• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.12.1998., Nr. 381/383 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51035

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Iesniegumi

Vēl šajā numurā

22.12.1998., Nr. 381/383

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 1998.gada 17.decembra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

P.Apinis (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

Tā kā man ir tā laime vai gods startēt pirmajam, tad arī kā pirmais apsveikšu jūs ar tuvojošamies Ziemassvētkiem un vēlēšu jums tos siltus, saulainus un priecīgus un arī laimīgu Jauno gadu!

Kas šodien, pēc "Latvijas ceļa" domām, bija būtisks parlamenta sēdē? Tuvojas jauns gads, un tas nāk ar jaunu budžetu. Neapšaubāmi, budžets ir tas, kas šobrīd satrauc visvairāk — gan valdošās frakcijas, tas ir, visas frakcijas, kas veido Latvijas valdību, un, protams, arī "Latvijas ceļa" deputātus, kas šodien piedalījās parlamenta sēdē. Man pašam īpaši nozīmīgs bija jautājums par akcīzes nodokli naftas produktiem, kurā tika skatītas atsevišķas normas, kas, pirmkārt, stiprina Latvijas valsts budžetu, bet, otrkārt, iezīmē jaunus un stingrus virzienus mūsu attieksmē pret Eiropu. Diemžēl šodienas balsojums par akcīzes nodokli mazutam neparādīja Latvijas parlamenta vienotību. Līdz šim akcīzes nodoklis mazutam bija 2 lati par tūkstoti kilogramu, kas nav liela summa, jo mēs zinām, ka benzīnam šis nodoklis ir 230 latu par tūkstoti kilogramu. Valdība bija iesniegusi priekšlikumu palielināt akcīzi mazutam līdz 3 latiem. Gribu piebilst, ka vēl pirms dažiem gadiem, kad premjers bija Andris Šķēle, tika ierosināts no 1999.gada šo akcīzi palielināt jau līdz 10 latiem, kas, protams, ir daudz tuvāk Eiropas normām. Pie tam, tieši mazums, ko dedzina mūsu katlumājas, rada 68% Latvijas gaisa piesārņojuma. Te minami arī skābie lieti, jo, sadegot mazutam, izveidojas ļoti daudz sēra dioksīda. Eiropas normas nosaka, ka par mazutu jāmaksā speciāls nodoklis, kas jānovirza ekoloģiski nepieņemamu kurināmo samazināšanai un tādu kurināmo kā, piemēram, koksne, lietošanas paplašināšanai. Latvijā tā būtu šķelda un skaidu briketes, kas ir ekoloģiski tīrāks produkts un dod papildu darba vietas mūsu strādājošajiem. Arī Latvijas valdība izlēma: ja mums ir šāds nodoklis, tad tas pilnībā tiks novirzīts vides aizsardzības fondam, nevis tiktu aizlāpīti caurumi valsts budžetā.

Diemžēl šodien šis nodoklis netiks pieņemts, un man jāsaka, ka, acīmredzot, to bija veicinājuši mazuta importētāji un kādas zināmas ļaužu daļas lobijs. Mani ļoti pārsteidz, ka tieši Andra Šķēles partija bija tā, kas šodien šo nodokli noraidīja, jo A.Šķēle savulaik bija tas, kurš to visu veicināja.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija):

Arī es Latvijas Sociāldemokrātu apvienības vārdā gribētu visiem jums novēlēt priecīgus Ziemassvētkus, jo tie jau pamazām tuvojas, un ceru, ka varbūt daļai Latvijas iedzīvotāju jau ir Ziemassvētku noskaņojums.

Vispirms par lēmumiem, kas šodien tika pieņemti Saeimā. Gribētu iebilst kolēģim no "Latvijas ceļa" par mazuta nodokļa paaugstinājumu viena iemesla dēļ — šajā situācijā tas tā vai citādi būtu nozīmējis komunālo pakalpojumu maksas pieaugumu. Tā jau ļoti smaga situācija ir cilvēkiem, kurus mēs izliekam no dzīvokļiem komunālo parādu dēļ. Šis jautājums nav atrisināts, un es domāju, ka jebkurš nodokļu paaugstinājums būtu ļoti bīstams, tāpēc sociāldemokrāti šo "Latvijas ceļa" un valdošās koalīcijas priekšlikumu neatbalstīja.

Vēl sociāldemokrāti šodien nostājās skaidrā pozīcijā — ja valdības partijas priekšlikumu veidā nav ierosinājušas, kā kompensēt privatizācijas sertifikātus politiski represētajiem ļaudīm, tad šis jautājums jāsāk jau risināt arī Saeimas komisijās un plenārsēžu zālē. Esam jau iesnieguši savu priekšlikumu, kas paredz, ka nākamā gada budžetā būtu paredzēti 3 miljoni latu šo kompensāciju izmaksām, bet 2000.gadā — 6 miljoni latu. Domāju, ka šis jautājums jārisina, jo diezin vai kāda iedzīvotāju grupa uzskatīs, ka politiski represētajiem šajās dažāda ieslodzījuma vietās gājis viegli un ka viņiem būs iebildumi pret to, ka šīm personām kompensē sertifikātus 28 latu apmērā par vienu sertifikātu.

Gribu uzsvērt, ka vēl šodien netika iebalsota ļoti pozitīva norma, kas ļautu tiesu izpildītājiem daudz asāk vērsties pret alimentu nemaksātājiem, bet no valsts budžeta palīdzēt tām ģimenēm, kurās aug bērni, kuri visbiežāk tieši tēvu vainas dēļ nesaņem nekādu naudiņu. Rezultātā tikai ar vienas balss pārsvaru šis lēmums netika pieņemts. Uzskatu, ka tā summa, kas svārstījās aprēķinos apmēram no 9000 līdz 1,4 miljoniem latu, nebija tā vērta, lai mēs sāktu strīdu par to, vai šiem bērniem vajadzētu vai nevajadzētu saņemt šo pabalstu, lai viņi varētu labāk dzīvot. Daudzām ģimenēm, it īpaši mazturīgajām, tas būtu ļoti svarīgi.

Vēl mēs šodien nobalsojām par deputātu darbības nodrošinājuma likuma atcelšanu, jo uzskatām, ka deputātu atalgojumam jābūt saistītam ar minimālo algu un vidējo vecuma pensiju. Tikai tad, ja tiek paaugstinātas šīs algas, deputāti varētu pretendēt uz zināmu arī sava atalgojuma palielinājumu.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija):

Šodienas sēdē patīkamākais bija tas, un paldies pārējām frakcijām, kas to atbalstīja, ka beidzot mēs izskatījām un atcēlām deputātu darbības nodrošinājuma likumu. Ja atceramies, šī likuma atcelšanu ierosināja Tautas partija, un šodien tas beidzot tika izdarīts.

Nepatīkamākais bija tas, ka šodienas sēde sociālās sfēras jautājumos izvērtās par tādu sava veida Ziemassvētku dāvanu Latvijas cilvēkiem. Tika atcelta virkne sociālo garantiju, kas bija ietvertas iepriekš pieņemtajā likumā. Pie tam, tas notika negaidot — otrajā lasījumā un steidzamības kārtā. Šeit bija viens priekšlikums — par invalīdiem, bet fundamentālie priekšlikumi tika nobalsoti ar valdošās koalīcijas, bet viens — arī ar kreiso partiju atbalstu. Tautas partija tos konsekventi neatbalstīja.

Tātad — šodien tika likvidēta iespēja saņemt bērnu alimentus gadījumos, kad tiesa tos piespriedusi, bet tiesu izpildītāji nespēj piedzīt. Galu galā — represīvais aparāts tomēr atrodas valsts rokās. Šī priekšlikuma pieņemšanai pietrūka vienas balss, un tas tika pilnībā atstāts Ministru kabineta noteikšanā, nevis skaidri saistīts ar minimālo algu, kā to prasa Eiropas Savienības direktīvas. Mani pārsteidza atsevišķu partiju balsojums — izšķirošos brīžos tik radikāli tiek mainīta pozīcija, un sociālās garantijas ir pirmās, ko šī valdība "apgriež" pirms budžeta veidošanas, nedeklarējot kaut vai elementāru lietu — valsts pārvaldes izdevumu samazināšanu. Divu īpašo uzdevumu ministriem papildus atradās pusmiljons latu, bet atsevišķām garantijām, kas nemaz nebija tik dārgas, šai koalīcijai un tiem, kas to atbalsta, diemžēl naudas neatradās.

Šonakt pasaulē noticis būtisks pavērsiens — sācies karš, ko izraisījušas aprindas, kas nevēlas normālas un civilizētas valstu savstarpējās attiecības. Tas, protams, ir ļoti bēdīgi, jo tuvojas Ziemassvētki. Kaut arī mēs saprotam valstis, kas šajā gadījumā pielieto militāru spēku, bet vai tiešām tika izdarīts viss, lai nebūtu asinsizliešanas un nevainīgu iedzīvotāju upuru. Mierīgo cilvēku dzīvības, protams, gulstas uz visām konfliktā iesaistītajām pusēm.

Nākamajā gadā gribu vēlēt saprotošu un strādātspējīgu Saeimu un valdību, kas spēj problēmas risināt un nesākt savu pirmo darbadienu ar sociālo garantiju samazināšanu valsts iedzīvotājiem.

A.Klementjevs (Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija)

: Savas frakcijas vārdā vēlos jūs apsveikt Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Novēlu labu veselību, panākumus un priecīgu noskaņojumu!

Runājot par šodienas Saeimas sēdi, kā būtiskāko gribu akcentēt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"", kurā bija ietverta norma par valsts sociālo pabalstu sakarā ar tiesas piespriesto alimentu nesaņemšanu. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja vecāki ir šķīrušies un tēvs nespēj maksāt alimentus, tie tiek izmaksāti no valsts budžeta. Aprēķinos iznāk, ka aptuvenā summa būtu 1,4 miljoni latu. Taču valsts budžetā šādu līdzekļu nav. Tāpēc būtu nepieciešams likt tiesu izpildītājiem darīt visu iespējamo, lai tomēr šos tēvus piespiestu maksāt naudu bērna uzturēšanai. Mūsu frakcijai nebija vienota viedokļa šajā svarīgajā jautājumā, jo daļa frakcijas deputātu atbalstīja šo grozījumu, kas paredzēja līdzekļu piešķiršanu valsts budžetam. Tāpēc, balsojot par šo normu, mūsu frakcijai bija brīvais balsojums. Personīgi es uzskatu, ka pašreiz nevajadzētu uzkraut papildu slodzi budžetam, jo tas jaunajai valdībai varētu radīt problēmas.

Tomēr varu arī iepriecināt radioklausītājus — likumā tika iebalsota norma, kas paredz, ka par bērniem, kas piedzims pēc 1999. gada 1. janvāra, jaunās māmiņas katru mēnesi saņems lielāku pabalstu.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Atļaujiet arī man no sirds jūs sveikt ar tuvojošamies ziemas saulgriežiem un novēlēt laimīgu Jauno gadu!

Šīsdienas sēdē viens balsojums manī radīja ārkārtīgi dziļu rūgtumu, tāpēc runāšu par to, ka netika atbalstīta likumprojekta "Par 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi" tālākā virzīšana. Tas notika, pateicoties vienotai Tautas saskaņas partijas, "Līdztiesības" un A.Šķēles vadītās Tautas partijas lielākās daļas deputātu rīcībai. Par Tautas saskaņas partijas un "Līdztiesības" pārstāvju rīcību es, protams, nebrīnos un arī negrasos par to īpaši runāt. Taču kādi aprēķini vadīja Andri Šķēli un viņa domubiedrus, man nav skaidrs.

Arguments, ka šis projekts neesot pilnīgs, nav pārliecinošs, jo otrajā un trešajā lasījumā to varētu pilnveidot. Tagad mums būs triju nedēļu pārtraukums, kurā varētu strādāt pie šī likumprojekta uzlabošanas. Tāpēc rodas tādas skumīgas pārdomas, atceroties tos desmitiem tūkstošus cilvēku, kas, nežēlojot ne savus spēkus, ne mantu, bija šeit un sekmīgi aizstāvēja latviešu tautas godu. Tāpat jau esam pārāk ilgi likuši šiem cilvēkiem gaidīt kaut uz vismazāko atzinību. Un tagad, lūk, atkal šāds solis. Kas tā bija par īpatnēju izrādi no Tautas partijas puses un kā priekšā? Kur tad ir tā latviešu tautas mīlēšana un cieņa pret cilvēkiem, kas rīkojušies tik patriotiski? Tātad, acīmredzot, tā bija vēlēšanās parādīt, ka, lūk, mēs spējam ietekmēt jebkuru lēmumu, ja vien ļoti gribam. Žēl, ka šī ietekme izpaudās tieši šādā veidā. Vienīgais, ko tagad varētu darīt — ar steigu strādāt pie jauna dokumenta un virzīt to izskatīšanai nākamajā sesijā. Barikāžu dalībnieki ir pelnījuši mūsu atzinību, tāpēc nemēģināsim šo domu atmest! Es ceru, ka deputāti saņemsies, un, iededzinot pēdējo Adventes laika svecīti, novēlu jums labu noskaņojumu un sekmīgu Jauno gadu, un, protams, arī to, lai jums būtu laba veselība. Bez tās laikam ir ļoti grūti strādāt.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija):

Arī Jaunās frakcijas vārdā gribu novēlēt jums gaišus, priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu, kaut arī jāpiekrīt, ka šoreiz sēdē izskatītie jautājumi mums pašiem ne vienmēr radīja omulīgu un patīkamu sajūtu. Bet jāsaprot viena lieta — ja valdība sākusi strādāt un sarēķinājusi budžeta iespējas, tad, pieņemot neapdomīgus un neaprēķināmus lēmumus, mēs varam tai kaitēt, jo valdība vēl ilgi nevarēs sastādīt budžetu un mēs neredzēsim, uz ko tad 1999. gadā ejam. Tāpēc mana lielā vēlēšanās būtu — lai 1999. gads būtu skaidrāks nekā 1998. gads, lai mēs jau no gada sākuma zinātu, uz ko ejam, ko varēsim izdarīt un ko kurās nozarēs varēsim panākt. Jo, ja nav šīs skaidrības, nav arī perspektīvas, un tad visi šie balsojumi bieži vien ir diezgan haotiski. Jāļauj komisijām objektīvi izlemt un izvērtēt, un jāpaļaujas arī uz to veiktajiem aprēķiniem, jo bez līdzekļiem nevienu labu darbu izdarīt nevarēsim.

Runājot par akcīzes nodokli, mūsu frakcija atbalstīja komisijas viedokli, kas paredzēja paaugstināt akcīzi par vienu latu un šos līdzekļus novirzīt vides aizsardzībai, kam tie ļoti vajadzīgi. Bet es arī saprotu deputātus, jo līdz šim ne vienmēr bija īsti skaidrs, kur aiziet nodokļu nauda, jo līdz šim valdībai nav bijis prakses precīzi un regulāri atskaitīties, ka tas nodoklis aizgājis tieši tam nolūkam. Iespējams, tas bieži vien arī mulsina deputātus un rada iespaidu par iepriekšēju nodomu naudu novirzīt pavisam citam mērķim. Katrā gadījumā — ne tam, par kādu esam nobalsojuši. Tāpēc varbūt arī bija tāda neuzticība.

Nepatīkamākais, protams, bija balsojumi par sociālo palīdzību. Bet arī šeit mēs varam rēķināties tikai ar reālajām iespējām, jo tās sociālās garantijas, kas jau bija sākušas darboties 1998. gadā, tādas arī palikušas. Tās prasa diezgan lielus budžeta līdzekļus, bet, iebalsojot summas, kuras nevarēsim izpildīt, mēs radīsim valstī vēl lielāku jucekli. Tāpēc mēs atbalstījām komisijas viedokli un bijām spiesti nobalsot pret.

Mēs neatbalstījām arī normu, kas paredzēja līdzekļus bērniem, kuru vecāki nemaksā tiesas piespriestos alimentus. Protams, arī Jaunā partija uzskatīja, ka noteikti jāsakārto šī sfēra un jānodrošina, lai tiesas izpildītāji pildītu savas funkcijas. Valdībai jādomā par to, kā radīt atsevišķu fondu šādiem maksājumiem, kas garantētu to, ka cilvēks laikā saņem viņam paredzēto naudu, un no tā neciestu valsts budžets.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!