Par Komerclikuma spēkā stāšanos

Vakar, 14. martā, Uzņēmumu reģistrā (UR) notika preses konference, kurā žurnālisti tika informēti par pašreizējo situāciju sakarā ar Komerclikuma (KL) spēkā stāšanos šā gada 1. aprīlī. Tajā piedalījās Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Māris Gulbis, viņa vietnieki Jānis Endziņš un Laima Saltuma. Kā zināms, pagājušā gada 1. aprīlī Saeima ar 85 deputātu balsīm (pret balsoja tikai viens, atturējušos nebija) pieņēma Komerclikumu, taču tā spēkā stāšanos atvirzīja un beidzot noteica šā gada 1. aprīli. Vairākkārt koriģēts un pilnveidots Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumprojekts, un nupat, kā preses konferencē teica J. Endziņš, Saeimas Juridiskajā komisijā šis projekts akceptēts trešajam lasījumam, un tuvākajās dienās, cerams, Saeima pieņems šo likumu. Sagatavoti un valdības atbalstu gaida arī Ministru kabineta noteikumi saistībā ar Komerclikuma ieviešanu. Jāpiebilst, ka 6. martā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par Komerclikuma spēkā stāšanās finansiālā nodrošinājuma — 402 504 latu piešķiršanu no Privatizācijas aģentūras iegūtajiem līdzekļiem objektu privatizācijas gaitā.

M.Gulbis pastāstīja žurnālistiem, ka visiem interesentiem būs iespējams internetā sekot līdzi, kā šī nauda tiks tērēta, ar Privatizācijas aģentūru saskaņots maksājumu grafiks.

Pēdējos mēnešos atsevišķu partiju pārstāvji, vairāki uzņēmēji, pat daži Saeimas deputāti izteikuši neapmierinātību ar Komerclikuma kvalitāti un pauduši domas, ka tā stāšanos spēkā atkal vajadzētu atlikt. M. Gulbis pauda zināmu neizpratni par tādu attieksmi, jo pirms gada valdījusi vienprātība balsojumā par šo likumu. Protams, likums nav ideāls, droši vien pēc kāda laika, kamēr būs šis pārejas posms, nāksies vienu otru labojumu izdarīt, līdzīgi kā bija ar Komercķīlu likumu, taču KL spēkā stāšanos atkal atlikt nebūtu mērķtiecīgi un gudri. Protams, galīgo vārdu teiks likumdevējs. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks juridiskajos jautājumos Jānis Endziņš savukārt raksturoja Komerclikuma ieviešanas galvenos pasākumus, iedalot piecos blokos: finanses, juridiskie jautājumi, cilvēku resursi, tehnika un sabiedrības informēšana. Par finansēm jau tika minēts. Juridisko jautājumu blokā ietilpst Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pieņemšana un Komerclikumam pakārtotie MK noteikumi — par pieteikumu veidlapām, par reģistrācijas valsts nodevām (projektā ierakstīti 15 lati), par informācijas valsts nodevām, kā arī tiek veidoti ekspertu saraksti.

Trešais bloks skar cilvēku resursus — tiek apmācīts vidējais un augstākais personāls, padziļināti izglītoti šai jomā valsts notāri, notiek personāla komplektēšana jaunajām darba vietām. Runājot par ceturto jautājumu loku, J. Endziņš minēja tehnikas nozīmīgumu. Šai ziņā tiek testēta un pilnveidota komercreģistra sistēma, pasūtīta jauna datortehnika, sākta jaunu darba vietu ierīkošana un pasūtītas jaunās reģistrācijas apliecības. Preses konferencē žurnālisti jau varēja aplūkot jauno apliecību paraugus. Pie pēdējā bloka pieder sabiedrības informēšana : tiek gatavoti informatīvie materiāli par Komerclikumu (publikācijas, semināri, konferences, informācija un statūtu paraugi internetā).

Kādi ir Komerclikuma pārejas posma pamatjautājumi? Reforma tieši neskars kooperatīvās savienības, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālos uzņēmumus, kuru galvenais darbības veids ir amatniecība, kā arī tos individuālos uzņēmumus, kuri nepārsniedz KL 75. pantā minētos kritērijus.

Kurus uzņēmumus reģistrēs pa vecam arī pēc 1. aprīļa? Jaunus (arī reorganizētos) pēc vecā likuma nereģistrē, izņemot: līdz KL spēkā stāšanās brīdim dibinātos — līdz šā gada 31. maijam, kooperatīvās sabiedrības un to savienības, zemnieku, zvejnieku saimniecības, BO SIA, BO AS, AS, SIA — līdz 2002. gada 1. oktobrim atsevišķos privatizācijas gadījumos. Toties līdz 2003. gada 31. decembrim tiem, kuri pēc formas atbilst KL (SIA, AS, līgumsabiedrībām), jāsakārto savi statūti un pārvaldes institūcijas atbilstoši Komerclikumam, jāpiesaka ierakstīšanai Komercreģistrā. Tiem, kuri pēc formas neatbilst KL (paju sabiedrības, valsts uzņēmumi, pašvaldību uzņēmumi u. c.), jāpārveidojas par Komerclikumā paredzētu formu un jāpiesaka ierakstīšanai Komercreģistrā. Preses konferencē žurnālisti tika informēti arī par to, ka šī gada otrajā pusē varētu tikt izstrādāts Aroddarbības likumprojekts.To apspriežot un pieņemot, būtu noregulēts arī to uzņēmējdarbības formu tiesiskais statuss, kuru ikdienā pēc Komerclikuma stāšanās spēkā nekas nemainīsies.

Nākotnē varētu tikt izveidots Arodnodarbināto reģistrs. Kā atzina UR speciālisti, Komerclikums palīdzēs sakārtot daudzas lietas, atvieglos kreditoru pūles, piedzenot parādus no nemaksātājiem un tiesu procedūras. Uzņēmumu reģistrs spētu saīsināt pārejas posmu, kas tagad paredzēts vairāk nekā divu gadu garumā. Žurnālisti saņēma atbildes uz daudziem jautājumiem sakarā ar Komerclikumu un KL spēkā stāšanās kārtības likumprojektu. Ir cerības, ka politiķiem pietiks izpratnes par šo valsts dzīvē nozīmīgo likumu darbības sākšanu.

Rita Belousova, "LV" tieslietu redaktore