nozaru ziņas
Par 1997. gadā Valsts cilvēktiesību birojā saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem
Sūdzību un iesniegumu | Kopskaits | Atrisināta | Izbeigta ar | Atteikta | Izskatīšanā | |
priekšmets, tēma | rakstiskās | mutiskās | ieteikumu | uz 30.12.97. | ||
Pilsonības un migrācijas | ||||||
lietu pārvalde | 96 | 386 | 16 | 39 | 12 | 53 |
Ieslodzījuma vietas | 36 | 28 | 6 | 24 | 22 | 7 |
Bijušie ieslodzītie | 15 | 38 | 3 | 8 | 2 | 7 |
Policija | 30 | 61 | 4 | 10 | 7 | 11 |
Tiesas | 43 | 141 | 3 | 8 | 12 | 12 |
Prokuratūra | 12 | 19 | - | 2 | 10 | 2 |
Patvēruma meklētāji | 1 | 6 | - | - | - | 1 |
Darba attiecības, bezdarbs | 27 | 228 | 13 | 24 | 14 | 3 |
Īpašumtiesības, zemes strīdi | 39 | 88 | 3 | 10 | 13 | 12 |
Dzīvokļu jautājumi, | ||||||
t.sk. īre, pieraksts | 128 | 755 | 29 | 41 | 44 | 37 |
Pensiju piešķiršana | ||||||
un aprēķināšana | 24 | 90 | 1 | 11 | 8 | 4 |
Politiski represētā statuss | 15 | 48 | - | 4 | 4 | 4 |
Pabalstu piešķiršana | 19 | 109 | 6 | 16 | 10 | 6 |
Medicīnas darbinieki, | ||||||
noteiktās diagnozes | 16 | 63 | - | 3 | 8 | 7 |
Apkrāpto noguldītāju jautājumi | 18 | 38 | - | 6 | 9 | 6 |
Juridiska palīdzība | 7 | 195 | 2 | 3 | - | 2 |
Materiāla palīdzība | 5 | 59 | - | - | 4 | 1 |
Dažādi | 80 | 243 | 14 | 30 | 33 | 11 |
Kopā | 616 | 2545 | 100 | 219 | 212 | 186 |
............................................................................
Piezīme: sūdzību un iesniegumu skaits sadaļās "Atrisināta", "Izbeigta ar ieteikumu", "Atteikta" un "Izskatīšanā" attiecināms tikai uz rakstiski saņemtajām sūdzībām. Mutiskās sūdzības un lūgumi pēc palīdzības (personiski vai telefoniski) tiek atrisināti uz vietas vai arī sarunu rezultātā tiek iesniegta rakstiska sūdzība.
Par sūdzību izskatīšanu - divi piemēri:
23. oktobrī birojs saņēma B. iesniegumu par to, ka viņš bijis spiests aiziet no darba policijā savas seksuālās orientācijas dēļ
Bauskas rajona laikraksts septembrī publicēja interviju ar B., kurā viņš atzina, ka ir homoseksuāls un Bauskas policijā ir vairāki homoseksuāli cilvēki. Pēc šīs publikācijas Bauskas policijā tika sasaukta atestācijas komisija, kura nolēma šo faktu paziņot Iekšlietu ministrijas Personālsastāva inspekcijai, un B. vietā tika uzaicināts strādāt jauns darbinieks.
Pārrunās ar Bauskas policijas vadību sūdzības iesniedzējam pārmesta Valsts policijas goda aizskaršana, izteiktas draudīgas piezīmes un izdarīts spiediens, lai tiktu nosaukti pārējo homoseksuālo policijas darbinieku vārdi. To pierāda sarunas laikā B. veiktais audioieraksts. Pēc ziņojuma Iekšlietu ministrijai B. saņēma atteikumu strādāt Rīgas pilsētas Kārtības policijā, lai gan līdz tam visās nepieciešamajās instancēs tas tika apstiprināts. Rezultātā B. bija spiests rakstīt atlūgumu, lai gan nevēlējās atstāt darbu policijā.
Griežoties birojā, B. neprasīja panākt atjaunošanu darbā, taču vēlējās saņemt publisku atvainošanos no policijas puses par savas cieņas aizskaršanu.
VCB savu attieksmi un rekomendācijas šajā lietā izteica Bauskas policijas nodaļas vadībai. Tā neatzina, ka ir noticis cilvēktiesību pārkāpums un neuzskatīja, ka pret B. izrādīta neiecietīga un noraidoša attieksme vai noticis goda un cieņas aizskārums. VCB ir sazinājies ar Iekšlietu ministriju, informējot par iespējamajiem pārkāpumiem un diskriminējošu attieksmi un lūdzot sniegt oficiālu viedokli par kadru politiku.
VCB uzskata, ka jebkuras personas diskriminācija tās seksuālās orientācijas dēļ ir Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipu un likumu pārkāpums. Visi Latvijas iedzīvotāji ir vienlīdzīgi savos pienākumos, tiesībās un to īstenošanā. Tikai valsts un tikai likumos noteiktajos gadījumos vai tad, ja cilvēks ar savu darbību traucē citu personu tiesību un brīvību atzīšanu un cienīšanu, var ierobežot šī cilvēka tiesības. Vispārējais nediskriminācijas princips, ko Latvija atzīst par saistošu, nepieļauj diskrimināciju pēc rases, dzimuma, vecuma, valodas, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem. Viens no šiem apstākļiem, pēc Eiropas juristu saistošajiem norādījumiem, ir seksuālā orientācija. To nostiprina arī Eiropas parlamenta rekomendācijas par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu seksuālās orientācijas.
VCB ir pārliecināts, ka Latvijas valsts un sabiedrība kopīgi ir spējīgas ievērot un nodrošināt visu cilvēku vienlīdzības principu - neatkarīgi no tautības, reliģijas, valodas, rases, dzimuma, pārliecības, seksuālās orientācijas un citām pazīmēm.
24. oktobrī birojā ar iesniegumu griezās
"Jehovas liecinieku" atbalsta centra pilnvarotais valdes loceklis
Iesniegumā norādīts, ka 1997. gada 22. septembrī Uzņēmumu reģistrā tika iesniegti "Jehovas liecinieku" atbalsta centra reģistrācijas dokumenti, klāt pievienots Uzņēmumu reģistra 16. oktobra lēmums par reģistrācijas atteikumu. Lēmumā norādīts, ka organizācijas mērķi ir pretrunā ar likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" un Reliģisko organizāciju likuma 2. pantu.
Iepazīstoties ar sabiedriskās organizācijas "Jehovas liecinieku atbalsta centrs" statūtiem, VCB konstatēja, ka statūtos ietvertie mērķi, uzdevumi un metodes pilnībā atbilst likuma "Par sabiedriskajām organizācijām" prasībām. Savukārt norāde par Reliģisko organizāciju likuma 2. pantu šajā gadījumā ir neatbilstoša, jo sabiedriskajai organizācijai ir citi mērķi. VCB uzskata, ka organizācija ir jāreģistrē, ja tās atteikumam reģistrēt nav juridiski pamatotu argumentu.
"Jehovas liecinieki" netika reģistrēta arī kā reliģiska organizācija, tādēļ daži no viņiem nolēma apvienoties sabiedriskā organizācijā, kuras uzdevums būtu cilvēktiesību pārkāpumu konstatēšana reliģiskās brīvības sfērā un šādu pārkāpumu iespējama novēršana. Otrs šīs organizācijas uzdevums - būt informācijas aģentūrai.
Valsts cilvēktiesību biroja
preses sekretāre K. Mālere