Ar šodienas domām, ar rītdienas cerībām

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" priekšsvētkos, otrdien, 22. decembrī

— Kopumā mans vērtējums par deputātu darbu ir pozitīvs. Jo viņi šajā neilgajā laikā jau ir parādījuši lielu aktivitāti un arī konstruktīvu attieksmi pret izskatāmajiem jautājumiem, kas man kā plenārsēžu vadītājam šķiet īpaši svarīgi. Nav bijuši līdz šim nekādi destruktīvi izlēcieni, lai paustu savu pozīciju. Tas vieš cerības, ka šis parlaments patiešām arī turpmāk varētu strādāt kvalitātes ziņā augstākā līmenī nekā iepriekšējais.

Runājot par darba saturu, pirmām kārtām ar patiku jākonstatē, ka deputāti ļoti īsā laikā spēja izvērtēt tos visai daudzos likumprojektus, pie kuriem netika pabeigts darbs sestās Saeimas laikā un kuri saskaņā ar nesen ieviesto Kārtības ruļļa normu izskatāmi septītajā Saeimā. Tie ir vairāki desmiti likumprojektu. Tostarp ir bijuši arī politiski visai asi likumprojekti, kas tomēr tika pieņemti diezgan lielā vienprātībā. Varu minēt kaut vai bēdīgi slaveno likumu par Saeimas deputātu sociālo nodrošinājumu, kas nu jau ir atcelts. Acīmredzot deputāti sāks strādāt pie jauna likumprojekta, kas neattieksies uz tiem deputātiem, kas ir bijuši piektajā vai sestajā Saeimā, bet tikai uz tiem, kuri Augstākajā padomē 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas Republikas neatkarību. Domāju, ka attiecībā uz šiem cilvēkiem būtu vajadzīgs šāds īpašs likums, kā tas ir, piemēram, Lietuvā.

— Tātad tagad laikam nav tādu pazīmju, ka Saeimā varētu parādīties tādi sabiedrībā par visai odioziem uzskatīti oratori kā, piemēram, Valdmanis, Rubīns un daži citi sestās Saeimas deputāti?

— Pašlaik es neredzu tādu tendenci.

— Vai ir jau kādas atskaņas sakarā ar Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likuma atcelšanu?

— Man pašam jau vairākkārt ir zvanīts pa telefonu, paužot atzinīgu viedokli par šī likuma atcelšanu. Arī sastopot cilvēkus, esmu uzklausījis pozitīvu vērtējumu šai rīcībai. Manuprāt, sabiedrības vairākums katrā ziņā atzinīgi vērtē likuma atcelšanu.

— Pēc dažām dienām beigsies 1998. gads, bet joprojām nav likuma par valsts budžetu nākamajam gadam. Kāda pašlaik ir šī sevišķi nozīmīgā dokumenta projekta virzība? Kad to, jūsuprāt, varētu akceptēt Saeimā?

— Domāju, ka likums par 1999. gada valsts budžetu Saeimā tiešām būs vissmagākais izskatāmais jautājums. Tas būs nopietns pārbaudījums gan jaunajai valdībai, kas pavisam nesen sākusi strādāt, gan Saeimai kopumā. Ņemot vērā to, kā notika debates un balsojumi, izdarot grozījumus 1998. gada valsts budžetā, mazliet rodas bažas par to, ka deputāti varētu novirzīties no budžeta ienākumu un izdevumu līdzsvarotības idejas. Taču es domāju, ka daudz kas būs atkarīgs no tā, cik politiski gudri strādās Ministru prezidents, lai panāktu Saeimas deputātu vairākuma atbalstu pašreizējās mazākumvaldības priekšlikumiem.

Būtisks ir arī jautājums par pašas Saeimas budžetu nākamajam gadam. Lai gan deputātiem ir pārtraukums starp sesijām, esmu nolēmis sasaukt Prezidija sēdi vienā no jaunā gada pirmajām dienām, iekļaujot tās darba kārtībā kā galveno jautājumu Saeimas budžetu nākamā gada valsts budžeta kontekstā. Manā uztverē te ir viens būtisks un visai strīdīgs jautājums. Mums ir domstarpības ar Finansu ministriju attiecībā uz budžeta līdzekļu pieprasījumu, lai mēs beidzot varētu uzsākt Saeimas vajadzībām piemērojama nama Torņa ielā 3/5 remontdarbus. Manuprāt, līdzekļi tiem tomēr būtu jāatrod, jo šo ēku ir paredzēts izmantot arī 2000.gadā, kad Rīgā notiks ļoti nozīmīga Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas konference, kurā būs pārstāvji no visas pasaules. Turklāt nākotnē, manuprāt, ir paredzamas grūtības arī ar to Saeimas deputātu izvietošanu, kas pastāvīgi nedzīvo Rīgā. Katrā ziņā, šo māju sakārtojot, varētu ievērojami uzlabot deputātu darba apstākļus. Esmu bijis diezgan daudzos citu valstu parlamentos, un ar nožēlu varu apgalvot, ka mūsu Saeimas deputātiem, lai ko par viņiem tautā runā, darba apstākļi salīdzinājumā ir vieni no sliktākajiem.

— Bet sabiedrībā diemžēl patiešām valda diezgan negatīvs priekšstats par Saeimu, par ko liecina dažādas pilsoņu aptaujas. Kā varētu uzlabot šo Saeimas "tēlu"?

— Domāju, ka Saeimas prestižs, protams, lielā mērā ir atkarīgs no pašu tās deputātu darba kvalitātes. Bet gandrīz tikpat lielā mērā arī no tā, cik objektīvi masu saziņas līdzekļos tiek atainots Saeimas deputātu darbs. Varētu vēlēties, lai galvenajos masu saziņas līdzekļos beidzot būtu objektīvāka attieksme pret procesiem parlamentā un valdībā. Tas ir visai sabiedrībai sāpīgs jautājums. Katrā ziņā nākamgad, cik vien tas būs iespējams, mēs mēģināsim kaut ko darīt, lai plašāk un precīzāk tiktu atspoguļots Saeimas darbs. Kā zināms, televīzijā Valsts prezidenta darbs tiek visai regulāri parādīts speciālos raidījumos, un es domāju, ka līdzīga prakse būtu ieviešama arī attiecībā uz Saeimu.

— Saeimas ziemas sesija oficiāli sāksies 11.janvārī. Bet vai brīvdienu laikā deputāti, piemēram, komisijās, turpina darbu?

— Jā, komisijas darbojas arī šajā starpsesiju laikā. Protams, ir radušās zināmas grūtības sakarā ar to, ka vairāki Saeimas deputāti no "Latvijas ceļa" un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK nupat ir nolikuši savu deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku, līdz ar to nepārtraukti notiek dažādas pārbīdes komisiju sastāvos. Tas mazliet traucē komisiju produktīvu darbu. Tajā pašā laikā salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamentu ir vērojama ļoti liela deputātu aktivitāte dažādu apakškomisiju veidošanā. Te pirmām kārtām izceļama Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kur jau ir gan rūpniecības un enerģētikas, gan lauksaimniecības, gan jūras lietu apakškomisija. Tas liecina, ka deputāti ir noskaņoti strādāt ļoti aktīvi un rūpīgāk iedziļināties specifiskās dažādu nozaru problēmās.

Turpinājums — 7.lpp.

No cilvēku un organizāciju mīļo sveicienu un vēlējumu klēpja: "Latvijas Vēstnesim" — redakcijai un tās lasītājiem. Visiem Jums un mums — šajos Ziemas saulgriežos un šajā gadu mijā !

No Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa sveiciena Ziemassvētkos un Jaunajā gadā:

"Gaisma rada prieku, siltums — dzidru labestību. Lai egles smarža Jūsu mājās un uguns pavardā !"

Jānis Vanags,

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas

Rīgas un Latvijas arhibīskaps:

Jēzus sacīja: "Debesu valstība līdzinās raugam, ko kāda sieva ņēma un iejauca trīs mēros miltu, iekāms viss sarūga."

Šajā dienā atkal svinam Ziemsvētkus, pieminēdami mūsu Kunga Jēzus piedzimšanu. Jēzus nenāca uz pilnīgu pasauli ar perfektiem cilvēkiem. Viņš atnāca pasaulē, kurā cilvēki dzīvoja, kā jau nu dzīvojam — ar saviem trūkumiem, kļūdām un grēkiem. Viņš atnāca pasaulē, kuru cilvēki tik labi prot darīt sev un citiem grūti panesamu. Taču Viņš nenāca, lai to sodītu vai iznīcinātu, pat ne lai pārlabotu un darītu nevainojamu. Viņš tajā piedzima, lai līdzi ar mums dzīvotu, darbotos un mirtu. It kā pavisam neievērojams notikums — bērna dzimšana zemē, kura ir tik tālu un tik maza, pilsētā, no kuras, šķiet, nevar nākt nekas labs. Un tomēr — gluži kā piciņa ierauga saraudzē daudz mīklas, Jēzus klātbūtne ir cauraudusi, caurstrāvojusi un piepildījusi visu pasauli. Nav nekā visā pasaulē, kas būtu palicis viņa dzimšanas, miršanas un augšāmcelšanās neskarts. Tik lieli notikumi no tik neievērojama sākuma.

Taču Jēzus arī teica: "Ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, ja tam viņam dvēsele zūd?" Dieva vērtējumā cilvēka dvēsele ir vērtīgāka par Visumu. Tavas dvēseles dēļ Kungs Jēzus piedzima tais tālajos Betlēmes Ziemsvētkos, tai pakaļ viņš nāks savas atnākšanas dienā, uz kuru gaidām. Ir maz jēgas pieminēt grandiozās pārmaiņas, kuras pasaules vēsturē un kultūrā ienesa Kristus dzimšana, ja tā neaizsniedz konkrēto cilvēka dvēseli. Tādēļ atgādināsim sev šajos Ziemsvētkos, ka Kristus ir dzimis, lai darītu pilnīgu ne pasauli, kura pāriet un zūd, bet dvēseli, kura ir radīta, lai paliktu mūžīgi. Viņš spēj visas lietas — šķīstīt mūs no grēkiem, kuri šķiet nenomazgājami, un piedot pat nepiedodamās lietas. Viņš spēj likt mums ieraudzīt, kas esam un kādēļ dzīvojam. Viņa klātbūtnē cilvēki iemācās cits citam sniegt atbalstu un dāvāt prieku. Jēzus spēj piešķirt jēgu ciešanām un palīdzēt mums pieņemt likteni, kuru bez Viņa ienīstam un nolādam. Viņš spēj likt mums iemīlēt mūsu nāvi un iet tai pretī mierīgā pārliecībā, ka nomirsim un būsim laimīgi mūžīgā dzīvībā. Jēzum ir viss, kas mums vajadzīgs. Un pats brīnumainākais — tas viss nav kaut kur tālu prom aiz trejdeviņām jūrām, kā tas parasti ir ar dārgumiem, kuri kaut kur ir, taču nesasniedzami, ne priekš mums. Mums nekur nav jāskrien, nekam nav jādzenas pakaļ — Kungs Jēzus pats nāk mūs meklēt, viņš ir tepat blakus. Jo Ziemsvētkos Kristus ir piedzimis pasaulē, lai būtu mums tuvu.

Ziemsvētki ir svētki ne tikai Baznīcai. Ziemsvētkos uz dievnamu atnāk arī tie, kas Kristum nesaka "nē". Tādā laikmetā kā šis nesacīt Kristum "nē" jau var šķist liela lieta. Taču ziniet — neviens no jums nav spiests mūžīgi palikt pie sliekšņa. Ikviens cilvēks šai pašā brīdī var sacīt: "Kungs Jēzu, ienāc manī un pārveido manu dzīvi! Izglāb manu dvēseli." Un, kaut tas būtu tikai kluss čuksts dvēseles dziļumos, arī tas var būt tā piciņa rauga, kas iesāk lielas lietas un galu galā pārvērš visu pasauli. Jo Jēzus ir tuvu un viņš dzirdēs.

Sirsnīgi sveicinu Ziemsvētkos Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas draudzes, mācītājus, darbiniekus un draudžu locekļus, kā arī visus laba prāta cilvēkus, kas priecājas par mūsu Kunga Jēzus dzimšanu.

Jānis Pujats,

Romas katoļu Baznīcas

Rīgas metropolijas arhibīskaps metropolīts:

"Tuvojieties Dievam..."

(Jk 4, 8)

Ziemsvētkos realizējās dievišķais cilvēktapšanas noslēpums, kurā Vissvētās Trīsvienības otrā persona pieņēma cilvēka miesu. Piedzima Dievs–Cilvēks visā līdzīgs mums, izņemot grēku.

Tuvojas Lielās jubilejas gads: 2000 reizes būs nākuši ziemas saulgrieži kopš Kristus nākšanas pasaulē. Bet šis Betlēmes notikums arvien ir saviļņojošs ar savu vienreizību, ar savu neparasto kontrastainību: Visvarenais Dievs un vājš cilvēkbērns vienā personā Tas, kuram pieder visa vara debesīs un virs zemes, piedzimst lopu miteklī. Un šādi kontrasti ilga vairāk nekā 30 gadu, kamēr vien Kristus dzīvoja virs zemes... Kāds tam izskaidrojums?

No vienas puses, tas ir Dieva noslēpums, kāpēc viņš kļuva cilvēks. Zinām tikai to, ka tas notika mūsu pestīšanas dēļ.

No otras puses, mēs to varam saprast tā, ka labais Dievs gribēja mums parādīt, kā cilvēkiem jādzīvo, lai tiktu Dieva valstībā. Katrā ziņā šī tuvošanās mums liecina par lielo Dieva mīlestību uz cilvēkiem. No cilvēkiem ir atkarīgs, lai šī tuvošanās būtu abpusēja.

Apustulis Jēkabs saka: "Tuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums" (4, 8).

Novēlam jums visiem Kristus dzimšanas piemiņu svinēt īpašā Dieva tuvības izjūtā, garīgi uz to sagatavojoties.

Andrejs Šterns,

Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps:

Sirsnīgi sveicu Jūs visus gaišajos Kristus dzimšanas svētkos!

Nemanot aiztecējis gads. Klāt atkal Ziemassvētki. Šie svētki ar savu gaismu un prieku patīkami kontrastē uz īsāko un tumšāko dienu fona, tādēļ tie ir visu gaidīti. Līdzīgi mūsu dzīve personīgā un plašākā nozīmē daudzkārt raksturojas ar parādībām, kuras mūsu dzīvi aizēno. Piemēram, Latvijas vismazāk nodrošināto cilvēku cerības uz sociālo pabalstu paaugstinājumu aptumšo Saeimas lēmums par iecerēto pabalstu palielinājuma atcelšanu. Svētku prieku visā pasaulē aptumšo karadarbība Irākā. Varētu turpināt ar dziļi personīgām problēmām, kuras līdzcilvēki nespētu saprast un vēl mazāk tajās palīdzēt. Jā, tieši uz šī fona Ziemassvētki ir tik nozīmīgi kā Kristus dzimšanas svētki. Jaunajā Derībā lasām: "Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku." (Jāņa ev. 1, 9) Šie vārdi sacīti par Jēzu Kristu, kura piedzimšanu šajos svētkos atkal atceramies. Tajā naktī ganus Betlēmes klajumos Palestīnā pārsteidza spoža gaisma no debesīm. Eņģelis paziņoja, ka piedzimis Pasaules pestītājs. Vēlāk spoža zvaigzne vadīja austrumu gudros, un tie atrada Jaundzimušo. Tie, kuri sastapās ar Jēzu viņa zemišķās dzīves laikā, pārliecinājās par spēku, kurā Jēzus ne tikai darīja brīnumus, bet arī runāja par Dievu, dvēseles nemirstību un nepieciešamību šīs dzīves laikā salīdzināties ar Dievu, par to, ka visiem cilvēkiem būs jāatbild Dievam par savu dzīvi. Un cilvēki, kuri ticēja Kristus vārdiem visos laikmetos, piedzīvoja brīnišķīgas pārmaiņas savās attiecībās ar Dievu un cilvēkiem. Evaņģēlijs par Jēzu Kristu arī mūsdienu sabangotajai cilvēka dvēselei spēj dāvāt iekšēju gaismu un atjaunotas dzīves sakārtojumu.

Svētku sveicienā vēlos akcentēt dažas aktuālas patiesības. Kristus piedzima, lai apgaismotu cilvēkus sakārtotām attiecībām ar Dievu un citiem cilvēkiem. Pirmkārt, Jēzus atnesa Vēsti par Dieva, mūsu radītāja, mīlestību uz cilvēkiem. Daudzi cilvēki dzīves steigā jūtas vientuļi un atstāti. Dievs tevi mīl un grib tavu uzmanību vērst uz sevi, lai tevi uzrunātu un tev palīdzētu. Ieklausies šajā Vēstī, un tu konstatēsi, ka tā ir domāta arī tev. Otrkārt. Kristus piedzima, lai salīdzinātu mūs ar Dievu un dāvātu mums dvēselēs patiesu mieru. Mūsu apziņa slēpj sevī daudz lietu, no kurām nespējam atbrīvoties attiecībā uz sevi, citiem un Dievu. Bībele to nosauc par grēku. Jēzus Kristus piedzima, lai nomirtu par mūsu grēkiem, mūs salīdzinot ar Dievu, un dāvātu katram pārliecību par grēku piedošanu. Tici un saņem to. Treškārt. Jēzus Kristus deklarēja, ka mēs esam radīti mūžībai, ka mūsos ir nemirstīga dvēsele. Neticība vai nezināšana to nevar iznīcināt vai izmainīt. Jēzū Kristū mums dots mūžīgās dzīvības apsolījums, tiem, kas tic un paklausa Jēzum Kristum kā Dieva Dēlam. Vai tas nav brīnišķīgi! Ko gan vēl lielāku cilvēks varētu sev atklāt un iegūt! Ziemassvētki ir dāvanu svētki. Dievs mums dāvina savu Dēlu un ar to visu, kas nepieciešams dzīvei un mūžībai. Būsim gudri un pazemīgi, lai to pieņemtu. Ieguvēji būsim mēs paši, mūsu ģimenes, cilvēki, ar kuriem esam darba attiecībās, un tie, kuriem ir vajadzīga mūsu izpratne un palīdzīga roka. Šajos svētkos ielūkosimies rūpīgāk dzīvē ap mums, lai ieraudzītu tos, kurus mēs varam darīt laimīgākus šajos svētkos un arī ikdienā!

Svētīgus Kristus dzimšanas svētkus ikvienam no jums un Dieva palīgu Jaunā gada darba un pienākumu ceļos, kā arī personīgajā dzīvē!

Elmārs Ernsts Rozītis,

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas

ārpus Latvijas arhibīskaps:

"Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam."

1999.gada Brāļu draudzes lozungs — Mateja evanģēlijā 28, 20

Katrs no šiem Jēzus atvadu vārdiem sevī tver dāvanu mūsu dzīvei. Pieņemsim to kā šādu Ziemsvētku dāvanu, rūpīgi izsaiņosim, aplūkosim to, un mūsu dzīvi ar to bagātināsim!

UN. Dievs bieži vien mūsu dzīves kopsakarā ienāk pavisam neuzkrītoši — kā ar mazo vārdiņu "un".

REDZI. Ziemsvētki mums var atgādināt, ka kristīgā ticība ir daudz vairāk nekā kāda ideoloģija, kāda domu pasaule. Kristus ir sūtīts šai pasaulē, lai mēs varētu sacīt "Redzi". Gani runāja savā starpā: "Eima tad nu uz Betlēmi raudzīt, kas noticis." Un viņi atrod un redz! (Lk.2, 15–17). Trīs gudrie no austrumu zemes namā iegājuši "ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, viņa māti." (Mt. 2, 11) "Un vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām viņa godību..." (Jņ.1, 14). Kaut arī mūsu dzīvē, mūsu tautā un Baznīcā būtu vietas, uz kurām norādot varētu teikt: Redzi, šeit Dievs darbojas; tās nav iedomas, bet īstenība. Dieva inkarnācija, Viņa iemiesošanās arvien par jaunu grib novest pie: Redzi!

ES. Paldies Dievam, Jēzus mums atstājis ne tikai labus padomus, savu mācību, bet Viņš pats paliek pie mums. Viņš pats Savā Vārdā, Savā Sakramentā. Viņš pats kā Mūžīgi Dzīvais, kas mūs aicina nekļūt par kādas šauri konfesionālas doktrīnas burta kalpiem uz nāvi. Bet kā Gars, kas dara dzīvu un brīvu.

ESMU. Tagad! Par pagātni lai rūpējas vēsturnieki, par nākotni zinātnieki, zīlētāji un apdrošināšanas uzņēmumi. Kristietim ar savu Kungu arvien pieder tagadne, diena, ko Dievs tev dod.

PIE JUMS, ar jums. Jēzus klātiene gan var izraisīt dvēselisku noskaņojumu, bet tā arvien būs daudz vairāk par to. Tā ir vismīļākā drauga klātbūtne, ar savu skaistumu, siltumu, ar aicinājumu Viņam uzticēties.

IK DIENAS. Tātad ne tikai svētdienās un svētku dienās, bet "visas dienas", arī ikdienā, arī darbā, arī laikos, kas mums mocoši, gari un grūti. Mēs esam Viņa klātbūtnes apņemti, arvien tikai lūgšanas atstatumā no Viņa.

LĪDZ PASAULES GALAM. Jēzus apsolījumu redzam īpašā veidā iemiesojušos tieši mūsu Baznīcā, kurā latvieši vienojas līdz pat Dienvidamerikai, Austrālijai, Jaunzēlandei. Apzināsimies mūsu dārgumu un baudīsim to – apvārsni, kas tālu pārsniedz jebkādu svešu kungu teritoriālās robežas. Latvietis luterānis atzīst pār sevi tikai uz laiku pašievēlētas autoritātes, citādi vienīgi savu Kungu Jēzu Kristu.

"Līdz pasaules galam"– šos vārdus var tulkot arī "līdz laika piepildījumam". Nākošais gads mūs novedīs pie gadu tūkstoša sliekšņa. Pateiksimies par Dieva vadību aizvadītajā pārmaiņu pilnā gadu simtā. Par Viņa glābšanu, par Viņa mierinājumu, par visām Viņa dāvanām. Un ar ticīgu, drošu, priecīgu prātu dosimies tālāk! Arī aiz šī sliekšņa mūs gaida un vadīs mūsu Kungs – "līdz laika piepildījumam".

Pateicos par mūsu kopību visā tās plašumā un par daudzu jūsu palīdzību man vai citiem mūsu Baznīcā un ārpus tās, ar jūsu lūgšanām un bieži vien redzamā veidā.

Jūs sirsnīgi sveicinot un novēlot Dieva klātbūtni arī Anno Domini 1999.