Latvijas Valsts prezidentam

Vakar, 28.decembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis saņēma vēstuli no Francijas prezidenta Žaka Širaka. Tajā uzsvērts, ka Francija gan divpusējā kontekstā, gan Eiropas Savienības (ES) kopienas ietvaros turpinās palīdzēt Latvijai tās pirmsiestāšanās ES stratēģijas īstenošanā. "No gada sākuma organizētā "acquis" pārņemšanas izskatīšana starp Latviju un Komisiju divpusējos ietvaros nozīmē jaunu, svarīgu posmu paplašināšanās procesā," teikts vēstulē un pausta pārliecība, ka Latvija pratīs to izmantot. Vēstulē atzīts, ka Francija uzskata par būtisku saglabāt ES paplašināšanās procesa kontinuitāti un integrējošo raksturu, kā arī nodrošināt katras kandidatūras izskatīšanu, vadoties pēc tās panākumiem.

Par Latvijas Valsts prezidenta

dienasnaudu komandējumos

27. un 28.decembrī vairāki masu mediji — ziņu aģentūra "Leta", laikrakstos "Čas", "Bizness & Baltija", "Neatkarīgā Rīta Avīze" – izplatīja informāciju par Valsts prezidenta vizītēs izlietotajiem līdzekļiem.

Informācijā par Valsts prezidenta saņemto dienasnaudu ir ieviesusies neprecizitāte. Valsts prezidents saņem dienasnaudu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem "Kārtība, kādā atlīdzināma ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi". Līdz ar to dienasnauda — 201 lats — ASV vizītes laikā šā gada janvārī ir par deviņām komandējuma dienām kopā. Arī pārējās valstīs dienasnauda tiek aprēķināta atbilstoši komandējuma dienu skaitam.

Valsts prezidenta Kanceleja kategoriski noraida laikraksta "Čas" šā gada 28.decembrī sniegto informāciju par to, ka Valsts prezidents ASV vizītes laikā ir saņēmis dienasnaudu 201 latu dienā.

tiesībām apžēlot

Laikrakstā "Bizness & Baltija" 28.decembra rakstā "Tāda ir prezidenta dzīve" nepareizi atzīmēts, ka sakarā ar izmaiņām Satversmē no šā gada jūnija Valsts prezidentam ir noteiktas jaunas tiesības — apžēlot noziedzniekus.

Prezidentūra Latvijā tika atjaunota 1993.gada jūlijā, un no šī brīža Valsts prezidentam ir dotas tiesības saskaņā ar LR Satversmes 45.pantu apžēlot personas, kas notiesātas par noziegumu izdarīšanu, ja spriedums stājies likumīgā spēkā. Šā gada 16.jūnijā tika pieņemts Apžēlošanas likums, kurā noteikta apžēlošanas lūguma izskatīšanas kārtība.

Līdz Apžēlošanas likuma pieņemšanai Valsts prezidents veica apžēlošanu saskaņā ar Valsts prezidenta Kancelejas nolikumu par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību, līdz ar to nav pamata apgalvojumam, ka apžēlošanas funkciju Valsts prezidents veic kopš Apžēlošanas likuma pieņemšanas šā gada jūnijā.

Valsts prezidents neizskata lūgumus par amnestiju, kā norādīts laikrakstā, bet notiesāto amnestija notiek saskaņā ar Amnestijas likumu.

Laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" 1998.gada 26.novembrī publicētajā J.Goldberga rakstā "Vainīgi, tomēr brīvi" un 28.decembra rakstā "Talsenieki apstrīd tiesas lēmumu" raksta autors apgalvo, ka "Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa izsludinātā amnestija, kas attiecas arī uz lietā apsūdzētajiem šoferiem, bijusi "mazliet aplama".

Apgalvojums par to, ka Valsts prezidenta izsludinātā amnestija bijusi "aplama", liecina par nepareizu likumdošanas izpratni.

1997.gada 5.decembra Amnestijas likuma 1.panta 6.punktā noteikts, ka no reāla brīvības atņemšanas soda par izdarītajiem noziegumiem, kas nav smagi, atbrīvojamas personas, kas noziegumus izdarījušas aiz neuzmanības. Krimināllietā V.Griķa un I.Ivanova apsūdzībā, kurus tiesa atzina par vainīgiem un piemēroja Amnestijas likumu, apsūdzēto darbības kvalificētas kā noziegumi, kas izdarīti aiz neuzmanības.

Ja raksta autora atsauce uz prokurora teikto ir pareiza, tad nav saprotams, kāpēc viņš vaino Valsts prezidenta padomniekus — juristus, kas neesot iekļāvuši Amnestijas likumā normu, kas skartu Talsu traģēdijas vaininiekus. Negribētos pieļaut, ka raksta autoram un prokuroram A.Rimšānam nav zināma likumu pieņemšanas un izsludināšanas kārtība Latvijas Republikā.

Amnestijas likumu, tāpat kā citus LR likumus, pieņem Saeima. Saskaņā ar Satversmē noteikto kārtību Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus, tajā skaitā arī Amnestijas likumu. Valsts prezidenta padomnieki likumdošanas procesā nepiedalās.

Amnestijas likums vienādi tiek piemērots attiecībā uz jebkuru tiesājamo, ja par izdarīto noziegumu, par kuru tas saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, piemērojama amnestija. Līdz ar to nav pamata apšaubīt tiesas rīcību pareizā likuma piemērošanā vērtēt kā "bezkaunīgu farsu" un, jo vairāk, izskaidrot to ar Valsts prezidenta lomu likumdošanā.

Sakarā ar publicēto J.Goldberga rakstu Valsts prezidenta Kanceleja ir nodevusi ģenerālprokuroram J.Skrastiņam vēstuli ar lūgumu sniegt informāciju par to, vai atbilst patiesībai laikrakstā publicētā atsauce uz prokurora A.Rimšāna izteicieniem. Atbilde uz vēstuli pagaidām nav saņemta.

Rakstā minēts, ka Talsu traģēdijā cietušie netiek uzklausīti Valsts prezidenta Kancelejā. Jāpiemin, ka, atsaucoties uz traģēdijā cietušo bērnu vecāku 30.septembra vēstuli Valsts prezidentam, G.Ulmanis 23.novembrī nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Guntaram Krastam. Tajā Valsts prezidents norādīja, ka jautājumi par valsts atbalstu cietušo ģiemenēm netiek pienācīgi risināti. G.Ulmanis aicināja Ministru prezidentu izskatīt Talsu traģēdijā cietušo un bojāgājušo bērnu vecāku lūgumus, kā arī rast izveidojušos problēmu risinājumu. Citas vēstules šīs lietas sakarā Valsts prezidenta Kancelejā nav saņemtas.

Valsts prezidenta preses dienests