Slimības nauda no darba devēja līdzekļiem

Uzklausot speciālista viedokli

Persijs Dobroze, konsultants sociālās apdrošināšanas jautājumos, — “Latvijas Vēstnesim”

Persijs Dobroze

Daudzi valsts un privātajos uzņēmumos strādājošie interesējas, ar ko atšķiras slimības nauda no slimības pabalsta.

Saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības pabalstiem” 1. panta 7. punktu, slimības naudu darba devējs izmaksā no saviem līdzekļiem, un tā tiek uzskatīta par darba samaksas daļu, kas darbiniekam tiek izmaksāta par pirmajām 14 darba nespējas dienām.

Tā kā šī nauda tiek maksāta no darba algai paredzētiem līdzekļiem, tā tiek aplikta ar sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Turpretī slimības pabalsts no 15. darba nespējas dienas tiek izmaksāts no valsts sociālās apdrošināšanas līdzekļiem, un šo pabalstu izmaksā rajonu (pilsētu) sociālās apdrošināšanas pārvaldes (no 1998. gada 1. janvāra Sociālās apdrošināšanas aģentūras teritoriālās filiāles).

Man jautā, kādēļ darba vietas grāmatvedis, aprēķinot slimības naudu pret iesniegto darbnespējas lapu A, izmanto iepriekšējo divu kalendāro mēnešu izpeļņu tieši pirms mēneša, kad iestājusies darbnespēja, bet iesniedzot darbnespējas lapu B rajona sociālās apdrošināšanas pārvaldē, slimības pabalsta aprēķinam tiek izmantota izpeļņa ar viena mēneša atkāpi.

Uz šiem jautājumiem atbildi sniedz LR Ministru kabineta 1996. gada 22. oktobra noteikumi nr. 406 “Vidējās izpeļņas aprēķināšanas un maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība”.

Šo noteikumu 6. punktā ir paskaidrots, ka personai, kura ir darba tiesiskajās, valsts civildienesta vai militārā dienesta attiecībās (darbiniekam), slimības naudu par laiku no otrās līdz četrpadsmitai slimības dienai saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības pabalstiem” 36. panta pirmo daļu aprēķina un izmaksā darba devējs. Vidējo izpeļņu šajā gadījumā aprēķina Latvijas Darba likumu kodeksa 103. pantā noteiktā kārtībā, t.i., tieši no iepriekšējo divu kalendāra mēnešu faktiskās izpeļņas pirms saslimšanas mēneša.

Šeit vēl jāpiezīmē, ja darbinieks vienlaicīgi strādā divās darba vietās, ārstniecības iestāde viņam slimības gadījumā izsniedz divas vienādas darbnespējas lapas A, un katrs darba devējs izmaksā viņam slimības naudu no saviem līdzekļiem, nevis kā tas bija līdz 1997. gada 1. janvārim, kad darbnespējas pabalstu darbiniekam izmaksāja tikai pamata darba vietā, neņemot vērā otrā darba vietā nopelnīto atalgojumu.

Ja darbinieks slimo ilgāk nekā 14 kalendāra dienas, ar 15. slimības dienu ārstniecības iestāde viņam izsniedz darbnespējas lapu B vienā eksemplārā (arī tad, ja viņš vienlaicīgi strādā divās darba vietās), kuru viņš iesniedz sava rajona (pēc pieraksta vietas) sociālās apdrošināšanas pārvaldē, kas viņam 10 dienu laikā aprēķina un izmaksā slimības pabalstu.

Slimības pabalstu aprēķina no darbinieka personiskajā kontā reģistrētajiem darba ienākumiem, no kuriem ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Ministru kabineta noteikumu nr. 406 3. punktā ir teikts, ka pēdējie divi kalendāra mēneši šo noteikumu izpratnē ir tie pēdējie divi mēneši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, par kuros gūtajiem darbinieka darba ienākumiem ir pienācis termiņš izdarīt sociālās apdrošināšanas iemaksas un iesniegt Sociālās apdrošināšanas pārvaldē ziņojumu par sociālā nodokļa maksājumiem.

Tā kā darba devējs par saviem algotiem darbiniekiem ikmēneša ziņojumu par sociālās apdrošināšanas maksājumiem iesniedz sociālās apdrošināšanas pārvaldē (no 1998. gada Valsts ieņēmumu dienestā) līdz nākošā mēneša pēdējam datumam, Sociālās apdrošināšanas pārvaldē nav ziņu par pēdējā mēneša darbinieka darba ienākumiem, un tādēļ slimības pabalsta aprēķināšanai tiek izmantoti iepriekšējie divi kalendāra mēneši ar viena mēneša atkāpi.

Piemēram: darbinieks bija 20 kalendāra dienas slims, un ārstniecības iestāde izsniedza viņam divas darbnespējas lapas — A lapu par periodu no 1998. gada 5. janvāra līdz 18. janvārim uz 14 kalendāra dienām un B lapu no 19. janvāra līdz 24. janvārim uz 6 kalendāra dienām.

Darbinieka izpeļņa 1997. g. oktobra mēnesī Ls 125, novembra mēnesī Ls 120, decembra mēnesī Ls 145.

Darba devējs viņam aprēķinās slimības naudu par kavētām darba dienām, par pamatu ņemot viņa izpeļņu novembra un decembra mēnešos, bet sociālās apdrošināšanas pārvalde viņam aprēķinās slimības pabalstu par visām kalendāra dienām, par pamatu ņemot oktobra un novembra mēnešu darba ienākumus, kuri reģistrēti viņa personīgajā kontā, jo ziņas par šī cilvēka darba ienākumiem decembra mēnesī vēl nav saņemtas un ievadītas datorā.

Darbnespējas lapas A aprēķins par periodu no 1998. gada 5. janvāra līdz 18. janvārim, par 14 kalendāra dienām, kurās ietilpst 10 darba dienas:

Mēneši vidējās Nostrā- Izpeļņa Vidējā

izpeļņas dātās mēnesī, izpeļņa

aprēķināšanai dienas Ls dienā,Ls

1997. gada novembris 19 120

1997. gada decembris 20 145

Kopā 39 265 6,79

Pirmā slimības diena 5. janvāris netiek apmaksāta. Otrā un trešā slimības diena tiek apmaksāta 75% apmērā no vidējās dienas izpeļņas,

6,79 Ls x 75% = 5,09 Ls x 2 dienas = 10,18 Ls.

No ceturtās slimības dienas 8. janvāra slimības nauda tiek maksāta 80% apmērā no vidējās dienas izpeļņas,

6,79 Ls x 80% = 5,43 Ls x 7 dienas = 38,01 Ls.

Slimības naudas kopsumma Ls 48,19.

Darbnespējas lapas B aprēķins par periodu no 1998. gada 19. janvāra līdz 24. janvārim, par 6 kalendāra dienām:

Mēneši vidējās izpeļ- Reģistrētais darbinieka

ņas aprēķināšanai darba ienākums, Ls

1997. gada oktobris 125

1997. gada novembris 120

Kopā 245

245 Ls : 2 mēnešiem = 122,50 Ls : 30 kalendāra dienām = 4,08 Ls x 80% = 3,26 Ls x 6 kalendāra dienas = 19,56 Ls.

Foto: Atis Ieviņš