• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Rīgā es ceru uz sapratni un apskaidrību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.12.1998., Nr. 381/383 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51043

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

22.12.1998., Nr. 381/383

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Rīgā es ceru uz sapratni un apskaidrību"

No 21. līdz 24. decembrim Latvijā uzturas

izcilais angļu dramaturgs Toms Stopards

STOPARDS.JPG (40333 BYTES) Ar "Arkādijas" izrādi Jaunajā Rīgas teātrī, vakar, 21. decembrī, sākās starptautiska kultūrakcija "Toms Stopards Rīgā". Tās inciatori ir Kultūras ministrija, Rīgas Krievu drāmas teātris un Britu padome, ar naudas līdzekļiem to atbalsta Kultūrkapitāla fonds.

Izcilais britu dramaturgs, daudzu nacionālo prēmiju laureāts Toms Stopards, pēc pašu britu atzinuma, uzskatāms par vienu no izcilākajiem dramaturgiem angļu teātra pastāvēšanas laikā. Viņa lugas uzvestas 150 pasaules teātros, taču Latvijā un Krievijā tās kļūst pazīstamas tikai tagad.

Viens no Toma Stoparda daiļrades pamatmotīviem ir brīvas laika un telpas attiecības kā ap cilvēku, tā viņa iekšējā pasaulē. Čehijā dzimušā un Lielbritānijā dzīvojošā dramaturga lugām raksturīgs patiesi cēls kosmopolītisms.

Jaunā Rīgas teātra "Arkādija" Alvja Hermaņa režijā traktē angļu lugu ar jaunā konceptuālā teātra līdzekļiem, kas raksturīgi Baltijas valstu teātriem.

Pēterburgas Tovstonogova Akadēmiskā Lielā dramatiskā teātra "Arkādija" ir angļu luga, kuru krieviski un krievu teātra tradīciju garā iestudējis igauņu režisors Elmo Nīganens, bet mūziku sarakstījis Vācijā dzīvojošais Arvo Perts.

Rīgas Krievu drāmas teātra "Māksliniekus" iestudējusi maskaviete Jeļena Ņevežina sadarbībā ar Latvijā dzīvojošajiem krievu aktieriem.

Toms Stopards dzimis 1937. gada 3. jūlijā Čehoslovākijā. 1939. gadā viņa ģimene izceļo uz Singapūru. Pirms japāņu invāzijas 1942. gadā zēns kopā ar māti dodas uz Indiju. Invāzijas laikā tiek nogalināts viņa tēvs. 1946. gadā māte apprecas ar Keniju Stopardu, britu armijas virsnieku un ģimene pārceļas uz Lielbritābniju.

Pēc skolas beigšanas Toms Stopards strādā par reportieri, teātra un kino kritiķi un sabiedrisko aprindu hronistu. Pēc sešu gadu darba viņš tiek iecelts par dramaturģijas kritiķi Londonas žurnālā "Scene" (Skatuve). Šajā laikā T.Stopards sāk nopietni pievērsties rakstniecībai, daudz laika ieguldot lugu "Rozenkrancs un Gilderšteins" un "Hapgood" tapšanā.

Kā uzskata pats autors, pati labākā no viņa lugām ir "Arkādija". Tajā atspoguļojas autora interese par zinātni, sevišķi par haosa teoriju. Viņš uzskata, ka haosa teorija jau pati sevi piesaka kā interesanta un spilgta cilvēka uzvedības metafora. T.Stopards interesējas arī par romantismu un apgaismību kā par diametrāli pretējiem stiliem, gaumēm, temperamentiem un mākslas virzieniem. Viņš gribēja radīt lugu, lai parādītu, kā cilvēki uztver dzeju, glezniecību un dārza kultūru pārejā no klasicisma uz romantisma revolūciju.

Trīs dienas uzturoties Rīgā, Toms Stopards noskatīsies minētās izrādes, kas pārstāv trīs visai atšķirīgas teātra skolas. Paredzētas tikšanās ar izrāžu veidotājiem, kā arī ar Lielbritānijas vēstnieku Latvijā un inteliģences pārstāvjiem. Rīga viesi interesē arī kā filozofa Jesajas Berlina dzimtā pilsēta.

Par Tomu Stopardu mēdz teikt, ka par viņu uzrakstīts krietni vairāk, nekā viņš pats paspējis uzrakstīt. Internetā vien atrodamas 300 adreses, kur meklējamas ziņas par viņu. Savā pirmajā preses konferencē, kas pirmdien, 21. decembrī, notika viesnīcā "Radisson SAS", Toms Stopards atzina, ka arī viņš ar interesi dažkārt lasot kritiķu izteikumus par citu autoru darbiem, tomēr labāk ar tiem iepazīstoties pats — "lasīt par ēdienu nav tas pats, kas ēst".

Vērīgi sekojot Prāgas teātru dzīvei, Toms Stopards nācis pie pārliecības, ka Čehijā, tāpat kā citur Austrumeiropā un arī Baltijā, teātriem daudzus agrākos gadus bijusi tāda funkcija, kādu nepazīst ne Amerikas, ne Anglijas un citu rietumvalstu sabiedrība. Skatuve bija tā vieta, kur ar mākslas līdzekļiem, izmantojot zināmā mērā Ezopa valodu, varēja pateikt daudz ko tādu, ko reālajā dzīvē pateikt nebija iespējams. Tagad teātru funkcijas ir mainījušās, ieguvušas jaunu saturu.

Sevi par eksperimentētāju Toms Stopards neuzskata. Taču sekot tradīcijai nebūt nenozīmē atkārtot kaut ko jau bijušu. Tradīcija arī ir kustība, process. Un izrādi viņš uzskata par notikumu, kas skatītāju simtus vai tūkstošus uz tiem dažiem mirkļiem vieno kopīgā izjūtā, padara par vienu sirdi un dvēseli.

Uz jautājumu, ko viņš sagaida no šī Rīgas apciemojuma, dramaturgs sacīja: "Rīgā es ceru piedzīvot sapratni un apskaidrību."

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!