1988. gada 18. decembrī Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes zālē vienkop pulcējās vairāk nekā divi simti visdažādāko paaudžu pārstāvju, lai atjaunotu biedrību "Latviešu un lietuviešu vienība". Sanāksmi atklāja aktieris Ēvalds Valters, kas pirms mēneša Tautas frontes kongresa ieskaņā tik lepni bija atgādinājis tautas dainas mūžveco atziņu:

Man pieder tēvu zeme

Ar visiem tīrumiem;

Man pašam kungam būt,

Man pašam arājam!

Latviešu un lietuviešu vienības atjaunošanas sanāksmē sirmais aktieris apliecināja, ka vēlas iemācīties lietuviešu valodu, lai varētu ar mūsu brāļu tautu — lietuviešiem — sazināties bez starpniekvalodas un tulka. Tolaik Ēvaldam Valteram bija 95 gadi.

19. decembrī Latvijas Universitātes Mazajā aulā svinīgi tika atzīmēta Latviešu un lietuviešu vienības atjaunošanas desmitgade. Pirms desmit gadiem biedrības atjaunotāju vidū bija folkloras kopa "Grodi", tā uzdeva toni un radīja noskaņu arī 1998. gadā ar latviešu tautas dziesmu par Dievu, kam jāatdara durvis.

Pa durvīm tika ienesti tautu svētumi — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi, savukārt ceturtajā karogā līdzās vienādās joslās bija igauņu baltā, latviešu tumšsarkanā un lietuviešu dzeltenā krāsa — tādu Baltijas vienības idejas kopēji trimdā savulaik darinājuši Baltijas karogu. Bet par to plašāk mazliet vēlāk.

Skanēja "Dievs, svētī Latviju!" un "Lietuva, tevine mūsu".

Tika nolasīts rakstnieka Alberta Caunes dzejolis "Latviešu un lietuviešu vienībai", kas veltīts biedrības atjaunošanas desmitgadei.

Sanākušos sveica un svētīgajā tautu tuvināšanas darbā panākumus vēlēja Lietuvas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā padomnieks Romans Miļausks.

Ja atjaunošana, tad saknes jāmeklē vēl tālāk pagātnē.

"Latviešu un lietuviešu vienība" ir vecākā tautu tuvināšanās biedrība Latvijā — dibināta 1921. gada 31. janvārī un sekmīgi darbojusies līdz 1940. gada vasarai, kad līdz ar 6000 citām sabiedriskajām organizācijām padomju režīms to slēdza.

Pēc tam biedrības darbu vācu okupētajā Latvijā nelegāli atjaunoja skolotājs Jūlijs Bračs, iesaistot Latviešu un lietuviešu vienībā savus audzēkņus — Rīgas 1. ģimnāzijas un vairāku citu skolu skolēnus. Par šo savas dzīves posmu pastāstīja Valentīns Silamiķelis, iepazīstinot ar plašu dokumentu klāstu, kas atainoja biedrības "Latviešu un lietuviešu vienība" darbību trimdā no pirmajiem pēckara gadiem līdz pat astoņdesmitajiem gadiem. Bet Baltijas karoga krāsu salikums radies Zviedrijā karagūstekņu nometnē.

Sanāksmes turpinājumā atkal valdīja mūzika, dziesma, dzeja, vērpās atmiņas, atgādinot par tik neseno pagātni. Kā savdabīga noslēguma nots sarīkojuma nobeigumā izskanēja jau izmirušās prūšu tautas dziesma Andra Mičuļa dziedājumā.

Andris Sproģis,

biedrības "Latviešu

un lietuviešu vienība"

valdes priekšsēdis