Ministru prezidents:

— šā gada pēdējā preses konferencē vakar, 28.decembrī

— Cik ilgā laikā valdība varētu sagatavot noteikumus, kādā kārtībā nepilsoņu bērni varēs iegūt pilsonību?

V.Krištopans:

— Jāatzīstas, šis jautājums mani pārsteidz nesagatavotu. Es to noskaidrošu, taču pašlaik šie noteikumi ir dokumentu kustībā.

— Vai no Maskavas ir kāda reakcija par jūsu interviju laikrakstam "Izvestija" par sadarbību starp mūsu valstīm?

V.Krištopans:

— Kā teica Udaļcova kungs, darbs sāksies tad, kad sāks strādāt starpvaldību komisija.

— Kāda bija valdības argumentācija, pieņemot ieveduma kvotas cūkgaļai?

V.Krištopans:

— Kvotu ieviešanu pieļauj gan Pasaules tirdzniecības organizācija, gan brīvās tirdzniecības līgums starp trijām Baltijas valstīm. Rītdien valdības sēdē vēl tiks skatīts šis jautājums. Pasaules prakse pieļauj gadījumā, kad ir būtiski redzama iekšējā tirgus izkropļošana, noteikt kvotas.

— Vai ir apkopota informācija par valsts ierēdņiem sakarā ar pretkorupcijas likumu?

V.Krištopans:

— Es šādu informāciju apkopojis neesmu, ar to ir jānodarbojas ministrijām.

— Vai, jūsuprāt, starplaiki starp budžeta iesniegšanu Saeimā un nodošanu izskatīšanai komisijās nav par īsiem, kā rezultātā varētu aizkavēties budžeta pieņemšana?

V.Krištopans:

— Protams, termiņi ir ļoti īsi. Bet tādēļ jau ir valdība, lai izvirzītu sev maksimālus mērķus un tos realizētu. Es neredzu argumentus, kādēļ budžeta apstiprināšana būtu jāievelk, teiksim, līdz martam.

— Atgriežoties pie jau runātā, — vai, jūsuprāt, Maskava neizvirzīs nekādas pretenzijas Latvijai?

V.Krištopans:

— Ir grūti ko prognozēt. Es domāju, ka pēc referenduma rezultātiem un Pilsonības likuma stāšanās spēkā Krievijai nebūtu nekāda iemesla Latvijas valstij pārmest cilvēktiesību neievērošanu. Arī Jaungada apsveikums, kuru es saņēmu no Primakova kunga, bija ļoti sirsnīgs. Ir arī ziņas par to, ka veselā virknē gadījumu ir atjaunotas tarifu likmes atlaides dzelzceļa pārvadājumiem.

— Vai ir izpildāmas sociāldemokrātu prasības budžeta sakarā par algu palielināšanu kultūras un izglītības darbiniekiem?

V.Krištopans:

— Es no Baldzēna kunga šādas prasības neesmu saņēmis. Budžeta projektu pilnībā vēl nav saņēmusi neviena frakcija, tas tiks izdarīts 8. janvārī.

— Kādi jums šogad bijuši labākie notikumi?

V.Krištopans:

— Viens no svarīgākajiem notikumiem, protams, bija vēlēšanas un referendums. Referenduma rezultātu nozīme, manuprāt, vēl nav līdz galam novērtēta. Tad noteikti ir jāmin Latvijas valsts 80 gadu jubileja. Ārpolitikā ļoti svarīgs notikums bija Baltijas un ASV hartas parakstīšana. Runājot par ekonomisko situāciju Latvijā, — daudzas valstis mūs apskauž. Šis gads iezīmējas ar ļoti stabilu nacionālo valūtu un zemu inflācijas līmeni. Personīgi lielākais notikums man ir basketbola skolas atvēršana bērniem.

— Uz ko nākamajā gadā var cerēt bezdarbnieki Latvijā?

V.Krištopans: — Bezdarbu var novērst tikai ar vispārpieņemtām ekonomiskajām svirām. Tas nozīmē stabilu klimatu investīcijām, arī ārvalstu investīcijām. Bezdarbnieki, kas radās Krievijas ekonomiskās krīzes rezultātā, ir apmēram septiņi astoņi tūkstoši cilvēku. Daļēji tas ir īstermiņa bezdarbs, un mēs redzam, ka virkne uzņēmumu jau sāk atjaunot savu darbu. Bezdarbs Latvijā, ja neskaita lauku rajonus, vēl nav sasniedzis kritisko robežu.

— Ko jums atnesa Ziemassvētku vecītis?

V.Krištopans:

— Hašeka grāmatu "Šveiks" un divus dučus kabatas lakatiņu.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— saņemot

Somijas premjera

ielūgumu

Ministru prezidents Vilis Krištopans 24.decembrī saņēma Somijas premjerministra Pāvo Liponena ielūgumu uz kopīgo Ziemeļvalstu padomes un Baltijas asamblejas sesiju, kura notiks Helsinkos 8. un 9. februārī 1999.gadā.

Pāvo Liponens ielūgumā izsaka cerību tikties ar V.Krištopanu Helsinkos un novēl priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu.

Valdības preses departaments