Arhīvi runā

Bāreņu likstas pēckara gados

Jānis Riekstiņš,

Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, - "Latvijas Vēstnesim"

Pirmajos pēckara gados bāreņu skaits Latvijā bija ļoti liels. Karadarbības, kā arī citu apstākļu dēļ bez vecāku gādības bija palicis daudz bērnu. Uz Latviju bērni bezpajumtnieki plūda arī no Krievijas, Baltkrievijas, Lietuvas, citām PSRS republikām un apgabaliem. 1947.gadā 41 Latvijas bērnunamā atradās 3386 bērni, no kuriem 1844 bija apaļi bāreņi. Turpmākajos gados viņu skaits daudz ko nesamazinājās. Vēl 1952.gadā ārpus bērnunamiem tika uzskaitīti 957 bezpajumtnieki, 1953.gadā - 901, bet 1954.gadā bērnu pieņemšanas sadales punktos bija vairāk nekā 900 bērnu, no tiem 288 bāreņi.

Daudzus Latvijas brīvvalsts laika bērnunamus bija aizņēmuši PSRS militāristi, tālab bāreņu izvietošana bija visai problemātiska. Vairākos bērnunamos dzīves apstākļi bija ārkārtīgi smagi: telpas šauras, dzīvošanai, mācībām un nodarbībām nepiemērotas. Trūka visnepieciešamākā - mēbeļu, siltā apģērba, gultas veļas. Daudzviet valdīja netīrība, antisanitārie apstākļi bija plaši izplatīta parādība. Tā, piemēram, LPSR valsts kontroles ministrs N.Ponomarevs savā 1951.gada 30.janvāra ziņojumā par stāvokli bērnunamos cita starpā norādīja:

"Īpaši slikts stāvoklis ir ar ziemas apģērbu (ziemas mēteļiem, vilnas zeķēm, galošām): 1951.gada 1.janvārī 8 bērnu namu (Sanatorijas, Spāres, Ezermalas, Jelgavas, Kuldīgas, Naukšēnu, Alsviķu un Igates) apgādi raksturo šādi rādītāji: uz 699 audzēkņiem bija tikai 296 ziemas mēteļi. Alsviķu bērnunama 89 bāreņiem bija tikai 13 ziemas mēteļi, Naukšēnu bērnunama 75 audzēkņiem ziemas mēteļa nebija neviena. (..) Katru gadu reizē ar tiem bērnunamu audzēkņiem, kurus nodod citās mācību iestādēs, atdod vecākiem vai patronātā, tiek norakstīts liels apģērba daudzums. Tā, piemēram, 1948.gadā no republikas bērnunamiem aizgāja 1013 bērni un 1950.gadā - 787 bērni, bet viņu vietā pieņēma citus. Taču līdzekļi viņu apģērbšanai tiek piešķirti stingri pēc plāna, neņemot vērā audzēkņu mainību."

Pēckara gados tā rūpīgi pārdomātā bāreņu aprūpes sistēma, kura bija izveidota un nostiprināta Latvijas brīvvalsts gados, lielā mērā tika sagrauta. Daudzus pieredzējušus bērnunamu darbiniekus, galvenokārt politisku motīvu dēļ, nomainīja ar tādiem, kam bērnu-bāreņu intereses patiesībā bija pilnīgi svešas.

Sakarā ar to, ka pēc tā laika likumiem bāreņi bērnunamos drīkstēja atrasties tikai līdz 14 gadu vecumam, daudzi bezpajumtnieki un bez uzraudzības palikušie bērni tika nosūtīti uz arodskolām vai darbā uz fabrikām, rūpnīcām un padomju saimniecībām. Tur daudzkārt viņiem nācās dzīvot pilnīgi nepiemērotos un neciešamos apstākļos. To uzskatāmi apliecina arī šeit publicētie Latvijas Valsts arhīva dokumenti.

Latvijas PSR iekšlietu tautas komisāra A.Eglīša lūgums

piešķirt jaunas telpas

Daugavpils bērnu pieņemšanas-sadales punktam

Slepeni

Nr.14/110-s

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājam

biedram Lācim

1945.gada 8.februārī

1944.gada oktobrī, sakarā ar apdzīvojamās platības grūtībām Daugavpilī, pēc Jūsu vietnieka b.Ķīša lūguma, uz laiku frontes hospitāļa vajadzībām tika nodots uz sablīvēšanas rēķina Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta bērnu pieņemšanas-sadales punkta viens stāvs Varšavas ielā 14.

Pēc valdības un republikānisko orgānu un iestāžu pārbraukšanas uz Rīgu pēc mūsu lūguma b. Ķīsis 1944.gada 22.novembrī izdeva rīkojumu Daugavpils pilsētas izpildu komitejai pārvietot hospitāli no bērnu pieņemšanas punkta uz citu ēku vai arī piešķirt bērnu pieņemšanas punktam citas atbilstošas telpas normālam darbam.

Šis rīkojums, kuru pēc tam, decembrī, būdams Daugavpilī, apstiprināja Jūsu vietnieks b.Trinklers, līdz šim laikam tomēr nav izpildīts, jo pilsētas izpildu komiteja pret šo jautājumu izturējās gluži formāli un, aizbildinoties ar brīvu telpu trūkumu Daugavpils pilsētā, neko praktiski neizdarīja, lai to izpildītu.

Sakarā ar to, ka pilsētas izpildu komiteja tieši ignorē Tautas Komisāru Padomes rīkojumu un speciālās bērnu iestādes vajadzības, apstākļi, kādos Daugavpils bērnu pieņemšanas punkts spiests strādāt, ir ļoti satraucoši:

1. Bērnu pieņemšanas punkta ēkā hospitālis ir izvietojis sieviešu venerisko slimību nodaļu, kas, nepastāvot jebkādai slimo izolācijai no bērniem, ir pilnīgi nepieļaujami.

2. Pieņemšanas punkta sablīvēšana ir novedusi pie tā, ka sakarā ar telpu ierobežotību pieņemšanas punktam nav iespēju nodrošināt nepieciešamo sanitāro un karantīnas režīmu, lai pilnīgi izolētu tos bērnus bezpajumtniekus, kuri ir saņemti no ielas, no agrāk pieņemtajiem un medicīniski apkalpotajiem, tas bērnu pieņemšanas punktā rada pastāvīgas epidēmisku slimību izplatīšanās briesmas, it īpaši pēdējā laikā, ņemot vērā to, ka Daugavpils pilsētā ir aktīvi izsitumu tīfa perēkļi.

3. Sakarā ar to, ka vienā ēkā un pagalmā kopā ar pieņemšanas punktu un hospitāli atrodas arī privātie iedzīvotāji, nav iespējams saglabāt audzēkņiem Iekšlietu tautas komisariāta pieņemšanas punktiem noteikto slēgto režīmu, tādēļ notiek pieņemšanas punkta patvaļīga atstāšana, lai aizietu uz tirgiem un satiktos ar vietējiem iedzīvotājiem.

Tā rezultātā, ka pieņemšanas punktā nav iespējams nodrošināt stingru sanitāro un karantīnas režīmu un aizkavēt audzēkņu nelegālu satikšanos ar iedzīvotājiem, 3.februārī viens audzēknis saslima ar izsitumu tīfu un viens uz aizdomu pamata par saslimšanu ar to pašu slimību ir izolēts. Tādēļ pieņemšanas punktā noteikta karantīna un bērnu uzņemšana pārtraukta.

Jāatzīmē arī tie smagie apstākļi, kādos strādā Iekšlietu tautas komisariāta bērnu pieņemšanas-sadales punkti, jo tie līdz šim nav nodrošināti ar nepieciešamo mantu un gultas piederumu daudzumu. Pēc visiem mūsu iesniegumiem Latvijas PSR Valsts plāna komisija 5 mēnešos izsniedza tikai 2000 metrus kokvilnas auduma, bet no tā veļai - tikai 500. No gultas piederumiem līdz šim nav piešķirts nekas.

Tā rezultātā bērnu pieņemšanas punkts, kas galvenokārt uzņem bērnus no ielas un tādēļ ir īpaši pakļauts slimību izplatībai, veļas, apģērbu un gultas piederumu trūkuma dēļ nav iespējams veikt kontingenta sanitāro apstrādi un turēt viņus pienācīgos apstākļos. Tas šajos punktos rada epidēmiskas saslimšanas briesmas, ko nedrīkst pieļaut.

Pamatojoties uz iepriekš teikto, es lūdzu:

1) dot kategorisku rīkojumu Daugavpils pilsētas izpildu komitejai, lai dekādes laikā Iekšlietu tautas komisariāta bērnu pieņemšanas-sadales punktam piešķirtu citas atbilstošas telpas vai arī pārcelt no pieņemšanas punkta ēkas hospitāli un no pagalmā esošās dzīvojamās mājas 2 privātos iedzīvotājus;

2) dot rīkojumu Latvijas PSR Valsts plāna komisijai, lai tā nekavējoties piešķirtu bērnu pieņemšanas punktam pretepidēmisko pasākumu vajadzībām reālos fondus 100 pāriem veļas un 100 komplektiem gultas piederumu, kas nepieciešami, lai novērstu izsitumu tīfa ievazāšanu un izplatīšanos.

Latvijas PSR iekšlietu tautas komisārs, valsts drošības komisārs

A.Eglītis

LVA, 270.f., 1.s. apr., 124.l., 32., 33.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Atzīmes dokumentā:

Lasīju. Atzīmētajos punktos dot rīkojumu Daugavpils pilsētas izpildu komitejai un Valsts plāna komisijai.

9. II 45. V.Lācis

 

 

PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka L.Berijas norādījums atstāt ēkas

PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas virsnieku skolai

Nr.LB-408

Latvijas PSR Ministru Padomē PSRS Ministru Padome

biedram V.Lācim Maskava, Kremlis

PSRS iekšlietu ministrs b. Kruglovs ir iesniedzis PSRS Ministru Padomei vēstuli, kurā norāda, ka ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1948.gada 28.aprīļa lēmumu Nr.490 1949.gadā ir paredzēts atbrīvot ēku, kuru aizņem PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas virsnieku skola, lai to nodotu Izglītības ministrijai.

Biedrs Kruglovs norāda, ka šī ēka nekad agrāk nav bijusi skolas ēka un tās nodošana Izglītības ministrijai ir nepamatota. Turklāt PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas virsnieku skolas likvidācija atņemtu iespēju gatavot nacionālos virsnieku kadrus.

Lūdzu Jūs izskatīt b. Kruglova vēstuli un par Jūsu lēmumu paziņot PSRS Ministru Padomei.

Pielikumā:

Biedra Kruglova 1949.gada 30.jūnija vēstule Nr.2907/k uz 2 lapām.

L.Berija

LVA, 270.f., 1.s.apr., 426.l., 167.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Atzīmes dokumentā:

b. Plūdonim

Lūdzu noskaidrot un sagatavot atbildi.

11/VII 49. V. Lācis

 

 

PSRS iekšlietu ministra S.Kruglova ziņojums

PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniekam L.Berijam par ēku Rīgā, Hermaņa ielā 19

Nr.2907/k

Kopija

PSRS Ministru Padomē PSRS Iekšlietu ministrija

biedram L.Berijam

1949.gada 30.jūnijā

Ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1948.gada 28.aprīļa lēmumu Nr.490 ir ieteikts 1949.gadā atbrīvot ēku, kuru aizņem PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas virsnieku skola.

Par pamatu tādam Latvijas PSR valdības lēmumam kalpoja PSRS Ministru Padomes 1948.gada 25.marta lēmums, kurš Latvijas PSR Ministru Padomei uzdeva izskatīt jautājumu par to skolu ēku atbrīvošanu, kuras tiek izmantotas ne pēc to nozīmes.

Māja Hermaņa ielā Nr.19, kuru aizņem Iekšlietu ministrijas Rīgas virsnieku skola, nekad agrāk nav bijusi skolas ēka. Ziņas, kuras atrodas Rīgas pilsētas arhīvā, liecina par to, ka šajā mājā no 1890. līdz 1944.gadam atradās Rīgas pilsētas bāriņu nams.

1944.gadā šī ēka tika nodota Latvijas PSR Iekšlietu ministrijai kā iestādei, kura veic darbu cīņā ar bērnu bezpajumtniecību un bezuzraudzību, lai tur iekārtotu bērnu pieņemšanas-sadales punktu.

Drīz pēc šīs ēkas nodošanas Latvijas PSR Iekšlietu ministrijai sekoja b. L.Berijas norādījums par to, lai Latvijas PSR organizētu skolu, kura no vietējās tautības personu vidus gatavotu kadrus republikas Iekšlietu ministrijas orgāniem.

Lai noskaidrotu iespējas organizēt tādu skolu, uz Rīgu tika komandēts PSRS Iekšlietu ministrijas pārstāvis, kurš jautājumu par skolas organizēšanu saskaņoja ar Latvijas K(b)P Centrālo komiteju un Latvijas PSR valdību.

Uz tā pamata bērnu pieņemšanas punktam tika atrastas citas telpas, bet mājā Hermaņa ielā Nr.19 saskaņā ar speciālu LK(b)P CK, Latvijas Tautas Komisāru Padomes un PSRS Iekšlietu ministrijas lēmumu tika noorganizēta Iekšlietu ministrijas Rīgas virsnieku skola, kura Latvijas PSR gatavo kadrus Iekšlietu ministrijas operatīvajam sastāvam un ugunsdzēsējiem.

Skolas organizācijai, telpu remontam un piemērošanai tika iztērēti lieli līdzekļi. Pēc sava iekārtojuma un mācību bāzes Rīgas virsnieku skola ir viena no labākajām Savienībā un pilnīgi tiek galā ar nacionālo virsnieku kadru sagatavošanas uzdevumiem.

Ēkas, kuru aizņem skola, nodošana Izglītības ministrijai novedīs pie PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas virsnieku skolas, kas tajā pašā laikā ir operatīvā-kaujas apakšvienība, likvidācijas un atņems iespēju gatavot nacionālos virsnieku kadrus, kas nekādā ziņā neveicinās Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas orgānu nostiprināšanu.

PSRS Iekšlietu ministrija uzskata, ka Rīgas virsnieku skolas pārcelšanai no tās aizņemtās ēkas nav pamata ne formāli, ne pēc būtības, un lūdz dot norādījumu Latvijas PSR Ministru Padomei, lai skolai atstātu ēku Hermaņa ielā Nr.19.

PSRS iekšlietu ministrs

S.Kruglovs

LVA, 270.f., 1.apr., 426.l., 168., 169.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

LPSR Ministru Padomes komunālās saimniecības grupas priekšnieka vecākā palīga V.Metļina izziņa

par ēku Hermaņa ielā Nr.19

1949.gada 13.jūlijā

Ēka Rīgas pilsētas Sarkanarmijas rajonā, Hermaņa ielā Nr.19, nekad nav bijusi skolas ēka, taču tajā līdz 1940.gadam atradās bāriņu nams, bet pēc tam - bērnunams.

Saskaņā ar Savienības valdības lēmumu bērnunamu ēkas, tāpat kā bijušās skolas ēkas, citām organizācijām ir jāatbrīvo un jāizmanto pēc to tiešās nozīmes.

Taču minēto ēku Hermaņa ielā Nr.19 Iekšlietu ministrijas virsnieku skola nevar reāli atbrīvot, jo ne Rīgā, ne citās Latvijas PSR pilsētās nav brīvu telpu ne Iekšlietu ministrijas, ne vietējo darbaļaužu deputātu padomju izpildu komiteju rīcībā, lai šo skolu pārvietotu.

Es uzskatu, ka nav pamata atcelt Latvijas PSR 1948.gada 28.aprīļa lēmumu Nr.490, kurš uzdod Latvijas PSR Iekšlietu ministrijai atbrīvot ēku Hermaņa ielā Nr.19, taču šā valdības lēmuma realizāciju vajadzētu uz laiku atlikt, kamēr radīsies fiziska iespēja pārvietot Iekšlietu ministrijas virsnieku skolu no šīs ēkas uz kādām citām telpām.

Komunālās saimniecības grupas priekšnieka vecākais palīgs

V.Metļins

LVA, 270.f., 1.s. apr., 426.l., 170.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja V.Lāča

ziņojums L.Berijam par ēkas Hermaņa ielā Nr.19 izmantošanu

Slepeni

Nr.776-s

Atbildot uz 1949.g. 6.jūlija Nr.LB-408

PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniekam Latvijas PSR

biedram L.Berijam Ministru Padome

1949.gada 19./20.jūlijā

Latvijas PSR Ministru Padome nevar piekrist PSRS iekšlietu ministra biedra Kruglova secinājumiem par to, ka nav pamata, lai pārceltu PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas virsnieku skolu no ēkas Rīgā, Hermaņa ielā Nr.19.

Minētajā ēkā no 1890. līdz 1940.gada jūlijam atradās bāriņu nams, bet no šī laika - bērnunams un tamdēļ, pamatojoties uz PSRS Ministru Padomes 1949.gada 24.februāra lēmumu Nr.824, virsnieku skolai ēka ir jāatbrīvo.

Ņemot vērā, ka PSRS Iekšlietu ministrija laikus nav veikusi pasākumus, lai virsnieku skolu no minētās ēkas pārvietotu, Latvijas PSR Ministru Padome piekrīt atlikt virsnieku skolas pārcelšanu no ēkas Hermaņa ielā Nr.19 līdz 1950.gadam.

Taču, ņemot vērā ārkārtīgi smago stāvokli ar skolu un bērnunamu izvietošanu Rīgā, Latvijas PSR Ministru Padome pastāv uz to, lai PSRS Iekšlietu ministrija veiktu pasākumus un 1950.gadā noteikti pārceltu Rīgas virsnieku skolu no minētās ēkas uz kādu no daudzajām ēkām, kuras Latvijas PSR teritorijā pieder pašai ministrijai, vai arī šai virsnieku skolai uzceltu jaunu ēku.*

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs

V.Lācis

LVA, 270.f., 1.s. apr., 426.l., 171.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

* Ēka Rīgā, Hermaņa ielā, tā arī netika atbrīvota.

 

 

Latvijas PSR Izglītības ministrijas 1951.gada 11.janvāra izziņa

"Par bērnunamu telpām, kuras aizņēmušas citas iestādes"

1. Divu stāvu mūra ēka apmēram 2000 m2 platībā Rīgā, Hermaņa ielā 19a, (200 bērniem) - aizņēmusi Iekšlietu ministrijas milicijas skola 1944.gada 14.oktobrī.

2. Divu stāvu mūra ēka apmēram 1500 m2 platībā Rīgā, Patversmes ielā 23, (150 bērniem) - aizņēmusi slepena karaspēka daļa 1944.gada 13.oktobrī.

3. Māju grupa Duntes ielā 26/28 apmēram 1900 m2 platībā (150 bērniem) - aizņēmusi Jūras kara flote 1944.gadā.

4. Divu stāvu ēka Sarkanā ielā 4 apmēram 1200 m2 platībā - aizņēmusi Iekšlietu ministrijas karaspēka daļa.

LPSR izglītības ministra vietnieks

Ž.Legzdiņš

Izglītības ministrijas Bērnunamu daļas priekšnieks

A.Vereščagins

LVA, 700.f., 6.apr., 42.l., 89.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR iekšlietu ministra ģenerālmajora A.Eglīša

ziņojuma par pusaudžu-bāreņu iekārtošanu darbā

Dienesta ziņojums

Par grūtībām, lai iekārtotu darbā rūpniecībā

tos pusaudžus-bāreņus, kuri nonākuši

Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas pieņemšanas-sadales punktos

Pilnīgi slepeni

Nr.15/1025 ps

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam

biedram Lācim

1946.gada 31.oktobrī

Sakarā ar arvien pieaugošo bezpajumtnieku un bezuzraudzības pusaudžu plūsmu uz Latvijas Republikas bērnu pieņemšanas-sadales punktiem Latvijas PSR Iekšlietu ministrija ir nonākusi ārkārtīgi grūtā stāvoklī, lai viņus iekārtotu darbā rūpniecībā.

1946.gada trijos ceturksņos bērnu pieņemšanas-sadales punktos ir uzturējušies 3912 bezpajumtnieki un bezuzraudzības atstātie bērni.

Turklāt pusaudžu pieplūdums ar katru ceturksni palielinās un konkrēti: pirmajā ceturksnī - 624 cilvēki, otrajā ceturksnī - 1162 cilvēki, trešajā ceturksnī - 2126 cilvēki.

Salīdzinot ar atbilstošu periodu 1945.gadā, kad tika uzņemti 1127 cilvēki, palielinājums ir 400 %. (..)

Sākot ar 1946.gada 2.ceturksni, Latvijas PSR Iekšlietu ministrija sāka izjust lielas grūtības, lai pusaudžus-bāreņus iekārtotu darbā rūpniecībā.

Sakarā ar to Latvijas PSR Ministru Padome un LK(b)P Centrālā komiteja 1946.gada 2.aprīlī pieņēma speciālu kopēju lēmumu Nr.67 un 1946.gada 4.jūnijā lēmumu Nr.172.

Pamatojoties uz šiem lēmumiem, 1946.gada 26.jūnijā tika pieņemts Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums Nr.568, kas uzdeva Vieglās rūpniecības ministrijai un Vietējās rūpniecības ministrijai, ražošanas kooperācijas pārvaldei un rūpnīcām "VEF" un "Vairogs" tām uzticētajos uzņēmumos neierobežoti uzņemt pusaudžus no Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas bērnu pieņemšanas-sadales punktiem.

Izpildot šo lēmumu, 1946.gada 3.ceturksnī rūpniecībā tika iekārtoti tikai 348 cilvēki. Taču vairāku rūpniecības uzņēmumu vadītāji nesaprata šā pasākuma politisko svarīgumu un atteicās pieņemt pusaudžus darbā. Tā, piemēram:

1. Ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1946.gada 26.jūnija lēmumu rūpnīcai "Vairogs" 1946.gada 3.ceturksnī bija ieplānots iekārtot darbā 55 cilvēkus. Taču, neraugoties uz mūsu vairākkārtējiem lūgumiem, neviens pusaudzis netika pieņemts. Uz mūsu pieprasījumu par iemesliem, kādēļ pusaudži-bāreņi netika pieņemti, rūpnīcas direktors b. Ambražunas 7.augustā oficiāli atbildēja: "Jautājumu par pusaudžu pieņemšanu darbā varēs pozitīvi atrisināt tikai pēc rūpnīcas kopmītnes saņemšanas."

2. Rūpnīcai "VEF" (direktors b.Gaile) ar to pašu lēmumu bija ieplānots iekārtot darbā 100 pusaudžus-bāreņus. Pēc ilgām sarunām tika pieņemts tikai 1 cilvēks, bet no pārējo pieņemšanas kategoriski atteicās, atsaucoties uz kopmītņu trūkumu.

3. Latvijas PSR Ministru Padomes ražošanas kooperācijai bija ieplānots 3.ceturksnī pieņemt 180 cilvēkus. Taču pieņemti ir tikai 16 cilvēki. (..)

4. Ar šo pašu Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu vietējās rūpniecības uzņēmumiem bija ieplānots iekārtot 200 cilvēkus, taču līdz š.g. 11.oktobrim pavisam bija pieņemti tikai 99 cilvēki. No pārējo pieņemšanas ministrija kategoriski atteicās it kā tādēļ, ka Latvijas PSR Finansu ministrija neesot apstiprinājusi pusaudžu-bāreņu uzturēšanas un apmācības izdevumu tāmi, kā arī pārtikas produktu un rūpniecības preču fondu trūkuma dēļ. Sakarā ar to dažas rūpnīcas, kas bija pieņēmušas pusaudžus, kā, piemēram, "Imanta", "Jaunais komunārs", "Sarkanā zvaigzne" u.c., izvirza jautājumu par agrāk pieņemto pusaudžu-bāreņu nosūtīšanu atpakaļ.

5. Analoģiski atteikuma motīvi turpmākai uzņemšanai ir vieglās rūpniecības uzņēmumiem, kā, piemēram, fabrika "Juglas manufaktūra", "Rīgas manufaktūra", kā arī fabrika "Rīgas komunārs", (..) "Darba spars", autoelektropiederumu, kuģubūves, cementa, stikla un citas rūpnīcas (..).

Š.g. 16.oktobrī kombināts "Rīgas audums" no Rīgas bērnu pieņemšanas punkta pieņēma 16 meitenes-bārenes, kuras tā vietā, lai apmācītu ražošanā, direktors nosūtīja uz palīgsaimniecību. Pēc 6 dienām, t.i., 22.oktobrī, kombināta direktors šīs meitenes nosūtīja atpakaļ uz bērnu pieņemšanas punktu. (..)

Iekšlietu ministrijai ir uzdots atbildīgs uzdevums - sistemātiski, katru dienu savākt no ielas bezpajumtniekus un bezuzraudzības palikušos bērnus un pusaudžus un iekārtot viņus atbilstoši pastāvošajiem nolikumiem - bērnunamos līdz 14 gadu vecumam, bet rūpniecībā, amata skolās un fabriku un rūpnīcu arodskolās - vecumā no 14 līdz 17 gadiem. (..)

Patlaban bērnu pieņemšanas-sadales punkti ir ļoti pārpildīti. Pusaudži pieņemšanas-sadales punktos uzturas ilgāk par noteikto termiņu, bet Iekšlietu ministrijai (..) ir tiesības viņus pieņemšanas-sadales punktos turēt ne ilgāk par 2 nedēļām, bet pēc tam viņi ir atbilstoši jāiekārto. Sevišķi smagā stāvoklī atrodas Rīgas bērnu pieņemšanas punkts. Pie faktiskās ietilpības 60 cilvēki bezpajumtnieku un bezuzraudzības atstāto bērnu skaits sasniedz 200 cilvēkus un vairāk. (..)

Latvijas PSR iekšlietu ministrs ģenerālmajors

A.Eglītis

LVA, 270.f., 1.s. apr., 270.l., 163., 164., 105., 166., 167.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Atzīmes dokumentā:

b.b.Petruševam un Trinkleram

Lūdzu sagatavot jautājumu Ministru Padomes birojam.

10/XI 46. V.Lācis

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieka pulkveža Zaharova ziņojuma par pusaudžu-bāreņu stāvokli

Izziņa

Papildinot mūsu 1946.gada 31.oktobra dienesta ziņojumu Nr.15/1025 ps

Pilnīgi slepeni

Nr.15/1143-ps

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniekam

b. Trinkleram

1946.gada 4.decembrī

1946.gada 11 mēnešos Latvijas PSR bērnu pieņemšanas-sadales punktos ir uzturējušies 5026 bezpajumtnieki un bezuzraudzības palikušie pusaudži.

Tajā skaitā - bezpajumtnieki - 2664 cilvēki.

Bez uzraudzības palikušie - 2362 cilvēki, kas salīdzinot ar pagājušo gadu, sastāda palielinājumu 5 reizes.

No 1946.gadā bērnu pieņemšanas-sadales punktos ienākušajiem pusaudžiem nosūtīti: 1. Nodoti vecākiem pēc dzīvesvietas citos apgabalos -2186 cilvēki; 2. Nodoti Izglītības ministrijas bērnunamos - 660 cilvēki; 3. Nodoti amata skolās un fabriku un rūpnīcu arodskolās - 715 cilvēki; 4. Iekārtoti darbā rūpniecībā - 782 cilvēki; 5. Nosūtīti uz citām iestādēm - 129 cilvēki.

Sākot ar š.g. 4.ceturksni, pusaudžu iekārtošanā darbā nākas pārvarēt lielas grūtības un vairākas rūpnīcas un uzņēmumi, neraugoties uz Latvijas PSR Ministru Padomes darbaspēka uzskaites un sadales biroja norīkojumu, atteicās pieņemt pusaudžus un iekārtot viņus darbā (..).

Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieks pulkvedis

Zaharovs

LVA, 270.f., 1.s. apr., 270.l., 168., 170.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Izvilkums no Latvijas PSR prokurora A.Mišutina

1946.gada 21.decembra ziņojuma par bāreņu iekārtošanu darbā

Slepeni

Nr.11/6-2954

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam PSRS prokuratūra

biedram Lācim Latvijas PS republikas prokurors

1946.gada 21.decembrī

Periodā no 1946.gada 20.novembra līdz 1946.gada 5.decembrim Latvijas PSR prokuratūra pārbaudīja vairākus Rīgas uzņēmumus par to, kā tiek pildīts Latvijas PSR Ministru Padomes 1946.gada 28.jūnija lēmums Nr.563 "Par to bērnu iekārtošanu darbā, kas palikuši bez vecākiem". Pārbaudē noskaidrojās, ka vairāki uzņēmumi LPSR Ministru Padomes 1946.gada 28.jūnija lēmumu nepilda vai arī pilda neapmierinoši.

Materiālie un sadzīves apstākļi

Telpas, kas piešķirtas pusaudžu kopmītnēm, nav iekārtotas un ir antisanitārā stāvoklī. Trūkst mīkstā un cietā inventāra. Pusaudži nav pilnīgi nodrošināti ar apģērbu un apaviem.

Tā, piemēram, rūpnīcā "Imanta" no 35 pusaudžiem ar veļu ir nodrošināts tikai 21 cilvēks, bet 14 cilvēkiem nav maiņas veļas. Kopmītnē valda netīrība, logi nav viscaur iestikloti, nepietiek gultas piederumu un veļas. Istabās ir auksti, un pusaudži ir spiesti gulēt ar virsdrēbēm. Laika posmā no 1946.gada jūlija līdz 1946.gada septembrim rūpnīca pieņēma 63 bez vecākiem palikušos bērnus, bet līdz pārbaudes dienai, t.i., 1946.gada 24.novembrim neciešamo dzīves apstākļu dēļ bija aizbēguši 33 cilvēki.

Kombināts "Rīgas audums". Pavisam ir 32 bez vecākiem palikušie pusaudži. Kopmītne atrodas antisanitārā stāvoklī, veļa nav mainīta 4 mēnešus, tajā atrodamas utis, nepietiek gultu, pusaudži gultā guļ pa diviem. 23 pusaudžiem nav apavu, un viņi jau mēnesi neiziet darbā. Āra drēbju nav vispār.

Rūpnīcā "Sarkanā zvaigzne" ir 22 pusaudži. Kopmītnes nav iekārtotas dzīvošanai, pietrūkst gultu, gultas veļas (..). 9 cilvēki, neizturējuši tādus apstākļus, aizbēga. Līdzīgs stāvoklis ir rūpnīcā Nr.85, cauruļu rūpnīcā un virknē citu uzņēmumu. (..)

Latvijas PSR prokurors

A.Mišutins

LVA, 270.f., 1.s. apr., 295.l., 48., 49., 50.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Atzīmes dokumentā:

b.Trinkleram

Lūdzu iepazīties un sagatavot jautājumu Ministru Padomes birojam.

24/XII V.Lācis

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieka pulkveža Sieka

ziņojuma par pusaudžu-bāreņu iekārtošanu darbā

Dienesta ziņojums

Par pusaudžu-bāreņu no Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas pieņemšanas-sadales punktiem

iekārtošanu darbā rūpniecības uzņēmumos

Slepeni

Nr.15/26-s

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniekam Latvijas PSR

biedram Ostrovam Iekšlietu ministrija

1949.gada 29.janvārī

Par 1948.gada 4.ceturksni

Republikā darbojas četri bērnu pieņemšanas-sadales punkti:

	Limita ietilpība	Uzņemti 4.ceturksnī
1. Rīgas	200	964
2. Daugavpils	50	231
3. Rēzeknes	35	155
4. Liepājas	35	147

Pavisam pārskata ceturksnī bērnu pieņemšanas-sadales punktos ieradās 1497 bērni, no tiem: 659 bezpajumtnieki un 838 bezuzraudzības palikušie. (..)

Pārskata ceturksnī bērnu pieņemšanas punkti ir iekārtojuši:darbā rūpniecībā - 106 cilvēki; bērnunamos - 138 cilvēki; fabriku un rūpnīcu arodskolās, amata skolās - 366 cilvēki; atdoti vecākiem - 839 cilvēki; no tiem: evakuēti ārpus republikas robežām -551 cilvēks (..)

Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieks pulkvedis

Sieks

LVA, 270.f., 1.s. apr., 439.l., 21., 23.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieka apakšpulkveža Vasiļjeva ziņojuma par pusaudžu-bāreņu iekārtošanu darbā

Dienesta ziņojums

Par pusaudžu-bāreņu no Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas pieņemšanas-sadales punktiem iekārtošanu darbā

Slepeni

Nr.15/214-s

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniekam Latvijas PSR

biedram Ostrovam Iekšlietu ministrija

1949.gada 12.augustā

(..) Lielu daļu bērnu saskaņā ar norīkojumiem bērnu pieņemšanas punkti ir iekārtojuši sovhozos. Sovhozu direkcija bērniem-bāreņiem nepievērš gandrīz nekādu uzmanību un, pieņemot darbā, liek viņiem tūdaļ pat izpildīt tādas izstrādes normas, kādas ir noteiktas pieaugušajiem. Sakarā ar iemaņu trūkumu bērni normu nevar izpildīt un paliek bez eksistences līdzekļiem. Tādēļ viņi bēg no sovhoziem, lai atgrieztos bērnu pieņemšanas punktos vai arī lai klaiņotu kaut kur pa Savienību. (..)

Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieks apakšpulkvedis

Vasiļjevs

LVA, 270.f., 1.s. apr., 439.l., 296., 297.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieka pulkveža Sieka

ziņojuma par pusaudžu-bāreņu iekārtošanu darbā

Dienesta ziņojums

Par pusaudžu-bāreņu no Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas pieņemšanas-sadales punktiem iekārtošanu darbā

Slepeni

Nr.15/308-s

Latvijas PSR Iekšlietu ministrija

1949.gada 18.novembrī

Par 1949.gada 3.ceturksni

3. ceturkšņa laikā bērnu pieņemšanas-sadales punktos tika uzņemti:

Sieks

LVA, 270.f., 1.s.apr.,439.l., 308.,309.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieka pulkveža Sieka

ziņojums par pusaudžu-bāreņu iekārtošanu darbā

Dienesta ziņojums

Par pusaudžu-bāreņu no Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas bērnu pieņemšanas-sadales punktiem iekārtošanu darbā

Slepeni

Nr. 15/114-s

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniekam Latvijas PSR

biedram Ostrovam Iekšlietu ministrija

1950.gada 8. martā

Par 1949. gada 4. ceturksni

(..) 1949. gada 4. ceturksnī ir aizturēti 800 bērni - pusaudži. (..)

Aizvadītajā ceturksnī no kopējā skaita - 800 cilvēki, kas tika uzņemti bērnu pieņemšanas-sadales punktos, bezpajumtnieku un bezuzraudzības bērnu bija:

tajā skaitā Pavisam Bezpajumtnieki Bezuzraudzības 1. Rīgas 484 196 288 2. Daugavpils 160 95 65 3. Rēzeknes 134 70 64 4. Liepājas 106 68 88 884 429 455 Salīdzinot šos skaitļus ar 2. ceturkšņa rezultātiem (bija 795 bērni), 3. ceturksnī bezpajumtniecības un bezuzraudzības pieaugums ir par 11,2 procentiem. Pieaugums ir izskaidrojams ar ievērojamu pusaudžu pieplūdumu no citiem apgabaliem un republikām sakarā ar izsludināto uzņemšanu speciālajās arodskolās un arodskolās, kā arī fabriku un rūpnīcu arodskolās. Bērni, kas uzturējušies pieņemšanas-sadales punktos, ir iekārtoti: rūpniecībā - 69 cilvēki, lauksaimniecībā - 65 cilvēki, bērnunamos - 106 cilvēki, arodskolās un amata skolās - 91 cilvēks, atdoti vecākiem - 287 cilvēki, t.sk. evakuēti aiz republikas robežām - 136 cilvēki. (..) Nepietiekami par bērnu-bāreņu darbā iekārtošanu rūpējas sovhozi: "Eleja", "Laidze", "Vidukļi" (..), sovhozā "Vidukļi" audzēkņi Ivars Tolms, Osips Vite un Grigorijs Rogozins no 1949. gada maija līdz augustam netīri (ne reizi nav mazgājušies pirtī), noplīsuši un basi ieradās Rīgas bērnu pieņemšanas-sadales punktā ar lūgumu pārcelt viņus uz citu uzņēmumu. Labāks stāvoklis nav arī Jelgavas apriņķa "Jēkabnieku" sovhozā un Bauskas apriņķa "Bēstelē", kur pusaudži patlaban no direkcijas puses neizjūt nekādas rūpes, nonēsājot drēbes un apavus, un lūdz bērnu pieņemšanas punktus viņus atsaukt un iekārtot citos sovhozos. (..) Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieks pulkvedis
	Rīgas	Daugavpils	Rēzeknes	Liepājas
a) bezpajumtnieki	207	75	74	48
b) bezuzraudzības	193	81	57	65
Pēc sastāva uzņemtie bērni sadalās:
a) pilnie bāreņi	173	75	71	48
b) ir 1 no vecākiem	126	33	51	35
c) ir abi vecāki	96	48	9	30

Bērnu izpētes procesā noskaidrots:

a) vairākkārt iekārtoti bērnu

pieņemšanas-sadales punktos un

bēguši no iekārtošanas vietām	27	-	12	18
b) aizgājuši no patronāta un aizbildnības	2	-	-	-
c) bēguši no bērnunamiem	29	18	4	4
d) bēguši no darbavietām	4	-	1	5
e) bēguši no arodskolām	9	-	3	3
f) bēguši no bērnu kolonijām	11	11	4	4
g) nestrādā, nemācās	13	44	41	91

No minētajiem skaitļiem ir redzams, ka ievērojams bezpajumtniecības un bezuzraudzības procents attiecas uz tiem bērniem, kas ir aizgājuši no darbā iekārtošanas vietām rūpniecībā un lauksaimniecībā, kā arī uz bērniem, kuri aizgājuši no bērnunamiem un darba rezervju skolām.

Bērni, kas 4. ceturksnī uzturējušies pieņemšanas-sadales punktos, ir iekārtoti: rūpniecībā - 60, lauksaimniecībā - 18, bērnunamos - 102, amata un arodskolās - 74, atdoti vecākiem - 236, t.sk. evakuēti ārpus republikas - 50

(..) Republikā ir uzņēmumi, kas neapmierinoši izturas pret bērnu-bāreņu darbā iekārtošanu.

Īpaši slikts stāvoklis ir LPSR sovhozu sistēmā un Rīgas Valsts cūkkopības sovhozu trestā. Talsu rajona sovhozā "Okte" Rīgas bērnu pieņemšanas punkts iekārtoja 5 pusaudžus-bāreņus. (..) Sovhoza direkcija bijušajiem bērniem-bezpajumtniekiem neradīja normālus sadzīves apstākļus un nenodrošināja ar normālu uzturu, nolika viņus pieaugušo strādnieku stāvoklī. Tamdēļ arī izpeļņa bija zema (200 - 250 rubļi). No kā tik tikko pietika maizei, veļas mazgāšanai un samaksai par kopmītni. Šie apstākļi noveda pie tā, ka 3 audzēkņi patvaļīgi aizgāja, bet palikušie audzēkņi Ustinovs un Biklovs uzrakstīja vēstuli Rīgas bērnu pieņemšanas-sadales punkta direktoram, kurā apsveic viņu Staļina konstitūcijas dienā, apraksta savu smago stāvokli un lūdz apmainīt novalkātās, bērnu pieņemšanas-sadales punkta izsniegtās drēbes pret jaunām vai pret tādām, kuras var valkāt. Tāds pats stāvoklis ir cūkkopības sovhozu tresta sovhozā "Jēkabnieki", kur 3 Rīgas bērnu pieņemšanas-sadales punkta audzēkņi (E.Zvirbļa, V.Dianovs un J.Paegle), kuri darbā iekārtoti 1949. gada augustā, novesti līdz pacietības robežai, patvaļīgi atstāja sovhozu un 1950. gada 30. janvārī atgriezās bērnu pieņemšanas-sadales punktā (..).

3. ceturksnī tādi vissavienības pakļautības uzņēmumi kā Vagonu rūpnīca, "Vairogs", "VEF", Rīgas elektropiederumu rūpnīca un citi, tāpat kā agrāk, atteicās pieņemt bērnus-bāreņus un iekārtot darbā (..), kas liek pieņemšanas-sadales punktus turēt pie sevis ilgāk bērnus, nekā tas ir noteikts PSRS Iekšlietu ministrijas pavēlē.

Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieks pulkvedis

Sieks

LVA, 270.f., 1.s.apr.,610.l. 18.,19.,20.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Piezīme

Stāvokli pēckara gadu bērnunamos esmu iepazinis ne tikai no arhīva dokumentiem. Arī man pašam bērnunamā nācies aizvadīt vairākus gadus. Daudzos bērnunamos dzīves apstākļi bija ārkārtīgi smagi, bet tālākās perspektīvas - visai drūmas un bezcerīgas. Piecdesmito gadu vidū stāvoklis atsevišķos bērnunamos manāmi uzlabojās. Bet tad jau daudzi pēckara gadu bāreņi bērnunamus bija atstājuši...