Par vienotu elektroenerģijas tīklu Baltijas reģionā

Sākas diskusija par "Baltijas loku"

Mazajā ģildē semināra “Baltijas jūras valstu uzņēmēju viedoklis” ietvaros tika prezentēts 1996. gadā aizsāktais projekts “Baltijas loks” (Baltic Ring), kura mērķis ir kopējā Baltijas jūras reģiona elektroenerģijas tirgus veidošanas iespējas. Projektā, kuru atbalstīja Eiropas Savienības institūcijas un 11 Baltijas jūras reģiona valstis, Latviju pārstāvēja divi uzņēmumi — “Latvenergo” un DC “Baltija”.

“Privātīpašums” publicē projekta “Baltijas loks” vadības komitejas masu saziņas līdzekļiem sagatavoto ziņojumu.

*

No 1996. gada sākuma līdz 1998. gada sākumam 18 elektroapgādes uzņēmumi un komunālo pakalpojumu organizācijas no 11 Baltijas jūras reģiona valstīm ir veikušas pētījumu “Baltijas loks”. Šī projekta galvenais mērķis bija pētīt iespējas izveidot vienotu elektroenerģijas tīklu Baltijas jūras reģionā, uzsverot nepieciešamību veikt videi labvēlīgus un klientiem izdevīgus uzlabojumus.

Projektā “Baltijas loks” piedalījās šādi uzņēmumi un organizācijas:

Dalībnieku uzņēmumi:

“DC Baltija”, Baltijas valstis

“Eesti Energia”, Igaunija

“Elkraft”, Dānija

“EnFO”, Norvēģija

“Fingrid”, Somija

“IVO Group”, Somija

“Jantarenergo”, Krievija

“Latvenergo”, Latvija

“Lenenergo”, Krievija

“Lietuvos Energija”, Lietuva

“MFE”, Baltkrievija

“Preussen Elektra”, Vācija

“PSE”, Polija

“RAO EES Rossii”, Krievija

“SK Power”, Dānija

“Svenska Kraftnät”, Zviedrija

“Vattenfall”, Zviedrija

“VEAG”, Vācija

Apkopojot plašus datus par dalībuzņēmumu nākotnes plāniem enerģijas ražošanas jomā pārvadē un citās sfērās, projekta dalībnieki ir izdarījuši vairākus secinājumus.

Pētījums liecina, ka vienots Baltijas tirgus būtu izdevīgs gan klientiem, gan ražotājiem. No ekonomiskā viedokļa pastāvīga sadarbība palīdzētu samazināt ekspluatācijas izdevumus, samazināt vai atlikt nepieciešamību izdarīt investīcijas, īpaši rezerves un slodzes maksimumstundu jaudām, palielināt energoapgādes drošību un samazināt izmešus gadījumā, ja tiek pieņemti vienoti vides aizsardzības standarti. Vienota elektroenerģijas tirgus izveidošanas tehniskie priekšnosacījumi attiecībā uz ražošanas un pārvades jaudām ir gandrīz izpildīti. Taču “Baltijas loka” pētījumā uzsvērts, ka viens no šāda tirgus izveidošanas galvenajiem priekšnosacījumiem ir vides aizsardzības un tirdzniecības likumu un noteikumu saskaņošana un īstenošana. Tam ir liela nozīme, lai novērstu ekoloģisko dempingu (piesārņošanas normu atvieglojumu atsevišķā valstī) un radītu visiem “Baltijas loka” dalībniekiem vienlīdzīgas pozīcijas tirgū. Šī iemesla dēļ turpmāku investīciju ieguldīšana ražošanas sistēmā ir saistīta galvenokārt ar ekoloģiskajiem un sociālekonomiskajiem aspektiem, nevis palielinātu pieprasījumu pēc elektroenerģijas.

Lai uzlabotu vides aizsardzību, pētījums “Baltijas loks” papildus citiem paņēmieniem kā vienu no efektīviem līdzekļiem izmešu samazināšanai norāda termoelektrostaciju (TEC) izmantošanu. TEC ir sevišķi piemērota vietās ar augstu siltumenerģijas pieprasījumu, piemēram, rūpniecības zonās un rajonos, kur jau pastāv vietējā siltumapgādes infrastruktūra. Tiek arī secināts, ka nepieciešams izstrādāt ekoloģisko investīciju finansēšanas metodes, piemēram, izmantojot kopīgi īstenojamo pasākumu (KĪP) programmu.

Viena no vissvarīgākajām projekta “Baltijas loks” secinājumos sniegtajām rekomendācijām ir — izveidot tādu struktūru, kuras ietvaros ekoloģiskās investīcijas, piemēram, esošo termoelektrostaciju modernizēšana un jaunu TEC celtniecība, varētu finansēt, balstoties uz tirgus noteikumiem. Turklāt pētījuma partneri ir vienojušies ieteikt virkni konkrētu projektu, kas atbalsta “Baltijas loka” koncepciju un atspoguļo nepieciešamību veikt ekoloģiska rakstura uzlabojumus. Spēja izdarīt šādas svarīgas rekomendācijas pierāda projekta dalībnieku labo savstarpējo sadarbību, neskatoties uz to, ka projektā iesaistīto valstu atšķirīgās situācijas dēļ var tikt izvirzīti specifiski nacionālie apsvērumi un noteikti pārejas periodi gan tehniskajos, gan sociālekonomiskajos jautājumos.

Viens no lielākajiem pētījuma “Baltijas loks” rezultātiem ir faktiskā sadarbība. Šādam 18 elektroapgādes uzņēmumu un komunālo pakalpojumu organizāciju kopīgam darbam, kurā ievērojami palīdzēja arī dažādas finansu iestādes, Eiropas Savienība, arodorganizācijas, zinātnieki un citi, nav bijis precedenta Baltijas jūras reģiona vēsturē. Reģionālās sadarbības nozīmīguma izpratne veicina partnerattiecības starp valstīm, kuras atrodas pārejas ekonomikas apstākļos, un to rietumu kaimiņiem un uzsver to, cik svarīgi ir risināt kopīgas problēmas reģionālā kontekstā. Turklāt līdzdalība šādos projektos var veicināt kandidātvalstu uzņemšanu Eiropas Savienībā. Projekts “Baltijas loks” veido pamatu daudzpusējām sarunām, tādēļ tā dalībnieki ir vienojušies turpināt kopīgo darbu, īstenojot “Baltijas loka” ietvaros aizsākto sadarbību.

Apkopojot pētījuma “Baltijas loks” laikā gūtos secinājumus, projekta dalībnieki ir vienojušies par rekomendācijām nolūkā uzlabot Baltijas jūras reģiona enerģētisko sistēmu, šī reģiona sociālekonomisko situāciju un ekoloģisko stāvokli.

Rekomendācija: “Baltijas loka” sadarbība

Lai turpinātu sadarbību un diskusijas Baltijas jūras reģionā un veicinātu turpmāku vienota tirgus attīstību, tiek ieteikts pārveidot sadarbību starp “Baltijas loka” pētījumā iesaistītajiem partneriem par “Baltijas loka” elektroenerģijas sadarbību (BALTREL).

Ņemot vērā esošo ražošanas jaudu pārpalikumu, jauni ražošanas projekti ir nepieciešami galvenokārt ekoloģisku apsvērumu dēļ.

Rekomendācija: Kopīgi īstenojamo pasākumu (KĪP) projekts

Rekomendējam uzsākt pētījumu, kas noskaidrotu iespējas izmantot KĪP ar mērķi samazināt Baltijas jūras reģiona enerģētikas sektora CO2, SO2 un NOx izmešus. Šo pētījumu varētu kopīgi veikt ražotnes, vides aizsardzības organizācijas un politiskās struktūras.

Rekomendācija: Lieljaudas (1000 MW) starpsistēmu līdzstrāvas tilts starp IPS/UPS un CENTREL/UCPTE caur Kaļiņingradas un Lietuvas teritoriju

Starpsistēmu savienojums starp IPS/UPS un CENTREL/UCPTE ir vispiemērotākais elektroenerģijas pārvades projekts. Šis savienojums fiziski noslēgs “Baltijas loku”, dos iespēju veikt apgādi abos virzienos un veicinās vienota elektroenerģijas tirgus izveidošanu Baltijas jūras reģionā.

Rekomendācija: TEC jaudu modernizācija/celtniecība

Rekomendējam uzsākt:

* Rīgas TEC–2 modernizāciju, palielinot kopējo jaudu līdz 630 MW un

* uzbūvēt jaunu TEC Kaļiņingradā.

Šie projekti varētu būt pirmie KĪP Baltijas jūras reģionā.

Sagatavoja Dina Gailīte, “LV”

Foto: Jānis Lukss