Lai pilnveidojas uzņēmuma tradīcijas

Runājot par privatizēto uzņēmumu attīstību

Roberts Faiteļēvičs

Harijs Purmaks

Savu īpašnieku gaida “Somdara” ražojumi

Somas drīz dosies pie pircējiem

Līdz 1940. gadam Latvijā darbojās uzņēmums “Rozentāls Rīgā — smalkādas un galantērijas preces”. Tad šo uzņēmumu likvidēja un uz tā bāzes izveidoja ādas galantērijas fabriku “Somdaris”. Tajā ražoja daudzveidīgu produkciju — arī zirglietas un dzensiksnas, futbola un volejbola bumbas. Kopš 1960. gada “Somdarī” izgatavo dažādas somas, cimdus, naudasmakus, kabatas portfeļus, jostas. Tagad “Somdari”, tāpat kā daudzus valsts uzņēmumus, skārušas pārmaiņas. Uzņēmums ir pārveidots par slēgta tipa akciju sabiedrību, noslēdzot nomas līgumu ar izpirkuma tiesībām uz pieciem gadiem. 1997. gada janvārī beidzās valsts ādas galantērijas izstrādājumu kombināta “Somdaris” privatizācija. Par akcionāriem kļuva uzņēmumā strādājošie ar aptuveni vienādu akciju skaitu.

Par uzņēmuma šodienu un nākotnes iecerēm stāsta tā viceprezidents Roberts Faiteļēvičs un laboratorijas vadītājs Harijs Purmaks .

— Vai, izveidojot akciju sabiedrību, strādājošajiem tika saglabātas darba vietas?

— “Somdarim” Latvijā bija četras filiāles: Rīgā, Ērgļos un Sabilē. Sākoties reorganizācijai, uz to bāzes izveidojās vairākas SIA, taču to mūžs bija īss. Palika tikai galvenā ražotne Brīvības ielā, kurā tika saglabātas darba vietas visiem strādājošajiem.

— Cik plašs ir “Somdara” sortiments?

— Ražojam aptuveni 150 dažāda veida izstrādājumus: somas, naudasmakus, jostas, cimdus, kabatas portfeļus, portfeļus, mugursomas, dokumentu mapes un citas lietas gan no ādas, gan ādas aizvietotāja un sintētiskajiem materiāliem. Sortimentu ik mēnesi atjaunojam, ieviešot ražošanā 15–20 jaunu veidu modeļus.

Lai ražojumus pirktu, tiem ir jābūt kvalitatīviem un atbilstošiem jaunākajām modes prasībām. Mēs cenšamies to ievērot un ražošanā lietojam tikai labus un kvalitatīvus izejmateriālus. Ādas saņemam galvenokārt no Jelgavas ādu fabrikas un no Itālijas, ādas aizstājēju — no Ungārijas, bet furnitūru — no Itālijas.

Pastāvīgi sekojam mūsu preču realizācijai, ņemot vērā pircēju vēlmes un ierosinājumus. “Somdarim” ir deviņi veikali — trīs Rīgā un pa vienam Liepājā, Ventspilī, Jēkabpilī, Rēzeknē, Balvos un Daugavpilī. Katrā ir atsauksmju grāmata, ierosinājumus uzklausa arī pārdevējas. Reizi mēnesī notiek uzņēmuma mākslinieciskās padomes sēde, kurā apspriež jaunos modeļus. Balsojot tiek lemts par modeļu ieviešanu ražošanā. “Somdara” mākslinieki–modelētāji labi orientējas modes tendencēs, jo mēs saņemam katalogus no Kanādas, Itālijas, Izraēlas, Ungārijas un citām valstīm. Mūsuprāt ādas galantērijas izstrādājumu tirgū pašlaik labākie ir itāliešu ražojumi. Taču arī “Somdara” izstrādājumi atbilst Eiropas kvalitātei un tirgus prasībām. Esam saņēmuši atzinības sertifikātus Barselonā, Amerikā, Gvadalaharā (Mehiko štatā) un arī citviet. Mēģinājām sadarboties ar itāliešu kolēģiem. No Itālijas ievedām modeļu paraugus un ādu, kombinātā izgatavojām somas, kas tika vestas uz Itāliju. Lai gan turienes tirgū mūsu precēm bija ļoti labi panākumi, sadarbību neturpinājām, jo izmaksas, kas saistītas ar materiāla ievešanu no Itālijas un pēc tam ar gatavās produkcijas izvešanu no Latvijas, ir pārāk lielas.

— Tātad “Somdara” ražojumi nopērkami galvenokārt Latvijā?

— Jā, apmēram 70–80 procentu no saviem ražojumiem pārdodam tepat Latvijā, pārējos 20–30 procentus veido pasūtījumi. Ja kāda citas valsts firma pasūta mums konkrētu izstrādājumu, to arī izgatavojam. Esam saņēmuši pasūtījumus no Kanādas, Izraēlas un citām valstīm. Ar Krieviju tirgus attiecību gandrīz vairs nav, lai gan kādreiz visplašākais noieta tirgus bija agrākā PSRS. Nedaudz mūsu izstrādājumu ir veikalā “Daina” Maskavā, Sanktpēterburgā un Kostromā. Visi ar eksportu saistītie izdevumi ir pārāk lieli, tādēļ, neraugoties uz NVS valstu, piemēram, Kazahijas, ieinteresētību, pagaidām šo tirgu mums nav izdevīgi attīstīt. Eksportējot uz turieni lielu partiju savu ražojumu un gaidot, kamēr mums par saņemto preci pēc dolāru kursa pārskaita naudu, cietām pat zaudējumus.

— Vai uzņēmumā strādājošie pilnveido savu kvalifikāciju?

— Mūsu kombinātā kadru mainība ir ļoti maza, un labākie, pieredzējušākie strādnieki savu pieredzi cenšas nodot kolēģiem. “Somdarī” tiek stingri ievēroti visi tehnoloģiskie procesi, tādēļ kļūmes gadās reti. Ja tās rodas, tad tiek sīki apspriestas un izanalizētas, lai turpmāk līdzīgu gadījumu vairs nebūtu. Kļūmes bieži vien ir materiālu kvalitātes, lielākoties sliktas furnitūras, dēļ. Blakus kombināta ražotnei atrodas remontdarbnīca, kurā bez maksas labojam savus ražojumus, ja defekts radies mūsu vainas dēļ.

Runājot par strādnieku arodprasmiÉ Visgrūtākais arods “Somdarī” ir cimdu šuvējiem. Lai šo prasmi apgūtu, jāmācās apmēram pusgadu. Toties pēc tam nav problēmu strādāt arī pie citām mašīnām.

— Jūsu uzņēmums acīmredzot piedalās arī izstādēs?

— Jā, protams. Pērngad mūsu ražojumi tika eksponēti Moldāvijā un Sanktpēterburgā, drīz piedalīsimies izstādē Igaunijā. Mūsu izstrādājumus varēja redzēt arī nesen notikušajā 2. Starptautiskajā tekstila un ādas rūpniecības izstādē “Intertextil Balticum '97". Protams, piedalāmies arī visās Latvijā rīkotajās izstādēs un gadatirgos.

— Kādas ir uzņēmuma nākotnes ieceres?

— Līdz šim “Somdarī” diezgan maz ražojām sīko galantēriju. Pērn tās ražošanu atjaunojām, ieviesām jaunus modeļus, kuru kvalitāte ir Eiropas līmenī. Šīs galantērijas preces pērk ļoti labi. Esam iecerējuši paplašināt ekskluzīvu ādas somu ražošanu. Tās tiks izgatavotas eksperimentālajā cehā, un tas visā pilnībā būs roku darbs. Plānojam, ka šīs somas ražosim par vairāk nekā 10 tūkstošiem latu mēnesī. To cena gan ir visai augsta, taču katrs modelis tiek izgatavots tikai 5–10 eksemplāros. Somas patiešām ir skaistas un ātri tiek izpirktas.

Mūs ļoti sarūgtina, ka Latvijā no citām valstīm tiek ievestas sliktas kvalitātes ādas galantērijas preces. Diemžēl nav mūsu kompetencē šos procesus regulēt.

Ināra Zalcmane

Foto: Atis Ieviņš