— Kā jūs vērtējat Valsts kases sagatavoto pārskatu par valsts budžeta izpildi 1.decembrī. Vai izdosies gadu beigt ar pozitīvu bilanci?

— Šī atskaite ir sagatavota atbilstoši likumam par šī gada budžetu, neņemot vērā novembrī pieņemtos grozījumus. Faktiski analīzei būtu jāizmanto jau grozītais likuma variants.

Tā, piemēram, šajā variantā valsts parāda apkalpošanas izdevumos ir liela rezerve — aptuveni 17 miljoni latu, kas atbilstoši likuma grozījumiem jau ir pārdalīta par labu izdevumiem, kas noteikti tiks iztērēti. Piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa neizpildes kompensācija pašvaldībām. Pusmiljona dotācija speciālajam veselības aprūpes budžetam, kas arī noteikti tiks iztērēta. Maksājums par vēstniecības ēku Berlīnē — arī pusmiljons latu.

Bet, analizējot ikdienas operatīvos pārskatus par to, kā nauda ir tērēta, jāņem vērā, ka šodien ir tikai 17. decembris. Valsts decembrī ir iztērējusi jau 52 miljonus latu. Tēriņa ziņā ražīgākais no iepriekšējiem mēnešiem bija novembris — 57 miljoni latu. Bet decembra pusē — jau šie 52 miljoni.

Mēs mēģinām prognozēt izdevumu maksimumu, summu, pie kuras izdevumi tomēr apstāsies. Tie varētu būt 75 miljoni.

— Kas ir aktīvākie tērētāji? Vai tie, kuri pēc iepriekšējiem pārskatiem visu laiku nespēja sasniegt pieprasīto izdevumu apjomu?

— Tā varētu teikt. Piemēram, valsts investīciju programmā līdz šim no paredzētajiem vairāk nekā 44 miljoniem latu bija iztērēti tikai 38 miljoni. Protams, šos sešus miljonus centīsies iztērēt, varbūt samaksāt avansā, lai līdzekļus apgūtu.

Tomēr liela daļa neiztērēto izdevumu ir tādi, kurus diezin vai mēneša laikā vairs var apgūt. Piemēram, Saeimas budžetā līdz 1. decembrim neiztērēts palicis miljons latu no sešiem miljoniem gada budžeta. Diez vai šos palikušos divu mēnešu izdevumus viņiem vairs izdosies iztērēt.

Jo, protams, nedēļas sākumā pirms Ziemassvētkiem vēl mums nāks maksājumu uzdevumi, bet pašlaik mums rezervē vēl ir aptuveni 100 miljoni. Tik daudz iztērēt, lai kā censtos, acīmredzot neizdosies.

— Tātad aptuveni 25 miljoni latu atbilstoši jūsu prognozēm varētu būt valsts budžeta pārpalikums?

— Jā, varētu būt šāds neliels pārpalikums. Protams, no naudas vadības viedokļa, nākamo gadu būs vieglāk uzsākt ar šādu rezervi — mums būs brīvi līdzekļi gada sākumam.

— Tomēr šis pārpalikums taču netiks izmantots nākamā gada tēriņiem?

— Nē, nākamā gada budžets tiks sākts no nulles. Bet uzsākt finansēšanu mums būs vieglāk, ja mūsu rīcībā būs brīvi līdzekļi. It īpaši, ja vēl nezinām, kā veidosies nodokļu ieņēmumi gada sākumā, cik stabila būs banku sistēma. Tādēļ gada pirmajos ceturkšņos mums ir nepieciešams pēc iespējas vairāk brīvu resursu.

Turklāt šī gada budžeta izpilde ir ļoti cieši saistīta ar nākamā gada budžeta projektu. Piemēram, tur ieņēmumu daļā tiek paredzēta milzīga summa — 44 miljoni latu — tikai no Privatizācijas fonda ieņēmumiem vien, galvenokārt no lielo uzņēmumu privatizācijas. Labākajā gadījumā Valsts kasē šie līdzekļi varētu ienākt gada beigās, bet valsts pamatbudžetā paredzēto izdevumu finansēšana mums būs jānodrošina visu gadu.

— Turklāt vēl nav skaidrības par to, vai šī privatizācija vispār notiks.

— Šis ir politiķu kompetences jautājums. Ja viņi ir palielinājuši valsts izdevumus, viņiem ir jāuzņemas arī zināma atbildība par šo privatizācijas procesu, ja no tajā gūtajiem līdzekļiem viņi paredzējuši šos izdevumus segt.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

"LV" rīcībā ir Valsts kases pārskats, kurš tiek gatavots publicēšanai.