Gan Latvijas, gan ārzemju uzņēmēji — par aktīvu politiku Baltijas izaugsmē

Veidojot dialogu starp uzņēmējiem un politiķiem

Peters Vallenbergs žurnālistu ielenkumā

LTRK prezidents Viktors Kulbergs atklāja semināru “Baltijas valstu uzņēmēju viedoklis”

22. janvāra pēcpusdienā, dažas stundas pirms 2. Baltijas jūras valstu padomes valdību vadītāju sanāksmes sākuma, Mazajā ģildē seminārā “Baltijas jūras valstu uzņēmēju viedoklis” Latvijas uzņēmēji un žurnālisti tika iepazīstināti ar memorandu, kas 19. janvārī Stokholmā tika apstiprināts Baltijas ietekmīgāko uzņēmēju sanāksmē un kuru parakstījuši daudzu starptautiski pazīstamu koncernu ( “ABB Asea Brown Boveri”, “Statoil”, “Ericsson”, “Volvo”, “Lufthansa” u.c.) vadītāji. Memoranda mērķis ir veicināt reģiona ekonomisko attīstību, novērst šķēršļus starptautisko investīciju piesaistē un rosināt valdību un uzņēmēju sadarbību.

To, cik liela ir Latvijas uzņēmēju interese par šo dokumentu un cerība memoranda ietekmīgumam, apliecināja pārpildītā Mazās ģildes zāle. Baltijas jūras valstu uzņēmēju tikšanos atklāja šo uzņēmēju aktivitāšu idejas ierosinātājs pensionētais “Investor AB” valdes priekšsēdētājs, Zviedrijā pazīstamais uzņēmējs Dr. Peters Vallenbergs.

— Memoranda mērķis ir izdarīt spiedienu uz politiķiem, lai pierādītu, ka šis ir biznesam ļoti svarīgs reģions, un tikai veicot zināmas izmaiņas, iespējams desmit divdesmit gados investīciju apjomu palielināt 10 līdz 15 reižu. No vienas puses — mēs apbrīnojam straujās pārmaiņas un reformu gaitu Latvijā kopš neatkarības atgūšanas, bet no otras — esam vīlušies, ka reformu īstenošana prasa ļoti ilgu laiku.

Viņš uzsvēra, ka īpašas bažas rada tieši likumdošanas struktūra un izteicās tēlaini: likumdošanas dokumenti it kā tiek saausti vienā audumā, tas atrodas tapšanas stadijā, un daudzi diegi tajā ir nesaderīgi. Ārvalstu investori uztraucas un zaudē uzticību, atklājot šīs nesaderības; jurisprudences lietām jābūt sakārtotām, akcionāriem — aizsargātiem. P.Vallenbergs izteica priekšlikumu, ka Baltijas valstīs būtu nepieciešams izveidot nacionālās konsultatīvās padomes, aktīvi sadarbotos vietējie politiķi un uzņēmēji, veidojot iespējami labvēlīgu vidi biznesa straujākai attīstībai.

Vienas no lielākajiem cukura ražotājfirmām Eiropā “Danisco AS” prezidents Mogans Granborgs, atzīstot, ka nozaru investīcijas trijās Baltijas valstīs kopumā palielinājušās, par visbūtiskāko šobrīd atzina iespēju pieredzēušajiem Rietumu ekspertiem nodot savu pieredzi mūsu speciālistiem un politiķiem. Viņš arī uzsvēra, ka nepieciešams radīt vienādus apstākļus investīciju ieplūšanai visās trijās Baltijas valstīs, īstenot nepieciešamos priekšnoteikumus, lai šīs valstis integrētos Eiropas kopējā tirgū. Lai likvidētu barjeras ārvalstu investīciju ceļā, memorandā uzskaitīti 19 punkti, kurus vēlams izpildīt. Tie attiecas galvenokārt uz muitas darbības sakārtošanu, atklāta un slēpta protekcionisma izskaušanu, maksājumu sistēmas uzlabošanu, precīzas informācijas par kredītņēmējiem izveidošanu utt. Viņš prognozēja, ka vēl gaidāms ilgstošs darbs, kurā būs iesaistīti daudzi cilvēki un daudzas institūcijas, taču arī izmaiņas būs pozitīvas.

Dr. Inkeri Hirvensalo no Somijas ekonomikas pētniecības institūta (ETLA) iepazīstināja ar pētījumu par Baltijas valstu ekonomisko stāvokli un investīciju piesaistes iespējām, kas veikts pēc Stokholmas Tirdzniecības kameras pasūtījuma. Šajā vērienīgajā darbā piedalījušies daudzi pazīstami Zviedrijas ekonomisti un tajā analizēta un salīdzināta tiešo investīciju plūsma dažādos pasaules reģionos, analizējot arī Baltijas valstu priekšrocības un trūkumus šajā ziņā.

Iepazīstinot ar memorandu, viens no tā autoriem Stokholmas Tirdzniecības kameras prezidents Peters Egardts informēja, ka tas ir unikāls dokuments, kuru pusotru gadu veidojuši pieredzējuši un ievērojami biznesa cilvēki. Memorandā ir 80 priekšlikumu, kas attiecas uz politiķiem un valstu valdībām, lai iespējami īsā laikā trīs Baltijas valstis iekļūtu ekonomiski spēcīgo “tīģervalstu” pulkā. “Šis memorands nav negāciju, bet gan cerību un gaidu apkopojums, kurā uzrādīti arī šķēršļi, kuri jānovāc,” viņš sacīja. P. Edgardts uzkaitīja nepilnības likumdošanā, juridiskajā un tiesiskajā sistēmā, likumu neprognozējamību un to biežās izmaiņas, kā arī nepilnības īpašuma tiesību (arī intelektuālā īpašuma) aizsardzībā, nodokļu politikā un nodokļu iekasēšanas mehānismā, bezvīzu režīma veidošanā utt. Dokumentā nosaukti 44 konkrēti priekšlikumi tiesiskuma uzlabošanā. Šeit uzskaitīti arī 13 veidi, kā uzlabot transporta sistēmu, gan uz sauszemes, gan jūras.

Par šo tematu runāja arī Baltijas jūras Tirdzniecības kameru asociācijas (BCCA) prezidents Volfs Rudigers-Janzens. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, SIA “Auto Rīga” izpilddirektors Viktors Kulbergs stāstīja par dialoga veidošanu starp valsts institūcijām un biznesa organizācijām, par to stiprināšanu un konsolidēšanu, par investīciju piesaistes iespējām Latvijā utt.

Semināra “Baltijas jūras valstu uzņēmēju viedoklis” dalībnieki tika iepazīstināti arī ar projektu “Baltijas loks”. Semināra dalībnieki saņēma arī LR Ministru prezidenta Guntara Krasta apveikuma telegrammu, kurā cita starpā bija teikts”... Uzskatu, ka ir nepieciešama pastāvīga politiķu un uzņēmēju viedokļu apmaiņa un abpusēja ieinteresētība valstu un reģiona attīstībā un augšupejā.”

22. janvāra vakarā memorands tika iesniegts Baltijas jūras valstu padomes valdību vadītājiem.

Mudīte Luksa, “LV”

Peters Vallenbergs pasniedz dokumentus Ministru prezidentam Guntaram Krastam...

... un Dānijas premjerministram Polam Nīrupam Rasmusenam

Foto: Jānis Lukss