Projekti

Likumprojekts

Vispārējās izglītības likums

7. Saeimas dok.nr.43; likumprojekts nr.20

6. Saeimā 2. lasījumā pieņemts un saskaņā ar Saeimas

Kārtības ruļļa 39.pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas

1998.gada 20.novembrī nodots tālākai izskatīšanai 7. Saeimā.

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants.

Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apliecība par pamatizglītību — izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības programmas apguvi;

2) atestāts par vidējo izglītību — izglītības dokuments, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi;

3) liecība — izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas daļas apguvi;

4) mācību līdzekļi — izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā mācību literatūra, mācību uzskates līdzekļi, tehniskie mācību līdzekļi, mācību materiāli un iekārtas;

5) mācību priekšmets — pamatota zināšanu, prasmju un attieksmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai izglītības iestādē pēc noteiktas izglītības progammas;

6) mācību stundu (nodarbību) slodze — izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību priekšmetu stundu skaits nedēļā;

7) pedagoģiskā korekcija — iespēja personām, kurām nepieciešams papildināt savas zināšanas izglītības turpināšanai nākamajā klasē vai izglītības pakāpē, iegūt noteiktas zināšanas, prasmes un izveidot noteiktu attieksmju kopumu;

8) pedagoģiski medicīniskā komisija — komisija, kuras uzdevums ir veikt diagnosticēšanu attiecībā uz izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām (garīgās un fiziskās attīstības traucējumi, psihoneiroloģiskās un smagas somatiskās saslimšanas), izstrādāt mācību darbam nepieciešamos nosacījumus, noteikt izglītošanas veidu un vietu, izglītojamo attīstības īpatnības un speciālās vajadzības un konsultēt vecākus un pedagogus;

9) pirmsskolas izglītības konsultatīvais centrs — pašvaldības izglītības iestāde, kas nodrošina vecākiem (personām, kas realizē vecāku varu) un pirmsskolas izglītības iestādēm konsultatīvu palīdzību pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanā un sagatavošanā pamatizglītības uzsākšanai;

10) sekmju izraksts — izraksts, kas parāda izglītojamā mācību sasniegumus (zināšanas, prasmes un attieksmes) mācību priekšmetos;

11) sertifikāts — dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus atsevišķā mācību priekšmetā un ko izsniedz pēc īpaša veida pārbaudes;

12) valsts speciālās izglītības centrs — iestāde, kura izstrādā speciālās izglītības programmu saturu, sniedz organizatorisku un metodisku palīdzību speciālās izglītības iestādēm un vada valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas darbu;

13) speciālās izglītības iestāde — speciālā vai sanatorijas internātskola (skola), rehabilitācijas vai attīstības centrs, kurā mācās izglītojamie ar speciālām vajadzībām;

14) vērtējums — izglītības programmā noteikto prasību apguves līmeņa apliecinājums.

2. pants.

Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā notiek valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu darbības un sadarbība vispārējās izglītības īstenošanas procesā, noteikt šajā procesā iesaistīto personu tiesības un pienākumus, kā arī radīt apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, sagatavot izglītojamo nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei, pastāvīgai orientācijai sabiedriski politiskās dzīves un vērtību sistēmā.

3.pants.

Vispārējās izglītības pakāpes un veidi

(1) Vispārējā izglītība tiek īstenota šādās vispārējās izglītības pakāpēs:

1) pirmsskolas izglītība;

2) pamatizglītība;

3) vidējā izglītība.

(2) Vispārējās izglītības veidi ir šādi:

1) speciālā izglītība;

2) sociālā korekcija;

3) pedagoģiskā korekcija.

II nodaļa. Kompetences sadale vispārējās izglītības īstenošanā

4.pants.

Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) nosaka vispārējās izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību;

2) pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma dibina, reorganizē un likvidē valsts nozīmes vispārējās izglītības iestādes;

3) pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma dibina, reorganizē un likvidē speciālās izglītības iestādes;

4) izstrādā noteikumus par izglītības iestāžu materiālo un finansiālo nodrošinājumu.

5.pants.

Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

(1) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) organizē valsts vispārējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartu un vispārējās izglītības programmu paraugu izstrādi un ekspertīzi;

2) nosaka vienotu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību vispārējās izglītības iestādēs;

3) izstrādā valsts speciālās izglītības centra nolikumu un organizē šā centra darbību, nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības iestādēs;

4) vada un organizē vispārējās izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu atestāciju;

5) izstrādā un apstiprina vispārējās izglītības iestāžu paraugnolikumus;

6) nosaka liecību un sertifikātu formu un izsniegšanas kārtību;

7) nosaka ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās kārtību mājās vai ārstniecības iestādē;

8) nosaka mācību gada un brīvlaiku ilgumu un laiku izglītības iestādēs;

9) apstiprina mācību procesā izmantojamo mācību literatūru;

10) apstiprina valsts vispārējās izglītības standartus;

11) apstiprina valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas nolikumu;

12) nosaka kārtību, kādā īstenojamas vispārējās izglītības programmas.

6.pants.

Pašvaldību kompetence

Pašvaldību kompetenci vispārējās izglītības īstenošanā nosaka Izglītības likums un citi normatīvie akti.

III nodaļa. Vispārējās izglītības iestādes

7.pants.

Vispārējās izglītības iestādes dibināšana, reorganizēšana un likvidēšana

(1) Vispārējās izglītības iestādi dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās vai fiziskās personas.

(2) Vispārējās izglītības iestādi reorganizē vai likvidē tās dibinātājs, saskaņojot ar izglītības un zinātnes ministru vai viņa pilnvarotu personu.

8.pants.

Vispārējās izglītības iestādes darbības uzsākšana

Vispārējās izglītības iestāde uzsāk darbību viena gada laikā pēc licences saņemšanas vispārējās izglītības programmas īstenošanai un reģistrācijas Izglītības iestāžu reģistrā un Izglītības programmu reģistrā.

9.pants.

Vispārējās izglītības iestādes statuss un darbība

(1) Vispārējās izglītības iestāde ir juridiska persona, kuras darbību nosaka tās nolikums (statūti).

(2) Vispārējās izglītības iestādes pamatdarbība ir vispārējās izglītības programmu īstenošana. Izglītības iestāde var īstenot vienu vai vairākas izglītības programmas.

(3) Vispārējās izglītības iestāde ir tiesīga:

1) īstenot interešu un tālākizglītības programmas;

2) sniegt ēdināšanas pakalpojumus;

3) sniegt dienesta viesnīcu un internātu pakalpojumus;

4) sniegt citus pakalpojumus un veikt citāda veida saimniecisko darbību, ja tas netraucē izglītības programmu īstenošanu un ir peredzēts izglītības iestādes nolikumā (statūtos).

10. pants.

Vispārējās izglītības iestādes nolikums (statūti)

Vispārējās izglītības iestādes nolikumā (statūtos) norādāmas šādas ziņas:

1) nosaukums, atrašanās vieta;

2) darbības mērķi un uzdevumi, īstenojamās izglītības programmas un to īstenošanas forma;

3) izglītības procesa organizēšanas pamati;

4) izglītojamo tiesības un pienākumi;

5) darbinieku tiesības un pienākumi;

6) izglītības iestādes padomes, to kompetence, pašpārvaldes formas;

7) finansēšanas kārtība;

8) saimnieciskās darbības veidi;

9) reorganizēšanas un likvidēšanas kārtība;

10) citas tiesību aktos noteiktās ziņas.

11.pants.

Vispārējās izglītības iestādes nosaukums

Vispārējās izglītības iestādes nosaukumā atbilstoši attiecīgajā iestādē īstenojamās izglītības pakāpei un organizācijas formai iekļaujams viens no šajā likumā norādītajiem izglītības iestāžu pakāpju un veidu nosaukumiem.

12. pants.

Vispārējās izglītības iestādes kompetence

Vispārējās izglītības iestāde atbilstoši normatīvajiem aktiem patstāvīgi:

1) organizē un īsteno izglītošanas procesu;

2) izvēlas izglītošanas darba metodes un formas;

3) izstrādā nolikumu (statūtus) un iekšējās kārtības noteikumus.

13. pants.

Vispārējās izglītības iestādes vadība

(1) Vispārējās izglītības iestādi vada tās vadītājs.

(2) Vispārējās izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par:

1) normatīvo aktu ievērošanu izglītības iestādes darbībā;

2) izglītības iestādes darbības nodrošināšanu un noteikto uzdevumu izpildi;

3) izglītības iestādes finansu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu;

4) izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un viņu izglītošanu atbilstoši speciālās izglītības programmu prasībām;

5) izglītības iestādes nodrošinājumu ar pedagoģiskajiem darbiniekiem un izglītības programmu īstenošanu.

(3) Vispārējās izglītības iestādes vadītāju pieņem darbā un atlaiž no darba attiecīgās izglītības iestādes dibinātājs.

(4) Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas motivēta pieprasījuma vispārējās izglītības iestādes dibinātājs lauž darba līgumu ar šīs iestādes vadītāju.

14. pants.

Vispārējās izglītības iestādes padomes

Vispārējās izglītības iestādē dažādu pedagoģiskā un pārvaldes procesa uzdevumu risināšanai izveido padomi vai padomes, kuru lēmumiem ir rekomendējošs raksturs.

IV nodaļa. Vispārējās izglītības satura organizācija

15. pants.

Vispārējās izglītības satura organizācijas dokumenti

Vispārējās izglītības saturu un tā organizāciju atbilstoši izglītības pakāpei, veidam un izglītības programmas virzienam nosaka šādi dokumenti:

1) valsts vispārējās izglītības standarts;

2) mācību priekšmetu standarti;

3) izglītības programmas;

4) mācību priekšmetu programmas.

16. pants.

Valsts vispārējās izglītības standarts

(1) Valsts vispārējās izglītības standarts atbilstoši izglītības pakāpei, veidam un izglītības programmas virzienam nosaka:

1) izglītības programmu mērķus un galvenos uzdevumus;

2) obligāto izglītības saturu;

3) iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.

(2) Valsts vispārējās izglītības standarts ir jāievēro visām institūcijām, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas.

17. pants.

Vispārējās izglītības mācību priekšmeta standarts

Mācību priekšmeta standarts ir valsts vispārējās izglītības standarta sastāvdaļa, kas nosaka:

1) mācību priekšmeta galvenos mērķus un uzdevumus;

2) mācību priekšmeta obligāto saturu;

3) pamatprasības mācību priekšmeta apguvei;

4) mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.

18. pants.

Vispārējās izglītības programma

(1) Izglītības iestādes pamatdarbību nosaka izglītības programma, kuru atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam un Izglītības un zinātnes ministrijas normatīviem veido:

1) izglītības programmas mērķi un uzdevumi;

2) izglītības saturs;

3) izglītības programmas īstenošanas plāns;

4) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību;

5) iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība;

6) izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finansiālo un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums.

(2) Vispārējās izglītības programmas izstrādā to īstenotāji, ievērojot valsts vispārējās izglītības standartus, izglītības programmu klasifikāciju un Izglītības un zinātnes ministrijas normatīvus.

19. pants.

Vispārējās izglītības programmu īstenošana

(1) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot tikai licencētas izglītības programmas.

(2) Izglītības iestādē īstenojamās izglītības programmas apstiprina izglītības iestādes vadītājs un dibinātājs, tās licencē un reģistrē Izglītības un zinātnes ministriju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Izsniegt valstiski atzītus izglītības dokumentus izglītības iestādei ir tiesības pēc tajā īstenoto izglītības programmu akreditācijas.

20. pants.

Vispārējās izglītības mācību priekšmeta programma

(1) Mācību priekšmetu programma ir izglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido:

1) mācību priekšmeta mērķi un uzdevumi;

2) mācību priekšmeta mācību saturs;

3) mācību satura apguves secība un apguvei paredzētais laiks;

4) mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni;

5) mācību satura apguvei izmantojamo mācību līdzekļu un metožu uzskaitījums.

(2) Pedagogs izstrādā mācību priekšmeta programmu atbilstoši mācību priekšmeta standartam un izglītības programmai, kurā ietverta šā mācību priekšmeta programma.

V nodaļa. Pirmsskolas izglītība

21. pants.

Pirmsskolas izglītības veidi

Pirmsskolas izglītības veidi ir šādi:

1) vispārējā pirmsskolas izglītība;

2) speciālā pirmsskolas izglītība.

22. pants.

Pirmsskolas izglītības iestādes

(1) Pirmsskolas izglītības iestādes ir šādas:

1) vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes;

2) speciālās pirmsskolas izglītības iestādes;

3) pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri.

(2) Vecāki (personas, kas realizē vecāku varu) un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģiskie darbinieki var saņemt konsultatīvu palīdzību pirmsskolas izglītības konsultatīvajos centros bērna izglītošanai mājās un pirmsskolas izglītības iestādēs.

23. pants.

Pirmsskolas izglītības iestādes dibināšana

(1) Pašvaldība vispārējo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt vai grupu atvērt ne mazāk kā 10 attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošiem pirmsskolas vecuma bērniem, ja to pieprasa bērnu vecāki.

(2) Pašvaldība speciālo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt vai grupu atvērt ne mazāk kā 8 bērniem ar speciālām vajadzībām, ja to pieprasa bērnu vecāki.

24. pants.

Pirmsskolas izglītības īstenošana

Pirmsskolas izglītību īsteno ģimenē, pirmsskolas iestādē vai vispārējās izglītības iestādē līdz 7 gadu vecumam.

25. pants.

Izglītojamo uzņemšana pirmsskolas izglītības iestādēs

(1) Vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamos uzņem pieteikšanās kārtībā. Izglītojamo skaitu vispārējā pirmsskolas izglītības grupā nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

(2) Speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs vai speciālajās grupās izglītojamos uzņem un atskaita, pamatojoties uz rajona pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

(3) Pirmsskolas izglītības iestādes nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus.

26. pants.

Pirmsskolas vecuma izglītojamo mācību slodze

Pirmsskolas vecuma izglītojamajiem kopējais mācību nodarbību ilgums dienā nedrīkst pārsniegt:

1) izglītojamajiem līdz 2 gadu vecumam — 15 minūtes;

2) izglītojamajiem no 2 līdz 3 gadu vecumam — 25 minūtes;

3) izglītojamajiem no 3 līdz 4 gadu vecumam — 30 minūtes;

4) izglītojamajiem no 4 līdz 5 gadu vecumam — 45 minūtes;

5) izglītojamajiem no 5 līdz 6 gadu vecumam — 50 minūtes;

6) izglītojamajiem no 6 līdz 7 gadu vecumam — 60 minūtes.

27. pants.

Pirmsskolas izglītības saturs

Pirmsskolas izglītības saturu nosaka pirmsskolas izglītības programma, kuras apguve nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, arī:

1) individualitātes veidošanos;

2) garīgo, fizisko un sociālo spēju attīstību;

3) iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību;

4) veselības nostiprināšanu;

5) psiholoģisko sagatavošanu pamatizglītības uzsākšanai;

6) valsts valodas apguvi.

28. pants.

Pirmsskolas izglītības obligātums

(1) Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības uzsākšanai ir obligāta.

(2) Vietējās pašvaldības nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošo piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības uzsākšanai.

29. pants.

Mācību maksa par pirmsskolas izglītību

(1) Maksu par pirmsskolas izglītības ieguvi un pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanu sedz no vietējās pašvaldības budžeta.

(2) Pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu.

(3) Citas juridisko vai fizisko personu dibinātās pirmsskolas izglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.

VI nodaļa. Pamatizglītība

30. pants.

Pamatizglītības iestādes

(1) Pamatizglītības iestādes (izglītības iestādes, kas īsteno pamatizglītības programmas) atkarībā no iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas ir šādas:

1) sākumskolas;

2) pamatskolas.

(2) Pamatizglītību var iegūt arī arodskolā, speciālajā izglītības iestādē, vakara (maiņu) skolā, internātskolā, sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē vai citā iestādē, kura īsteno pamatizglītības programmas.

31. pants.

Pamatizglītības programmu īstenošana

(1) Pamatizglītības programmas tiek īstenotas 9 gadu laikā.

(2) Sākumskolās īsteno daļējas pamatizglītības programmas.

(3) Pamatskolās īsteno pilnas pamatizglītības programmas.

32. pants.

Izglītojamo uzņemšana pamatizglītības iestādē

Izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības programmas, nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus.

33. pants.

Pamatizglītības ieguve

(1) Pamatizglītības ieguve ir obligāta.

(2) Pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit 7 gadi.

(3) Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk vai vēlāk saskaņā ar ārstu komisijas atzinumu.

(4) Iestādes, kurās uzturas izglītojamie līdz 18 gadu vecumam, nodrošina pamatizglītības programmas apguves iespējas.

(5) Izglītojamo no vispārējās izglītības iestādes drīkst atskaitīt tikai pēc saskaņošanas ar to pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā izglītojamais dzīvo.

34. pants.

Mācību stundu slodze pamatizglītības programmā

Mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) 1. klasē — 20 mācību stundas;

2) 2. klasē — 22 mācību stundas;

3) 3. klasē — 24 mācību stundas;

4) 4. klasē — 26 mācību stundas;

5) 5. klasē — 28 mācību stundas;

6) 6. klasē — 30 mācību stundas;

7) no 7. klases līdz 9. klasei — 34 mācību stundas.

35. pants.

Mācību stundu skaits dienā vienā pamatizglītības programmā

Dienā mācību stundu skaits vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) no 1. klases līdz 3. klasei — 5 mācību stundas;

2) no 4. klases līdz 5. klasei — 6 mācību stundas;

3) no 6. klases līdz 7. klasei — 7 mācību stundas;

4) no 8. klases līdz 9. klasei — 8 mācību stundas.

36. pants.

Mācību stundas ilgums pamatizglītības iestādēs

Mācību stundas ilgums 1. klasē ir 35 minūtes, no 2. klases līdz 9. klasei — 40 minūtes.

37. pants.

Mācību gada ilgums pamatizglītības iestādēs

Mācību gads ilgst:

1) 1. klasei — 34 nedēļas;

2) no 2. klases līdz 8. klasei — 35 nedēļas;

3) 9. klasei — 37 nedēļas.

38. pants.

Pamatizglītības obligātais saturs

Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts pamatizglītības standarts.

39. pants.

Maksa par pamatizglītību

(1) Valsts un pašvaldības budžeta pamatizglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu par pamatizglītības programmu īstenošanu.

(2) Citas juridisko vai fizisko personu dibinātās pamatizglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.

40. pants.

Dokumenti par pamatizglītības apguvi

(1) Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu visos pamatizglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā, saņem apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu.

(2) Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai valsts pārbaudes darbā, viņam tiek izsniegta liecība.

VII nodaļa. Vispārējā vidējā izglītība

41. pants.

Vispārējās vidējās izglītības iestādes

(1) Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas ir šādas vispārējās vidējās izglītības iestādes:

1) vidusskolas;

2) vakara (maiņu) vidusskolas;

3) ģimnāzijas.

(2) Vidusskola īsteno pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

(3) Ģimnāzija īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas.

(4) Ģimnāzijā var īstenot daļējas pamatizglītības programmas. Daļējas pamatizglītības programmas īsteno no 7. klases līdz 9. klasei.

(5) Valsts ģimnāzijas statusu piešķir Ministru kabinets. Valsts ģimnāzija papildus vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.

42. pants.

Izglītojamo uzņemšana vispārējās vidējās izglītības iestādēs

(1) Lai uzsāktu mācības vispārējās vidējās izglītības iestādē, nepieciešama apliecība par pamatizglītību.

(2) Pašvaldības dibinātā vispārējās vidējās izglītības iestāde, ja ir dibinātāja atļauja, ir tiesīga, uzņemot izglītojamos 10. klasē, organizēt iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.

(3) Valsts dibinātā vispārējās vidējās izglītības iestāde ir tiesīga, uzņemot izglītojamos 10. klasē, ar izglītības un zinātnes ministra atļauju organizēt iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.

43. pants.

Vispārējās vidējās izglītības programmas apguves vecums

Vispārējās vidējās izglītības programmas apguves vecums nav ierobežots.

44. pants.

Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni

Izglītības iestādes ir tiesīgas izstrādāt vispārējās vidējās izglītības programmas šādos virzienos:

1) vispārizglītojošais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši akcentētiem mācību priekšmetiem;

2) humanitārais un sociālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem humanitāro un sociālo zinību mācību priekšmetiem;

3) matemātikas, dabas zinību un tehnikas virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabas zinību un tehnisko zinību mācību priekšmetiem;

4) profesionālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu profesionālo ievirzi.

45. pants.

Vispārējās vidējās izglītības programmu obligātais saturs

Vispārējās vidējās izglītības programmu obligāto saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.

46. pants.

Mācību stundu slodze vispārējās vidējās izglītības programmā

Mācību stundu slodze nedēļā vienā vispārējās vidējās izglītības programmā 10.—12. klasē nedrīkst pārsniegt 36 mācību stundas.

47. pants.

Mācību stundas ilgums vispārējās vidējās izglītības iestādēs

Mācību stundas ilgums ir no 40 līdz 45 minūtēm un to nosaka mācību iestādes vadītājs.

48. pants.

Mācību gada ilgums vispārējās vidējās izglītības iestādēs

Mācību gads ilgst:

1) 10. un 11. klasei — 35 nedēļas;

2) 12. klasei — 38 nedēļas.

49. pants.

Maksa par vispārējo vidējo izglītību

(1) Valsts un pašvaldības budžeta vispārējās vidējās izglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu par vidējās izglītības programmu īstenošanu.

(2) Citas juridisko un fizisko personu dibinātās vispārējās vidējās izglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.

50. pants.

Dokumenti par vispārējās vidējās izglītības apguvi

(1) Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu visos vidējās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā, saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību un sekmju izrakstu.

(2) Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai valsts pārbaudes darbā, viņam tiek izsniegta liecība.

(3) Izglītojamā zināšanu un prasmju vērtējumu atsevišķā mācību priekšmetā apliecina sertifikāts par mācību priekšmeta apguvi.

VIII nodaļa. Vispārējā izglītība izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām

51. pants.

Speciālā izglītība

(1) Speciālā izglītība ir vispārējā, darba praktisko iemaņu un profesionālās ievirzes izglītība izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.

(2) Speciālā izglītība rada iespējas un apstākļus izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām iegūt savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošu izglītību jebkurā izglītības iestādē, vienlaikus nodrošinot izglītojamā pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju, vispusīgu sagatavotību darbam un dzīvei sabiedrībā.

52. pants.

Speciālās izglītības programmu īstenošana

(1) Speciālās izglītības programmas īsteno atbilstoši izglītojamā attīstības traucējuma veidam, viņa spējām un veselības stāvoklim, ko nosaka, pamatojoties uz pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

(2) Individuālās speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar smagu garīgo atpalicību vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem ir paredzēta 9 gadiem.

(3) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem ir paredzētas 9 gadiem. Ja programmas īstenotājs nodrošina iespēju iegūt vispārējo vai profesionālo izglītību, programmas īstenošana ilgst līdz 12 gadiem.

(4) Profesionālās izglītības programmas var tikt īstenotas viena līdz triju gadu laikā jebkurā speciālās izglītības iestādē pēc pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iegūšanas.

(5) Speciālās izglītības programmas vājdzirdīgiem, vājredzīgiem un neredzīgiem izglītojamajiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas 10 gadiem, bet vispārējās vidējās izglītības iegūšanai — 3 gadiem.

(6) Speciālās izglītības programmas nedzirdīgiem izglītojamajiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas 11 gadiem, bet vispārējās vidējās izglītības iegūšanai — 3 gadiem.

(7) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācībās vai smagiem logopēdiskiem traucējumiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas 10 gadiem.

53. pants.

Speciālās izglītības programmu īstenotāji

Izglītojamie ar speciālām vajadzībām var apgūt speciālās izglītības programmas:

1) speciālās izglītības iestādē;

2) vispārējās izglītības iestādē;

3) izglītības iestādē, kas īsteno profesionālās izglītības programmu;

4) mājas apstākļos vai ārstniecības iestādē.

54. pants.

Speciālās izglītības iestāžu dibināšana un speciālās izglītības klašu atvēršana

(1) Speciālās izglītības iestādes ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.

(2) Speciālās izglītības klasi var atvērt jebkurā vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā speciālās izglītības iestādes paraugnolikuma prasības.

55. pants.

Speciālās pamatizglītības programmu apguves uzsākšana

Atkarībā no veselības stāvokļa speciālās pamatizglītības programmu apguvi izglītojamais sāk 7 vai 8 gadu vecumā, pamatojoties uz pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

56. pants.

Izglītojamo uzņemšana speciālās izglītības iestādēs

(1) Speciālās izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestāžu speciālajās klasēs izglītojamos ar speciālām vajadzībām uzņem un no tām atskaita visa mācību gada laikā, pamatojoties uz pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

(2) Valsts speciālās izglītības iestādēs izglītojamos uzņem un no tām atskaita, tikai pamatojoties uz Valsts speciālās izglītības centra atzinumu.

(3) Rajona pedagoģiski medicīniskās komisijas darbu organizē attiecīgā rajona izglītības pārvalde, saskaņojot ar Valsts speciālās izglītības centru.

57. pants.

Mācību sasniegumu vērtēšana speciālajā izglītībā

(1) Attiecībā uz individuālo speciālās izglītības programmu apguvi pedagogs sniedz rakstveida aprakstu par izglītojamā mācību sasniegumiem.

(2) Mācību sasniegumu vērtēšana tiek veikta Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā.

58. pants.

Mācību stundu slodze speciālās izglītības iestādēs

Izglītojamā ar speciālām vajadzībām mācību stundu slodze nedēļā atbilst šā likuma 34. pantā noteiktajam stundu skaitam.

59. pants.

Mācību stundas ilgums speciālās izglītības iestādēs

Mācību stundas ilgums ir 40 minūtes, bet izglītojamajiem ar smagu garīgo atpalicību vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem 1. klasē — 30 minūtes.

60. pants.

Dokumenti par speciālās izglītības apguvi

Izglītojamajiem, kas apguvuši speciālās izglītības programmas, izsniedz apliecību par pamatizglītības vai vidējās izglītības apguvi un sekmju izrakstu.

IX nodaļa. Sociālā un pedagoģiskā korekcija

61. pants.

Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes

Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes ir vispārējās izglītības iestādes, kuras īsteno sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas, nodrošinot izglītības apguvi vai pilnveidojot tās apguves kvalitāti, veicot audzināšanas darbu ar nelabvēlīgu ģimeņu bērniem, kā arī nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem.

62. pants.

Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestāžu dibināšana, klašu atvēršana un izglītojamo uzņemšana

(1) Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.

(2) Pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās un fiziskās personas.

(3) Jebkura izglītības iestāde var atvērt klases izglītojamajiem, kuriem nepieciešama sociālā vai pedagoģiskā korekcija.

(4) Uzņemšanas kārtību sociālās korekcijas iestādēs nosaka likums "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem".

(5) Uzņemšanas kārtību pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē nosaka attiecīgās iestādes dibinātājs.

63. pants.

Izglītības dokumenti

Izglītojamajiem, kas apguvuši sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas, izglītības ieguvi apliecina izglītības dokumenti par noteiktas izglītības pakāpes izglītības programmu pilnu vai daļēju apguvi.

X nodaļa. Vispārējās izglītības finansēšana

64. pants.

Vispārējās izglītības programmu finansēšana

(1) Akreditētās vispārējās izglītības programmas finansē dibinātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Akreditētās speciālās izglītības programmas finansē no valsts budžeta neatkarīgi no izglītības iestādes pakļautības un dibinātāja.

(3) Akreditētās vispārējās izglītības programmas, kuras īsteno valsts ģimnāzijas, finansē no valsts un pašvaldības budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

65. pants.

Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas avoti

(1) Vispārējās izglītības iestādes dibinātājs nodrošina izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finansiālos un materiālos līdzekļus, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par izglītības iestāžu finansiālo un materiālo nodrošinājumu.

(2) Vispārējās izglītības iestādēm var būt šādi papildu finansu avoti:

1) juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

2) ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

66. pants.

Pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksa

Pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot pirmsskolas izglītības iestādes) pedagogu darba samaksai un sociālā nodokļa nomaksai nepieciešamais finansējums tiek paredzēts kā mērķdotācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

67. pants.

Atbildība par likuma pārkāpšanu

Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie likumos noteiktās atbildības.

Pārejas noteikumi

1. Triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izglītības un zinātnes ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto tiesību aktu izstrādi un iesniedz tos apstiprināšanai Ministru kabinetam.

2. Šā likuma 28. panta pirmā un otrā daļa stājas spēkā pēc gada no likuma spēkā stāšanās dienas.

Likumprojekts

Profesionālās izglītības likums

7. Saeimas dok. nr.44; likumprojekts nr.21

6. Saeimā 1. lasījumā pieņemts un saskaņā ar Saeimas

Kārtības ruļļa 39. pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas

1998. gada 20. novembrī nodots tālākai izskatīšanai 7. Saeimā

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants.

Likumā lietotie termini

(1) Profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju personai veikt noteiktas sarežģītības un atbildības pakāpes darbu.

(2) Profesionālā pamatizglītība — pamata pakāpes profesionālā izglītība, kas nodrošina pirmā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi.

(3) Profesionālā vidējā izglītība — vidējās pakāpes izglītība, kuras uzsākšanai nepieciešama pamatizglītība un kas nodrošina trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi, kā arī dod tiesības turpināt izglītību augstākā pakāpē.

(4) Arodizglītība — profesionālās vidējās izglītības daļa, kurā iegūtās zināšanas un prasmes dod iespēju veikt darbu noteiktā profesijā atbilstoši otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim; arodizglītība nedod tiesības turpināt izglītību augstakā pakāpē.

(5) Profesionālā koledžas izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kuras iegūšanai nepieciešama profesionālā vidējā izglītība vai vispārējā vidējā izglītība un kas nodrošina ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi.

(6) Profesionālā augstskolas izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kuras iegūšanai nepieciešama profesionālā vidējā izglītība vai vispārējā vidējā izglītība un kas nodrošina piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi.

(7) Profesionālās izglītības iestādes licencēšana — profesionālās izglītības iestādes tiesību iegūšana uzsākt konkrētas profesionālās izglītības programmas īstenošanu un savā vārdā izsniegt dokumentu pēc attiecīgās izglītības programmas apguves.

(8) Profesionālās izglītības programmas akreditācija — profesionālās izglītības iestādes tiesību iegūšana izsniegt valsts atzītu profesionālās izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi.

(9) Profesionālās izglītības iestādes akreditācija — izglītības iestādes darba organizācijas un resursu kvalitātes noteikšana, kuras rezultātā izglītības iestādei piešķir valsts atzītas profesionālās izglītības iestādes statusu.

2. pants.

Likuma mērķis un pamatuzdevumi

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts profesionālās izglītības politikas īstenošanu un profesionālās izglītības sistēmas darbību un attīstību.

(2) Likuma pamatuzdevumi:

1) noteikt profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas klasifikācijas struktūru;

2) reglamentēt profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju, kā arī fizisko un juridisko personu darbību.

3. pants.

Likuma darbība

(1) Likums attiecas uz visām profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistītajām fiziskām un juridiskām personām un institūcijām, neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības, izņemot augstskolas.

(2) Profesionālās izglītības īstenošanu augstskolās un to sastāvā iekļautajās institūcijās, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas, kā arī attiecīgo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izsniegšanu reglamentē Augstskolu likums un citi likumi.

4. pants.

Profesionālās izglītības pakāpes

(1) Latvijas izglītības sistēmā ir noteiktas trīs profesionālās izglītības pakāpes:

1) pamata pakāpe;

2) vidējā pakāpe;

3) augstākā pakāpe.

(2) Augstākās pakāpes profesionālā izglītība iedalāma šādi:

1) profesionālā koledžas izglītība;

2) profesionālā augstskolas izglītība.

5. pants.

Profesionālās kvalifikācijas līmeņi

Latvijas izglītības sistēmā atbilstoši Eiropas Savienības profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas sistēmā iedibinātajai profesionālās kvalifikācijas līmeņu struktūrai ir noteikti pieci profesionālās kvalifikācijas līmeņi (turpmāk — kvalifikācijas līmeņi):

1) pirmais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības sfērā;

2) otrais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu aroda speciālista izpildītāja darbu;

3) trešais kvalifikācijas līmenis — paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteikta aroda speciālista izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpilddarba plānošana un organizēšana;

4) ceturtais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģīta aroda speciālista izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu;

5) piektais kvalifikācijas līmenis — noteiktas nozares speciālista augstākā kvalifikācija, kas dod iespēju veikt arī zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā nozarē.

6. pants.

Valsts atzīti profesionālās izglītības dokumenti

(1) Valsts atzīti profesionālās izglītības dokumenti apliecina iegūtās profesionālās izglītības pakāpi un iegūto profesionālo kvalifikāciju.

(2) Likums nosaka šādus valsts atzītus profesionālās izglītības dokumentus:

1) apliecība par profesionālo pamatizglītību;

2) atestāts par arodizglītību;

3) atestāts par profesionālo vidējo izglītību;

4) profesionālās koledžas izglītības diploms;

5) profesionālās augstskolas izglītības diploms.

7. pants.

Profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti

(1) Profesionālās kvalifikācijas ieguvi apliecina profesionālās kvalifikācijas apliecība vai attiecīgs ieraksts profesionālās izglītības dokumentā.

(2) Profesionālo kvalifikāciju, ko iegūst pilnīgi apgūstot attiecīgo profesionālās izglītības programmu — apgūstot programmas saturisko daļu, nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu un citus profesionālās izglītības standartā noteiktos noslēguma pārbaudījumus, apliecina attiecīgs ieraksts valsts atzītā profesionālās izglītības dokumentā.

8. pants.

Maksa par profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi

(1) Valsts profesionālās izglītības iestādes atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajiem finansējuma normatīviem un noteiktai kārtībai no valsts budžeta sedz:

1) profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības ieguvi;

2) profesionālās izglītības ieguvi tiem izglītojamiem, kuri izturējuši konkursu uz valsts noteikto vietu skaitu koledžā un apgūst profesionālās koledžas izglītības programmu pirmo reizi;

3) vienu reizi katras profesionālās izglītības programmas apguves laikā profesionālās izglītības programmā plānoto noslēguma pārbaudījumu izmaksas un citas ar profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu saistītās izmaksas.

(2) Profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi Ministru kabineta noteikatajā kārtībā no valsts budžeta sedz:

1) izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, ja izglītojamais ar speciālām vajadzībām atrodas speciālās izglītības vai sociālās un pedagoģiskās korekcijas iestādē;

2) notiesātajiem, ja notiesātais atrodas brīvības atņemšanas vietā.

(3) Pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibinātajās profesionālās izglītības iestādēs maksu par profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi nosaka to dibinātāji.

9. pants.

Profesionālās izglītības ieguves kreditēšana

Izglītojamajam, kas apgūst augstākās pakāpes profesionālās izglītības programmu, ir tiesības saņemt studējošo kredītu.

II nodaļa. Profesionālās izglītības organizācija

10. pants.

Profesionālās izglītības organizācijas struktūra

(1) Valsts līmenī profesionālo izglītību organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar citām ministrijām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Pašvaldību savienības deleģētiem pašvaldību vadītājiem.

(2) Rajonu un republiku pilsētu līmenī profesionālo izglītību organizē rajonu un republikas pilsētu pašvaldības sadarbībā ar ministrijām, nozaru darba devēju organizācijām, arodbiedrībām un profesionālās izglītības iestādēm.

(3) Pilsētu un pagastu līmenī profesionālo izglītību organizē pilsētu un pagastu pašvaldības sadarbībā ar teritoriālajām darba devēju organizācijām, ardodbiedrībām un profesionālo izglītību īstenojošiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

11. pants.

Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) apstiprina to institūciju sarakstu, kuras ir atbildīgas par attiecīgo profesionālās kvalifikācijas valsts un nozaru standartu izstrādi un apstiprināšanu;

2) apstiprina to profesiju sarakstu, kurām ir nepieciešams noteikt profesionālās kvalifikācijas valsts standartu;

3) apstiprina profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentu paraugus un nosaka to izgatavošanas kārtību;

4) nosaka studējošo kredīta piešķiršanas, dzēšanas un atmaksāšanas kārtību;

5) izdod koledžu akreditācijas noteikumus.

12. pants.

Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) koordinē profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju un juridisko un fizisko personu darbību;

2) izstrādā Profesionālās izglītības padomes nolikumu un nodrošina tās darbību;

3) izstrādā rajonu un republiku pilsētu profesionālās izglītības padomes paraugnolikumu;

4) organizē profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās un profesionālās koledžas izglītības standartu izstrādi un apstiprina tos, nosaka vispārējās izglītības saturu profesionālās izglītības programmās;

5) izstrādā profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentu paraugus;

6) nosaka profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentu izsniegšanas kārtību profesionālās izglītības iestādēs;

7) nosaka noslēguma pārbaudījumu organizācijas kārtību profesionālās izglītības iestādēs;

8) izstrādā profesionālās izglītības standartu un profesionālas kvalifikācijas standartu izstrādes finansēšanas noteikumus;

9) izstrādā profesionālās izglītības atbalsta iestāžu un mācību un eksaminācijas centru finansēšanas noteikumus;

10) izveido un aktualizē mācību un eksaminācijas centru reģistru;

11) apstiprina valsts dibināto koledžu nolikumus;

12) savas kompetences ietvaros izdod tiesību aktus, kā arī izstrādā profesionālās izglītības sistēmas darbībai nepieciešamos Ministru kabineta tiesību aktu projektus.

13. pants.

Citu ministriju kompetence

Citas ministrijas:

1) piedalās profesionālās izglītības valsts politikas un stratēģijas izstrādē;

2) izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai, finansē savā pārziņā esošās profesionālās izglītības iestādes no šiem nolūkiem iedalītajiem līdzekļiem;

3) piedalās profesionālas izglītības un profesionālās kvalifikācijas standartu izstrādē un aktualizācijā;

4) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju organizē savā pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu pedagogu profesionālo pilnveidi.

14. pants.

Valsts profesionālās izglītības padome

(1) Valsts profesionālās izglītības padome (turpmāk — Profesionālās izglītības padome) ir konsultatīva padome, kas izstrādā priekšlikumus valsts politikā un stratēģijā profesionālās izglītības jomā.

(2) Izglītības un zinātnes ministrija izveido Profesionālās izglītības padomi, un tās sastāvā vienādā skaitā ir Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas un valsts pārvaldes institūciju izvirzītie pārstāvji.

(3) Profesionālās izglītības padomes nolikumu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs pēc saskaņošanas ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

15. pants.

Profesionālās izglītības padomes galvenie darbības virzieni

(1) Profesionālās izglītības padome prognozē nepieciešamo valsts finansēto izglītojamo skaitu tautsaimniecības nozarēs atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmeņiem.

(2) Profesionālās izglītības padome, ņemot vērā valsts un pašvaldību budžeta iespējas, izvērtē priekšlikumus un sniedz ieteikumus:

1) par pārmaiņām profesionālās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības atbalsta iestāžu un mācību un eksaminācijas centru tīklu struktūrā;

2) profesionālās izglītības iestāžu, atbalsta iestāžu un mācību un eksaminācijas centru finansēšanas noteikumu izstrādei;

3) profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas standartu izstrādei un aktualizācijai;

4) noslēguma pārbaudījumu organizācijai profesionālās izglītības iestādēs;

5) profesionālās izglītības iestāžu licencēšanas un šo iestāžu un profesionālās izglītības programmu akreditācijas noteikumu izstrādei;

6) pedagogu izglītošanas, profesionālās tālākizglītības un profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas organizēšanai;

7) izglītojamo skaita noteikšanai valsts finansētajās profesionālās izglītības iestādēs.

16. pants.

Rajonu un republiku pilsētu profesionālās izglītības padomes

(1) Rajonu un republikas pilsētu profesionālās izglītības padomes apvieno rajonu un republikas pilsētu pašvaldību, darba devēju apvienību un arodbiedrību un profesionālās izglītības iestāžu deleģētos pārstāvjus.

(2) Rajonu un republikas pilsētu profesionālās izglītības padomes:

1) iesniedz priekšlikumus Profesionālās izglītības padomei par attiecīgās nozares attīstības virzieniem savā administratīvajā teritorijā;

2) sadarbībā ar darba devēju organizācijām un arodbiedrībām attiecībā uz savu administratīvo teritoriju analizē darba tirgus pieprasījumu un prognozē dažādās tautsaimniecības nozarēs nepieciešamo speciālistu skaitu;

3) piedalās profesionālās izglītības standartu un programmu izstrādē un aktualizācijā;

4) piedalās profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas vērtēšanā;

5) sniedz priekšlikumus par mācību un eksaminācijas centru dibināšanu, reoganizēšanu un likvidēšanu;

6) deleģē pārstāvjus darbam profesionālās kvalifikācijas eksāmenu komisijās;

7) deleģē pārstāvjus profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditēšanai.

17. pants.

Pašvaldību kompetence

Rajonu, republikas pilsētas un pagastu pašvaldības atbilstoši savai kompetencei:

1) dibina, reorganizē un likvidē rajonu un republikas pilsētu profesionālās izglītības padomes, saskaņojot ar izglītības padomi;

2) izstrādā rajonu un republikas pilsētu profesionālās izglītības padomes nolikumu un apstiprina to;

3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā dibina, reorganizē un likvidē profesionālās izglītības iestādes, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju;

4) piedalās profesionālās izglītības īstenošanā, kā arī sadarbībā ar darba devēju organizācijām risina jautājumus, kas saistīti ar prakses vietas nodrošināšanu izglītojamiem pašvaldības teritorijā.

18. pants.

Arodbiedrību kompetence

Arodbiedrības savas kompetences ietvaros piedalās:

1) profesionālās izglītības valsts politikas un stratēģijas izstrādē un īstenošanā;

2) darba tirgus izpētē un nozaru attīstības plānošanā;

3) profesionālās kvalifikācijas standartu izstrādē;

4) profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas vērtēšanā;

5) profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditēšanā;

6) profesionālās izglītības īstenošanā, izglītojamiem nodrošinot nepieciešamos darba apstākļus prakses vietās;

7) noslēdzot darba koplīgumus, piedalās darbinieku profesionālās pilnveides organizēšanā.

19. pants.

Darba devēju organizāciju kompetencē

Darba devēju organizācijas savas kompetences ietvaros:

1) piedalās profesionālās izglītības stratēģijas un politikas veidošanā un īstenošanā, valsts pieprasījuma, darba tirgus un nozaru attīstības virzienu plānošanā;

2) sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām un nozaru darbinieku organizācijām izstrādā profesionālās izglītības attīstības tendences nozarēs;

3) sadarbībā ar attiecīgajām pašvaldībām un darbinieku organizācijām savā administratīvajā teritorijā veic profesionālās izglītības attīstības virzienu plānošanu;

4) sadarbībā ar izglītības iestādēm, pašvaldībām, uzņēmumu arodorganizācijām izstrādā konkrētus mērķus un prioritātes profesionālajā izglītībā attiecīgai pilsētai, pagastam vai uzņēmumam.

20. pants.

Profesionālās izglītības atbalsta iestādes

(1) Valsts, pašvaldības un citas juridiskās un fiziskās personas var dibināt, reorganizēt un likvidēt profesionālās izglītības atbalsta iestādes, ņemot vērā Profesionālās izglītības padomes atzinumu un saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

(2) Profesionālās izglītības atbalsta iestādes pamatuzdevums ir nodrošināt zinātnisko, informatīvo un metodisko atbalstu izglītības iestādēm profesionālās izglītības programmu izstrādē un īstenošanā.

III nodaļa. Profesionālās izglītības iestādes

21. pants.

Profesionālās izglītības iestāžu dibināšanas, reorganizēšanas un likvidācijas kārtība

(1) Valsts profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai citas ministrijas ierosinājuma.

(2) Pašvaldību profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē attiecīgo pašvaldību domes (padomes), ņemot vērā Izglītības padomes atzinumu un saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

(3) Privātās profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē dibinātājs, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

22. pants.

Profesionālās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats

(1) Profesionālās izglītības iestāde ir juridiskā persona, tās darbības tiesiskais pamats ir šis likums, normatīvie akti un tās nolikums.

(2) Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināto paraugnolikumu, valsts profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestāde izstrādā savu nolikumu, un to apstiprina institūcija, kuras pārziņā ir attiecīgā izglītības iestāde.

(3) Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināto paraugnolikumu, pašvaldības profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestāde izstrādā savu nolikumu un saskaņo to ar Izglītības un zinātnes ministriju, šo nolikumu apstiprina attiecīgās pašvaldības dome (padome).

23. pants.

Profesionālās izglītības iestādes nolikums

Profesionālās izglītības iestādes nolikumā ir jānorāda šādas ziņas:

1) iestādes nosaukums un juridiskā adrese;

2) pamatdarbības mērķi un uzdevumi;

3) izglītības programmas un to īstenošanas formas;

4) izglītojamo un iestādes darbinieku tiesības un pienākumi;

5) pārvaldes un konsultatīvās institūcijas un to kompetence;

6) pašpārvaldes formas;

7) iestādes finansēšanas kārtība;

8) citas tiesību aktos noteiktās ziņas.

24. pants.

Profesionālās izglītības iestādes nosaukums

Profesionālās izglītības iestādes nosaukumā, saskaņojot to ar Izglītības un zinātnes ministriju un atkarībā no īstenojamās izglītības pakāpes, organizācijas formas un izglītības programmu rakstura, iekļaujams viens no šādiem diferencētājvārdiem:

1) arodskola, skola, ja tiek īstenota vismaz viena profesionālās pamatizglītības programma;

2) arodvidusskola, ja tiek īstenota vismaz viena arodizglītības programma;

3) ģimnāzija vai tehnikums, ja tiek īstenota vismaz viena profesionālās vidējās izglītības programma;

4) amatniecības vidusskola, ja tiek īstenota vismaz viena profesionālās vidējās izglītības programma, kuras apguve nodrošina likumā "Par amatniecību" noteikto amatniekam — amata zellim — obligāto kvalifikācijas prasību izpildi.

5) koledža, ja ne mazāk kā puse no īstenotajām izglītības programmām ir profesionālās koledžas izglītības programmas;

6) amatniecības meistaru skola, ja ne mazāk kā puse no īstenotajām izglītības programmām ir profesionālās koledžas izglītības programmas, kuru apguve nodrošina likumā "Par amatniecību" noteikto amatniekam — amata meistaram — obligāto teorētisko zināšanu pārbaudes prasību izpildi.

25. pants.

Mācību un eksaminācijas centri

(1) Vienotu prasību nodrošināšanai profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā profesionālās izglītības iestādēs atbilstoši nozaru klasifikācijai var tikt izveidotas struktūrvienības — mācību un eksaminācijas centri:

1) valsts profesionālās izglītības iestādēs mācību un eksaminācijas centrus dibina, reorganizē un likvidē Izglītības un zinātnes ministrija vai citas ministrijas, ņemot vērā Profesionālās izglītības padomes atzinumu;

2) pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs mācību un eksaminācijas centrus dibina, reorganizē un likvidē attiecīgo pašvaldību domes (padomes), ņemot vērā Profesionālās izglītības padomes atzinumu;

3) privātajās profesionālās izglītības iestādēs mācību un eksaminācijas centrus dibina, reorganizē un likvidē dibinātājs, ņemot vērā Profesionālās izglītības padomes atzinumu.

(2) Mācību un eksaminācijas centra darbības tiesiskais pamats ir tā nolikums, un to apstiprina institūcija, kuras pārziņā ir attiecīgā profesionālās izglītības iestāde.

(3) Mācību un eksaminācijas centri sadarbībā ar izglītības iestādēm un profesionālajām biedrībām atbilstoši pirmā līdz trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas standarta prasībām:

1) izstrādā profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu;

2) izveido profesionālās kvalifikācijas eksāmenu komisijas;

3) organizē profesionālās kvalifikācijas eksāmenus;

4) var organizēt un vadīt profesionālās izglītības iestādēs izglītojamiem praktiskās mācības un praksi.

(4) Profesiju sarakstu, kurās profesionālās kvalifikācijas eksāmens kārtojams mācību un eksaminācijas centrā, ņemot vērā Profesionālās izglītības padomes atzinumu, apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

(5) Mācību un eksaminācijas centros profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārto visu iestāžu, neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības, izglītojamie, kuri apgūst attiecīgā profila profesionālās izglītības programmas.

IV nodaļa. Profesionālās izglītības īstenošana citās institūcijās

26. pants.

Profesionālās izglītības īstenošana vispārējās izglītības iestādēs

Vispārējās izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot profesionālās izglītības programmu, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

27. pants.

Profesionālās izglītības īstenošana amata meistaru darbnīcās un studijās

Kārtību, kādā izglītojamie apgūst profesionālās izglītības programmas amata meistara darbnīcā vai studijā, nosaka šis likums, likums "Par amatniecību" un citi tiesību akti.

28. pants.

Profesionālās izglītības īstenošana darba devēju uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)

Profesionālo izglītību darba devēja uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) var iegūt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbinieki, apgūstot profesionālās izglītības programmas kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai.

V nodaļa. Profesionālās izglītības satura organizācija

29. pants.

Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti

Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti ir:

1) profesionālās kvalifikācijas standarts;

2) profesionālās izglītības standarts;

3) profesionālās izglītības programma.

30. pants.

Profesionālās kvalifikācijas standarts

Profesionālās kvalifikācijas standarts nosaka prasības — nepieciešamo izglītības līmeni, teorētiskās zināšanas un prasmes, kas dod iespēju veikt darba pamatuzdevumus attiecīgajā profesijā.

31. pants.

Profesionālās izglītības standarts

Profesionālās izglītības standarts atbilstoši attiecīgajai profesionālās izglītības pakāpei un sasniedzamajam kvalifikācijas līmenim nosaka:

1) profesionālās izglītības programmu stratēģiskos mērķus un galvenos uzdevumus;

2) profesionālās izglītības pamatsaturu un programmas īstenošanas plāna izveides pamatnostādnes;

3) mācību sasniegumu vērtēšanas kritērijus un metodiku.

32. pants.

Profesionālās izglītības programma

(1) Profesionālās izglītības programma ir izglītību reglamentējošs dokuments, kas atbilstoši profesionālās izglītības standartam nosaka:

1) profesionālās izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumus;

2) profesionālās izglītības saturu;

3) programmas īstenošanas plānu;

4) programmas īstenošanai nepieciešamo personālu, finansiālos un materiālos līdzekļus.

(2) Atbilstoši profesionālās izglītības pakāpēm ir noteikts profesionālās izglītības programmas apguves ilgums:

1) arodizglītības ieguves ilgums klātienē ir divi līdz trīs gadi;

2) profesionālās vidējās izglītības ieguves ilgums klātienē ir trīs līdz četri gadi;

3) profesionālās koledžas izglītības ieguves ilgums neatkarīgi no izglītības ieguves formas ir divi līdz trīs gadi.

(3) Profesionālās izglītības programmu izstrādā izglītības iestāde un to apstiprina izglītības ietādes vadītājs.

(4) Profesionālās izglītības programmas apguvi noslēdz noslēguma pārbaudījumi:

1) profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās koledžas izglītības programmas apguvi noslēdz kvalifikācijas eksāmens;

2) profesionālās vidējās izglītības programmas apguvi noslēdz profesionālās kvalifikācijas eksāmens un profesionālās vidējās izglītības standartā noteiktie valsts eksāmeni.

(5) Noslēguma pārbaudījumu organizēšanas kārtību nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

VI nodaļa. Profesionālās izglītības finansēšana

33. pants.

Profesionālās kvalifikācijas standartu un profesionālās izglītības standartu izstrādes finansēšana

Profesionālās kvalifikācijas standartu un profesionālās izglītības standartu izstrādi finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

34. pants.

Mācību un eksaminācijas centru finansēšana

(1) Mācību un eksaminācijas centra darbību finansē no šādiem finansēšanas avotiem:

1) valsts budžeta līdzekļi;

2) fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

3) ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

(2) Mācību un eksaminācijas centra finansējuma valsts budžeta daļas apmēru un tās izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

35. pants.

Profesionālās izglītības iestāžu finansēšana

(1) Valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes finansē attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta, iedalot finansu līdzekļus mācību procesa nodrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Privāto profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas apmēru un kārtību nosaka to dibinātāji.

(3) Valsts var piedalīties pašvaldību un privāto profesionālās izglītības iestāžu finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

6., 7., 9. un 25. pants stājas spēkā ar 2001. gadu. Izglītojamiem, kas uzsākuši arodizglītības vai vidējās speciālās izglītības programmu apguvi pirms šī likuma spēkā stāšanās, pēc noslēguma eksāmenu nokārtošanas izsniedzams diploms par arodizglītību vai diploms par vidējo speciālo izglītību vai profesionālās kvalifikācijas apliecība saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas 1996. gada 27. februārī apstiprināto (rīkojums Nr.79) Instrukciju par profesionālo izglītību apliecinošo dokumentu noformēšanu un Izglītības un zinātnes ministrijas 1996. gada 16. aprīlī apstiprināto (rīkojums Nr.164) Instrukciju par strādnieku profesiju kvalifikācijas apliecības noformēšanu, izsniegšanu, reģistrēšanu, glabāšanu un norakstīšanu.