Pie Ministru prezidenta — Austrijas vēstnieks

Vakar, 29. janvārī, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta iepazīšanās vizītē viesojās Austrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Antons Kozusniks (Anton Kozusnik).

Sarunu gaitā pārspriesti jautājumi saistībā ar ES paplašināšanās procesu un Austrijas ES prezidentūras posma mērķiem. A.Kozusniks interesējās par Baltijas jūras valstu valdību vadītāju sanāksmes gaitu un diskusijām. Viņš atzinīgi izteicās par BJVP norisi un kvalitāti.

Notika domu apmaiņa par Latvijas un Austrijas divpusējām attiecībām. Pārrunāta plānotā G.Krasta tikšanās ar Austrijas kancleru Viktoru Klimu šīgada martā Londonā Eiropas konferences atklāšanas laikā.

Valdības preses departaments

Pie ekonomikas ministra — Japānas vēstnieks

Vakar, 29.janvārī, ekonomikas ministrs Atis Sausnītis tikās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Takeši Fudži (Takeshi Fuji).

Japānas vēstnieks speciāli ieradies no Stokholmas, lai ar ekonomikas ministru Ati Sausnīti konkretizētu un saskaņotu jautājumus, kas saistīti ar ministra vizīti Japānā.

Kā zināms, ekonomikas ministrs Atis Sausnītis nākamnedēļ dosies uz Japānu. Ekonomikas ministrs ir plānojis tikties ar Japānas parlamenta un valdības pārstāvjiem, kā arī ar pašvaldības un vairāku lielāko rūpniecības kompāniju vadītājiem.

Irēna Bērziņa,

EM preses sekretāre

Eiropas integrācijas padomē

Trešdien, 28.janvārī, notika Eiropas integrācijas padomes sēde.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Juris Kanels ziņoja par rezultātiem, kādi gūti konsultācijās ar Eiropas Komisiju par Latvijas priekšlikumiem dokumentā “Pievienošanās partnerība” (Accession Partnership). Pēc neoficiālas informācijas zināms, ka Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi Latvijas un vēl 2—3 valstu iesniegtos komentārus šim dokumentam. Paredzams, ka šis fakts tiks ņemts vērā tehniskās palīdzības finansiālajā plānošanā. EK apspriedīs visu kandidātvalstu individuālās pievienošanās partnerības programmas līdz 15.martam.

Eiropas integrācijas biroja direktora p.i. Edvards Kušners ziņoja par III Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā sagatavošanas gaitu. Pēc Ministru prezidenta Guntara Krasta ierosinājuma Eiropas integrācijas padome nolēma paātrināt Nacionālās programmas izstrādi un pabeigt to līdz 21.martam, lai varētu pagūt saskaņot šo dokumentu ar Eiropas Komisiju pirms sarunu uzsākšanas ar kandidātvalstīm par iestāšanos ES. Plašāka informācija par Nacionālo programmu pieejama Eiropas integrācijas birojā.

Eiropas integrācijas padome atbalstīja Latvijas koordinatora sadarbībai ar ES zinātnē un tehnoloģijā Elmāra Grēna priekšlikumu par Latvijas pievienošanos ES piektās struktūras programmai zinātnē un tehnoloģijā. E.Grēns pastāstīja, ka Latvija jau piecus gadus ar panākumiem piedalās ES kandidātvalstīm paredzētā zinātnes un tehnoloģijas programmā, kas tiek uzskatīta par savdabīgu pārbaudījumu. Tagad ES piedāvājusi Latvijai jau kā pilntiesīgai ES loceklei piedalīties nākamajā projektā. Šim mērķim Latvijai 1998.gadā jāiemaksā dalības nauda 1,8 miljoni latu (šo summu katrai valstij aprēķina procentuāli no iekšzemes kopprodukta), tomēr ES pieļauj iespēju asociētajām valstīm šajā programmā piedalīties ar atvieglotiem nosacījumiem, pat 30 procentu apmērā. G.Krasts atbalstīja šo priekšlikumu, norādot iespēju iegūt finansējumu šai programmai no PHARE budžeta līdzekļiem. Viņš uzsvēra, ka, ņemot vērā ievērojamos izdevumus, tas ir risks, tomēr ļoti stimulējošs risks Latvijas zinātnei, un būs ļoti rūpīgi jāpārrauga šīs programmas darbība, jo šādu iespēju Latvijai var vairs nepiedāvāt.

Vēl Eiropas integrācijas padome nolēma 4.februārī sasaukt pirmo vecāko amatpersonu sanāksmes sēdi, kas saistīta ar Eiropas līguma stāšanos spēkā. Nozaru ministrijām sadarbībā ar Eiropas integrācijas biroju uzdots veidot TAIEX likumdošanas harmonizācijas datu bāzi.

Gunta Avotiņa,

EIB preses sekretāre

Latvijas Aizsardzības ministrijā

Vakar, 29.janvārī, pēc Latvijas valdības ielūguma Rīgā ieradās ASV armijas 10.speciālo spēku grupa, vairāk pazīstama kā “zaļās beretes”, lai sniegtu militāro apmācību Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Apmācība, kas sākās šī gada 15.janvārī, turpināsies līdz februāra vidum Kadagas un Sužu militārajās bāzēs. Latvijas miera uzturēšanas bataljona, Baltijas miera uzturēšanas bataljona un Zemessardzes karavīriem tiek sniegta apmācība šaušanā, bruņoto spēku aizsardzībā miera uzturēšanas operāciju laikā, kājnieku mazo vienību taktikā, kā arī rotu un bataljonu štāba operāciju plānošanā. Apmācībā ir iekļauta šaušana ar M14 šautenēm, kuras Latvijas aizsardzības spēkiem dāvinājusi ASV valdība. Pasākums beigsies ar lauka mācībām nākamajā mēnesī. ASV militārpersonu viesošanās norit savstarpējas sadarbības un saprašanās garā.

ASV informācijas dienesta

informācija

Latvijas Zemkopības ministrijā

Nedēļas sākumā Zemkopības ministrijas delegācija tikās ar Baltijas pārstāvniecības vadītāju Kirgīzijas Republikā Arstanu Tazabekovu. Kā “LV” pastāstīja Tirgus politikas departamenta direktore Aiga Smiltāne, tā bija pirmā tikšanās ar Baltijas pārstāvniecības Kirgīzijā darbiniekiem un sarunas skāra iespējamo abu valstu ekonomisko sadarbību. A.Tazabekovs uzskata, ka Latvijas pārtika varētu ieņemt stabilu vietu Kirgīzijas tirgū un viņu valsts patērētājus īpaši varētu saistīt Latvijas šokolādes un zivju izstrādājumi, arī piena un gaļas produkcija, konservi.

Latvijas dārzeņu pārstrādes uzņēmumus varētu ieinteresēt Kirgīzijā ražotie dārzeņi, īpaši tie, kurus neaudzē Latvijā, kā arī žāvētie augļi. Tāpat varētu izveidoties sadarbība minerālūdens pildīšanā un tirdzniecībā. Vēl bija runa par iespējamām Latvijas investīcijām Kirgīzijas Republikas uzņēmumos, taču, kā teica A.Smiltāne, šīs bija pirmās sarunas par abu valstu ekonomisko sadarbību.

A.Smiltāne uzskata, ka nepieciešams veikt aptauju, lai noskaidrotu, kuri Latvijas uzņēmumi varētu izteikt vēlmi sadarboties ar Kirgīziju. Viesim no Baltijas pārstāvniecības Kirgīzijā jaunums bija tas, ka Latvijas uzņēmumi savus ekonomiskos sakarus veido patstāvīgi un nav tieši pakļauti Zemkopības ministrijai - pašlaik katrs uzņēmējs sver un rēķina, kādas saistības būs ražotnei izdevīgas.

Tuvākajā laikā gan šeit, Latvijā, gan tālajā Kirgīzijā tiks veikta aptauja, lai abpusēji atrastu ieinteresētus sadarbības partnerus.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības redaktore