• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar optimismu par pērnā gada budžetu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.01.1998., Nr. 26/27 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51180

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar optimismu par pērnā gada budžetu

Vēl šajā numurā

30.01.1998., Nr. 26/27

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

nozaru ziņas

Ar optimismu par pērnā gada budžetu

Papildus 1.lpp.

informācijai

Pārskats par valsts kopbudžeta izpildi

uz 1998.gada 1.janvāri

(tūkst.lati)

Valsts Valsts Pašvaldību Pašvaldību Kopā
Rādītāji pamatbudžets speciālais pamatbudžets speciālais kopbudžets
budžets budžets
Ieņēmumi 586 814 587 723 331 431 33 356 1 539 324
Izdevumi 548 401 568 409 333 505 30 962 1 481 277
Ieņēmumu pārsniegums
vai finansiālais deficīts 38 413 19 314 -2 074 2 394 58 047
Budžeta aizdevumi un
atmaksas 34 394 0 1 824 436 36 654 t.sk. iekšējie 10 992 1 824 436 13 252 ārējie 23 402 23 402 Ieņēmumu pārsniegums
vai fiskālais deficīts 4 019 19 314 -3 898 1 958 21 393 Finansēšana -4 019 -19 314 3 898 -1 958 -21 393 Iekšējā finansēšana -16 864 -24 191 3 118 -2 073 -40 010 No citām valsts pārvaldes
struktūrām 36 854 -36 180 12 421 - 22 13 073 t.sk. No citām tā paša līmeņa
valsts pārvaldes struktūrām 36 854 -36 180 48 - 17 705 No citiem valsts
pārvaldes līmeņiem 12 373 - 5 12 368 No Latvijas Bankas -27 404 11 989 0 0 -15 415 t.sk. Tīrais aizņēmumu apjoms 0 Depozītu apjoma izmaiņas -5 582 -5 582 Skaidras naudas līdzekļu
apjoma izmaiņas -21 822 11 989 -9 833 No komercbankām -32 328 0 -9 248 -2 013 -43 589 t.sk.Tīrais aizņēmumu apjoms -9 097 2 018 -2 141 -9 220 Depozītu apjoma izmaiņas -23 231 -23 231 Skaidras naudas līdzekļu
apjoma izmaiņas 0 0 -11 266 128 -11 138 Pārējā iekšējā finansēšana 6 014 - 55 - 38 5 921
Ārējā finansēšana 12 845 4 877 780 115 18 617 Pārējā ārējā finansēšana 12 845 4 877 780 115 18 617

1.pielikums

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi uz 1998.gada 1.janvāri

(tūkst.lati)

Rādītāji Gada plāns Izpilde no Izpilde % pret
gada sākuma gada plānu
Kopā ieņēmumi (I+II) 574 804 586 814 102.09%
I.Nodokļu ieņēmumi 453 906 474 768 104.60%
Uzņēmumu ienākuma nodoklis 60 400 78 635 130.19%
Pievienotās vērtības nodoklis 292 010 288 523 98.81%
Akcīzes nodoklis 83 956 82 980 98.84%
Nodokļi, nodevas un maksājumi par
tiesībām lietot atsevišķas preces 1 200 1 957 163.08%
t.sk. Valsts nodeva par licenču izsniegšanu
atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai 1 200 1 957 163.08%
Muitas nodoklis 16 340 21 995 134.61%
Pārējie nodokļi 678
II.Nenodokļu ieņēmumi 120 898 112 046 92.68%
Latvijas Bankas maksājumi 2 000 2 023 101.15%
Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu 5 417 7 341 135.52%
Procentu maksājumi par kredītiem 5 617 4 590 81.72%
Valsts nodevas un maksājumi 7 960 11 368 142.81%
Ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas 200 539 269.50%
Budžeta iestāžu ieņēmumi par sniegtajiem
maksas pakalpojumiem 67 903 53 083 78.17%
Sodi un sankcijas 5 800 5 135 88.53%
Pārējie nenodokļu ieņēmumi 1 104 3 741 338.86%
Valsts privatizācijas fonda iemaksas 21 527 21 400 99.41%
t.sk. iemaksas no Ekonomikas ministrijas
speciālā budžeta 21 527 21 400 99.41%
Citas iemaksas par nekustamo īpašumu 3 370 2 826 83.86%
t.sk. ieņēmumi no valsts nekustamā
īpašuma pārdošanas 2 000 1 415 70.75%
ieņēmumi no Skrundas RLS nomas
maksas 50% apmērā 1 370 1 411 102.99%

Valsts kases pārvaldnieks A.Veiss

Pārskatu departamenta direktore L.Akermane

2.pielikums

Valsts pamatbudžeta izdevumi pa ministrijām

un pasākumiem uz 1998.gada 1.janvāri

(tūkst.lati)

Rādītāji Gada plāns Izpilde no Izpilde % pret
gada sākuma gada plānu
Kopā izdevumi 574 764 548 401 95.41%
Valsts prezidenta kanceleja 906 906 100.00%
Saeima 5 459 5 283 96.78%
Ministru Kabinets 2 907 2 907 100.00%
Aizsardzības ministrija 22 098 21 906 99.13%
Ārlietu ministrija 10 290 8 580 83.38%
Ekonomikas ministrija 3 389 3 339 98.52%
Finansu ministrija 75 647 67 079 88.67%
Iekšlietu ministrija 75 683 73 740 97.43%
Izglītības un zinātnes ministrija 46 861 44 885 95.78%
Zemkopības ministrija 35 673 34 563 96.89%
Satiksmes ministrija 5 965 5 941 99.60%
Labklājības ministrija 150 886 146 025 96.78%
Tieslietu ministrija 11 472 9 952 86.75%
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija 7 499 7 361 98.16%
Kultūras ministrija 12 808 12 663 98.87%
Valsts zemes dienests 4 236 4 236 100.00%
Valsts kontrole 1 146 1 004 87.61%
Augstākā tiesa 906 906 100.00%
Satversmes tiesa 203 203 100.00%
Prokuratūra 5 072 5 072 100.00%
Centrālā vēlēšanu komisija 182 182 100.00%
Centrālā zemes komisija 58 55 94.83%
Satversmes aizsardzības birojs 670 669 99.85%
Eiropas integrācijas birojs 323 313 96.90%
Radio un televīzija 6 161 6 160 99.98%
Mērķdotācijas pašvaldībām un valsts institūcijām 20 977 20 977 100.00%
Dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 52 870 52 870 100.00%
Dotācija iedzīvotāju ienākuma nodokļa
ieņēmumu prognozes neizpildes kompensācijai 12 500 8 707 69.66%
Dotācijas likuma "Par pašvaldību finansu
izlīdzināšanu 1997.gadā" izpildes
nodrošināšanai 1 917 1 917 100.00%

Valsts kases pārvaldnieks A.Veiss

Pārskatu departamenta direktore L.Akermane

3.pielikums

Valsts budžeta aizdevumi un atmaksas

uz 1998.gada 1.janvāri

(tūkst.lati)

Rādītāji Gada plāns Izpilde no Izpilde % pret
gada sākuma gada plānu
Pavisam budžeta aizdevumi un atmaksas -42 043 -34 394 81.81%
Aizdevumi -74 726 -67 470 90.29%
Atmaksas 32 683 33 076 101.20%
Valsts budžeta iekšējie aizdevumi
un atmaksas -21 933 -10 992 50.12%
Iekšējie aizdevumi -29 616 -33 539 113.25%
Aizdevumu atmaksas 7 683 22 547 293.47%
Valsts budžeta ārējie aizdevumi un atmaksas -20 110 -23 402 116.37%
Ārējie aizdevumi -45 110 -33 931 75.22%
Aizdevumu atmaksas 25 000 10 529 42.12%
Finansu ministrija -30 695 -29 479 96.04%
Valsts budžeta iekšējie aizdevumi un atmaksas -20 715 -10 926 52.74%
aizdevumi -23 315 -32 165 137.96%
atmaksas 2 600 21 239 816.88%
Valsts budžeta ārējie aizdevumi un atmaksas -9 980 -18 553 185.90%
aizdevumi -34 350 -28 464 82.86%
atmaksas 24 370 9 911 40.67%
Izglītības un zinātnes ministrija -1 187 301 -25.36%
Valsts budžeta iekšējie aizdevumi un atmaksas -1 777 - 289 16.26%
aizdevumi -1 777 - 289 16.26%
atmaksas 0 0 0.00%
Valsts budžeta ārējie aizdevumi un atmaksas 590 590 100.00%
aizdevumi 0 0 0.00%
atmaksas 590 590 100.00%
Zemkopības ministrija 599 251 41.90%
Valsts budžeta iekšējie aizdevumi un atmaksas 559 223 39.89%
aizdevumi -4 524 -1 085 23.98%
atmaksas 5 083 1 308 25.73%
Valsts budžeta ārējie aizdevumi un atmaksas 40 28 70.00%
aizdevumi 0 0 0.00%
atmaksas 40 28 70.00%
Satiksmes ministrija -10 760 -5 467 50.81%
Valsts budžeta iekšējie aizdevumi un atmaksas 0 0 0.00%
aizdevumi 0 0 0.00%
atmaksas 0 0 0.00%
Valsts budžeta ārējie aizdevumi un atmaksas -10 760 -5 467 0.00%
aizdevumi -10 760 -5 467 50.81%
atmaksas 0 0 0.00%

Valsts kases pārvaldnieks A.Veiss

Pārskatu departamenta direktore L.Akermane

4.pielikums

Valsts pamatbudžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas

uz 1998.gada 1.janvāri

(tūkst.lati)

Rādītāji Gada plāns Izpilde no Izpilde % pret
gada sākuma gada plānu
Kopā izdevumi (I+II+III+IV) 574 764 548 401 95.41%
I. Kārtējie izdevumi 280 272 274 053 97.78%
Atalgojumi 122 436 118 250 96.58%
Darba devēja sociālā nodokļa iemaksas 36 863
Preču un pakalpojumu apmaksa 118 940
II.Kredītu procenti, subsīdijas, dotācijas 255 438 239 513 93.77%
Maksājumi par aizdevumiem un kredītiem 30 624
no tiem: procentu nomaksa par iekšējiem kredītiem 19 395
procentu nomaksa par ārzemju kredītiem 11 229
Subsīdijas un dotācijas 208 889
no tiem: subsīdijas 11 850
dotācijas iestādēm un organizācijām 53 753
t.sk. iemaksas starptautiskajās
organizācijās 2 405 2 391 99.42%
dotācijas iedzīvotājiem 62 296
dotācijas budžetiem 80 990
III. Kapitālie izdevumi 32 724 31 268 95.55%
t.sk. investīcijas 20 980 20 350 97.00%
IV. Nesadalītie izdevumi 6 330 3 567 56.35%

Valsts kases pārvaldnieks A.Veiss

Pārskatu departamenta direktore L.Akermane

Turpmāk - vēl

Kultūras ministrija

Par valsts pasūtījumu periodiskajiem kultūras izdevumiem

27. janvārī darbu beidza konkursa komisija, kas lēma par Kultūras ministrijas izsludināto konkursu par valsts pasūtījumu periodiskajiem kultūras izdevumiem. Komisijas locekļi: A.Ašerādens (komisijas priekšsēdētājs), M.Čaklais, I.Lešinska, A.Lunga, A.Tomašūns, J.Treile, V.Vecgrāvis, V.Virtmane, P.Zirnītis, L.Žurgina un M.Kūle.

Konkursam pieteikumus bija iesūtījuši 18 dažādi kultūras izdevumi. Pieteikumos prasītais finansējums kopumā bija Ls 223 717. Kopējais konkursa finansējums no KM budžeta - Ls 65 000.

Detalizēti iepazinušies ar iesniegtajiem pieteikumiem, atklāti balsojot, komisijas locekļi pieņēma lēmumu piešķirt valsts pasūtījumu šādiem periodiskajiem kultūras izdevumiem:

1. laikrakstam "Literatūra. Māksla. Mēs." Ls 9 000
2. literatūras mēnešrakstam "Karogs" Ls 14 000
3. kultūržurnālam "Grāmatu Apskats" Ls 5 800
4. studentu literārajam žurnālam "Vārti" Ls 300
5. vizuālo mākslu žurnālam "Studija" Ls 9 000
6. žurnālam "Māksla Plus" Ls 14 000
7. žurnālam "Kentaurs XXI" Ls 3 500
8. žurnālam "Teātra Vēstnesis" Ls 4 800
9. žurnālam "Daugava" Ls 4 600
Kopā Ls 65 000

Komisija nolēma, ka literatūras mēnešrakstam "Karogs" valsts pasūtījums tiek piešķirts ar atrunu: KM slēgs līgumu par valsts pasūtījuma izpildi un līdz ar to ieskaitīs piešķirto finansējumu (Ls 14 000) šī izdevuma kontā tad, ja līdz 1998. gada 1.aprīlim SIA "Karogs 3" būs nokārtojusi savas parādu saistības ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Kultūras ministrijas preses sekretāre I.Zvaigzne

Par IV jaunrades deju konkursu

Ceturto gadu Valmierā notika jaunrades deju konkurss. Tajā piedalījās 18 horeogrāfi ar 33 dejām. Tās izpildīja 21 deju kolektīvs. Konkurss parādīja, ka deju kolektīvi un horeogrāfi nopietni gatavojas XII Deju svētkiem, strādājot pie obligātā repertuāra, tāpēc konkursā šoreiz mazāk radošās veiksmes. Par interesantu horeogrāfi veidojas folkloras grupas "Auri" vadītāja Sniedze Grīnberga, kura otru reizi sasniegusi atzīstamu rezultātu. Horeogrāfs Jānis Purviņš konkursā piedalās jau ceturto reizi. Līdz šim labākais sasniegums bija trešā vieta, šoreiz pārliecinoša uzvara.

Žūrijas komisijas lēmums:

I grupā (rotaļu, rotaļdeju, tautas deju apdares)

1. un 2. vietu nepiešķīra

3. vieta "Bukmuižas kadriļa" - Artas Sakārnes horeogrāfiskā apdare (deju kopa "Zalktis")

II grupā (dejas, kas veidotas, izmantojot folkloras horeogrāfisko un muzikālo materiālu)

1. vieta "Katrs mīl baltu maizes riku" - Jāņa Purviņa horeogrāfija (deju ansamblis "Līgo")

2. vieta "Kur tekat(i) jūs, puisīši?" - Sniedzes Grīnbergas horeogrāfija

(Jaunpiebalgas jauniešu deju kolektīvs "Piebaldzēni")

3. vietas "Ilzenes dancis" - Jāņa Purviņa horeogrāfija

(divas) (deju ansamblis "Līksme" no Daugavpils)

"Uiša" - Jāņa Purviņa horeogrāfija (deju ansamblis "Lielupe" no Jelgavas)

E. Melngaiļa Tautas mākslas centra referente Maruta Alpa

Par mērķprogrammu "Kamermūzika"

Sakarā ar Latvijas Filharmonijas reorganizāciju Kultūras ministrija pagājušā gada beigās izveidoja mērķprogrammu "Kamermūzika". Tā ir KM pasūtījuma daļa jaunizveidotajai "Latvijas koncertdirekcijai" ar noteiktu programmas finansējumu. To veido Kultūras ministrijas piešķirtie līdzekļi, kā arī ziedojumi un sponsorējumi. Pagaidām programmas gada finansējums kopumā ir 40 000 latu.

Programma aptver kamerorķestrus un kameransambļus. Tā sekmēs jaunu skaņdarbu rašanos un veicinās atskaņotājmākslinieku profesionālo un māksliniecisko izaugsmi.

Konkursa kārtībā uz finansējuma piešķīrumu radošajai darbībai var pretendēt Latvijas Filharmonijas reorganizācijas gaitā likvidētās struktūrvienības - kamerorķestris un klavieru trio.

Līdz šā gada 20. februārim profesionālie kamermūziķi un kameransambļi, individuālie atskaņotājmākslinieki un koncertdzīves organizētāji no visas Latvijas jau otro reizi var iesniegt projektu pieteikumus mērķprogrammai "Kamermūzika". KM izveidojusi ekspertu komisiju - Kamermūzikas padomi, kas divas reizes gadā izvērtē tai iesniegtos projektus un lemj par līdzekļu piešķiršanu. Padomē darbojas tādas mūzikas dzīves autoritātes kā komponisti Pēteris Plakidis, Pēteris Vasks un Arturs Maskats un jaunizveidotās Latvijas koncertdirekcijas direktors Gints Kārkliņš.

"Kamermūzikas" pirmais izsludinātais konkurss ilga līdz 1997. gada 20. decembrim. Tika iesniegti 18 projekti, Kamermūzikas padome atbalstīja 10 projektus par kopējo summu Ls 8808. Līdz ar to mērķprogramma "Kamermūzika" jau uzsākusi savu skanējumu Latvijā - pirmais koncerts notika jau 13. janvārī Vāgnera zālē, kur uzstājās Rīgas stīgu kvartets. Programmā bija Pētera Vaska 3. stīgu kvartets un Franka Stīgu kvartets. Koncerta programma tika atkārtota arī 14. janvārī Cēsu izstāžu namā un 15. janvārī Limbažu mūzikas skolā.

Janvāra beigās Vidzemes kamerorķestris Andra Veismaņa vadībā koncertēs Cēsīs un Valmierā. Tiks atskaņoti R.Šūmaņa, R. Štrausa, J.Brāmsa, F.Šūberta, J. Ivanova, P.Plakida un A.Maskata skaņdarbi. Februāra beigās Vidzemes kamerorķestris sniegs klasiskās un romantiskās mūzikas koncertus Cēsīs un Ērgļos. Programmā būs J.Haidns, V.A.Mocarts, F.Mendelsons - Bartoldi. Koncertos piedalīsies arī Cēsu pils koris (diriģente M.Austruma) un solisti.

5. martā Cēsīs un 6. martā Rīgā, Vāgnera zālē, paredzēti arī J.Bulava kameransambļa koncerti. Šī kameransambļa sniegumu martā varēs vērtēt arī Valkas, Dobeles un Auces kamermūzikas pazinēji.

Klavieru duets A.un N.Vīksnes sagatavojuši programmu bērnu mūzikas skolām "Mūzika klavieru duetam". Koncerta I daļā paredzēts atskaņot klavieru dueta žanra paraugus ar atskaņotājmākslinieku komentāriem, bet II daļā - tikšanās ar latviešu komponistiem, kuri raksta mūziku klavieru ansamblim. Gulbenē, Madonā un Pļaviņās ar mūzikas skolu audzēkņiem tiksies Selga Mence un Romualds Kalsons.

Marta beigās Latvijas Filharmonijas kamerorķestris kopā ar diriģentu un flautistu Karlo Janu (Luksemburga) sniegs koncertu Vāgnera zālē. Koncerta programmu, kurā skanēs J.S.Baha, V.A.Mocarta un B.Britena skaņdarbi, paredzēts atskaņot arī Luksemburgā festivālā "Printemps Musical'98".

Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē savukārt tiek plānots latviešu jaunākās vokālās kamermūzikas koncerts. Programmā būs P.Dambja, I. Mežaraupa, I.Zemzara, I.Breģes un A.Vecumnieka skaņdarbi.

No janvāra līdz pat aprīlim Vāgnera zālē notiks abonementu koncerti bērniem, kuros par kamermūziku stāstīs lektore Ilze Salmiņa.

Kultūras ministrijas preses sekretāre I. Zvaigzne

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!