Mūsu kopīgā rūpe — bērni

Centra idejas autori un pirmie līdzekļu gādātāji ir Latvijas Bērnu fonds un Daugavpils dome. Viņu aicinājums rada atbalsi. Labklājības ministrija piešķīra 35 000 latu. Sponsoru vidū bija Sorosa fonds — Latvija, Kanādas un Lielbritānijas vēstniecības, karalienes Julianas fonds. Vairāki lieli uzņēmumi un iestādes ("Parekss banka", "Elektrolux" u.c.) palīdzēja ar finansēšanu vai būvmateriāliem.

Centra direktors Valerijs Ivanovs ir gandarīts, ka tik draudzīgi atbalstījuši projektu, lai parasta patversme (kur jau mīt 77 bērni) pēc kapitālā remonta kļūtu par modernu, skaistu rehabilitācijas centru. Tagad durvis vēra pirmie divi dzīvokļi ar vairākām istabām. Katrā mājoklī ir sava virtuve, visas labierīcības. Sarūpētas arī mēbeles, virtuves iekārtas. Bērni paši uzkops telpas, mācīsies gatavot pusdienas. Pedagogi ar bērniem nodarbosies kā ģimenē.

Līdz 1999.gada beigām iecerēts pabeigt astoņus šādus dzīvokļus — pavisam 120 audzēkņiem.

Daugavpilī svētku reizē par labo sadarbību runāja Rehabilitācijas centra patronese Valsts prezidenta kundze Aina Ulmane, viesi no Kanādas un Lielbritānijas vēstniecības un citi atbalstītāji, kuriem rūp bērnu liktenis.

Jaunā mītne pie Stopu ezera ir jauka dāvana Ziemassvētkos.

Harija Burmeistara teksts un foto

Bērnu sociālās rehabilitācijas centra ēka

Jauno centru sveic Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari" 

Centra patronese Aina Ulmane bērnu vidū

Piektdien, 18. decembrī, Lielajā Ģildē notika gadskārtējais, nu jau septītais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru saiets. Uz šo pasākumu, kas tradicionāli vēstī par atkal viena darba cēliena noslēgumu un ievada Ziemassvētku noskaņās, bija ieradušies jo daudzi uzņēmēji no LTRK vairāk nekā septiņsimt biedru lielā pulka, kā arī kolēģi no Lietuvas un Igaunijas un daudzi lūgti viesi, kuru vidū bija redzami gan politiķi, gan diplomāti un citas svarīgas amatpersonas. Jāatzīmē, ka LTRK biedru saiets šogad noslēdz citu nozīmīgu pasākumu virkni, tostarp — LTRK kongresu, izstādes "Liepājas uzņēmējs ’98" un "Expo Latvia" Norvēģijā un projektu "Baltic Business Power".

Atklājot sarīkojumu, LTRK prezidents Viktors Kulbergs cita starpā sacīja:

— Mums, Latvijas uzņēmējiem, ir pozitīvas intereses ne tikai sava biznesa attīstīšanā; tās sakrīt ar visas Latvijas sabiedrības un Latvijas valsts interesēm. Šīs intereses sniedzas pāri Latvijas robežām, tās ir mērāmas gan Baltijas valstu, gan vēl plašākā lokā. Šo interešu kopsaucējs definēts Baltijas jūras valstu uzņēmēju Stokholmas memorandā, kas šā gada sākumā tika iesniegts Baltijas jūras valstu vadītāju sanāksmē Rīgā.

V. Kulbergs uzsvēra — kaut arī likumdošana tiek sakārtota, lai Latvijā radītu uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, tā vēl arvien ir tālu no pilnības. Daudz vairāk jādara, lai pastāvošās likuma normas patiešām tiktu ievērotas arī dzīvē. Kā liecina pēc LTRK kongresa veiktā uzņēmēju aptauja, 85 procenti no viņiem ir neapmierināti ar milzīgo un nekvalitatīvo valsts iestāžu birokrātijas aparātu, kas ļoti apgrūtina darbu, turklāt patvaļīgi interpretē likuma normas. Savukārt 77 procenti uzsver nodokļu atvieglojumu nepieciešamību, 66 procenti vēlas uzlabotas attiecības ar Krieviju, bet 61 procents uzņēmēju izsaka neapmierinātību ar politiķu attieksmi pret uzņēmējdarbību. LTRK prezidents šajā sakarā atzīmēja, ka vēl arvien daudz darāmā gan ārvalstu, gan iekšējo investīciju klimata uzlabošanā, nodokļu politikas pilnveidošanā. Nodokļu atvieglojumi būtu piemērojami tai peļņas daļai, ko uzņēmēji iegulda ražošanas attīstībā. Jācenšas sakārtot gan politiskās, gan ekonomiskās attiecības ar tuvāko kaimiņu — Krieviju. Jāveicina Latvijas uzņēmēju iespējas strādāt eksportam, jo vairāku nozaru uzņēmumu ražošanas potenciāls ir lielāks par vietējā tirgus pieprasījumu.

V. Kulbergs norādīja, ka aptaujas dalībnieki uzmanību pievērsuši arī korupcijas izpausmēm, norādot, ka Latvijā tā šobrīd vērojama vairākās nozīmīgās sfērās, un tas nav pieļaujami tik mazai valstij, kura cenšas sakārtot savu ekonomisko un politisko attiecību sistēmu.

LTRK kopā ar citām organizācijām un profesionālajām asociācijām gatava veidot dialogu ar valdību šo un citu problēmu risināšanā, lai veicinātu Latvijas valsts attīstību un iedzīvotāju labklājību. Cieša sadarbība gan starp uzņēmējiem, gan valdības institūcijām nepieciešama arī Baltijas valstu un visa Baltijas jūras reģiona ietvaros.

Latvijas ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers savā uzrunā uzņēmējiem sacīja:

— Man ir prieks dzirdēt par Latvijas uzņēmēju sasniegumiem, bet vienlaikus — arī skumji par to, kas vēl nav paveikts. It sevišķi par to, ka uzņēmēji Latvijā nejūtas pietiekami atbalstīti. Padomāt liek fakts, ka Saeimā atkārtoti tika ievēlēti tikai nedaudz vairāk par 30 procentiem politiķu. Laiks rādīs, vai tas labi, vai slikti. Bet šodienas realitāte ir tāda, ka jaunā valdība uzsākusi darbu, un tai nāksies gan turpināt iepriekšējās iestrādes, uzlabojot to, ko iespējams (jo nekad nav tā, ka nevarētu izdarīt vēl labāk), gan uzsākt daudz ko jaunu. Vainīgos meklēt ir viegli. Daudz grūtāk ir risināt problēmas, iesniedzot konkrētus priekšlikumus.

A. Šlesers atgādināja, ka pats pirms neilga laika bijis uzņēmēju rindās un labi pārzina arī šajā saietā pieminēto problēmu loku. Viņš uzsvēra, 1999. gads būs laiks, kad tiks noteikts, kāda būs Latvijas vieta lielajā pasaules ekonomiskajā ģeogrāfijā.

— Mēs esam parādījuši, ka Latvija ir valsts, kas ir interesanta gan daudziem investoriem, gan uzņēmējiem. Un tajā pašā laikā šī valsts ir pārāk maza. Mēs redzam Baltijas telpu kā vienotu tirgu, tomēr vēl daudz kas jādara arī likumdošanā, lai tas tiešām reāli tiktu īstenots.

Esmu pārliecināts, ka Latvijā ir pietiekami daudz pozitīvu faktoru, kas ieinteresētu ārvalstu investorus nākt tieši uz šejieni. Taču pirms tam nepieciešams izdarīt vienu "mājasdarbu" — sakārtot mūsu likumdošanu, novērst negatīvās parādības, ar kurām uzņēmēji šodien nav apmierināti. Ir jāuzklausa uzņēmēju viedoklis par to, kādi priekšnosacījumi Latvijā nepieciešami, lai uzņēmējdarbība šeit veiksmīgi attīstītos. Nākamā gada sākumā Ekonomikas ministrija nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem sadarbībai ar uzņēmējiem. Šis modelis būs ļoti vienkāršs — visiem likumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, tiešā vai netiešā veidā jābūt saskaņotiem ar uzņēmējiem, ar attiecīgo nozaru speciālistiem. Nedrīkst pieļaut, ka Saeimā vai valdībā tiek lobētas kāda atsevišķa uzņēmuma intereses. Svarīgi, lai tiktu atbalstītas uzņēmumu grupu, nozaru intereses. To var panākt, ja, lemjot par uzņēmējdarbības attīstību, profesionālajām asociācijām tiks noteikta aktīvāka un atbildīgāka loma. Svarīgi, lai asociācijas šajā darbā varētu piedalīties ar saviem ekspertiem, izteikt savus priekšlikumus. Tām saskaņoti jādarbojas tik aktīvi, lai 1999. gadā mēs spētu izstrādāt vienotu Latvijas tautsaimniecības attīstības koncepciju. Bez tās Latvijas ekonomikas tālākā izaugsme nebūs iespējama, jo ir svarīgi, lai ikviena ministrija saprastu, ka visa pamatā ir ekonomika, kas valstij dod līdzekļus. Šobrīd tiek sabalansēts valsts budžets, finansu ministrs cīnās par tā akceptēšanu, taču ļoti žēl, ka tā patiesībā ir cīņa ar nabadzību. Cīņa ar nabadzību, ko mēs šodien redzam ikvienā nozarē. Un naudu var nopelnīt, tikai attīstot rūpniecisko un lauksaimniecisko ražošanu, īstenojot jaunus projektus, lai Latvijas preci iespējami plaši varētu eksportēt ārpus Latvijas robežām. Es uzskatu, ka Ekonomikas ministrijai nav jāizstrādā šie jaunie projekti, bet jābūt koordinatoram starp uzņēmējiem, nozarēm un valdību. Bet — ikvienam uzņēmējam ir jāņem vērā: tas būs kopdarbs, kurā jāņem vērā gan privātās, gan valsts intereses. Tikai šajā kopdarbā iespējams panākt, lai arī nākamajā gadā mūsu valstī būtu bezdeficīta budžets; es ticu, ka, mainoties gadu tūkstotim, mūsu valstī sāksies arī nozīmīgs pagrieziens labklājības virzienā.

LTRK biedru 7. saietā bija ieradies arī Izraēlas vēstnieks Latvijā Odeds Ben Hurs, kurš, apsveicot Latvijas uzņēmējus, informēja, ka arī Izraēlā nesen izveidota Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Šīs organizācijas vārdā vēstnieks pateicās akciju sabiedrībai "Aldaris" par tirdzniecības sakaru stiprināšanu starp abām valstīm un akciju sabiedrības prezidentam Vitālijam Gavrilovam pasniedza Izraēlas 50 gadu Goda diplomu.

Stiprinot saiknes starp Baltijas valstu uzņēmējiem, aizvadītajā gadā notika aptauja par 500 Baltijas spēcīgāko uzņēmumu reitingu "Baltic Business Power". Šis reitings tika noteikts pēc Lietuvas Statistiķu asociācijas izstrādātās metodikas. Uzņēmumus vienlaikus vērtēja "Baltijas asambleja" Igaunijā, Lietuvas Statistiķu asociācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Uzņēmumi tika svērti pēc četriem galvenajiem kritērijiem: peļņas, pašu kapitāla, apgrozījuma un darbinieku skaita. Pirmā vieta un balva tika piešķirta a/s "Latvenergo", otrajā vietā — a/s "Ventspils nafta" un trešajā — SIA "Lietuvos Telekomas".

Balvas un diplomus saņēma arī Baltijas un Latvijas spēcīgākie uzņēmumi četrās nozarēs — rūpniecībā, transportā, celtniecībā un tirdzniecībā. Sakarā ar šo notikumu Rīgā bija ieradušies arī Baltijas republiku tirdzniecības un rūpniecības kameru un apbalvoto uzņēmumu pārstāvji.

Mudīte Luksa, "LV"

Izraēlas vēstnieks Latvijā Odeds Ben Hurs pasniedz Goda diplomu a/s "Aldaris" prezidentam Vitālijam Gavrilovam

Ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers

Uzņēmējus interesē 500 Baltijas uzņēmumu vērtējums

Amerikāņu uzņēmējs Sols Bukingolts sarunā ar SIA "Invest–Rīga" ģenerāldirektoru Andri Deniņu

7.LTRK biedru saietā: svētki tiek apvienoti ar lietišķām sarunām

Foto: Jānis Lukss