informācija

Ar optimismu par pērnā gada budžetu

Finansu ministra Roberta Zīles preses konferencē

Pēc pirmajiem Valsts kasē izdarītajiem operatīvo datu apkopojumiem otrdien, 27. janvārī, finansu ministrs Roberts Zīle preses konferencē analizēja 1997. gada valsts budžeta izpildes rādītājus. Svarīgākais — valstij pirmoreiz izdevies gadu beigt ar budžeta līdzekļu pārpalikumu: valsts kopbudžeta ieņēmumi veido vienu miljardu un 539 miljonus latu, bet izdevumi — vienu miljardu un 481 miljonu latu. Ieņēmumi pārsnieguši izdevumus arī gandrīz visās valsts kopbudžeta sastāvdaļās: valsts pamatbudžetā — par 38,4 miljoniem latu, valsts speciālajā budžetā — par 19,3 miljoniem latu, pašvaldību speciālajā budžetā — par 2,4 miljoniem latu. Tikai pašvaldību pamatbudžetā konstatēts finansiālais deficīts — divi miljoni latu.

Analizējot valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļu, kas izpildīta 102 procentu apjomā no plānotā, R.Zīle galvenokārt pievērsās tās visvairāk pārpildītajām un kritiskākajām pozīcijām.

Viens no lielākajiem nodokļu ieņēmumu daļas rādītājiem — uzņēmuma ienākuma nodoklis — 1997. gadā iekasēts gandrīz par 30,2 procentiem vairāk, nekā budžeta likumā plānots, naudas izteiksmē tie ir vairāk nekā 18 miljoni latu. Šo pārpildi R.Zīle pamatoja ar valstī pieaugošo ekonomisko aktivitāti — pagājušajā gadā sasniegtais iekšzemes kopprodukta pieaugums būtiski pārsniedza budžeta likumā iestrādātās prognozes — gada pirmajos trijos ceturkšņos šis rādītājs bija 5,6 procenti plānotā piecu procentu maksimuma vietā.

Muitas nodokļa iekasēšanas prognoze pārpildīta par 34,6 procentiem jeb 5,7 miljoniem latu, kas, pēc ministra domām, skaidrojams ar muitas darba uzlabošanos un jaunā Muitas likuma darbību.

Arī nenodokļu ieņēmumu daļā vairākās pozīcijās notikusi pārpilde. Tā, piemēram, maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu iekasēti 135,52 procentu apjomā — visi uzņēmumi, kuru pamatkapitālu veido valsts līdzekļi, par to ir veikuši likumā noteiktās iemaksas. Izņēmums bijis vienīgi “Latvijas gāzes” gadījumā.

Valsts nodevas un maksājumi izpildīti 142,81 procenta apjomā, ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas — 269,5 procentu apjomā.

Turpretī tikai 98,84 procentu apjomā iekasēts akcīzes nodoklis. Nav izpildīta galvenokārt degvielas akcīzes nodokļa daļa. To R.Zīle skaidroja ar 1996. gada beigās degvielas tirgotāju ievestajām lielajām degvielas rezervēm, kas reāli tikušas tirgotas 1997. gada laikā. Alkohola akcīzes nodoklis ir iekasēts virs prognozētā līmeņa.

Pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas prognoze izpildīta par 98,81 procentu. Kā komentāru šai pozīcijai finansu ministrs atgādināja pagājušā gada jūnijā Saeimā pieņemtos grozījumus likumā “Par 1997. gada valsts budžetu”, kas, palielinot pievienotās vērtības nodokļa gada plānu, jau tobrīd saspringto situāciju padarīja vēl grūtāku. Arī kā svarīgāko pievienotās vērtības nodokļa neizpildes iemeslu R.Zīle minēja 1996. gada beigās un 1997. gada sākumā notikušās svārstības degvielas uzkrāšanā un tirgū, ko bija izraisījis akcīzes nodokļa likmes palielinājums, sākot ar 1997.gada 1.janvāri.

Tikai 78,17 procentu apjomā izpildīta arī pozīcija — budžeta iestāžu ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Tā iemesli, pēc R.Zīles domām, meklējami ministriju un citu budžeta iestāžu vēlmē palielināt sava budžeta izdevumu daļu, kas savukārt izraisa ieņēmumu daļas mākslīgu palielinājumu. R.Zīle uzsvēra arī nepieciešamību uzlabot šo iestāžu budžeta plānošanas darbu.

1997.gada valsts pamatbudžeta izdevumu daļa kopumā izpildīta 95,41 procenta apjomā.

Savukārt budžeta aizdevumi 1997. gadā par 36,6 miljoniem pārsnieguši valsts garantēto kredītu atmaksas — šis rādītājs, summējoties ar valsts pamatbudžeta pārpildi, ļāvis beigt gadu arī ar fiskālo pārpalikumu — 21,39 miljoniem latu.

1999. gada valsts budžeta apspriešana valdībā sāksies jau šā gada martā.

Dina Gailīte,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktore

“Latvijas Vēstneša” rīcībā ir Valsts kases Pārskatu departamenta operatīvie dati par budžeta izpildi 1997.gadā, kuru publikācija sākas šī laidiena 2.lpp.