Mums vienas saknes, jūra un zvaigznes debesīs

Vakar, 14.martā, sākās Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas trīs dienu valsts vizīte Lietuvā

Vakar, 14.martā, Viļņā: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus ar Latvijas Republikas augstāko apbalvojumu — I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ordeņa ķēdi

Foto: A.F.I.

Ar oficiālo sagaidīšanas ceremoniju pie Prezidenta pils Viļņā vakar, 14. martā, sākās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes—Freibergas trīs dienu valsts vizīte Lietuvas Republikā. Prezidenta pils pagalmā bija nostādīta Lietuvas bruņoto spēku kājnieku, gaisa spēku un jūras spēku godasardze. Latvijas Valsts prezidenti sagaidīja Lietuvas prezidents Valds Adamkus ar kundzi. Militārais orķestris atskaņoja Latvijas un Lietuvas valsts himnas. Vaira Vīķe—Freiberga un Lietuvas prezidents Valds Adamkus nogāja gar kājnieku, lidotāju un jūrnieku ierindu, Latvijas Valsts prezidente sasveicinājās ar karavīriem.

Pēc svinīgās sagaidīšanas notika Latvijas un Lietuvas prezidentu Vairas Vīķes—Freibergas un Valda Adamkus saruna zem četrām acīm, kā arī Latvijas un Lietuvas oficiālo delegāciju tikšanās.

Lietuvas prezidents Valds Adamkus apbalvoja Latvijas Valsts prezidenti ar Vītauta Dižā ordeni. Vaira Vīķe–Freiberga Lietuvas prezidentam pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni.

Oficiālo delegāciju sarunās Latviju pārstāvēja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs un citas oficiālas personas. Lietuvu pārstāvēja aizsardzības ministrs Lins Linkēvičs, ekonomikas ministrs Eugenijs Gentvils un Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns.

Abu prezidentu un abu valstu delegāciju sarunās tika runāts par svarīgākajiem abu valstu sadarbības jautājumiem, kā arī par sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros. Latvijas prezidente atzīmēja, ka aizsardzības, ekonomikas un vides aizsardzības ministru iekļaušana valsts vizītes oficiālās delegācijas sastāvā liecina par tiem šobrīd vissvarīgākajiem jautājumiem, kas prasa risinājumus. Tās ir vides aizsardzība, uzņēmējdarbība un aizsardzība.

Runājot par vides aizsardzību, abas puses skāra tos jautājumus, kuros nepieciešama tūlītēja sadarbība. Latvijas puse uzsvēra savu gatavību ciešāk sadarboties ar Lietuvas Vides aizsardzības ministriju, atzīmējot arī nepieciešamību ātrāk un efektīvāk apmainīties ar informāciju par iespējamiem vides negadījumiem Latvijā un Lietuvā. Pēc sarunās sacītā abas puses ir gatavas noslēgt sadarbības protokolus par vairākiem vides aizsardzības jautājumiem jau šāgada pavasarī. Prezidenti arī pārrunāja neseno vides piesārņojumu pie Būtiņģes. Norādīts, ka vides katastrofas nav tikai Latvijas vai Lietuvas problēmas, tās iespaido vidi visā reģionā, tāpēc abas valstis ir gatavas ciešai sadarbībai.

Runājot par aizsardzības jomu, Latvija uzsvēra Baltijas valstu vienotības nozīmi NATO integrācijas procesā. Abi prezidenti un delegācijas runāja par iespējamo triju Baltijas valstu prezidentu kopīga paziņojuma nosūtīšanu jaunajam ASV prezidentam Džordžam Bušam un viņa administrācijai, uzsverot triju Baltijas valstu centienus integrēties NATO.

Atzīmēti triju Baltijas valstu sadarbības projekti militārajā jomā, kā arī nepieciešamība tos aktīvi turpināt, rodot arī jaunus aspektus ciešajā Baltijas valstu militārajā sadarbībā.

Abas puses apsprieda iespēju, kā padarīt aktīvākus Latvijas un Lietuvas ekonomiskos sakarus. Latvijas puse norādīja uz progresu iekšzemes kopprodukta pieaugumā pagājušā gada laikā, kā arī citos jautājumos. Atzīmēts, ka abu valstu uzņēmēju delegācijas valsts vizītes laikā spriedīs par muitas sadarbības jautājumiem, investīciju klimatu un robežu šķērsošanas jautājumiem, kas skar uzņēmējus, ikdienā sadarbojoties. Prezidenti pārrunāja arī jautājumus, kas jāatrisina abu valstu zvejniecības jomā. V.Vīķe–Freiberga un V.Adamkus atzīmēja, ka ir nodibinātas darba grupas, kas gatavas strādāt pie šo jautājumu risināšanas.

Pēc Latvijas un Lietuvas prezidentu un oficiālo delegāciju tikšanās V.Vīķe–Freiberga un V. Adamkus sniedza paziņojumus presei un atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

V.Adamkus: — Ir sākusies Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīte Lietuvā un šī bija mūsu pirmā tikšanās. Mēs apspriedām jautājumus, kas interesē abas valstis, kā arī mūsu nākotnes sadarbību, abām valstīm integrējoties starptautiskajās organizācijās. Mēs atradām daudzus kopīgas sapratnes punktus, un es esmu priecīgs to atzīmēt. Bez tam mēs arī skārām tehniskus jautājumus, kas jāatrisina darba grupai, rodot iespējami labākos risinājumus. Man ir prieks vēlreiz sveikt Latvijas Republikas prezidenti Lietuvā.

V.Vīķe–Freiberga: — Latvijas delegācijas vārdā es gribu pateikties Lietuvas prezidentam Valdam Adamkus kungam par sirsnīgo uzņemšanu un pozitīvo veidu, kādā mums bija iespējams skart veselu virkni mūsu valstu sadarbības jautājumu. Latvijas prezidenti pavada aizsardzības, ekonomikas un vides aizsardzības ministri, tā pasvītrojot trīs patlaban aktuālas jomas mūsu valstu attiecībās, kurās mums jau ir intensīva sadarbība. Mēs bijām vienisprātis, ka mūsu ārpolitikai ir pilnīgi vienādi mērķi, un mūsu centieni un pūliņi papildina viens otru.

Mēs pārrunājām arī jautājumus, kas skar tieši mūsu abu valstu jautājumus, ieskaitot tos, kas ir praktiskā jomā un prasa konkrētus darbus un risinājumus.

Mēs vienojāmies arī, ka šī vizīte var būt izejas punkts, lai atgādinātu par saitēm starp mūsu tautām, kas varētu tikt pastiprinātas gan cilvēku ikdienas saskarē, gan dziļākā izpratnē par notikumiem kaimiņu valstī, par tās kultūru un gaisotni, kas tajā valda.

"Latvijas Vēstnesis": — Jautājums abu valstu prezidentiem:

— Kādi varētu būt Latvijas un Lietuvas turpmākie kopīgie soļi mūsu virzībā uz Eiropas Savienību un NATO?

V.Adamkus: — Taisnību sakot, es nedomāju, ka mēs vēl spersim kādus principiāli jaunus soļus savā virzībā uz ES un NATO papildus tiem soļiem, ko mēs jau sekmīgi esam spēruši. Abas mūsu valstis jau ir daudz paveikušas, lai integrētos ES un NATO, un šie pasākumi jau bijuši savstarpēji koordinēti. Es esmu pārliecināts, ka gan Lietuva, gan Latvija arī turpmāk gūs labu progresu, integrējoties ES un NATO un kļūstot to pilntiesīgas dalībnieces.

V.Vīķe–Freiberga: — Lietuvas prezidents Adamkus kungs jau tik pamatīgi atbildēja uz šo jautājumu, ka man te vairs nav ko piebilst.

— Jautājums Latvijas Valsts prezidentei par neseno avāriju Būtiņģes naftas produktu pārsūknēšanas stacijā. Un par Lietuvas un Latvijas jūras līgumu.

V.Vīķe–Freiberga: — Mēs kontaktējāmies ar Lietuvas valdību jautājumā par Butiņģes avāriju, īpaši pieprasot un lūdzot sīkāku informāciju par notikušo. Šodien pat pēcpusdienā tiekas Latvijas un Lietuvas vides aizsardzības ministri. Viņi pievērsīsies jau šim specifiskajam jautājumam, gan arī vairākiem citiem jautājumiem, kas skar mūsu sadarbību. Kas attiecas uz jūras līgumu starp Latviju un Lietuvu, tad tas patlaban Latvijas Saeimā vēl nav apstiprināts trešajā lasījumā. Latvijas un Lietuvas premjerministri ir vienojušies izveidot darba grupu jautājumos, kas saistīti ar šī nolīguma ratifikāciju. Tās ir Latvijas zvejsaimnieku pretenzijas par grūtībām, kas radīsies, ja viņi vairs nevarēs zvejot savās ierastajās teritorijās. Tiek runāts par nolīgumu tieši nozvejas jautājumos. Pie tā jau strādā darba grupa.

No Prezidenta pils Latvijas Valsts prezidente kopā ar Lietuvas prezidentu devās uz Antakalna kapsētu, lai godinātu 1991. gada janvāra upuru un Medininku robežpunktā kritušo muitnieku piemiņu. Latvijas Valsts prezidente nolika vainagu kritušo varoņu piemiņai. Abu valstu prezidenti godināja lietuviešu brīvības cīnītājus ar klusuma brīdi.

Dienas vidū Latvijas Valsts prezidente piedalījās Seima priekšsēdētāja Artūra Paulauska sniegtajās pusdienās viesnīcā "Stiklai".

Valsts vizītes ietvaros Lietuvā notika saruna ar Seima priekšsēdētāju Artūru Paulausku. Sarunas laikā pārrunāti abu valstu parlamentāriešu kontakti. Abas puses bija vienisprātis, ka jāturpina meklēt iespējas, kā padarīt ciešākus partiju starpparlamentāros kontaktus. V.Vīķe–Freiberga un A.Paulausks pārrunaja likumdošanas procesu, kas saistīts ar abu valstu iekļaušanos Eiropas Savienībā. A.Paulausks informēja par Lietuvas parlamenta specifiku un kārtību, kādā deputāti pieņem likumdošanu dažādās eirointegrācijas procesa jomās. Viņš informēja Latvijas prezidenti, ka partijas ir panākušas savstarpēju vienošanos, ka visas atbalsta Lietuvas integrāciju Eiropas Savienībā un ir gatavas strādāt pie attiecīgās likumdošanas ieviešanas.

Abas puses apspriedās par privatizācijas gaitu Lietuvā un Latvijā. A.Paulausks informēja Latvijas prezidenti par tiem uzņēmumiem, kam šogad paredzēts privatizācijas process Lietuvā. Seima priekšsēdētājs interesējās par Latvijas pieredzi šajā privatizācijas procesā.

V.Vīķe–Freiberga un A.Paulausks runāja arī par abu valstu lauksaimniecības nākotni un iespējām to attīstīt kopējā kontekstā.

Pēc tam V.Vīķe–Freiberga devās uz Viļņas universitāti, kur viņu sagaidīja rektors Benedikts Juodka.

Viļņas universitātes rektors Benedikts Juodka, iepazīstinot auditoriju ar Latvijas prezidentes personību, uzsvēra V.Vīķes–Freibergas lielo ieguldījumu zinātnē, ko novērtējusi arī Latvijas Zinātņu akadēmija, nominējot prezidenti par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli. Rektors arī norādīja uz veiksmīgo sadarbību starp Latvijas un Viļņas universitātēm, kā arī abu valstu zinātņu akadēmijām gan pētniecībā, gan arī apmaiņā starp studentiem.

Lielu interesi vakar izraisīja Latvijas Valsts prezidentes lekcija Viļņas universitātes studentiem un mācību spēkiem. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra Viļņas universitātes augsto prestižu un Baltu filoloģijas katedras lielo nozīmi senāko indoeiropiešu valodu studijās. Valsts prezidente pakavējās arī pie abu valstu sadarbības augstākās izglītības jomā, minot lietuviešu studentus Rīgas Ekonomikas augstskolā un Rīgas Juridiskās augstskolas neseno inaugurāciju. "Vienotas Baltijas izglītības telpas ideja kļūst par realitāti, un tā noteikti sekmēs mūsu integrāciju Eiropas lielākajā izglītības un ekonomiskajā telpā", teica Latvijas Valsts prezidente.

Lietuvas Nacionālajā bibliotēkā notika Latvijas un Lietuvas nacionālo bibliotēku kopīgi sagatavotā kompaktdiska "Latvija — Lietuva. 1920.–1940. gads. Politika, ekonomika, kultūra" prezentācija. Bibliotēkā iekārtota arī fotomākslinieka Leona Baloža sagatavotā izstāde par Rīgas jūgendstila arhitektūru. Augsto viešņu bibliotēkā sagaidīja tās direktors Vlads Bulovs.

Uzrunājot klātesošos, Latvijas Valsts prezidente pauda prieku par to, ka viņa atkal var viesoties šajā bibliotēkā, jo pirmo reizi, viesojoties darba vizītē Lietuvā 1999. gada rudenī, viņa atklāja izstādi ar tādu pašu nosaukumu "Latvija — Lietuva starpkaru periodā". Tagad ir iespējams redzēt šīs darba vizītes rezultātus, proti, izstāde ir vainagojusies kā kompaktdiska projekts. Viņa uzsvēra, ka modernā bibliotēka arvien vairāk iekļaujas modernajā komunikācijā. "Tas ir lielisks paraugs, cik auglīga un interesanta var būt mūsu valstu sadarbība,"— sacīja prezidente. Viņa pateicās Latvijas un Lietuvas vēstniekiem, kas piedalījušies šī projekta īstenošanā, un izteica cerību, ka kultūras un informācijas apmaiņas projekti starp Latviju un Lietuvu kļūs arvien intensīvāki un mūsdienīgāki. Prezidente sacīja, ka, pateicoties šim projektam, tagad arī skolas un bibliotēkas Latvijā, Lietuvā un citur varēs iepazīties ar informāciju par abu valstu attiecībām dažādās jomās 20. gadsimta starpkaru periodā, tādējādi veicinot abu valstu iedzīvotāju lielāku izpratni gan par vēsturi, gan par to, kas šodien vieno Latviju un Lietuvu.

Pievakarē Latvijas Valsts prezidente sniedza interviju Lietuvas Nacionālajai televīzijai. Imantam Freiberga kungam vakar bija sagatavota atsevišķa programma. Kopā ar Almu Adamkienes kundzi viņš apmeklēja izstādi "Kristietība Lietuvas mākslā" un tikās ar Informācijas tehnoloģiju asociācijas valdes locekļiem telekomunikāciju uzņēmumā "Infobalt Lietuva".

Valsts vizītes pirmā diena beidzās ar Lietuvas prezidenta Valda Adamkus un Almas Adamkienes kundzes rīkotām valsts vakariņām Prezidenta pilī par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam.

Vakar, 14. martā, Viļņā Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs un Lietuvas vides ministrs Henriks Žukausks, tiekoties ar latviešu un lietuviešu žurnālistiem, apliecināja dziļu ieinteresētību kopīgo pūļu koordinēšanā dabas aizsardzībai. Ministri bija vienisprātis, ka nesenā Būtiņģes avārija aktualizējusi šādas ciešas sadarbības nepieciešamību. Lietuvas vides ministra atzina, ka Būtiņģes avārija parādījusi līdzšinējās koordinācijas nepietiekamību. Īpaši to parādījusi spriedze, ko pirmajās dienās pēc avārijas izraisīja novērošanas lidmašīnu pārlidojumi no vienas un otras puses. Lai situāciju uzlabotu, jau sākts darbs pie kopīga protokola par informācijas apmaiņu ekstremālās situācijās.

Maijā tiksies Latvijas un Lietuvas delegācijas, lai jaunā līmenī apspriestu abu valstu sadarbību vides aizsardzībā. Protokols tiks paplašināts, paredzot darba grupas izveidošanu, tajā būs iesaistīti divi eksperti no katras valsts. Abi ministri īpaši pārrunājuši videi nodarīto zaudējumu noteikšanas un kompensācijas kārtību.

V.Makarovs uzsvēra steidzamas informācijas nozīmīgumu ekstremālās situacijās. To nosaka arī īpaša ES direktīva. Pēc V.Makarova domām, Lietuvas valdība no Būtiņģes avārijas izdarījusi būtiskus secinājumus. Piemēram, Lietuvas Vides ministrija uzskata, ka tieši uz paša naftas pārsūknēšanas pludiņa nepieciešams iekārtot meteoroloģisko staciju. Līdz šim naftas eksportētāji vadījās pēc krastā izvietoto meteoroloģisko staciju datiem, taču atklātā jūrā laika apstākļi ir pavisam citādi. Lietuvas vides ministrija arī atzinusi nepieciešamību pārskatīt pieļauto vēja un viļņu stiprumu naftas produktu pārsūknēšanai.

"Abām pusēm jārada mehānisms, kas nodrošinātu pietiekami ātru informācijas un kompensācijas saņemšanu," uzsvēra Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Viņš arī atzina, ka Lietuvas Vides ministrija pēc Būtiņģes avārijas bijusi daudz atklātāka un operatīvāka, nekā iepriekšējā (avārijas) gadījumā.

Valsts prezidenta preses dienests, Jānis Ūdris, "LV" speciālkorespondents, Valsts prezidentes vizītē Lietuvā

Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus:

Tosts svinīgajās vakariņās par godu Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizītei 2001. gada 14. martā

Cienījamā prezidentes kundze! Cienījamais Freiberga kungs! Kungi un dāmas!

Man ir ļoti patīkami apsveikt jūs un Latvijas delegāciju Viļņā. Mūs vieno kopīgas saknes un līdzīgi likteņi, mūsu tautas tiecas pēc tiem pašiem ideāliem, tāpēc ikviens jūsu apmeklējums priecē mūs un bagātina mūsu valstu sadarbību.

Nav daudz tādu valstu, ar kurām Lietuvu saistītu tik daudz saišu. Daļa no tām, pateicoties mūsdienu tehnoloģijai, ievietota kompaktdiskā, ar kuru pirmā iepazīšanās notika šodien nacionālajā Martīna Mažvīda bibliotēkā. Cita daļa — īpaši Lietuvas un Latvijas sadarbošanās sarežģītajos okupācijas un atdzimšanas laikos — ir dzīva mūsu atmiņā.

Tomēr tas viss veido tikai pašu galotni dziļajiem mūsu kopīgās kultūras slāņiem, kuru pētīšanai jūs, prezidentes kundze, esat veltījusi lielu daļu savas dzīves. Aicinu izmantot šo unikālo gadsimtu pūru Lietuvas un Latvijas — vienīgo baltu valstu — partnerattiecību nostiprināšanai.

Īpašu prieku man sagādā tas, ka pēdējo desmit gadu laikā Baltijas reģionā atdzima ne tikai mūsu valstis un valodas, bet arī kādreiz ar varu pārrautie ekonomiskie un sociālie sakari. Šī "baltiskā renesanse" rada cerības, ka paplašinātajā Eiropā mūsu reģions attīstīsies un zels ļoti strauji. Tam jāgatavojas jau šodien, jo īpaši attīstot kopīgus mums un eiropeiskajai integrācijai svarīgus projektus.

"Via Baltica", "Rail Baltica", kopīga tranzīta procedūra, elektroenerģijas kopīgais tirgus — šie ir tikai daži no jautājumu klāsta, kuri jārisina tuvākajā laikā. Tie ir īpaši svarīgi mūsu valstu sadarbībai 21. gadsimtā. Esmu pārliecināts, ka šajā jauno komunikāciju un plašo iespēju gadsimtā mūsu valstis vienos ne tikai kopīgi mērķi, bet arī neizsīkstoša preču, pakalpojumu un, svarīgākais, cilvēku, jo sevišķi jauniešu, plūsma.

Prezidentes kundze, gan jums, gan man nācās pieredzēt, ko nozīmē dzīvot nedrošā, likteņa varā atstātā politiskajā telpā. Tas nedrīkst atkārtoties. NATO un Eiropas Savienības paplašināšana nostiprinās Baltijas reģiona drošību un labklājību, tāpēc nešaubos, ka arī turpmāk mūsu valstis sniegs atbalstu viena otrai eiroatlantiskās integrācijas ceļā. Mūsu sadarbības vēsture ne vienu vien reizi ir pierādījusi: vienas valsts panākumi ir abu valstu panākumi.

Esmu pārliecināts, ka labi saprotam viens otru, jo mūsu valodas ir tik līdzīgas. Izmantojot iespēju, gribētu pamudināt Lietuvas un Latvijas valdību atbalstīt jau sagatavotās latviešu– lietuviešu vārdnīcas izdošanu un tādā veidā palīdzēt tiem, kuri vēl nesaprotas. Šim darbam varētu pievienoties arī Lietuvas un Latvijas prezidentu aizbildniecībā esošais sabiedriskais fonds, kuram, manuprāt, piederēs svarīga loma mūsu tautu saskares un dziļākas savstarpējās saprašanās veicināšanā.

Prezidentes kundze! Kungi un dāmas!

Paceļu šo glāzi par to, lai arī turpmāk siltas un draudzīgas lietuviešu un latviešu attiecības stiprinātu Lietuvas un Latvijas sadarbību. Uz jūsu, prezidentes kundze, un jūsu, Freiberga kungs, veselību, par veiksmīgām Lietuvas un Latvijas partnerattiecībām un mūsu pilsoņu labklājību!

Latvijas Republikas Valsts prezidente

Vaira Vīķe–Freiberga:

Tosts dinejā valsts vizītes laikā Lietuvas Republikā, Viļņā, 2001. gada 14. martā

Augsti godātais prezidenta kungs! Cienītā prezidenta kundze! Ekselences!

Dāmas un kungi!

Es gatavojos šai valsts vizītei kaimiņvalstī Lietuvā ar īpašu prieku un vēlos izteikt jums, prezidenta kungs un kundze, sirsnīgu pateicību par ielūgumu un patieso viesmīlību, ko es un mans dzīvesbiedrs esam izjutuši jau pirmajā vizītes dienā.

Pildot prezidentes pienākumus, mūsu ceļi vairākkārt ir krustojušies. Mēs esam tikušies dažādos starptautiskos forumos. Par tradicionālām ir kļuvušas trīs Baltijas valstu prezidentu tikšanās, līdz ar to mums ir bijušas iespējas regulāri pārrunāt mūsu abu valstu iekšējās dzīves un starptautiskās politikas attīstības jautājumus.

Tajā pašā laikā vizītei kaimiņvalstī vienmēr ir īpaša nozīme, tāpēc arī pēc prezidentes pienākumu uzņemšanās viens no maniem pašiem pirmajiem ārvalstu braucieniem bija uz Lietuvu.

Arī šai valsts vizītei es piešķiru īpašu nozīmi un esmu pārliecināta, ka šīs dienas, ko es pavadu Lietuvā, ne tikai bagātinās mani personīgi ar zināšanām un kaimiņvalsts izjūtu, bet dos vērtīgu ieguldījumu mūsu valstu patiesi draudzīgo attiecību stiprināšanā.

Vēsture ir sasaistījusi latviešu un lietuviešu tautas daudz ciešākām saitēm nekā ar citiem kaimiņiem, jo, vienīgi pieminot latviešus un lietuviešus, mēs varam runāt par zināmu radniecību. Ar to es domāju tās senās baltu ciltis, no kurām gadsimtu gaitā ir izveidojušās latviešu un lietuviešu tautas un mūsdienu Latvijas un Lietuvas valstis.

Līdz 13. gadsimtam mēs varam runāt par kopīgu baltu cilšu vēsturi. Baltu ciltis gan karoja savā starpā, gan sadzīvoja mierā un sadarbojās. Lai pieminam kaut vai tādu nozīmīgu faktu abu valstu vēsturē kā kopīgā uzvara Saules kaujā, kas pagājušajā gadā pirmo reizi tika svinēta kā Baltu vienības diena.

Latviešiem un lietuviešiem vēstures gaitās bija lemts iet līdzīgus un atšķirīgus ceļus, un vienmēr bija cilvēki abām tautām, kuri kalpoja ne tikai savai, bet arī brālīgajai baltu tautai, tā sargādami baltu vienotības ideālu. Jau 19. gadsimtā, pirmās atmodas laikā, latviešu inteliģence, lolodama sapņus par nacionālās kultūras atdzimšanu un skatīdamās savā nākotnē, neaizmirsa arī to, ka pagātnē latvieši un lietuvieši bija vienas cilmes tauta. Daudzu latviešu kultūras darbinieku apziņā kopš jaunlatviešu laikiem Lietuva kļuva par valsts un varonīgas tautas ideālu.

20. gadsimta sākumā Lietuva latviešu rakstniekiem kļuva par literārās iedvesmas avotu, par zemi, kuras valoda tik mīļi atgādina viņu mātes valodu. Nav nejaušība, ka Rainis jaunībā saviem vecākiem rakstīja vēstules arī lietuviski, bet mūsu lielā domātāja Zenta Mauriņa, atgriežoties no lielajiem Eiropas centriem uz Latviju, Kauņā jutās kā mājās.

Latviešu kultūra lietuviešu intelektuāļiem vienmēr bijusi iedvesmas avots. Nav nejaušība, ka vēl pagājušā gadsimta beigās lietuviešu politiķis un publicists Jons Šļūps uzrakstīja plaša apjoma apceri "Latviešu tauta kādreiz un šodien", bet Stokholmā nāca klajā arī viņa vēsturiski zīmīgs darbs — "Lietuviešu un latviešu republika un Ziemeļu tautu savienība". Latvija kļuva par "Alma mater" daudziem lietuviešu studentiem. Vēlākais Neatkarības akta parakstītājs un Lietuvas Republikas prezidents Antans Smetona 19. gadsimta beigās tika sodīts ar atskaitīšanu no Jelgavas ģimnāzijas par nacionālo ideju paušanu.

Mūsu valstu vēsture 20. gadsimtā ir uzskatāms piemērs tam, cik liela nozīme ir mazu valstu vienotībai un sadarbībai. Kopīga "otrā atmoda" ļāva trim mazajām republikām satricināt pašus totalitārās valsts pamatus un veicināt tās sabrukumu — strauju, negaidītu, taču likumsakarīgu. Šogad mēs pieminējām 1991. gada janvāra notikumu desmito gadadienu. Mūsu miermīlīgā brīvības cīņa nostiprināja baltiešu solidaritāti. Pēc asiņainiem notikumiem Viļņā, kad tika okupēts Lietuvas Nacionālais radio, lietuvieši varēja klausīties raidījumus lietuviešu valodā no Rīgas. 

Pārkāpjot 21. gadsimta slieksni, esam izvirzījuši sev augstus mērķus — nodrošināt savām tautām neatgriezenisku drošību un labklājību. Tas iespējams tikai brīvā un vienotā Eiropā, kas balstīta uz paplašinātu Eiropas Savienību un NATO. Integrējoties transatlantiskajās organizācijās, mūsu tautas izmanto nepieredzētu iespēju aktīvi piedalīties jaunās Eiropas veidošanā.

Mēs esam izvēlējušies vienu un to pašu ceļu, kas ir ejams, lai izpildītu šo uzdevumu. Mēs esam daudz un veiksmīgi sadarbojušies, virzoties uz priekšu šajā ceļā, — saskaņojuši kopīgas pozīcijas, dalījušies pieredzē, konsultējušies, kopīgi īstenojuši konkrētus projektus, un tas ir devis savu ieguldījumu katras mūsu valsts individuālajā attīstībā.

Raksturojot tendences Latvijas un Lietuvas attiecībās, es vēlos izcelt mūsu valstu ciešo ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību. Tiešu kontaktu veicināšana starp Latvijas un Lietuvas uzņēmējiem un investoriem ir prioritārs un atbalstāms sadarbības virziens. Reģionālā saimnieciskā sadarbība Baltijas telpā sekmē mūsu integrāciju Eiropas un globālajā apritē.

Vēl viena joma, kurā es saredzu lielu mūsu valstu sadarbības potenciālu un kuras nozīmīgums nākotnē tikai pieaugs, ir jautājums par mazo tautu identitāti globalizācijas laikmetā, par atšķirīguma un individualitātes saglabāšanu. Esmu patiesi saviļņota par iespēju šīs vizītes laikā apmeklēt Viļņas un Klaipēdas universitātes, kas ir starptautiski atzīti baltistikas studiju centri. Varam būt gandarīti, ka Latvijā un Lietuvā aktīvi darbojas latviešu un lietuviešu skolas, biedrības un draudzes.

Latvijai un Lietuvai ir daudz kopīga, ko pārdomāt un apsvērt, ne tikai domājot par savas tautas un zemes raksturu un seju, bet par plašāka reģiona — Baltijas — identitāti Eiropā. Es gribētu, lai augsto tehnoloģiju laikmetā mūsu identitāti raksturotu dinamisms, atvērtība uz ārpasauli, kā arī nākotnes vīzija par Baltijas reģionu kā globāli konkurētspējīgu pasaules ekonomikas daļu.

Prezidenta kungs, man ir patiess prieks par līdzšinējiem panākumiem, ko ir sasniegusi jūsu tauta un valsts ceļā uz mūsu kopīgo stratēģisko mērķu piepildījumu, un es novēlu tai saglabāt un pat kāpināt šo dinamiku.

Aš keliu šķ tostą jums, pone Prezidente, ir Lietuvos tautai ! Dieve, laimink Lietuvą! (Es uzsaucu šo tostu jums, prezidenta kungs, un Lietuvas tautai! Dievs, svētī Lietuvu!)