti es gribu teikt, ka diemžēl anotācija, kas bija mūsu rīcībā, likumprojektam "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"", ietvēra sevī nepieciešamību mainīt pieņemtā likuma normu, kurā nebija iespējams samaksāt tiem bērniem, kuri ir invalīdi no 16 līdz 18 gadiem, atbilstoši tiem nosacījumiem, kādi valstī pastāv šādām sociālām garantijām. Šie likumprojekta anotācijas dokumenti tika sagatavoti ar virsrakstu kā grozījumi. Iespējams, ka tas nav gluži nejauši, jo visi tālākie iesniegtie grozījumi ir nākuši no Finansu ministrijas un pēc būtības neatbilst tam garam, kas ir gan deklarēts Valdības deklarācijā, par ko arī ir iestājusies Eiropas Savienība savās prasībās, lai sociālās garantijas pieaugtu ātrākā dinamikā, un valdība šādas garantijas ir deklarējusi savā deklarācijā. Visi šie priekšlikumi pēc būtības, kuri ir paskaidroti arī finansu ministra iesniegtajā dokumentā Sociālo un darba lietu komisijas locekļiem, kurā es strādāju, diemžēl ir noformulēti kā likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"". Taču otrajā lasījumā ir iespējams iesniegt tikai priekšlikumus otrajam lasījumam. No tā izriet arī viss tālākais šā paskaidrojuma saturs un priekšlikumi, kuri ir iekļauti jums esošajās tabulās 114b. Proti, ka šie paredzētie grozījumi, kuri tiek atsaukti no iepriekš balsotā likuma, tiek motivēti ar valsts budžeta deficītu, kurš varētu rasties. Tiek nosaukts skaitlis, kuram nav motivējuma tādā nozīmē, ka ne katram paredzētajam grozījumam ir zināms attiecīgais cilvēku skaits, kuriem ir jāsaņem šāda palīdzība, nedz arī aprēķinātā summa, ar kuru ir nepieciešams no budžeta līdzekļiem segt šādu vajadzību. Patiesībā secinājums ir tāds, ka, lai saglābtu valsts bezdeficīta budžetu, ķeras pie sociālajiem pabalstiem, par kuriem nekad līdz šim šā likuma grozījumu sakarā, kas tika iesniegts un atbalstīts konceptuāli pirmajā lasījumā, netika runāts.

Tādēļ, atbalstot pirmo priekšlikumu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" virsraksta maiņā, es aicinu kolēģus deputātus turpmākos priekšlikumus, kuri iesniegti no Finansu ministrijas, konsekventi neatbalstīt, jo šīs likuma normas ir pretrunā ar tām garantijām, kuras ir nepieciešamas un kuras patiešām šobrīd ir atbalstāmas atbilstoši tam, ka šajā sociālajā sfērā mūsu ļaudīm nav pietiekama nodrošinājuma.

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis, Latvijas Republikas finansu ministrs.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Protams, politika ir politika, un es vispār brīnos, ja komisijā cilvēks izsaka vienas domas un sēdē citas, tad tas ir interesanti. Es gribu jūs informēt praktiski par kopējo lietas būtību. Realitāte ir tāda, dinamika, ar kādu pabalsti ir paaugstināti, materiālais pabalsts naudas un mantisko pabalstu veidā — pēdējie šie paaugstinājumi ir bijuši 1998.gada vidū. Varētu teikt, ka, lai šos pabalstus nodrošinātu un nekādā gadījumā tos nesamazinātu, papildus citiem Labklājības ministrijas izdevumiem paredzēti 5,3 miljoni latu. Tur es varu teikt, ka tie ir grozījumi. Faktiski 2,4 miljoni bērnu kopšanas pabalstiem. Pabalstu apmēra paaugstināšana personām, kas kopj bērnu no pusotra gada vecuma, no 12 latiem uz 30 latiem. Tā ir nupat pagājušā gada vidū strādāt sākusi norma, tie ir 18 lati. Jebkurā gadījumā es domāju, ka šis paaugstinājums tagad ir stājies spēkā. Mēs to ņemam vērā un arī turpināsim. Arī 2,2 miljoni ģimenes valsts pabalstiem indeksācijai.

Pabalsta apmēra paaugstināšanai atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Tur gan nav liels paaugstinājums, tomēr tas ir no 6,8 uz 7, 65 latiem. Tad ir piemaksa par bērnu invalīdu no 30 uz 35 latiem. Tad ir no 30 uz 35 latiem, no 25 uz 30 latiem, kas domāts nodrošinājuma pabalstiem vispārējā gadījumā.

Ko es ar to visu kopumā gribu teikt? Protams, man kā finansu ministram ir jāskatās, vai mums ir iespējas turpināt tik ļoti lielā tempā pabalstu paaugstinājumus, kādi ieslēgti šajā likumā, kuru nobalsoja Saeima tad, kad praktiski jau jaunā Saeima bija ievēlēta. Es personīgi domāju, ka šis balsojums bija vairāk politisks nekā finansiāli izsvērts, tāpēc man ir šāds priekšlikums: mēs vakar bijām komisijā kopā ar labklājības ministru, un praktiski komisijā, izskatot šos jautājumus, Finansu ministrija, ja jūs skatīsiet cauri visus šos priekšlikumus, atbalsta komisijas viedokli. Tur, kur jūsu priekšlikumos ir rakstīts, ka komisija Finansu ministrijas viedokli noraida, tur mēs arī piekāpjamies. Pats galvenais, ko es gribu teikt, par ko es runāšu acīmredzot vēlreiz — tajā pielikumā, kas jums ir dokuments nr. 114c, tas ir pēc kārtas 12.numurs, Finansu ministrija vispār, mēs savu priekšlikumu noņemam. To mēs esam saskaņojuši ar komisijas vadītāju.

Un pēdējais, ko es gribu teikt. Ja nobalsos 17.panta normas, respektīvi, neatbalstīs komisijas priekšlikumu, kas sakrīt ar Finansu ministrijas priekšlikumu, 17. un 16.panta normas, tas ir, pēc kārtas numurs 3., 17.pants. Ja to atstāj spēkā, tad tas, kas nupat no 12 latiem uz 30 latiem ir pieaudzis, tur ir plānots momentā maksāt 45 latus. Tādu kāpumu pacelt nevar — vienalga, lai kāda arī nebūtu situācija valstī. Tas ir nereāli. Tādā tempā mēs nevarēsim šos pabalstus paaugstināt. Mums ir jāskatās tomēr vairāk izvērstākā laikā.

Tas pats attiecas uz 4.punktu, kur ir runa par to, ka faktiski par 28 latiem liek klāt pabalstus, kas līdz šim bija pāri par 7 latiem. Tas faktiski ir 35 lati. Tas viss ir ļoti pareizi, un viss ir ļoti vajadzīgi. Bet vissliktākais, kas var būt, cienījamie deputāti! Es saprotu, ka dažiem ir savas politiskās intereses, acīmredzot pret valdību vērstas. Bet balsojuma sliktums varētu būt par šiem lielajiem cipariem, ja tos atstāj, tajā apstāklī, ka nekas sliktāks nevar būt šajā valstī, no kā līdz šim ir izvairījusies šī valsts, ka balso normas — paaugstināt algas, pabalstus, vienalga, jebkuras dotācijas no budžeta, kuras nevarēs izpildīt. Tad būs vissliktākā lieta, ka cilvēkiem tiek solīts maksāt, mēģina maksāt kādus pāris mēnešus vai pusgadu, pēc tam pārtrauc šos maksājumus. Tad nebūs svarīgi, kura valdība to darīs. Tam vairāk nav nekādas nozīmes. Tāpēc es lūdzu jūs šoreiz atbalstīt komisijas viedokli un gribu pateikt, ka šoreiz Finansu ministrijas viedoklis ar komisijas viedokli sakrīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates par pirmo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! 6.Saeimas beigās, kad tika izdarīti "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"", šie grozījumi nebija saskaņoti ar Finansu ministriju un tiem nebija nekāda finansiālā pamatojuma. Protams, komisija ierosināja šajā likumā izdarīt grozījumus 18.pantā, lai likvidētu šo atstarpi starp 16 un 18 gadiem un lai nebūtu izveidojusies situācija, ka divus gadus cilvēkiem nav invaliditātes statusa — tiem, kuri ir invalīdi. Taču jebkurā gadījumā atbilstoši procedūrai, par cik ir iesniegti Finansu ministrijas priekšlikumi, mēs esam spiesti tos izskatīt un iekļaut tabulā. Līdz ar to šeit arī piedāvāts 6. un 9. priekšlikumā, varētu teikt, komisijas kompromisa variants. Ja mēs tos nobalsojam, tādā gadījumā te ir vairāki priekšlikumi.

Līdz ar to ir pilnīgi pamatots tas, ka tiek izmainīts likuma nosaukums un noteikts daudzskaitlī, ka tie ir grozījumi. Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo 1.priekšlikumu — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1.priekšlikumu — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 2, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs

. 2.priekšlikums ir Finansu ministrijas priekšlikums — izslēgt 16.panta pirmās daļas 8.punktu. Komisija to ir atbalstījusi. Nedaudz gribu pakomentēt. Šis punkts, kurš tika pieņemts, kā jau es teicu, 6.Saeimas beidzamajās sēdēs, attiecas uz to, ka gadījumā, ja kāds no vecākiem nemaksā alimentus par savu bērnu, kurš atrodas pie otra no vecākiem, tādā gadījumā valsts kompensē šai ģimenei šos alimentus. Līdz ar to izveidojas situācija, ka, pirmkārt, tad, kad šo priekšlikumu 6.Saeima nobalsoja, tai nebija finansiālā pamatojuma.

Otrkārt, tādā gadījumā izzūd šī, varētu teikt, atbildības sajūta. Visa šī atbildības pēctecība, jo nekur nav iestrādāta jelkāda norma, kādā veidā pēc tam no šādiem nemaksātājiem tiks nauda piedzīta. Tādēļ es aicinu atbalstīt Finansu ministrijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates par 2.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad daži paziņojumi. Vineta Muižniece — paziņojums par komisijas sēdi.

V.Muižniece

(TP). Godātie Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi! Aicinu jūs uz komisijas sēdi tūdaļ, pārtraukuma sākumā, šoreiz Juridiskās komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Helēna Demakova.

H.Demakova

(TP). Godātās kolēģes un godātie kolēģi! Daudzi deputāti ir parakstījušies, kas vēlas darboties Latvijas un ASV parlamentārajā sadarbības grupā. Mums vakadzētu satikties Sarkanajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Es arī aicinu Latvijas un Lielbritānijas parlamentārās sadarbības grupas interesentus Sarkanajā zālē. Varbūt ka tas būs vienlaicīgi ar Latvijas un ASV parlamentārās sadarbības grupas sanāksmi, bet varbūt, ka mēs to varam izkārtot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Kamēr tiek gatavota izdruka, lūdzu, vārds paziņojumam deputātam Roberta Zīlem.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Es aicinu uz sēdi komisijas telpās tūdaļ, pārtraukumā!

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Jānis Urbanovičs, Boriss Cilēvičs, Igors Solovjovs, Egils Baldzēns, Jānis Leja, Kaspars Riekstiņš, Vilis Krištopans, Jānis Gaigals, Ivars Godmanis, Karīna Pētersone, Aija Poča, Anta Rugāte, Aivars Tiesnesis, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis, Roberts Jurdžs, Ģirts Valdis Kristovskis.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu ieņemiet vietas. Turpinām izskatīt grozījumus likumā "Par sociālo palīdzību". Atklājam debates par Finansu ministrijas 2.priekšlikumu. Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Iepriekšējā Saeima savā pēdējā darbības mēnesī izdarīja kādu ļoti labu lietu. Proti — sāka risināt kādu smagu problēmu, kas saistīta ar bērnu tiesību aizsardzību. Un proti, pieņēma grozījumu Sociālās palīdzības likumā, nosakot īpašu sociālā pabalsta veidu — pabalstu sakarā ar tiesas piespriesto uzturlīdzekļu nesaņemšanu. Faktiski, godātie kolēģi, nesakārtotajā alimentu piedziņas situācijā šis ir vienīgais veids, kā mēs varam aizsargāt tos bērniņus, un tādu ir tūkstošiem, kuri mirst badu, kuri nesaņem no saviem vecākiem tiesas piespriesto naudu. Šīs naudas summas nav lielas — sasniedz dažus desmitus latu katru mēnesi vienam bērnam. Bet šādā veidā mēs neatstāsim bez elementārās pārtikas šos mūsu valsts jaunos pilsoņus. Šo problēmu mēģināja risināt pastāvošās likumdošanas ietvaros iepriekšējās Saeimas izveidotā Bērnu tiesību aizsardzības komisija. Mēs uz komisijas sēdi vairākkārt saucām atbildīgas Tieslietu ministrijas amatpersonas, kuras ir atbildīgas par tiesas spriedumu izpildi alimentu piedziņas lietā. Diemžēl neveiksmīgi. Mēs ierosinājām vairākus priekšlikumus, kā labot procesuālo likumdošanu. Diemžēl neveiksmīgi. Visi veidi, kā aizsargāt bērnus, kuri nesaņem alimentus, neguva atbalstu ne iepriekšējā Saeimā, ne Tieslietu ministrijā.

Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu neatbalstīt Finansu ministrijas ierosinājumu — svītrot šo pabalsta veidu, jo tādējādi mēs būtiski pasliktināsim šo bērnu stāvokli.

Es gribētu iebilst, zinot tos argumentus, ar ko šeit nāks atbildīgais ziņotājs un varbūt finansu ministrs, ka, lūk, šis pabalsta veids stimulēšot alimentu nemaksāšanu. Nebūt nē. Jo, pamatojoties uz šo likuma normu, Ministru kabinetam ir pienākums izstrādāt noteikumus par kārtību, kādā regresa kārtībā no alimentu nemaksātājiem tiek piedzīts izmaksātās naudas summas. Un tad valsts būs ieinteresēta piedzīt šo naudu. Tagad valsts nav ieinteresēt šo naudu piedzīt un rūpēties par sprieduma izpildi. Pavisam šādu neizpildītu tiesas spriedumu alimentu piedziņas lietās ir 3791. Teorētiski. Bet faktiski tie ir mazāk. Jo daudzi izpildraksti tiek nodoti izpildei un alimenti reāli tiek piedzīti. Tātad šī summa ir neliela. Godātie kolēģi! Es aicinātu neatbalstīt Finansu ministrijas priekšlikumu un balsot pret to. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Linards Muciņš, frakcija "Latvijas ceļš".

L.Muciņš

(LC). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Kā šeit jau minēja deputāts Lagzdiņš, problēma ar personām, ar bērniem, kuru vecāki nemaksā, un līdz ar to otrs vecāks vai bērna audzinātājs nevar saņemt pietiekoši uzturlīdzekļus bērna uzturam, ir pietiekoši nopietna un sarežģīta. Un piekrītu, ka tā diezgan ilgi netiek risināta. It sevišķi situācija saasinājās pēc 1990.gada. Taču, godātie deputāti, kāds ceļš mums šajā jautājumā būtu ejams? Vai kāds šinī zālē būtu pret to, ka šiem bērniem jāēd? Es domāju, ka šeit nav tādu. Vai kāds šinī zālē būtu pret to, ka alimenti ir jāmaksā? Nav tādu deputātu, es domāju. Vai tiesa nav alimentus piedzinusi? Alimentus tiesa ir piedzinusi. Spriedums ir saņemts. Jautājums ir par šī sprieduma izpildi. Vai šinī valstī tikai alimentu spriedumi netiek izpildīti? Vai ir problēmas tikai ar alimentu spriedumiem? Nē! Visa spriedumu izpildes sistēma ir vecā, novecojusi, prasa reformu, kompleksu reformu. Iepriekšējā valdība kaut ko darīja šinī jautājumā? Jā, iepriekšējā valdība apstiprināja jaunu tiesu izpildītāju reformu, kur, tāpat kā advokāti, notāri, arī tiesu izpildītāji tiks pārkārtoti par brīvās profesijas pārstāvjiem, tādā veidā atslogojot valsts budžetu no apmēram pusmiljona latu ikgadēju izdevumu. Tiks atbrīvotas tiesu ēkas, lai varētu efektīvāk un plašāk izvietoties tiesas un spriest tiesu, un tajā pašā laikā šī sistēma pieļaus un noteiks, ka tiesu izpildītāji būs ieinteresēti un tieši saistīti ar piedzenamām summām un viņu ienākums būs atkarīgs no tām.

Kādā veidā šis jautājums tiek risināts pasaulē? Arī tur darbojas šādi tiesu izpildītāji, kuri pārkārtoti šādā darbības veidā, nevis ierēdņi, kuriem nav saistību starp izpildītām un piedzītām summām un viņu atalgojumu. Darbojas speciāls fonds. Šajā fondā valsts ieskaita zināmus līdzekļus, tiesu izpildītāji no sava atalgojuma ieskaita zināmus līdzekļus, summas, un šis fonds maksā tām personām, kurām kādu iemeslu dēļ nevar piedzīt, uz kaut kādu periodu tiesas spriedumus nevar izpildīt, izpildrakstus nevar samaksāt, šos te alimentus. Bet tas nenozīmē, ka šie spriedumi paliek neizpildīti, ka kāds tos neizpilda. Mainās situācija, mainās cilvēku ienākumi, tāpēc kādā periodā šo summu nevar piedzīt un to maksā no šī fonda. Bet šis fonds ir saistīts ar tiesu izpildītāju ienākumiem un darba samaksu. Šis fonds darbojas tādā veidā, lai šie tiesu izpildītāji, nevis kā šodien ar saviem 42 darba mēnešalgas latiem sastādītu aktu par to, ka izpilde nav iespējama, un noliktu mierīgi šo te spriedumu plauktiņā. Šāds labojums šeit, pēc mana uzskata, neiebilstot pret to, ka šiem cilvēkiem ir vajadzīga nauda, nedod un nerisina efektīvi, pietiekoši civilizēti, atbilstoši Eiropas prasībām šo jautājumu. Es domāju, ka valdībai ir jādomā par šāda fonda veidošanu līdz ar brīvās tiesu izpildītāju profesijas ieviešanu, un šādā veidā jānokārto šis jautājums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis, finansu ministrs.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Atšķirībā varbūt no cienījamā deputāta Lagzdiņa kunga es šeit nesēdēju iepriekšējā Saeimā un par šiem jautājumiem nevarēju balsot kā parlamentārietis, ne arī izteikties. Tāpēc man principā nav skaidrs, ko darīja Saeima visu savu pilnvaru laiku, jo šo svarīgo jautājumu viņa ir spējīga nobalsot tikai tad, kad faktiski jau jaunā Saeima ir iebalsota. Tas man skaidrs nav. Ja tas jautājums būtu tādā veidā traktēts un dziļi izdiskutēts no visiem, no tiesiskiem aspektiem, no finansiāliem, tad man nav skaidrs, kāpēc tas būtu pirms priekškara jāveic? Tas man nav skaidrs.

Otrs. Varētu jau teikt tā — vai tik tiešām tas, ka valsts tagad uzņemas alimentu nemaksātāju vietā samaksāt naudu, atrisinās šo te situāciju un būs labāk, lūk, šiem te bērniem, kuriem noziedzīgi nemaksā. Ir absolūti skaidrs, ka būs otrādi. Tāpēc, ka ar šo mēs vienkārši atbrīvosim rokas ļoti daudziem to nedarīt vispār. Jo ir ļoti elementāri.

Pirmkārt, no abām pusēm nebūs kategoriska pieprasījuma, atbildētājpusei būs iespēja vienmēr pateikt — paklausieties, es varu nemaksāt, jo to izdarīs valsts. Un mēs ģenerēsim problēmu, es domāju, desmitkārtīgi. Kur es varu piekrist Lagzdiņa kungam, un par nožēlu tas netika izdarīts pagājušo pilnvaru laikā, acīmredzot tur nenostrādāja ne Saeima, ne valdība, ka šis jautājums tiesiski ir jārisina daudz nopietnāk. Acīmredzot šeit ir runa par to, ka vispirms mums ir jānoskaidro, cik mēs varam tiesiski šo situāciju pastiprināt, lai tik tiešām šie tiesu izpildītāji varētu piedzīt, nevis vienkārši atnest dokumentu, ka tiesas izpilde nav iespējama sakarā ar to, ka atbildētājs nedzīvo pēc dzīves vietas vai viņa nav un tā tālāk. Jā, bet tad ir jārisina jautājums tomēr sākumā no tiesiskā viedokļa likumdošanā. Šādi risināt izskatās tikai pirmajā brīdī patīkami. Jā, ļoti elementāri — paņemsim no valsts naudu un veiksim šo te maksājumu. Bet kas notiks? Nevis tā, ka valsts būs ieinteresēta strādāt vairāk pie šī jautājuma. Gluži otrādi. Ja šāds maksājums būs no valsts, tad tieši tās valsts institūcijas, kam ir tiesiski šis jautājums cietāk jārisina, to vienkārši nedarīs. Šis jautājums maksā vismaz apmēram 1,4 miljoni. Un tā nav tikai fiskāla lieta, kura man kā finansu ministram būtu vienmār jāaizstāv. Šis jautājums ir tāds, ja mēs tagad to te iebalsojam un neatbalstām komisijas priekšlikumu, kurš šinī brīdī sakrīt ar Finansu ministrijas priekšlikumu, tādā gadījumā mēs šo problēmu, pirmkārt, desmitkāršojam, otrkārt, mēs atliekam vai vispār atļaujam šo jautājumu tiesiski neatrisināt cietāk. Viss. Paldies! Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, kas sakrīt ar Finansu ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Deputāti! Es gribētu pateikt tā, ka sociāldemokrāti uzskata, ka šinī gadījumā bērni nebūs vainīgi, ja tiesu izpildītājs vai viņu tēvs nav spējīgs maksāt šos alimentus šajā brīdī. Bet mēs uzskatām, ka neapšaubāmi ir nepieciešams viens, lai būtu situācija tāda, ka bērns tā vai citādi šos līdzekļus saņem. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Ingrīda Labucka, kas pašreiz ir tieslietu ministre, spēs to kā dāma un sieviete tā vai citādāk arī korekti atrisināt, lai šis jautājums ar tiesu izpildītāju darbu tiktu paveikts godam un lai tas būtu tikai neliels aizdevums no valsts budžeta kases, kurš pēc tam tik un tā pamatā atgrieztos atpakaļ. Tā kā arī nekādu lielu finansiālu zaudējumu valsts kasē mēs šeit neredzam, tāpēc mēs neatbalstīsim šajā jautājumā Finansu ministriju un arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, apvienības "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā pārstāvis".

M.Lujāns

("Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā"). Cienījamie kolēģi! Patīkami klausīties atmodas laika premjerministru. Savā laikā Godmaņa kungs no šīs tribīnes aicināja, lai ģimenē būtu trīs bērni un vairāk. Šodien jūs piedāvājāt atmodas laika bērniem, it sevišķi arī invalīdiem, neiedot to naudiņu. Es nezinu, kad jūs esat pēdējo reizi bijis laukos reālās ģimenēs, kur ir šie bērni. Es arī varu pateikt, ka Juridiskajā komisijā mēs ilgstoši spriedām. Un reālā problēma ir tāda, ko Muciņa kungs kautrējas pateikt — ir tas, ka Latvijā neeksistē koncepcija, kādu ceļu ies tiesu izpildītāji. Vai ies amerikāņu, tas ir policejisks veidojums, no kuriem, piedodiet, baidīsies un bēgs prom un kuri sēdinās iekšā nemaksātājus. Šī ir viena koncepcija.

Otra koncepcija ir tā, kā šodien izsakās kaut kāda jauna meitenīte, kura aiziet pie tēva. Tēvs pasaka: "Iesāli savu tiesas rakstu, jo es esmu bezdarbnieks." Un labi, ja viņš ir bezdarbnieks. Bieži viņš braukā pēdējā modeļa mašīnā, kas nav uzrakstīta uz viņa vārda. Un iestājas paradoksāla situācija. Es arī esmu saskāries ar šiem gadījumiem, ka gandrīz, ja māte var kaut kādā veidā atrast juristu, kurš piedāvā — nolīgstiet bandītu! Bandīts ātrāk atrisinās šo jautājumu nekā tiesu izpildītāji. Tā ir dzīves realitāte.

Un šinī gadījumā, ja mēs ieviestu un gaidītu no Godmaņa kunga, kurš tomēr savā veidā ir talantīgs cilvēks, vismaz, grāmatā lasot, es lasu, ka viņš ir ļoti talantīgs cilvēks, varēja iedot pārejas periodu, ka pārejas periodā, kamēr Muciņa kungs sakārto tiesu izpildītāju sistēmu, mūsu valstī strādā tomēr šis modelis, ka valsts dotē. Un pēc tam valsts uzņemas šo funkciju. Un būsim reālisti, ka liela daļa to tēvu un tās mātes, kas varbūt nemaksā tos alimentus, atsakās, daudz uzmanīgāk domās, ja viņiem būs attiecības ar valsti.

Tāpat vēl varētu tomēr šinī pārejas periodā noteikt arī kaut kādu pastiprinātu kriminālatbildību, kas būtu reāls sods, lai baidītos. Un tad šī nauda tiktu atgūta valsts kasē. Un šinī gadījumā es tomēr aicinātu, cienījamie kolēģi, ja Finansu ministrija, ja Sociālo un darba lietu komisija nav piekritusi šai iniciatīvai, es tomēr aicinātu balsot pret. Un man šinī gadījumā patiešām ir kauns par Godmaņa kungu, kurā momentā viņš ir melojis — savā laikā, kad aicināja Latvijā veidot lielas ģimenes, lai latvju tauta augtu, vai arī šodien, kad viņš piedāvā, lai māte varbūt paņem pletīzeri un iet skaidrot tās funkcijas, kas jāveic valstij, un valsts atsakās to darīt. Paldies par uzmanību! Es aicinu noraidīt abus priekšlikumus! Un Apiņa kungs! Jums būs tabakas jautājums un alkohola.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Protams, man jāpiekrīt Baldzēna kungam, ka bērni nav vainīgi. Bērni arī nav vainīgi, ka vecāki nestrādā vai dzer un nodzer algu, vai neuztur savus bērnus, vai nesūta viņus uz skolu un tā tālāk, un tā tālāk.

Bet šoreiz es nevēršos pret sociāldemokrātiem, jo viņu pozīcijas ir skaidras, es vairāk griežos pie tām partijām, kuras ir ļoti daudz runājušas par labējo ideoloģiju un ka tāda būtu nepieciešama Latvijā un to konsolidēt. Ko tad mēs šinī gadījumā stimulējam? Šinī gadījumā mēs stimulējam faktiski bezatbildību ar šo te savu gājienu. Jā,valsts visu uzņemsies. Mēs visu apmaksāsim, nevis tiesa, nevis juridiskās normas būs svarīgas, nevis vecāku pienākums pret bērniem būs svarīgs, bet mēs iesim vieglāko ceļu, mēs sadalīsim naudu. Nu tad uz priekšu, mīļie, jaunie, labie!

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija, otro reizi.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu jūs atvainot, ka es eju otrreiz runāt, bet Panteļējeva kunga kaismīgā runa tomēr spiež mani pateikt dažus teikumus. Šis priekšlikums, tātad, proti, šis pabalstu veids nenozīmē, ka visiem tiem bērniem, kuru vecāki nemaksā uzturu vai nesniedz palīdzību, būs tiesības griezties un saņemt šo pabalsta veidu, bet tikai tajos gadījumos, ja ir tiesas spriedums un ja tiesu izpildītāji, Panteļējeva kungs, neveiks savu likumā noteikto pienākumu, ko uzlicis ir mūsu ar jums pieņemtais likums, un, proti, nepiedzīs to, ko tiesa ir nospriedusi. Tieši tā tur ir rakstīts, un tādiem ir jābūt Krištopana valdības noteikumiem, kurus ir jāizstrādā tad, kad šis priekšlikums tiks nobalsots. Es aicinu vēlreiz balsot pret Finansu ministrijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātais Jāni Lagzdiņ! Tu biji divas reizes uzstāties šajā tribīnē, bet joprojām neesi izlasījis, kas tur konkrēti ir rakstīts. Es vēlreiz atkārtoju — izlasi, lūdzu, kas tur ir konkrēti rakstīts, un mēģini lūdzu rīkoties kā labējās partijas cilvēkam pieklājas.

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis, finansu ministrs.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Es tā jūtu, ka es vēl ne to vien noklausīšos šeit. Paldies jums, Lujāna kungs! Tāds ir mans liktenis, neko darīt...

Es gribētu tomēr piedāvāt sekojošo normu — šoreiz atbalstīt Sociālo un darba lietu komisiju un Finansu ministriju. Ko es varētu teikt no savas puses? Ka mēs kā valdība varētu iestāties šo likumu atvērt vēlreiz, bet tajā gadījumā, kad mums būs absolūti skaidrs, kādā kvalitātē tad ir tas, kas ir zem priekškara pieņemts, Lagzdiņa kungs. Starp citu, zem priekškara, uz to jautājumu jūs man nespējāt atbildēt, kāpēc jūs neko nedarījāt 3 gadus, bet tad, kad jau praktiski pilnvaru nav, tad jūs grūžat iekšā dokumentus. Tāpēc es domāju, ka principā mēs šo likumu varētu atvērt vēlreiz, jau pēc brīvdienām, kad mēs būsim gatavi tomēr no divām pusēm, kad tik tiešām cienījamā Labuckas kundze izskatīs. Vispirms Kabinetā, pēc tam arī šeit parlamentā un, es kā finansu ministrs, mēs jums spēsim dot pamatotību, kā mēs atbildību varam sadalīt. Tagad iznāk tā, ka atbildība aiziet tikai uz valsti. Kaut kāda atbildība valstij būs jāuzņemas, bet ne pilnā mērā. Ja mēs pilnā mērā uzņemamies, tādā gadījumā mēs nedefinējam tālāk mehānismu, kā to ir jādala. Šeit ir jābūt kaut kādam dalības principam. Nevar būt tā, ka visu dara valsts. Te ir jābūt tā: valstij var būt kaut kāda līdzatbildība. Bet tam mēs neesam gatavi. Un es baidos, ka iepriekšējā Saeima tā arī tam nenobrieda, neskatoties uz to, ka kvalificēti juristi tajā sēž jau no 1990. gada. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs — otro reizi.

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamais Lagzdiņa kungs! Ja man ir pareiza informācija, tad tieši tiesu izpildītāju institūcija ir viena no klibojošākajām institūcijām pašlaik Latvijā, un ar šo normu jūs to stimulējat vēl desmitkārtīgi. Jo viņiem nebūs ne mazākā motīva to darīt tāpēc, ka viņi zinās, ka atradīsies Godmanis vai varbūt pēc tam finansu ministrs no Tautas partijas, Gundars Bērziņš vai vēl kāds cits, kurš par viņiem samaksās. Es domāju, ka beigu beigās, ja tas būtu otrais lasījums, ja būtu vēl mums trešais lasījums priekšā, varbūt mēs varētu iestrādāt par tiesu izpildītājiem speciālu normu. Šeit tas nav pateikts. Un jūsu atsaukšanās, Lagzdiņa kungs, uz Ministru kabineta noteikumiem — mums visiem jau ir ļoti rūgta pieredze, kā ir ar Ministru kabineta noteikumiem sakarā ar jūsu ļoti slaveno Pretkorupcijas likumu, kur Ministru kabineta noteikumi tā arī nav izveduši mūs no purva, pa kuru mēs visu laiku maldāmies.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns

(POA "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā"). Cienījamie kolēģi! Es īsti nesaprotu. Viens partijas biedrs Ivars Godmanis saka, ka šāds likums gandrīz ir vajadzīgs, ir cita lieta, ka tas vēl gluži nav izstrādāts. Un šīs partijas viens no bosiem saka, ka tās esot galīgas muļķības. Es nevaru saprast, kas notiek, cienījamie kolēģi!

Šinī gadījumā es aicinātu tik drausmīgi nebaidīties. Jo būsim reālisti. Ja valsts budžetā uz nākošo gadu šī summa netiks ielikta, tik un tā šis likums nestrādās. Ir cita lieta. Ka šinī starplaikā, kamēr mēs varēsim nedaudz nestrādāt, vismaz parlamentā, bet gan komisijās vai tiekoties ar vēlētājiem, Krištopana kungs varētu nopietni kopā ar Godmaņa kungu un arī ar jaunajiem ministriem pārdomāt šo situāciju. Un es ceru, ka patiešām tad varētu arī pilnveidot beidzot tiesu izpildītāju kantora darbību. Un es domāju, ka tad varētu arī nākošā varbūt pusgada laikā vai tad, kad tas likums stājās pilnā spēkā, bet tas ir pilnīgi reāli... Un nu atkal kārtējo reizi atmest šīs problēmas nost — nu tā tiek darīts no vienas Saeimas, kā es jūtu, jau no Godmaņa kunga laikiem, šī problēma tiek atmesta, un beigās šis jautājums netiek atrisināts.

Cienījamie kolēģi, un es arī saprotu Apiņa kunga uztraukumu. Es īsti nesapratu pēc avīzes, vai viņš ir Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs vai tikai viltvārdis. Šinī gadījumā es arī saprotu viņa uztraukumu. Varbūt par šo balsojumu viņš saņems savu posteni.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, nepakļausimies valdošā vairākuma demagoģijai, noraidīsim Finansu ministrijas un Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājumu un balsosim, lai bērni tomēr beidzot saņem naudu. Un es domāju, ka valstij būtu jāuzņemas atbildība. Un patiešām, varbūt tad tiesu izpildītāji sāks nopietnāk strādāt, jo viņi zinās, ka viņi var dabūt arī pa kaklu vismaz no valsts.

Sēdes vadītājs.

Helēna Soldatjonoka, frakcija "Latvijas ceļš".

H.Soldatjonoka

(LC). Cienījamie kolēģi! Es no savas prakses tomēr varu pateikt vienu — tiesu izpildītāji šodien savus pienākumus neveic. Viņi sastāda izziņas no sieviešu vārdiem, sieviete pasaka, ka vīrs nestrādā, viņi arī to pieraksta. Un tāpēc es domāju, ka, ja mēs pieņemam šo likumu, tad noteikti šādu pabalstu skaits varēs divkāršoties un trīskāršoties, jo pieprasījumu skaits pieaugs.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti, jūs visi droši vien esat informēti, ka ir apstiprināta jauna tiesu izpildītāju koncepcija un tiek sagatavotas atbilstošas izmaiņas likumos. Šī koncepcija ir realizēta diezgan daudzās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, tā ir Slovēnijā, tā ir Slovākijā, tā ir Ungārijā, un pēdējā, kas ir realizējusi šo koncepciju, tātad ir Polija.

Un tiesu izpildītāji darbojas veiksmīgi kā brīvā juridiskā profesija, un nav nekādu problēmu.

Ja mēs balsojam pret Finansu ministrijas un komisijas lēmumu, tas nozīmē, ka mēs arī principā balsojam pret šīs koncepcijas ieviešanu tikai tāpēc vien, kā jau minēja Panteļējeva kungs, ka radīsies arvien vairāk, arvien jauni un jauni šīs te problēmas izlīdzēšanas piekritēji, respektīvi, ja kaut kur kaut kas nedarbojas, tad tur vajag vienkārši piemest naudu. Tas nav problēmas risinājums. Tas ir, kā teiktu ārsti, vienkārši pretsāpju līdzeklis. Un, ja mēs baidīsimies no šīs ārstēšanas, es domāju, ka tad mēs nekur uz priekšu tā arī netiksim. Šīm reformām ir jānotiek. Tas ir viens.

Otrs. Mani nedaudz tomēr pārsteidz to partiju viedoklis, kuras sevi dēvē par konservatīvām šajā gadījumā, jo mūsu konservatīvisma pamatprincipi arī tieši ir minēti Latvijas Civillikumā, un Latvijas Civilllikuma Ģimenes tiesību sadaļas 179. pants precīzi nosaka vecāku tiesības ģimenē, kas skar ne tikai materiālu atbalstu bērniem, bet arī nemateriālo atbalstu bērniem, tātad izglītību un tā tālāk.

Tā kā es tomēr aicinātu pārvarēt šo te problēmu, balsojot par komisijas un Finansu ministrijas viedokli, un arī par atbalstu protams, tiesu izpildītāju koncepcijas realizēšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Pašlaik sāk izklausīties, ka strauju pārsvaru gūst tāds populistisks vairākums, kas jebkurā gadījumā mēģinās pārvērst tīrā populismā jebkuru likumprojektu, tas ir arī mans draugs un labs paziņa Modris Lujāns, kurš arī pāriet tikai uz personālijām un visādā veidā mēģina atrast jebkādu iespēju skaidrot savu populistisko viedokli. Bez šaubām, nesaprotu, kāpēc jūs tik ļoti uztraucaties... Mēs te prasījām, vai jums arī ir oficiāli bērni, laikam vismaz tādi nav minēti, un varbūt tur ir meklējams skaidrojums... Bet katrā ziņā es vēlētos teikt, ka šoreiz nevajadzētu rīkoties populistiski, daudzas no mūsu partijām ir rādījušas savu reālo, patieso pozīciju, un īpaši tas attiecas uz Tautas partiju, kas vienmēr ir deklarējusi, ka viņiem viedoklis ir skaidrs, stingrs un nav vērsts pret šo valsti un nav vērsts populismā. Kādēļ tad šoreiz pieņemt kādu populistisku lēmumu tikai kādas atsevišķas, teiksim, sīkas epizodes dēļ? Labāk parādīt savu stingro stāju un arī šoreiz pievienoties Finansu ministrijas un Sociālo un darba lietu komisijas viedoklim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons

(LSDA). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Runājot par populismu, man ir priekšlikums, pirmkārt, izbeigt debates un beidzot balsot.

Nākošais. Atgriežoties atkal pie šī te populisma, par ko te aktīvi diskutēja Apiņa kungs, es gribētu atgādināt, ka mēnesi atpakaļ, vairāk nekā mēnesi atpakaļ, 6. Saeima pieņēma izmaiņas šajā likumā. Un, ja mani atmiņa atkal neviļ, tad no 70 deputātiem, kuri piedalījās šajā plenārsēdē, 64 atbalstīja šīs normas ieviešanu. Tātad viens viedoklis ir tad, kad mēs gatavojamies vēlēšanām, un pavisam diametrāli pretējs viedoklis ir tad, kad vēlēšanas ir beigušās. Varbūt tomēr būsim konsekventi un pildīsim gan vēlētājiem dotos solījumus, gan īstenosim arī iepriekšējās Saeimas pieņemtos likumus, ja tie nav kļūdaini. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas Prezidij, godājamie deputāti! Vēlreiz gribētu pateikt sekojošo, ka es uzskatu, ka ar populismu tik tiešām tas nav saistīts, ko mēs šeit piedāvājam. Populisms varbūt ir šos likumu grozījumus izskatīt, pirms reāli deputāti ir iepazinušies ar visiem budžeta grozījumiem. Cita lieta, ka termiņi ir nogulēti. Tā ir cita lieta, un tā ir atbildība visam deputātu korpusam. Es te nevarētu neko citu pateikt.

Un tāpēc mēs kategoriski noraidām kaut kādus pārmetumus sociālistiskajai vai liberālajai bezatbildībai, mēs uzskatām pavisam skaidri un gaiši, ka atbildībai nav politiskas nokrāsas.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi, es labprāt atbalstītu pabalstus bērniņiem, badā mirstošajiem bērniņiem, es labprāt atbalstītu, tikai es gribētu dzirdēt par šī likuma labojumu — nu, teiksim, cik tas izmaksās no budžeta? Cik miljonu? Viens saka — 5,4, es esmu dzirdējis arī, ka 40 miljonus, bet neviens nevar precīzi pateikt, un no kurienes mēs to naudu ņemsim? Nē, nu varbūt tad noņemsim no aizsardzības vai no pensijām, vai no skolotāju algām...

Nē, nu nekas jau nebūtu pretī, nu ņemsim to naudu nost. Mums jau budžeta apspriešana drīz tuvākajās dienās tiks izskatīta... Bet varbūt, ka mēs sāksim pievērsties nacionalizācijai no tiem prihvatizētajiem objektiem jeb negodīgā ceļā sabūvētajām trīsstāvu mājām, kur viens otrs ir būvējies par puķītēm, varbūt tur pameklēsim mēs tos līdzekļus? No "Lata International" izlaupītiem 36 miljoniem un 3 miljoniem, kas tika nozagti tautai? Varbūt sāksim meklēt, tad būs tiem nabaga badā mirstošajiem bērniņiem naudiņa, varbūt izveidosim parlamentāro komisiju par jaunu, lai atrastu naudu, ko samaksāt bērniem. Es būtībā neesmu pret, bet pasakiet, kur ņemt naudu? Es atvainojos!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Par cik šeit bija jautājums par finansiālo apsvērumu, tad šie grozījumi kopumā Sociālās palīdzības likumā prasa 40 miljonus, bet konkrēti šis priekšlikums prasa 1,4 miljonus. Es aicinu komisijas vārdā atbalstīt Finansu ministrijas priekšlikumu un balsot par.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 2. — Finansu ministrijas priekšlikumu izslēgt — 16.panta pirmās daļas 8.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 39, atturas — 2. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Požarnovs.

Godātie kolēģi! 3.un 4.priekšlikums savstarpēji ir cieši saistīti. Tātad līdz šim bija noteikts, ka bērnu kopšanas pabalsts par bērnu līdz 1,5 gadu vecumam ir 90% no minimālās darba algas. Tātad gadījumā, ja stājas spēkā šī norma, tad tā prasa papildu līdzekļus, kuri nav budžetā, tādēļ, lai saglabātu tādu normu, kāda pašreiz ir spēkā šajā brīdī, tad ir Finansu ministrijas priekšlikumi, proti, 17.pantā izsvītrot skaitļus — līdz 1998.gada 31.decembrim, proti, nosakot, ka Ministru kabinets noteiks bērnu kopšanas pabalstus, izņemot 17.panta trešo daļu. Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi 3.un 4 — Finansu ministrijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi par 3.un 4.priekšlikumu? Vispirms par 3.priekšlikumu. Atklājam debates. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tātad šis priekšlikums paredz atteikties no šīs normas, kad pabalsti tiek saistīti ar minimālām algām, atstājot Ministru kabinetam iespēju noteikt. Gribu informēt par Tautas partijas viedokli šajos tālākajos balsojumos. Šis likums, pirmām kārtām, ir būtiski izmainīts un otrajā lasījumā tikai vakardien, un deputātiem, izņemot komisijas locekļus, faktiski tikai šorīt no rīta bija pieejams šis dokuments. Un pēc pirmā lasījumā, kurā bija tikai viena lieta — par invalīdu vecumu, ir parādījušās fundamentālas lietas — sociālo garantiju samazināšana veselā virknē: ģimenes pabalsti, bērnu pabalsti un citās lietās.

Otrkārt. Šobrīd runā par budžeta deficītu vai kaut kādām lietām finansu ministrs, budžeta deficīts nākamajā gadā nevar būt, jo šobrīd nav vēl budžeta. Un valdībai brīvlaikā 81.panta kārtībā tad, kad ir skaidrs, kāds ir budžets, ir iespējams šīs lietas darīt.

Treškārt. Jāatzīst, ka šis likumprojekts savā ziņā var tikt uzskatīts par labu populisma skolu tādā ziņā, ka tas ir pieņemts 14.oktobrī, un izdruka par to, kas par to likumu ir balsojis, ir šobrīd pieejama, un kaismīgais runātājs Panteļējeva kungs ir balsojis ļoti pārliecinoši par, visa "Ceļa" frakcija ir balsojusi par, es domāju, un man nav skaidrs, kas ir noticis, kāpēc viedoklis mainījies. Var pārmest varbūt partijām, kas nav pārstāvētas, bet tie cilvēki, un lielā skaitā šeit zālē sēž, viedokli pamainījuši īsā laikā. Otrs vēl būtiskākais, ka budžets un visas finansu lietas ir politikas realizācijas instruments, un mēs redzam šobrīd, ka valdība ir sākusi ar sociālo garantiju samazināšanu, tā vietā nedeklarējot kaut vai vienu elementāru lietu, par ko runāja Tautas partija no paša sākuma, valsts pārvaldes izdevumu iesaldēšanu. Jūs esat presē redzējuši un zināt, ka ir izveidotas jaunas ministrijas, un tām ministrijām ir paredzēts kaut kam 370 tūkstoši vai pus miljons latu palielinājums, nevis meklējot resursus iekšienē. Tātad garantijām šobrīd naudas nav, bet pārvaldes izdevumu apstirpināšanai tie ir.

Ceturtā lieta — aprēķini. Šeit tiek figurēts ar aprēķiniem, piemēram, par iepriekšējo priekšlikumu — it kā 1,4 miljoni, bet arī otrs aprēķins, jau vakar Finansu ministrija bija minējusi skaitli 911 tūkstoši. Tad, kad iepazīstas rūpīgāk, ir skaidrs, ka šie aprēķini ir maksimālie teorētiski iespējamie un tie ir acīmredzami uzpūsti. Un par šiem aprēķiniem nepārliecinoties, steidzamības kārtā tos šādā veidā pieņemot, tie nav pamatoti. Tāpēc Tautas partija ir gatava pie šiem jautājumiem atgriezties, nopietni, fundamentāli izdiskutējot, nevis sasteigtā kārtībā pirms Ziemassvētkiem Saeimai nest tādu Ziemassvētku dāvanu — sociālo garantiju samazināšanu, un informēju, ka par tālākiem Finansu ministrijas priekšlikumiem šobrīd Tautas partija balsos pret.

Sēdes vadītājs.

Vladimirs Makarovs — labklājības ministrs.

V.Makarovs

(labklājības ministrs). Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribētu pateikt, ka turpmāk valdībai nevajadzētu jautājumus, kas skar sociālās garantijas, Pensiju likumu, skatīt 81.panta kārtībā. Tieši tāpēc, ka tam vēlāk var būt lielas sekas, ja Saeima valdības viedokli neakceptē, tādēļ ir atbalstāms, ka šodien notiek šīs diskusijas.

Otrkārt. No prakses varu apgalvot, vai būtu pareizi, ja likumā būtu nodefinēts pabalstu apmērs, tikai sasaistot pabalstu apmēru kā noteiktu procentu no minimālās algas, mēs kārtējo reizi uz ilgu laiku iesaldēsim darba samaksas problēmu risinājumu. Sasaistot darba samaksu, sociālās garantijas, atbalstu, garantijas dažādām iedzīvotāju grupām un dažādos dienestos esošiem, faktiski mēs izveidojam mašīnu, kura nav kustināma, jo, stājoties spēkā, ar 1.janvāri šī mašīna prasa 60, 80, 100 miljonu, un pie pašreizējiem budžeta pieauguma tempiem šādas naudas faktiski nav. Tādēļ es aicinātu šodien atbalstīt Finansu ministrijas priekšlikumus tiktāl, ciktāl tie ir atbalstīti komisijā.

Otrkārt, bērnu tiesību apakškomisijā sākt diskutēt par sociālo gatantiju sistēmu un valsts politiku atbalstam ģimenei ar bērniem, sasaistot to nevis ar minimālo algu, bet sasaistot to ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Treškārt, komisijas alternatīvā priekšlikumā jau būs pirmais signāls, ka valdība nevarēs atteikties no Saeimas dotā uzdevuma izpildes, lēnām sākot realizēt Saeimas izvēlēto politiku. Tādēļ es aicinātu šoreiz atbalstīt Finansu ministrijas priekšlikumu, vienlaicīgi Bērnu tiesību komisijā sākot strādāt pie normālas, sakārtotas garantiju sistēmas, un nevar un nedrīkst saistīt ar darba samaksu, ja mēs gribam atrisināt būtiskāko iedzīvotāju labklājības instrumentu — darba algu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis, finansu ministrs.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienītie deputāti! Komisijā piedalījāmies gan ministrs Makarovs, gan arī es. Es domāju, ka Makarova kungs te varētu būt pats profesionālākais cilvēks labklājības sfērā šajā mājā, un es domāju, ka faktiski to, ko viņš teica, no profesionālā viedokļa vispār ir grūti apstrīdēt. Ko es gribētu jums teikt? Faktiski šis ir gadījums, kad mēs nevis vienkārši gribam šos lielos ciparus, precīzi tas ir 39,8 miljoni, nemaksāt un viss, šeit ir variants tāds, kad atrast kompromisu ar Labklājības ministriju, jo valdībā mēs to atradām, tas bija Makarova kunga priekšlikums. Finansu ministrija arī tam piekrita, un komisija to atbalstīja, ka mēs attiecinām to vienu pabalstu uz bērniem, kas dzims, sākot no 1999.gada 1.janvāra. Pārpratumus, kurus es izdzirdēju no Budžeta un finansu komisijas locekļa Bērziņa kunga, jā, tā tas varētu būt, bet man nav skaidrs, kā var salīdzināt ciparus ar dažādām kārtām, ja iet runa par apmēram 300 tūkstošiem un par 40 miljoniem, tad elementāra matemātika saka, ka tur ir vairāk par kārtu atšķirīgu ciparu. Kas attiecas par to, ka valdība sāk ar to, ka griež nost pabalstus, tie nu ir klaji meli, tāpēc ka faktiski tie vairāk nekā pieci miljoni, kas pabalstos iestrādāti 1998.gada vidū, un tie nebija plānoti sākuma budžetā, tie tiek visi turpināti, un tas būs arī atspoguļots Labklājības ministrijas budžeta pieaugumā 1999.gadā. Man ir priekšlikums atbalstīt komisijas viedokli, kurš šajā gadījumā izstrādājas kā sintēze no labklājības ministra, Finansu ministrijas un atbildīgās komisija sadarbības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Sociālās un darba lietu komisijas vārdā es aicinu atbalstīt Finansu ministrijas priekšlikumu, balsojot par.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 3. — Finansu ministrijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 24, atturas — 2. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Požarnovs.

4.priekšlikums ir saistīts ar 3.priekšlikumu, proti, ja mēs esam nobalsojuši par to, ka Ministru kabinets nosaka bērnu kopšanas pabalsta apmēru, tādā gadījumā es domāju, ka 4.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Deputāti! Mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka šis jautājums ir ļoti nopietns un saistīts tieši ar to, kāda būs nākamgad minimālā alga, un, ja mēs to pašreiz atbalstīsim, es neredzu tās iespējas, finansiālās pagaidām vismaz, kā varētu normāli izpildīt minimālās algas paaugstināšanas prognozes un likuma prasības — 50 lati no 1.janvāra. Tāpēc mēs uzskatām, ka tā vai citādi pirms budžeta apspriešanas un pieņemšanas, pirms tam, kad mums ir konkrēti skaitļi, mēs nevarēsim šo priekšlikumu tā vai citādi noraidīt. Mums ir nepieciešams viens, lai mēs redzētu reālās valsts iespējas un pieņemtu pamatotus lēmumus. Pašreiz šis lēmums prasa kā minimums 30 miljonus latu, un mūsu prioritāte tā vai citādi ir saglabājusies viena un tā pati, tā ir Izglītības likuma konsekventa īstenošana, tās ir pedagogu, skolotāju, bērnudārzu audzinātāju, bērnu namu pedagogu algu paaugstinājums, kas ir paredzēts nākamgad, tas ir minimālās algas paaugstinājums līdz 50 latiem, sākot ar 1.janvāri, un vidējās vecuma pensijas paaugstinājums. Ja mēs tā vai citādi rīkosimies bez nopietnas budžeta apspriešanas un jaunu finansējumu avotu piedāvāšanas, tādā gadījumā mums nav praktiski iespējams realizēt iepriekš minētos uzdevumus.

Es vienīgais gribētu teikt, ka šādi jautājumi vispār īsti nav izskatāmi, kamēr nav šie konkrētie skaitļi, un ir ļoti dīvaini, ka valdības pārstāvji Sociālo un darba lietu komisijā par šiem pašiem alimentiem mums minēja skaitli 991 tūkstoti, bet šeit jau figurē 1,4 miljoni.

Mēs saprotam, ka visi šie skaitļi vairāk vai mazāk var būt peldoši un atkarīgi no zināmiem pieprasījumiem un ierosinājumiem, no cilvēkiem. Bet katrā ziņā 50% kļūdu mēs uzskatām par nepamatotu vienā vai otrā gadījumā, tas ir cits jautājums, kāda ir bijusi šī metodika. Tāpēc mēs tā vai citādi šajā jautājumā vismaz līdz budžeta pieņemšanai un apspriešanai uzskatām, ka šis Finansu ministrijas priekšlikums diemžēl ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Es aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu — Finansu ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. priekšlikumu — Finansu ministrijas priekšlikumu — izslēgt 17.panta trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 24, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, ir saņemts vairāku deputātu iesniegums: "Ierosinām pārbalsot 2.priekšlikumu, jo tā balsošanas laikā zālē nebija un nebalsoja "Latvijas ceļa" deputāts Valdis Birkavs, bet balsošanas izdrukā parādās, ka Valdis Birkavs ir balsojis par. Tādējādi noteicoši ir ietekmēts balsošanas rezultāts."

Saņemts vēl viens astoņu deputātu priekšlikums: "Sakarā ar to, ka es, Stašs, kļūdījos balsojumā par 2.priekšlikumu, lūdzam pārbalsot šo priekšlikumu." Katrā ziņā, kas attiecas uz 2.priekšlikumu, es domāju, ka to pēc būtības mēs neskatīsim, bet 1.priekšlikums ir jāskata pēc būtības. Viens var runāt par, viens pret. Vai vēlas kāds izteikties? Ja ne, tad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai izskatām šo priekšlikumu — pārbalsot 2.priekšlikumu? Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 43, atturas — 3. Priekšlikums noraidīts. Turpinām izskatīt likumprojektu.

A.Požarnovs.

5. priekšlikums ir Finansu ministrijas priekšlikums — izslēgt 17.panta ceturto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnov

s. 6., 7., 8. un 9.priekšlikums savā starpā ir cieši saistīti. Tātad Finansu ministrija ir ierosinājusi izslēgt 17.panta piektajā daļā vārdus "līdz 1998.gada 31.decembrim" un izslēgt 17.panta sesto daļu. Šos abus priekšlikumus komisija ir noraidījusi.

Komisija ir izstrādājusi alternatīvus priekšlikumus, kuri ir 6. un 9. Šie divi priekšlikumi nozīmē to, ka tas ir kompromisa variants. Tātad saglabājot ģimenes valsts pabalstus bērniem, kuri ir dzimuši līdz 1999.gada 1.janvārim, tādā apmērā, kā tas ir līdz šim, šobrīd, tātad, sākot no 1999.gada 1.janvāra, tos saistīt ar sociālā nodrošinājuma pabalstu un noteikt, ka tas ir 20% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta. Tātad šis ir kompromisa variants, kas varētu būt finansiāli iespējams, lai palielinātu pabalstus tiem bērniem, kas dzims, sākot no 1.janvāra. Tādēļ es aicinu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas 6.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Pieņemts. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. priekšlikumu — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 23, atturas — 2. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs.

Līdz ar to 7.priekšlikums šajā pantā vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs.

8.priekšlikums ir Finansu ministrijas priekšlikums — izslēgt 17.panta sesto daļu. Komisija to ir noraidījusi. Es aicinu arī Saeimu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs.

9.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs.

10.priekšlikums ir Finansu ministrijas priekšlikums — izslēgt 17.panta septīto daļu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aija Barča, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

A.Barča

(LSDA). Godātais Saeimas Prezidij! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Šodien, runājot par 10.priekšlikumu, izmaiņām likumā par sociālo palīdzību, es vienlaikus vēlos iebilst un aicināt kolēģus, runājot par sociālajām lietām, ņemt vērā arī to, ka mēs pašreiz esam Ziemassvētku priekšvakarā, un padomāt par to, cik mēs daudz sāpinām Latvijā dzīvojošos maznodrošinātos, kuriem tā jau svētki nebūs no spožajiem.

Tādēļ, godātie kolēģi, es jūs aicinu šajā gadījumā 10.priekšlikumā balsot pret Finansu ministrijas priekšlikumu un atbalstīt šajā gadījumā Sociālo un darba lietu komisiju, jo līdz 2001.gada 1.janvārim, es ļoti ceru, gan Labklājības ministrija, gan Finansu ministrija varēs perfekti saskaitīt, cik naudiņas kurā pozīcijā mums vajadzēs, lai mums nebūtu tik skumjus vārdus jāklausās kā šodien. Viens variants, otrs. Es pateicos jums!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Komisijas priekšlikums ir noraidīt Finansu ministrijas priekšlikumu, un es nedzirdēju, ka kāds būtu uzstājies pretēji.

Sēdes vadītājs.

Deputāti balsojumu neprasa. Pieņemts komisijas viedoklis. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs.

Mums tālāk ir jāpievērš uzmanība dokumentam nr. 114c. Šeit es gribu paskaidrot, ka šādu Finansu mimistrijas priekšlikumu komisija saņēma. Pēc tam mums notika garas debates. Finansu ministrija, vārdu sakot, pamatoja, pēc tam noņēma, un faktiski ir tā, ka varbūt zināmas nesapratnes dēļ šāds dokuments ir parādījies, jo viedoklis bija vairākas reizes mainījies, bet šodien, uzstājoties debatēs, Godmaņa kungs ir atsaucis šo savu priekšlikumu. Līdz ar to šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputātiem iebildumu nav.

A.Požarnovs.

Pēdējais 11.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par to, ka likums stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī, ko komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Požarnovs

. Līdz ar to es aicinu nobalsot likumu "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 24, atturas — nav. Likums pieņemts.

 

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, ir saņemti vairāki deputātu priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Deputātu grupa ierosina: "Lūdzam iekļaut 17.decembra sēdes darba kārtībā pēc 22.jautājuma Saeimas lēmuma projektu "Par Jura Galerija Vidiņa 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Vai ir iebildumi, kolēģi? Nav.

Otrs priekšlikums. Desmit deputāti ierosina: "17. decembra sēdes darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu "Par Tadeuša Ketlera 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr Aija Poča pilda ministres pienākumus". Lūdzam iekļaut šo jautājumu pēc 22.jautājuma izskatīšanas." Vai ir iebildumi? Nav. Tādā gadījumā saskaņā ar izdarītajiem grozījumiem darba kārtībā izskatām dokumentu nr.162. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Godātie Saeimas deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā 17.decembra komisijas sēdē izskatīja Roberta Jurdža iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus. Nākamais deputāta kandidāts no tā paša saraksta ir Juris Galerijs Vidiņš, kurš ir piekritis pildīt deputāta pienākumus. Līdz ar to aicinām jūs atbalstīt Saeimas lēmuma projektu "Apstiprināt Jura Galerija Vidiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus."

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Apstiprināt Jura Galerija Vidiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 1, atturas — nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu zālē. (Aplausi.)

Lūdzu, nākamais darba kārtības jautājums!

V.Muižniece

(TP). Nākamais jautājums. Lūdzu deputātus skatīt dokumentu nr. 161. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā 17.decembra komisijas sēdē izskatīja arī Aijas Počas iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņa pilda ministra pienākumus. Nākamais deputāta kandidāts no tā paša saraksta ir Tadeušs Ketlers, kurš ir piekritis pildīt deputāta pienākumus uz laiku, kamēr frakcijas "Latvijas ceļš" ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Lūdzam atbalstīt Saeimas lēmuma projektu "Apstiprināt Tadeuša Ketlera 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no frakcijas "Latvijas ceļš" Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus" .

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts. Lūdzu, kolēģi, ieņemt vietu zālē! (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis septiņu deputātu priekšlikumu par izmaiņām Saeimas sēdes darba kārtībā: "Lūdzam iekļaut šīs sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Jura Galerija Vidiņa ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā". Lūdzam minēto likumprojektu izskatīt kā nākamo pēc deputātu pilnvaru apstiprināšanas izskatīšanas."

Vai ir iebildumi? Ja nav, tad lūdzu izskatām lēmuma projektu "Par deputāta Jura Galerija Vidiņa ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā" . Neviens debatēs pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 11, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Likums par Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" , otrais lasījums, steidzams. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Augsti godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 110a. Tātad līdz Saeimas noteiktajam priekšlikumu iesniegšanas laikam ir saņemti divi priekšlikumi otrajam šā likumprojekta lasījumam. 1.priekšlikums ir deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. Es vēlos komentēt, kādēļ šis priekšlikums nav atbalstīts.

Pirmkārt, tas ir vērtējams kā juridiski nekorekts no tā viedokļa, ka tas pilnībā maina likuma redakciju un Saeimas konceptuāli atbalstītais likumprojekts pirmajā lasījumā tiek ar šāda priekšlikuma pieņemšanu absolūti grozīts. Tātad tas ir pretējs, šis saturs veidojas pretējs Saeimas balsojumam, kas tika izdarīts pagājušajā sēdē. Tādēļ aicinu jūs saglabāt konsekvenci un atbalstīt komisijas lēmumu, tātad neiekļaujot šo Ābiķa priekšlikumu likumā.

Turklāt es gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka, apspriežot šo priekšlikumu, Saeimas Juridiskā komisija arī uzsāka debates par jautājumu, kādā ceļā varētu risināt jautājumu par pensijām Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, kā arī vispār paplašināt šo jautājumu un risināt par attieksmi pret bijušajiem deputātiem vispār. Atbalstot viedokli, ka šis jautājums ir risināms ar atsevišķu likumu, kurš tiktu korekti izstrādāts. Tātad aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt konkrēto priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais Prezidj! Cienījamie kolēģi! Deputātu nodrošinājuma likums nepārprotami ir jāatceļ, jo tajā ir pārāk daudz normu, kas vienkārši kompromitē likumdevējus. Tajā pat laikā es tomēr uzskatu, ka tie Augstākās padomes deputāti, kuri 1990.gadā balsoja par Latvijas neatkarību, ir pelnījuši vismaz savādāku valsts varas attieksmi nekā līdz šim. Daudzi no viņiem tajā laikā atteicās no savas profesionālās karjeras, no labi atalgota darba un apzināti aizgāja politikā ar mērķi — palīdzēt Latvijai izcīnīt neatkarību. Un, ja jaunāka gada gājuma bijušie Augstākās padomes deputāti, lai arī dažreiz ar grūtībām, spēja atjaunoties ja ne iepriekšējā amatā, tad vismaz iepriekšējā profesijā, tad diemžēl tie, kuru vecums bija cienījamāks, to vienkārši nespēja. Daudzi no viņiem līdz ar to nepārprotami bija kļuvuši par zaudētājiem materiālajā ziņā, jo Augstākās padomes laiks bija rubļu un repsīšu laiks, arī nekādas iemaksas pensiju fondos nebija iespējamas, un, kā jau teicu iepriekš, atgriezties iepriekšējā profesijā, nerunājot bieži vien tikai par amatu, faktiski bija neiespējami. Turklāt arī morāli viņi šodien jūtas, maigi izsakoties, ne visai komfortabli, redzot, ka, piemēram, vienu no niknākajiem neatkarības pretiniekiem Sergeju Dīmani, kuru par pretvalstisku rīcību savā laikā izslēdza no Augstākās padomes, ar šodienas valdības laipnu svētību ieceļ par valsts, es atkārtoju — par valsts, nevis privātbankas padomes priekšsēdētāju. Es nebūt nepiederu pie tiem, kuri uzskata, ka bankas būtu jāvada profesionāliem revolucionāriem un matrožiem, bet šis gadījums tomēr ir īpašs. Manuprāt, vismaz elementāru valsts varas iestāžu uzmanību šie vecākā gadagājuma Augstākās padomes deputāti ir pelnījuši. Neuzskatu, ka mums godu dara tas, ka cilvēkam, kurš ir ne tikai balsojis par neatkarību, bet arī savā laikā par pretpadomju darbību izsūtīts no Latvijas, kurš ir pārcietis vairākus infarktus, nav iespējas samainīt savu piecstāvu dzīvokli mājā, kurā nav lifta, pret citu varas attieksmes dēļ. Turklāt neviens no šiem cilvēkiem publiski nekur nesūdzas, bet šo rūgtumu nes sevī. Tā kā arī es esmu Augstākās padomes deputāts, es zinu, ka viens otrs šo manu uzstāšanos izskaidros kā manu personīgu vēlmi nodrošināt laimīgas vecumdienas. Bet, paldies Dievam, man līdz pensijai vēl ir 15 gadi, un tāpēc es nebaidos par šo tēmu runāt.

Cienījamie kolēģi! Diemžēl ievērojot to, ka likums tiek pieņemts steidzamības kārtā, un mans priekšlikums faktiski nozīmē pieņemt kaut pavisam nelielu, bet jaunu likumu, un pilnīgi pareizi Juridiskās komisijas pārstāvji to šeit no tribīnes arī aizrādīja, turklāt šis priekšlikums nav saskaņots ar Finansu ministriju un Budžeta un finansu komisiju, jo diemžēl vienā lasījumā tas nav iespējams, kā arī ievērojot to, ka Juridiskā komisija, kā nupat mēs dzirdējām, ir gatava šos jautājumus risināt, es šodien šo savu priekšlikumu atsaucu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Priekšlikums atsaukts. Juridiskās komisijas vārdā tālāk lūdzu — deputāte Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Otrs priekšlikums ir deputātes Muižnieces priekšlikums, kurš ierosina noteikt precīzu likuma spēkā stāšanās laiku — tātad 1999.gada 1.janvāri, kas ir nepieciešams un kuru atbalstīja arī Juridiskā komisija, lai būtu pilnīgi skaidra šī likuma spēkā stāšanās un neizveidotos situācija, ka ar šo likumu atceļamais likums kādu dienu varētu arī būt spēkā nākamajā gadā. Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

V.Muižniece

. Tādā gadījumā visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinātu augsti godātos deputātus balsot par šī likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Likums par Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

V.Muižniece

. Paldies, kolēģi, par sapratni!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"" , pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo likumu kā steidzamu, jo tas ir ļoti vienkāršs un absolūti nav komplicēts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Ābiķis

. Cienījamie kolēģi! Likums ir nepieciešams, lai piešķirtu nacionālās sporta bāzes statusu olimpiskajam centram Ventspils sporta hallei. Es aicinu visus balsot par.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis

. Cienījamie kolēģi! Es ļoti ceru, ka nevienam šajā īsajā likumā nekādi iebildumi nevarētu būt, un es aicinu nobalsot arī tūlīt otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par — 70, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu"" , pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Iepriekšējais balsojums nozīmēja, ka mēs attiecīgo objektu iekļaujam sarakstā, bet šajā likumā tas nozīmē, ka mēs piešķiram šo te statusu. Tas arī ir tīri tehnisks jautājums, un es cienījamos kolēģus aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Ābiķis

. Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Dz.Ābiķis

. Cienījamie kolēģi! Ja nevienam nav iebildumu, es aicinu nobalsot šodien arī otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis

. Paldies, kolēģi, par vienprātīgu atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kā otrā komisija ļoti rūpīgi iepazinās ar piedāvāto likumprojektu, skatīja šo likumprojektu divās komisijas sēdēs un analizēja tieši no valsts pārvaldes un pašvaldību viedokļa. Komisijas lēmums ir pozitīvs šī likuma tālākai virzībai, bet jāsaka, ka šis pozitīvais balsojums tika panākts tikai ar vienas balss pārsvaru. Un tādēļ es vēlētos runāt par tiem motīviem, par kuriem mēs savā komisijas sēdē runājām, kādēļ šo likumu virzīt pirmajā lasījumā un atbalstīt, un arī par tiem trūkumiem, ko mēs saskatām konkrētajā likumprojektā.

Pirmkārt, par to, kādēļ šis likumprojekts mums būtu nepieciešams. Nu pirmais un galvenais arguments, protams, ir tas, ka Latvijai kā Eiropas Savienības kandidātvalstij ir nepieciešams saskaņot savu likumdošanu ar Eiropas Savienības likumdošanu, un šis likumprojekts tieši šādu procedūru arī paredz.

Otrkārt, šis likums lielā mērā saistās ar likumu "Par valsts un pašvaldību pasūtījumiem", un, skatot šo likumu un īpaši tos jautājumus, kas ir saistīti ar valsts un pašvaldību pasūtījumu uzraudzības institūciju darbību, lielā mērā šī likuma diskusijas varētu veicināt arī likuma "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu pilnveidošanu" ievērošanu. Tātad tie bija tie galvenie motīvi, kuru dēļ mēs arī atbalstījām galu galā šo likumu.

Bet tagad par likuma trūkumiem. Pirmkārt, īsti nav skaidrs, kas ir šī likuma subjekti. Tātad kas ir tie uzņēmumi, uz kuriem attieksies šis likums. Ja mēs paskatāmies 1.pantā, tad te faktiski ir ļoti ierobežots skaits — tās ir lidostas, jūras ostas, pasažieru pārvadājumi. Ir minēti, varētu teikt, zināmā mērā mistiski regulējamie uzņēmumi. Likumu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu mēs esam izņēmuši no šodienas Saeimas sēdes darba kārtības, bet arī šis likums, ja tas būtu gājis un ieguvis virzību šeit, Saeimā, neatrisinātu šo problēmu, jo arī tie definējumi, kas ir sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likmprojektā, ir neskaidri un izplūduši. Un tas ir jau pirmais no iemesliem, kādēļ šis likums var radīt pretestību.

Tātad noteikti šis definējums, ņemot vērā arī tās direktīvas, uz kurām atsaucas likumprojekta autori, būtu izmantojams, lai šo likumprojektu padarītu skaidru, nepārprotamu un izsmeļošu un lai būtu skaidrs, kas ir tās institūcijas vai kuri ir tie likumi, kas šos uzņēmumus, kas pakļauti likumprojekta darbībai, nosaka.

Otra problēma, kura varbūt nav tik specifiska, bet tomēr par kuru vajadzētu šeit atzīmēt, tās ir Eiropas Savienības direktīvas, uz kurām mēs atsaucamies, kas praktiski nosaka, ka šajā sfērā regulējamie uzņēmumi vai valsts pasūtījumi, publiskie pasūtījumi ir piemērojami tajā gadījumā un regulējami, ja pasūtījums pārsniedz 400 000 ekijus. Šajā gadījumā likumā 4.6. pants pasaka vēl papildus regulējamas normas.

Trešā lieta. Un ļoti būtiska ir saistība ar 8. nodaļu vai to, ka šis likumprojekts paredz publiskās iegādes uzraudzības biroja izveidošanu. Pati šī ideja nav pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām, arī Eiropas Savienības valstīs ir tāda prakse, taču pārsteidz tas vieglums, ar kuru likumprojekta autori ir piegājuši šīs problēmas risināšanai. Principā šādam birojam vajadzētu darboties kā tiesu varai piederīgai iestādei, un, ja mēs tā uzmanīgi iepazīstamies ar direktīvu tekstu, tad faktiski, ieceļot šī biroja amatpersonas, būtu piemērojamas procedūras, kuras attiecīgās valstis piemēro, ieceļot tiesnešus. Šeit šajā gadījumā šī 8. nodaļa ir ļoti neizstrādāta, un būtu ļoti nopietni pārdomājams, kādā veidā šāds publiskās iegādes uzraudzības birojs būtu veidojams.

Un pēdējā un ceturtā problēma, kas ir saistīta ar šo likumprojektu, un es domāju, ka ne tikai ar šo projektu, bet kas var gadīties arī, izskatot līdzīgus projektus, kur mums ir nepieciešams saskaņot ar Eiropas Savienības likumdošanu, ir pašas šīs direktīvas. Direktīvas šobrīt Saeimā ir pieejamas tikai angļu valodā. Un, protams, ja mēs runājam ar mūsu nacionālās valsts politiskās elites klasiķu vārdiem, tad tie deputāti, kuri cītīgi mazgājuši zobus, cirtuši kārklus un, protams, mācījušies angļu vai franču valodu, caur šiem direktīvu džungļiem spēj lielākā vai mazākā mērā izlauzties. Taču, ja mēs cienām paši savu Valodas likumu, arī Vēlēšanu likumu, un attiecībā uz valodu ir viena vienīga prasība, ir jāzina valsts valoda, tad tomēr vismaz tām direktīvām, tām rekomendācijām, uz kurām mēs atsaucamies anotācijās un kuras ir pamatā, teiksim, līdzīgiem likumprojektiem, būtu nepieciešams, lai Saeimas deputātiem tās būtu Latvijā pieejamas valsts valodā.

Kopumā es aicinātu tātad arī Saeimu šo likumprojektu atbalstīt, noteikt varbūt ne pārāk īsu, bet pietiekamu priekšlikumu sagatavošanas termiņu šim likumprojektam uz otro lasījumu un aicinātu atbildīgo komisiju ļoti rūpīgi attiekties pret tiem priekšlikumiem, tām iebildēm, kuras mēs esam savā komisijā izteikuši. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDA). Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 23, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu, par priekšlikumiem.

A.Kalniņš.

Par atbildīgo komisiju — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālā komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

A.Kalniņš.

14. janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Ir iebildumi? Lūdzu, Bunkša kungs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Bunkša kungam.

J.Bunkšs

(LC). No Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokļa priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu vēlams 1. februāris.

Sēdes vadītājs.

Vai ir vēl priekšlikumi? Tātad jābalso ir par tālāko priekšlikumu. Tātad komisija piekrīt, ka 1. februāris? Labi. Kolēģiem iebildumu nav? Paldies! Jautājums izaskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" . Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle

(TP). Godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentiem nr. 73 un nr. 141. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu minēto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" skatīt steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Annai Seilei, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Iebilst pret steidzamību.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es jau komisijas sēdē paziņoju savu atsevišķo viedokli, ka es esmu pret šī likumprojekta steidzamību. Šajā likumprojektā līdz galam nav izstrādātas visas normas, kas regulē turpmāko ģeoloģisko dokumentu atklātību vai aizklātību un šo dokumentu izmantošanu. Iznāk tā, ka daļa ģeoloģiskās informācijas nonāks tikai Ekonomikas ministrijas rīcībā un to struktūru rīcībā, to uzņēmumu rīcībā, kuri nodarbosies ar derīgo izrakteņu, konkrēti, ogļūdeņražu, tas ir, naftas ieguvi. Es uzskatu, ka, konsultējoties ar Valsts ģeoloģijas dienesta pārstāvjiem, steidzamība šim likumprojektam nebūtu jāpiešķir, ka šis jautājums ir ļoti korekti jāatrisina vairākos lasījumos, vienojoties starp Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem un rūpīgi izskatot visus priekšlikumus, kuri turpmāk tiks iesniegti no Kabineta. Bez tam šajā likumā ir arī daudzi priekšlikumi, kuri būtu vēl jāiesniedz, jo joprojām nav noregulētas attiecības starp zemes īpašniekiem un uz šo zemes īpašnieku zemēm esošajiem dziļurbumu lietotājiem. Un ir vairākas tādas problēmas, kuru dēļ, steidzamību pieņemot, mēs varētu rūpīgi neizvērtēt šos likuma grozījumus, un likums no tā nevis kaut ko iegūtu, bet tikai zaudētu. Tātad aicinu atturēties no šī likumprojekta steidzamības!

Sēdes vadītājs.

Par steidzamību runās deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Latvija vienmēr visu nokavē lietās, kas ir saistītas ar naftas krājumu izpēti un ieguvi mūsu teritorijā. Tā tas bija ar jūras robežu un vēl citos gadījumos. Kāpēc es aicināšu par steidzamību? Šodien ir Saeimas pēdējā plenārsēde pirms pārtraukuma.

Pie kam komisijas ne tikai var turpināt strādāt, bet komisijām ir vēlams un ir jāturpina strādāt, jo, kā jūs zināt, Saeimai nav atvaļinājuma, Saeimas deputātiem nav atvaļinājuma.

Kāpēc par steidzamību? Šobrīd argumenti pret steidzamību paliek it kā Ministru kabineta ietvaros. It kā divas ministrijas savā starpā nevarētu vienoties par jautājumiem, kas skar šo likumprojektu. Nu mēs, deputāti, varam tikai aicināt Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju vienoties ar Ekonomikas ministriju nodefinēt pilnīgi precīzu Kabineta nostāju šajā jautājumā, sasaukt komisijas sēdi, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir gatava sanākt starplaikā ne tikai uz vienu vien sēdi un atrisināt šo jautājumu. Ir pietiekoši ilgs laiks. Nākamā parlamenta sēde, ja nebūs ārkārtas sēdes, sanāk tikai pusjanvārī, un es domāju, ka mēs varam šo problēmu atrisināt steidzamības kārtā, un likums stāsies spēkā, teiksim, jau ar kādu 20. vai 22. janvāri. Paldies par uzmanību, un aicinu atbalstīt steidzamību!

Sēdes vadītājs.

Viens deputāts ir runājis par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumu likumā "Par zemes dzīlēm"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 7, atturas — 11. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Šķēle

(TP). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, rūpīgi noklausoties divu dažādu ministru viedokli, kā arī argumentus par šī likuma būtību, paskaidro, ka grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm" tiešām ir vajadzīgi, lai tuvākajā laikā izsludinātu konkursu uz naftas blokiem Baltijas jūras Latvijas šelfa daļā, un par pamatu attiecīgo grozījumu pieņemšanai ir ņemts Eiropas enerģētikas hartas nolīgums, kuru Saeima ir ratificējusi jau 1995. gada septembrī. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret— nav, atturas — 3. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un par otrā lasījuma datumu.

A.Šķēle.

Esam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vienojušies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 11. janvārim, un izskatīšanas termiņš būtu 21. janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Alkohola aprites likums" ", pirmais lasījums. Tautsaimneicības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Paldies! Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Visu dienu šodien man jārunā par naftu, un mani jau te aiz stūra sauc par naftas un mazuta lobiju, bet tagad parunāsim par šņabi. Tātad dokuments nr. 144 — "Grozījumi likumā "Alkohola aprites likums"".

Komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Es varētu pateikt, Ādamsona kungs, ja jūs interesē motivācija. Motivācija ir tā, ka šobrīd, ja nemaldos, 6. panta 5. apakšpunkts ļoti neprecīzi definē, kādā veidā ir tirgojami alkoholiskie dzērieni, vai ir tirgojami, vai nav tirgojami kafejnīcās, bistro — nu tāda veida iestādēs, kas atrodas tirgus teritorijā. It kā viņiem licences, mazumtirdzniecības licences ir piešķiramas, un, no otras puses, atkal teritorijās, kurām ir piešķirts tirgus statuss, ir aizliegts alkoholu tirgot. Tātad izveidojas pretruna, kura ir no tā sauktajām tulkojamām pretrunām. Bet jūs zināt, Ādamsona kungs, ka Latvijas Republikā neviens nevar dot tulkojumu, to var darīt tikai tiesu prakse. Līdz ar to, es domāju, mums, deputātiem, ir mērķtiecīgāk atrisināt šo problēmu, grozot likumu, grozot to steidzamības kārtā, lai nerastos kārdinājums piemērot sankcijas vai iztirzāt šo lietu tiesā, kas būtu pilnīgi nevajadzīgi.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par steidzamību, pret steidzamību vēlas runāt deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Varētu jau pilnībā piekrist Kārļa Leiškalna dotajai motivācijai, ja mēs gribētu mainīt tikai šo te vienu pantu. Bet diemžēl ir jāatzīst, ka šis 6. Saeimas laikā pieņemtais likums ir viens no absurdākajiem, kādus 6. Saeima ir pieņēmusi. Un šeit būtu jāpārskata ļoti daudzas normas, kuras diemžēl ir iebalsotas šajā likumā.

Un mans aicinājums būtu tomēr deputātiem nesteigties ar steidzamību, bet, ja mēs tomēr nobalsojam par steidzamu likumprojektu, iedot pietiekami ilgu laika periodu, lai sakārtotu atsevišķas normas. Mums vēl ir principiāli jāvienojas par to, vai mēs atļausim alkoholu pārdot visās vietās cauru diennakti, vai tomēr pārņemsim Eiropas Savienības pieredzi, kur ir dažādi ierobežojumi. Kolēģi, es tomēr aicinātu neatbalstīt steidzamību un normāli pārskatīt šī likuma normas. Viena no normām, kura mums acīmredzot arī būtu jāizskata šī likuma kontekstā, — vai mums ir vajadzīga politizēta akcīzes padome, tā atsevišķā akcīzes padome kā tāda. Manuprāt, tā nebūtu vajadzīga. Bet tāpēc arī šīs normas ir normāli un prātīgi jāizdiskutē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viens deputāts ir runājis par, viens — pret steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likumprojekta "Grozījumi likumā "Alkohola aprites likums"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 8, atturas — 8. Likums par steidzamu atzīts.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Jā, tik tiešām, Ādamsona kungam ir sava taisnība, ka šis likums prasa vēl vairākas izmaiņas, gan to, kas attiecas uz padomi. Jāteic, ka mans nolūks gan, un es par to biju runājis ar komisiju, bija pieņemt šo likumprojektu šodien abos lasījumos, bet Ādamsona kungs mani pārliecināja, ka nu to nevajag izdarīt vienas dienas laikā, un, ja mēs reiz šo likumu esam atvēruši, tad izdarīsim visus labojumus divos lasījumos. Tātad, Ādamsona kungs, jūsu priekšlikumus jūs varēsiet iesniegt starp pirmo un otro lasījumu. Atrisināsim visas problēmas, jo šis likumprojekts dīvainā kārtā Saeimā ir izskatīts piecos lasījumos. Jūs atceraties, izskatījām trijos lasījumos, tad nodevām Juridiskajam birojam, pieņēmām ceturtajā lasījumā pēc Juridiskā biroja, tad Valsts prezidents, ieklausoties toreiz valsts ieņēmumu valsts ministres Počas argumentos un finansu ministra Zīles argumentos, noraidīja vēlreizēju caurlūkošanu, un mēs pieņēmām šo likumu piektajā lasījumā, un tā arī netiekam galā ar šo likumu. Manuprāt, šis likums bija viens no ilgākajiem pēc izskatīšanas tūliņ aiz budžeta, šis likumprojekts trešajā lasījumā tribīnē atradās deviņas stundas no vietas, un jūsu padevīgais kalps par to ziņoja. Un, kā jūs redzat, vēl tas nav pilnīgā kārtībā vai nav ideālā kārtībā. Tātad es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz...

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, vispirms tātad jābalso pirmajā lasījumā.

K.Leiškalns.

Jā, pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav? Lūdzu zvanu un balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Alkohola aprites likums"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 2, atturas — nav.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un otrā lasījuma datumu.

K.Leiškalns.

Ir jau kārdinājums izskatīt šodien, bet tomēr es aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 6. janvārim un izskatīšanas datumu noteikt 21. janvāri.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

Pirms pārtraukuma ir vairāki paziņojumi . Ilmārs Geige.

I.Geige

(LC). Godātie kolēģi, es aicinu tos deputātus, kas pierakstījās Latvijas un Somijas parlamentārajā sadarbības grupā, tūlīt pulcēties Sarkanajā zālē uz dažām minūtēm un arī tie interesenti, kas vēl vēlās. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leonards Stašs.

L.Stašs

(LSDA). Sakarā ar pielaisto kļūdu balsojumā, lūdzu uzskatīt manu balsojumu grozījumos likumā "Par sociālo palīdzību" otrajā priekšlikumā par pret.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Godātie Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi. Man jādara jums zināms, ka arī šajā pārtraukumā ir nepieciešama mūsu komisijas sēde. Lūdzu pulcēties Juridiskās komisijas telpās!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija lūdz pulcēties šajā pārtraukumā komisijas telpās uz Sociālo un darba lietu komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es laipni lūdzu jūs uz komisijas sēdi tūlīt pusvienos komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Jevgēņija Stalidzāne... Nav... Tātad Stalidzānes kundze informē, ka kļūdījusies balsojumā par 23. punkta izskatīšanu. Tikai nav precizējusi, kurā likumā... Nu bet pieņemsim zināšanai.

Lūdzu reģistrācijas režīmu, un reģistrēsimies ar indentifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies deputāti: Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Gundars Bojārs, Imants Burvis, Jānis Leja, Kaspars Riekstiņš, Vilis Krištopans, Ivars Godmanis, Karina Pētersone, Edvīns Inkēns, Andris Šķēle, Jevgēnija Stalidzāne, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis, Ģirts Kristovskis, Juris Sinka, Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu! Pirms izskatām nākamo 29.darba kārtības jautājumu, Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu — ierosinām iekļaut Saeimas 17.decembra sēdes darba kārtībā pēc darba kārtības 28.punkta lēmuma projektu "Par deputāta Dzintara Kuduma ievēlēšanu par Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas locekli" . Pievienots arī lēmuma projekts. Vai ir deputātiem iebildumi? Nav. Tādā gadījumā izskatām tūlīt šo lēmuma projektu.

Vai kāds vēlas izteikties debatēs? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu — "Par deputāta Dzintara Kuduma ievēlēšanu par Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas locekli"". Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas fondiem"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Likuma otrais lasījums, dokumenta nr.145. Visus galvenos priekšlikumus ir iesniedzis Juridiskais birojs. Sāksim izskatīt tos pēc kārtas. 1.priekšlikums ir 2.lappusē, Juridiskais birojs iesniedzis precizējošu redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Seile.

Arī 2.priekšlikums ir sakārtojošs priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

3.priekšlikums — iesniedzis Juridiskais birojs, šeit ir precizēts pašvaldības augstākās institūcijas nosaukums, skaidri pasakot, ka tā ir pašvaldības dome.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Seile.

4.priekšlikums ir redakcionāls. Iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

5.priekšlikums. Šo priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija un lūdz to atbalstīt, jo arī pašvaldības sniegtais atbalsts, var būt valsts atbalsts un tāpēc šeit ir precizēts, uzņēmējsabiedrībai sniegtais nav noteikts, vai tas ir valsts vai pašvaldības atbalsts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

6.priekšlikums. Faktiski jau mēs esam to atbalstījuši savos iepriekšējos izteikumos, lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

7.priekšlikums, arī jau mēs to konceptuāli esam atbalstījuši.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile.

8.priekšlikums. Iesniedzis ir Juridiskais birojs. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu nedaudz precizējusi un lūdz Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

9.priekšlikums. Pēc būtības jau šodien Saeima to atbalstīja. Lūdzu atbalstīt arī šo!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Seile.

10.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, nosaka publicēšanas kārtību par īpašuma fonda līdzekļu izlietojumu un gada pārskatu, un vienots bija šis viedoklis, ka tomēr visur ir jāpublicē noteikti "Latvijas Vēstnesī", jo katrā pašvaldības izdevumā nebūs iespējams atrast, ja kādas citas pašvaldības teritorijā mītošais cilvēks gribēs atrast informāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

A.Seile.

11.un pēdējais priekšlikums, iesniedzis Juridiskais birojs, tas ir sakārtojošs redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu tālāk par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

A.Seile.

Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 7.janvārim.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Marakešas līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs visi esam pārliecinājušies, ka Latvija, Latvijas labklājība ir atkarīga no ārējās tirdzniecības, jo mums nav iekšējā tirgus pietiekama ietilpība, mums nav, savas valsts dabīgo resursu, lai mēs varētu justies stabili, varētu teikt, izolētā vidē, neiesaistoties aktīvi starptautiskajā tirdzniecībā. Līdz ar to mēs esam ieinteresēti prognozējamā un regulējamā tirdzniecības vidē. Un tieši šādas iespējas mums paver Pasaules tirdzniecības organizācija. Organizācijās, kas aptver 133 valstis, šobrīd jau 133 valstis, kur Latvija iegūst prognozējamus tirdzniecības noteikumus, nediskriminējošus režīmus savu preču eksportam un arī strīdu risināšanas iespējas starptautiskajā līmenī, balstoties uz vienotiem principiem, tātad Latvija, kaut arī būdama maza valsts, varēs darboties uz līdzvērtīgiem pamatiem ar lielajām ekonomiskajām varām. Jāsaka, ka Pasaules tirdzniecības organizācija, kā tas bieži vien tiek argumentēts, visai vulgāri argumentēts dažādās runās, kuras iebilst pret Latvijas iestāšanos un tirgus liberalizāciju, tā nav absolūta tirgus barjeru atcelšanu. Tā nav mūsu tirgus atbrīvošana pilnīgas liberalizācijas virzienā, tā ir faktiski vislabākā tirdzniecības režīma nodrošināšana ar adekvātām iespējām mūsu preču eksportam. Un kā piemēru es varu minēt tiem, kas argumentējuši arī no šīs tribīnes, es esmu jau dzirdējis šādus izteikumus par to, ka iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā varētu apdraudēt, un vispār, arī tarifu jautājumus apspriežot, ne tikai Pasaules tirdzniecības organizācijas sakarā, varētu apdraudēt Latvijas ražotāju intereses, es varu minēt tikai kaut vai dažus piemērus. Ka pašreizējās vislabvēlīgākās tirdzniecības līguma likmes Latvijai, tātad tarifu likmes, dzīvajiem lopiem ir 30%. Pēc iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā mums ir panākta likmes paaugstināšana — 50%, dzīvās cūkas — 45%, Pasaules tirdzniecības organizācijā iestājoties — 50%. Liellopu gaļa pašreiz 30%, pēc iestāšanās — 40%, mājputnu olas — 30%, pēc iestāšanās — 50%. Var minēt arī citus piemērus, es visus nepārskaitīšu. Kopumā rezumējot, iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā dod mums iespēju eksportu tirgus paplašināšanai, pie tam ar iespējām, kā jau es minēju, piedalīties sarunās, piedalīties to jauno valstu tirgos, kas grasās iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā, tādas kā Lietuva, tādas kā Krievija, kuru tirgos mēs esam, un mēs esam ieinteresēti tirdzniecības stabilo nosacījumu apspriešanā, tātad būt jau aktīviem pasaules starptautiskās tirdzniecības nosacījumu veidotājiem.

Bez šaubām, iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā ir arī pievilcīga ārvalstu investoriem, jo Latvija kā valsts ar prognozējamu eksporta tirgus apjomu, eksporta tirgus iespējām piesaista ārvalstu investīcijas. Tas ir arī savdabīgs kvalitātes zīmogs valstij, kura spēj adaptēt starptautiskos tirdzniecības principus, un kā es vairākas reizes esmu uzsvēris — iespēja Latvijai kā mazai valstij darboties arī globālo tirdzniecības nosacījumu veidošanā. Gribu uzsvērt, ka jau nākamā gada sākumā sākas nākošais sarunu raunds par dažādiem jautājumiem, kas saistās ar pasaules tirdzniecības nosacījumu dažādām izmaiņām, kur Latvijai, ja Latvija būs ratificējusi šo līgumu, būs iespējas piedalīties ar savām interesēm, definējot arī savas intereses.

Ja mēs līdz šim laikam nebūsim ratificējuši šo līgumu, tādā gadījumā mums nāksies pēc ratifikācijas pieņemt jau tos labojumus, tos papildinājumus, kas būs veikti gada sākumā kolektīvajās diskusijās, pieņemt jau apriori, tātad bez mūsu pienesuma. Ārlietu komisijas un arī Tausaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, kuras ir atbalstījušas šo likuma virzību, aicinu šo likuma izskatīšanu virzīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 2, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts

. Tātad par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Debatēs neviens nav pieteicies. Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 1, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

G.Krasts

. Paldies! Ja neviens neiebilst, komisijas vārdā lūdzu arī šodien nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Rišards Labanovskis, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

R.Labanovskis

(LSDA). Godājamie deputāti! Es nenācu, lai iebilstu Krasta kunga sacītajam, jo Ārlietu komisija vienbalsīgi ir piekritusi šā līguma ratifikācijai un būtu muļķīgi mums novirzīties uz kaut kādiem sānceliņiem, kad pasaule un Eiropa iet pa maģistrāli, un, cienot to lielo darbu, ko izdarījuši mūsu politiķi un Ārlietu ministrija, mēs šajā sektorā sēdošie balsosim par. Es tikai gribu pievērst uzmanību dažiem aspektiem, ka, sportistu valodā runājot, mēs esam kaut kur dažās vietās atsegušies, un vajadzētu nodrošināties tā, lai varētu aizsegties. Un tāpēc iekšējā tirgus nodrošināšanai mēs neesam izdarījuši visu, kas būtu jādara. Mums antidempinga likums, ko pieļauj šī Pasaules tirdzniecības organizācija un kurš darbojas citās šīs Pasaules tirdzniecības organizācijas valstīs, nav izstrādāts, cik zināms no informācijas, darbs notiek šajā jomā, bet aizbildināšanās ir ar lielām grūtībām, ekspertu trūkumu un tā tālāk. Pretsubsīdiju likums, lai novērstu negodīgu konkurenci, kad mūsu ražotāji var nostāties neizdevīgās pozīcijās, kopā abu divu šo likumu trūkums var viņiem šo triecienu izdarīt. Mēs tagad sākam diskutēt un debatēt par to, tāpat ko darīt apaļkoku izvedmuitas atcelšanas jautājumā, tāpēc es gribētu ierosināt, te gan valdības pārstāvja nav, iekams mēs nospiežam šo pogu par, ka mēs dzirdētu apgalvojumus, ka šie likumi nebūs aiz kalniem un ka to sagatavošanai un atceļošanai līdz šīm mājīgajām telpām būs minimāli īss laika sprīdis. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDA). Cienījamie deputāti! Es varbūt nemaz tā negribēju uzstāties, es visnotaļ esmu par, lai mēs būtu šajā Pasaules tirdzniecības organizācijā, bet es gribētu izteikt tikai vienu pārdomu jeb piezīmi par iepriekšējā Kabineta rīcību, jo šobrīd mēs esam tādā situācijā, ka esam iesteigušies šajā organizācijā, bet pēdējā pusgada laikā praktiski neesam domājuši, kā mēs aizsargājam iekšējo tirgu, un mēs redzam šo situāciju, kādas ir muitu likmes Lietuvā pret Latviju un tirdzniecības nosacījumus Latvijas ražotājiem Baltijas tirgū, un šī nevērība, kas ir notikusi pēdējā pusgada laikā pret lauksaimniecības produktu eksporta iespējām un dempinga importu Latvijā, es uzskatu, ka tas ir liels mīnuss iepriekšējam darbības posmam, ka, vienlaikus risinot šo progresīvo lietu par Pasaules tirdzniecības organizāciju, mēs bijām atstājuši novārtā šo mūsu pašu Latvijas uzņēmumiem vissvarīgāko lietu — iekšējā tirgus aizsardzību. Tāpēc, es atkārtoju, es, protams, balsoju par, bet es uzskatu, lai aina būtu objektīva, vajag arī šo stāvokli objektīvi novērtēt un paškritiski novērtēt šo situāciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Tāds ir mūsu darbs — sēdēt šeit līdz pieciem pēc reglamenta. Tā kā par dažām minūtēm, kungi un dāmas, nav vērts pat uztraukties.

Es vienkārši gribu pateikt paldies sociāldemokrātiem, no kuriem tiešām varēja sagaidīt šeit iebildes, jo valdība tiešām nav sagatavojusi trīs likumprojektus, kurus paredz tieši šis noslēgtais līgums ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Tieši šis līgums paredz civilizētu iekšējā tirgus aizsardzību. Šobrīd komisijā ir Iekšējā tirgus aizsardzības likums, un komisija ir aicinājusi Ekonomikas ministriju, un Ekonomikas ministrija ir apsolījusi iesniegt antidempinga likumu un pretsubsīdiju likumu, jo, kā mums paskaidroja attiecīgās ministrijas pārstāvis, visus šos trīs instrumentus salikt vienā likumā nav iespējams. Komisijā bija doma visus šos instrumentus tirgus aizsardzībai apvienot vienā. Tā kā, Labanovska kungs, likumi būs, un likumi būs iespējami ātrā laikā, bet ne pārsteidzīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Nevienam deputātam iebildes pret izskatīšanu otrajā lasījumā šodien nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Marakešas līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 2. Likums pieņemts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, mēs esam saņēmuši desmit deputātu parakstītus četrus iesniegumus par izmaiņām darba kārtībā. Saeimas deputāti lūdz 17.decembra sēdes darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projekt u "Par Monikas Zīles deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Vai ir iebildumi?

Nākamais priekšlikums — iekļaut šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu "Par Ineses Birznieces deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais priekšlikums — "Par Normunda Rudeviča deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Iebildumu nav.

Pēdējais, 4. priekšlikums — "Par Jāņa Vētras deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Tā kā nav norādīts, pēc kura darba kārtības punkta šie jautājumi iekļaujami, es iekļauju tos pēc 36.darba kārtības punkta. Iebildumu nav.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Par Protokolu par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu"" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šis dokuments ir saistīts ar iepriekšējo. Ārlietu komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstījušas šā likuma virzību, un Ārlietu komisija aicina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts

. Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ierosinājusi šā likuma izskatīšanu veikt šodien arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vispirms jālemj par pirmo lasījumu. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts.

Tātad, kolēģi, es esmu pieteicis bez tam arī kļūdaini, jau otro lasījumu, bet es tātad atkārtoju to vēlreiz — Ārlietu komisija ierosina to skatīt šodien arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Protokolu par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

G.Krasts.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums sadaļā "Priekšlikumi par 6.Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu" ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" . Kā jūs atceraties, Ministru kabinets bija ierosinājis šā likumprojekta izskatīšanu neturpināt, bet ar Saeimas balsojumu tas palika darba kārtībā. Tātad mums jālemj par šā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Vārds Aigaram Kalvītim.

A.Kalvītis

(TP). Cienījamie deputāti! Tātad iepriekšējā Saeima izskatīja šo jautājumu, un arī lielākā daļa partiju, kuras šobrīd ir pārstāvētas Saeimā un arī bija pārstāvētas iepriekšējā Saeimā, kā "Latvijas ceļš", "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, arī Tautas partija, pievienojas šim solījumam, ka šie kompensācijas sertifikāti tiks cilvēkiem izmaksāti. Patiesībā mēs kritiski apgalvojam, ka tas ir smags finansiālais jautājums, bet neviens šobrīd neliek šo naudu samaksāt gada laikā. Šo likumprojektu vajadzētu turpināt izskatīt, nodot komisijām un lemt, kā šī nauda būtu izmaksājama un kompensējami šie sertifikāti.

Man kā jaunam deputātam ir diezgan grūti iedomāties, ka Saeimas deputāti ir ar divām sejām. Viena seja ir pirms vēlēšanām, un ir otra seja — pēc vēlēšanām. Jā, un kad ārpus šīs mājas normāli vārds ir vārds, bet šinī mājā vārds bieži vien netiek turēts. No kuras puses vējš pūš, tā tas arī mainās. Tāpēc es gribu ierosināt turpināt šā likumprojekta izskatīšanu. (Kāds kaut ko saka no vietas.)

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Gan apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijā, gan arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šis likumprojekts tika rūpīgi analizēts. Manuprāt, tas tiešām ir jānodod apspriešanai Saeimā, nevis jāpārtrauc tā skatīšana. Es gribu atgādināt, ka šajā likumprojektā ir ļoti daudz tādu vērtīgu priekšlikumu, kuri sakārto sertifikātu piešķiršanas kārtību.

Piemēram, ir tāds punkts, ka noteikumus par sertifikātu izmantošanu privatizācijai, valsts un pašvaldību zemes pirkšanas procesā un norēķinus ar tiem, kā arī par neizmantoto privatizācijas sertifikātu anulēšanas kārtību izdod Ministru kabinets. Līdz šim tādi noteikumi nav bijuši. Ir arī vēl ļoti daudzas citas normas, kuras runā tieši par tādiem sakārtošanas jautājumiem kā, piemēram, aizgādņiem dod tiesības rīkoties ar bērnu sertifikātiem ar ļoti precīzi noteiktiem nosacījumiem. Bet, protams, īpašs jautājums ir par sertifikātu dzēšanu, saņemot samaksu naudā, pensijas vecumu sasniegušajām politiski represētajām personām. Es domāju, ka būtu lietderīgi, ja valdība un komisijas kopā izvērtētu šīs iespējas. Neviens neprasa, ka tas viss jāizdara vienā gadā. Tas būs atbilstoši budžeta iespējām, bet nevajag mums šo problēmu atlikt uz vēlāku laiku, un es domāju, ka ir jāatbalsta šis likumprojekts pirmajā lasījumā, nododot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Gribu pateikt pavisam īsi — Sociāldemokrātu frakcija divas reizes tā vai citādi ir atturējusies ietvert šo jautājumu, lai izskatītu Saeimas darba kārtībā, viena apsvēruma dēļ. Mēs uzskatām, ka vispirms ir jāredz budžeta iespējas. Šodien mēs šo jautājumu atbalstījām arī viena iemesla dēļ, jo uzskatām, ka jautājumu tālāk atlikt nevar. Diemžēl budžeta darbs ir pietiekami smags, un mēs redzam arī to, ka tas virzās pamazām uz priekšu. Es ceru, ka šīs nedēļas laikā tā vai citādi pamatā šis darbs būs pavirzījies uz priekšu.

Šajā situācijā Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija jau ir Saeimas Prezidijā iesniegusi savus priekšlikumus par to, kā pakāpeniski varētu arī izdalīt summas no valsts budžeta, lai šo jautājumu risinātu, un nākamgad varbūt jau 3 miljonus latu varētu piešķirt šo privatizācijas sertifikātu kompensācijai politiski represētajiem, 2000. gadā jau varbūt lielāku naudas summu — 6 miljonus, tā pakāpeniski veikt šo pienākumu, kuru iepriekšējā Saeima un valdība vairāk vai mazāk ir jau ar saviem politiskajiem paziņojumiem pirmsvēlēšanu laikā uzņēmusies.

Mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka attiecībā uz politiski represētajiem nepieciešams būt ļoti iecietīgiem un saprast viņu problēmas un sāpes, un esam arī pārliecināti, ka arī citas sabiedrības grupas zināmai pretimnākšanai politiski represētajiem neiebildīs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 26, atturas — 9. Lūdzu priekšlikumus par komisijām! Deputāte Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Tradicionāli šo likumprojektu ir skatījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Es ierosinu noteikt šo komisiju par atbildīgo komisiju un nodot arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Mums Saeimā ir pieņemts, ka ar budžeta finansēm, tajā skaitā par visiem fiskālajiem jautājumiem, nodarbojas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Iesaku par atbildīgo komisiju nozīmēt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Protams, mēs absolūti neesam pret to, ka šo jautājumu skata arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tātad otrādā kārtībā. Lūdzu nozīmēt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tradicionāli visus jautājumus, kas saistās ar politiski represētajiem, izskata arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Es ierosinu kā atbildīgo nozīmēt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju un kā vienu no komisijām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Sēdes vadītājs.

Tātad ir priekšlikums nodot šo likumprojektu trim komisijām — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Par to iebildumu nav.

Tālāk ir jautājums, kas jālemj, kura komisija būs atbildīgā. Ņemot vērā to, ka ir divi priekšlikumi, es lieku uz balsošanu priekšlikumu ienākšanas secībā. Tātad kā pirmo, ka atbildīgā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 46, atturas — 5. Tātad atbildīgā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Ir iebildumi? Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņus nākošajam — otrajam lasījumam. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Apinim!

P.Apinis.

Mēs iesakām noteikt termiņu 1.februāri.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi", par kura izskatīšanas turpināšanu iesniedz deputātu grupa. Deputātu grupas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs. Atvainojiet, Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai ir likumprojekts "Par 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi", dokuments nr.149. Īsumā es vēlos jūs informēt par to, ka sabiedriskā organizācija "1991.gada barikāžu atbalsta sabiedriskais fonds" šo zīmi piešķir tā laika notikumu janvārī un augustā dalībniekiem. Un šādas zīmes jau ir pasniegtas vairāk nekā tūkstotim Latvijas Republikas pilsoņu un tā laika dalībnieku.

Šis ir viens no priekšlikumiem, ka šo pienākumu turpmāk uzņemtos valsts un turpinātu šo zīmju pasniegšanu. 6.Saeima ir iesākusi šī likumprojekta izskatīšanu, un mēs ierosinām turpināt darbu pie šī likumprojekta arī šai Saeimai.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Darbojoties iepriekšējā Saeimā, daudzi mēs atbalstījām šo cienījamo organizāciju, kas sabiedriskā kārtā izsniedz 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes. Mēs esam vairākkārt balsojuši par to, lai valsts budžetā šai organizācijai piešķirtu līdzekļus, un tas, ka savulaik pēc šīs organizācijas iniciatīvas Demokrātiskā partija "Saimnieks" izstrādāja un iesniedza īpašu likumu par šo piemiņas zīmi, šis process ir pozitīvi vērtējams. Bet es esmu spiests jūs informēt kā tās komisijas pārstāvis, kura iepriekšējās Saeimas laikā bija atbildīga par šī likuma izskatīšanu, un kā atbildīgais referents, ka savulaik Demokrātiskās partijas "Saimnieks" izstrādātais likumprojekts bija izstrādāts juridiski analfabētiski, ļoti juridiski nekorekts likums, un to savulaik noraidīja visas frakcijas un noraidīja daudzas iepriekšējās Saeimas komisijas. Un tādēļ šis likums netika virzīts. Ne tādēļ, ka mēs iebilstu konceptuāli pret to, ka būtu normatīvais akts "Par 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi" jāpieņem, bet ka gandrīz katra norma, katrs pants ir jāgroza. Un ja mēs šodien pieņemsim pirmajā lasījumā, tad uz otro lasījumu mēs nevarēsim iesniegt alternatīvu likumprojektu.

Katrā pantā būs jāizdara grozījumi. Un turklāt es gribētu jūs informēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja iespēju šo likumprojektu virzīt tālāk, bet mēs noraidījām, jo ir izstrādāts visaptverošs Likums par valsts apbalvojumiem, kurš ietvertu kā "Triju Zvaigžņu ordeni", tā arī šo piemiņas zīmi, kā arī citus valstiskus apbalvojumus, kurus pasniedz šobrīd bez nekādas tiesiskas reglamentācijas dažādas valsts institūcijas. Tātad, godātie kolēģi, es aicinātu ņemt vērā šos argumentus!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(POA "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā"). Cienījamie kolēģi! Pēc būtības jau Lagzdiņa kungs norādīja reālās problēmas. Jo, ja mēs iedziļināmies šinī momentā, tad ir paradoksāla situācija Latvijas valstī. "Triju Zvaigžņu ordeni" cilvēks saņem par saviem līdzekļiem. Viņš atmaksā šī ordeņa izstrādi, un prezidents pasniedz. Šinī gadījumā mēs jau ejam uz citu soli. Mēs izejam, cik es saprotu, uz to, ka valsts budžets finansē šīs piemiņas medaļas.

Vēl pareizi arī Lagzdiņa kungs norādīja — vispirms būtu vajadzīgs "jumta likums" par Latvijas apbalvojumiem, kurš šodien Latvijas valstij neeksistē. Un tādēļ, ja Saeima atbalstīs šo likumu, tad vajadzētu to noteikti nosūtīt Juridiskajai komisijai un arī Budžeta un finansu komisijai, jo ir vajadzīgi noteikti asignējumi. Un es uzskatu, ka vajadzētu noteikt Juridisko komisiju kā atbildīgo, lai varētu saskaņot šo likumprojektu ar potenciālo Likumu par valsts apbalvojumiem.

Sēdes vadītājs.

Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks

(LSDA). Man nav iebildumu pret pašu šo zīmi. Man ir iebildumi pret uzrakstu. Tur zīmes augšā ir burti "BAF". Saprotiet, loģiski būtu LR — Latvijas Republika. Es ierosinu mainīt šo pret LR. Saīsinājums neko neizsaka. Tas nav saprotams.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šis ir pirmais lasījums. Šeit ir runa ļoti vienkārši — vai mēs virzām uz priekšu šī dokumenta izskatīšanu, vai nē. Lagzdiņa kungs, es nevaru piekrist, ka jūs sakāt, ka visi panti te būs jāpārstrādā. Man liekas, jūs pats emocionālo uzplūdu brīdī to teicāt. Izlasiet uzmanīgi! Vai tad jums ir kaut kas pret to, ka barikāžu dalībnieku piemiņas zīme ir Latvijas Republikas goda zīme un tamlīdzīgiem teikumiem. Nav tur viss jāpārstrādā. Jebkurā gadījumā es varētu piekrist, ka ir nepieciešamas izmaiņas. Bet priekš tam jau mēs šeit esam, lai šo likumu sakārtotu.

Un tālāk par tiem līdzekļiem, par ko te runāja viens no maniem kolēģiem. Godātie kolēģi! Tie cilvēki, kas brauca uz barikādēm no — 80 tūkstošiem līdz 100 tūkstošiem, šie cilvēki nežēloja savus līdzekļus. Viņi cieta milzīgus zaudējumus šo barikāžu laikā. Tehnika tika bojāta, un tā tālāk, un tā tālāk. Tā kā te filozofēt par to, ka kaut kas ir jāatmaksā, salīdzināt to ar "Triju Zvaigžņu ordeni" nevar. Diemžēl jā, "Triju Zvaigžņu ordeņa" pasniegšana, piešķiršana ir kļuvusi nožēlojama. Jā, tas ir jāatzīst. Šis ordenis ne vienmēr vairs atspoguļo to nozīmi, kādai tai vajadzētu būt. Paldies Dievam, lūk, šīs barikāžu piemiņas zīmes, šis apbalvojums ir ar citu jēgu. Viņu tomēr, es ceru, saņems tie cilvēki, kas ir darījuši reālu darbu. Un tādu bija ļoti daudz. Es būtu ļoti priecīgs, ja visi tie, kas šeit bija un toreiz šeit darbojās, saņemtu šādas piemiņas zīmes.

Labi, es piekrītu, ka mums šis likumprojekts jāpielabo, juridiski jāprecizē. Par to varētu arī tālāk spriest. Bet šinī gadījumā es aicinu visus atbalstīt šī likumprojekta tālāk virzīšanu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi" izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 17, atturas — 23. Likumprojekta izskatīšanas turpināšana noraidīta.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Tātad lēmuma projekts "Par deputātu mandātu apstiprināšanu" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Godātie Saeimas deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi deputāta Valda Birkava iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus. Nākamais deputātu kandidāts no tā paša saraksta ir Monika Zīle, kura ir piekritusi pildīt deputātes pienākumus. Tādēļ aicinu jūs atbalstīt Saeimas lēmuma projektu "Apstiprināt Monikas Zīles 7.Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus."

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts. Lūdzu, kolēģi, ieņemt vietu zālē! (Aplausi.) Lūdzu tālāk!

V.Muižniece.

Tāpat Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā sēdē ir izskatījusi deputāta Viļa Krištopana iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda Ministru prezidenta pienākumus. Un nākamais deputāta kandidāts no tā paša saraksta ir Inese Birzniece, kura ir piekritusi pildīt deputātes pienākumus. Tādēļ aicinu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu " Apstiprināt Ineses Birznieces 7.Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus".

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu zālē! (Aplausi.) Lūdzu tālāk!

V.Muižniece.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā sēdē ir izskatījusi deputātes Karinas Pētersones iesniegumu par deputātes mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņa pilda ministra pienākumus. Nākamais deputāta kandidāts no tā paša saraksta ir Rolands Repše, kurš ir atteicies pildīt deputāta pienākumus. Savukārt nākamais deputāta kandidāts ir Normunds Rudevičs, kurš ir piekritis pildīt deputāta pienākumus.

Tādēļ aicinu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu "Apstiprināt Normunda Rudeviča 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus" .

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu sēžu zālē! (Aplausi.) Tālāk lūdzu!

V.Muižniece.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā sēdē ir izskatījusi deputāta Jāņa Gaigala iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus. Nākamais deputāta kandidāts no tā paša saraksta ir Jānis Vētra, kurš ir piekritis pildīt deputāta pienākumus. Līdz ar to aicinu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu "Apstiprināt Jāņa Vētras 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus".

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Lūdzu, kolēģi, ieņemt vietas zālē! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Tā kā šī ir mūsu rudens sesijas pēdējā kārtējā sēde, tad atļaujiet man jums Saeimas Prezidija un Saeimas Kancelejas vārdā novēlēt priecīgus un klusus Ziemassvētkus un laimīgu un darbīgu nākamo jauno gadu. Un aicinu jūs Sarkanajā zālē pēc sēdes slēgšanas nobaudīt glāzi karstvīna un salaveča sarūpētās piparkūkas.

Bet tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr Saeimas sekretāra biedrs Bartaševiča kungs nolasīs izdruku, pirms šīs izdrukas nolasīšanas vārds paziņojumam Jānim Jurkānam.

J.Jurkāns

(POA"Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā").

Godātie Latvijas un Krievijas parlamentārās sadarbības grupas dalībnieki! Pirmdien pulksten 16.00 Viesu zālē mēs tiekamies ar Krievijas pilnvaroto vēstnieku Latvijā Udaļcova kungu. Tā kā jūs esat visi laipni lūgti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es gribu atgādināt, ka visi jautājumi vēl netika izsmelti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāra biedrs). Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Jānis Urbanovičs, Gundars Bojārs, Jānis Leja, Kaspars Riekstiņš, Vilis Krištopans, Jānis Gaigals, Helēna Soldatjonoka, Ivars Godmanis, Karina Pētersone, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Dzintars Ābiķis, Kārlis Greiškalns, Silvija Dreimane, Krišjānis Peters, Romāns Mežeckis, Ģirts Valdis Kristovskis, Roberts Zīle, Vladimirs Makarovs, Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītājs.

Saeimas 17.decembra sēde ir slēgta.