Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības statūti

I. Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības nosaukums un atrašanās vieta

1. Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (tālāk tekstā — “sabiedrība”) pilns nosaukums:

2. Sabiedrības atrašanās vieta:

(pilna adrese)

II. Sabiedrības darbības mērķi

3. Sabiedrības darbības mērķis ir nodrošināt daudzdzīvokļu mājas (māju) pārvaldīšanu un kopīpašuma daļas (daļu) pienācīgu apsaimniekošanu.

III. Sabiedrības tiesiskais statuss, tiesības un pienākumi

4. Sabiedrība ir dzīvokļu īpašnieku bezpeļņas sabiedrība ar mainīgu dalībnieku sastāvu un kapitālu; tai ir juridiskas personas statuss, zīmogs ar sabiedrības nosaukumu valsts valodā un konti bankās.

5. Juridiskas personas tiesības sabiedrība iegūst ar tās reģistrācijas brīdi Uzņēmumu reģistrā.

6. Sabiedrība darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām”, “Par dzīvokļa īpašumu”, “Par bezpeļņas organizācijām”, “Par uzņēmējdarbību”, citiem likumiem, tiesību aktiem un sabiedrības statūtiem.

7. Sabiedrības tiesības:

7.1. nomāt zemi, mājas un citus objektus;

7.2. slēgt līgumus par darbiem, kas atbilst tās darbības mērķiem; kontrolēt līgumu izpildes kvalitāti;

7.3. pieņemt darbā darbiniekus, kā arī pieaicināt un algot ekspertus un citus speciālistus;

7.4. organizēt savu dalībnieku kultūras un sadzīves apkalpošanu;

7.5. veidot uzņēmumus un piedalīties uzņēmējsabiedrībās;

7.6. brīvprātīgi apvienoties apvienībās;

7.7. savā vārdā iegūt mantiskās un nemantiskās tiesības un uzņemties pienākumus;

7.8. slēgt civiltiesiskus darījumus;

7.9. prasīt no dzīvokļu īpašniekiem, kas nav sabiedrības dalībnieki, mājas un zemes gabala uzturēšanai nepieciešamo izdevumu attiecīgās daļas samaksu;

7.10. būt par prasītāju un atbildētāju tiesā, t. sk. likumā noteiktajos gadījumos celt tiesā prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu valsts labā, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas personas, kas dzīvo kopā ar viņu.

8. Sabiedrības pienākumi ir:

8.1. nodrošināt pienācīgu zemes gabala uzturēšanu;

8.2. nodrošināt daudzdzīvokļu mājas (māju) pienācīgu uzturēšanu, tehniskās ekspluatācijas, telpu lietošanas, kā arī citu saistošo noteikumu, sanitāro un ugunsdrošības normu ievērošanu;

8.3. izdarīt katru gadu no dzīvokļu īpašnieku iemaksām atskaitījumus mājas (māju) kapitālajam remontam;

8.4. nodrošināt savlaicīgu ēkas, inženiertīklu un iekārtu remontu un tehniskās apkopes veikšanu;

8.5. nodrošināt mājas (māju) dzīvokļu īpašumus ar ūdens, gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas apgādi, lifta un citiem pakalpojumiem;

8.6. iekasēt maksu no dzīvokļu īpašniekiem par komunālajiem pakalpojumiem un norēķināties ar uzņēmumiem, kas sniedz šos pakalpojumus, ja šāda kārtība ir paredzēta līgumos ar pakalpojumu sniedzējiem;

8.7. kārtot likumā paredzētos kopīpašuma nodokļu un nodevu maksājumus;

8.8. kārtot savu dalībnieku reģistru, norādot katra dalībnieka vārdu, uzvārdu, dzīves vietu, datumu, kad viņš uzņemts sabiedrībā, datumu, kad dalībnieks izstājies, miris vai izslēgts un kad beigusies viņa atbildība, kā arī, kad notikusi galīgā norēķināšanās ar bijušo dalībnieku; reģistrējot juridisku personu, reģistrā norāda tās nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā.

IV. Atbildības norobežošana

9. Sabiedrība ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu. Valsts nav atbildīga par sabiedrības saistībām, un sabiedrība nav atbildīga par valsts un pašvaldības saistībām.

10. Sabiedrības dalībnieki ir atbildīgi par sabiedrības saistībām tikai ar to savu īpašumu, ko viņi ieguldījuši sabiedrības kapitālā. Sabiedrība nav atbildīga par savu dalībnieku saistībām.

11. Sabiedrības dalībnieks ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies sabiedrībai, citiem tās dalībniekiem un trešajām personām, ja viņš ar nolūku vai neuzmanības dēļ sabiedrības dibināšanas dokumentos vai citos dokumentos, kas iesniegti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, citām valsts vai pašvaldību institūcijām vai sabiedrības dalībniekiem, ir norādījis neprecīzas, nepilnīgas vai neskaidras ziņas, vai citādā veidā rīkojies pretēji likuma prasībām un šo statūtu noteikumiem.

V. Sabiedrības dibinātāji un dalībnieki, viņu tiesības un pienākumi, iestāšanās un izstāšanās noteikumi

12. Par sabiedrības dibinātājiem un dalībniekiem var būt tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kas ir dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu īpašnieki (tālāk tekstā — dzīvokļu īpašnieki) mājā (mājās), kuru pārvalda un apsaimnieko attiecīgā sabiedrība. Dzīvokļa īpašnieks, iestājoties sabiedrībā, iesniedz rakstveida pieteikumu un iemaksā statūtos noteikto iestāšanās naudu.

13. Sabiedrības dibinātāji ir fiziskas un juridiskas personas, kuras ir ieguvušas kopīpašumā dzīvojamās mājas daļu, parakstījušas sabiedrības statūtus un noteiktajā kārtībā un apmērā ieguldījušas savus līdzekļus šajā sabiedrībā.

14. Sabiedrības dibinātāju naudas iemaksu vai mantisko ieguldījumu izdarīšanas kārtību un apmērus nosaka tās dibināšanas sapulce.

15. Ar sabiedrības reģistrācijas brīdi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā tās dibinātāji kļūst par sabiedrības dalībniekiem.

16. Jaunus dalībniekus uzņem sabiedrības dalībnieku kopsapulce (pilnvaroto sapulce) vai valde.

17. Ja dalībniekus uzņem valde, tad viņu uzņemšanu apstiprina kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

18. Dalībnieku tiesības un pienākumi sākas ar brīdi, kad kopsapulce (pilnvaroto sapulce vai valde) pieņēmusi lēmumu par viņu uzņemšanu sabiedrībā ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot.

19. Sabiedrības dalībnieku tiesības ir:

19.1. piedalīties sabiedrības darbībā un tās lietu pārvaldīšanā, ievēlēt sabiedrības rīcības un kontroles institūcijas un tikt tajās ievēlētiem;

19.2. saņemt sabiedrības pakalpojumus;

19.3. saņemt no sabiedrības amatpersonām informāciju jebkurā jautājumā, kas skar tās darbību;

19.4. iesniegt priekšlikumus un sūdzības valdei, revīzijas komisijai (revidentam) vai kopsapulcei;

19.5. slēgt darba līgumu ar sabiedrību, ievērojot darba likumdošanas normas, ja dalībniekam ir sabiedrības prasībām atbilstoša nepieciešamā specialitāte un kvalifikācija.

20. Sabiedrības dalībnieku pienākumi ir:

20.1. ievērot sabiedrības statūtus un izpildīt dalībnieku kopsapulces (pilnvaroto sapulces) ievēlēto rīcības un kontroles institūciju lēmumus;

20.2. savlaicīgi nomaksāt mājas ekspluatācijas un tehniskās apkopes izdevumu maksājumus, maksu par komunālajiem pakalpojumiem, ar saviem līdzekļiem un darbu piedalīties visa dzīvojamā nama un zemesgabala pienācīgā uzturēšanā, kā arī izpildīt citas saistības, kas attiecas uz darba ieguldījumu vai mantisko līdzdalību sabiedrības darbībā;

20.3. saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo dzīvojamā nama daļu, ievērot telpu lietošanas noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības normas;

20.4. ja nepieciešams, nodrošināt sabiedrības amatpersonu un attiecīgo speciālistu brīvu iekļūšanu dzīvokļa īpašumā, lai apsekotu tajā esošās komunikāciju daļas un izpildītu darbības, kas nodrošina komunikāciju normālu funkcionēšanu.

21. Dalībnieku izstāšanās un izslēgšana.

21.1. Sabiedrības dalībnieks var izstāties no sabiedrības, iesniedzot rakstisku iesniegumu. Dalībnieks nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums par sabiedrības likvidāciju;

21.2. sabiedrības dalībnieku kopsapulce (pilnvaroto sapulce) var izslēgt dalībnieku, ja:

1) viņš nepilda sabiedrības statūtu un kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu prasības;

2) dalībnieka rīcība izraisa valsts, pašvaldības vai trešās personas pamatotas prasības pret sabiedrību par zaudējumu atlīdzību, ko dalībnieks atsakās segt;

3) viņš nekārto sabiedrības noteiktos maksājumus vai nepiedalās ar sabiedrības noteikto darba ieguldījumu;

4) dalībnieks vairs nav dzīvokļa īpašnieks attiecīgajā mājā (mājās).

Lēmumu par dalībnieka izslēgšanu sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem, aizklāti balsojot.

21.3. Valdei jāpaziņo dalībniekam par kopsapulces (pilnvaroto sapulces) vietu un laiku, kurā tiks izskatīts jautājums par viņa izslēgšanu. Pirms balsošanas kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) jāuzklausa izslēdzamā dalībnieka paskaidrojumi. Neierašanās uz sapulci nav iemesls, lai atliktu jautājuma izskatīšanu.

21.4. Valdes un revīzijas komisijas locekļus (revidentus) nevar izslēgt, pirms viņi nav atbrīvoti no amata.

21.5. Valde dalībnieku izslēdz, ja likumīgā spēkā ir stājies tiesas spriedums par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu.

21.6. Par dalībnieka izstāšanās vai izslēgšanas dienu uzskatāma diena, kad ir pieņemts lēmums par viņa izstāšanos vai izslēgšanu.

21.7. Ja izslēgšanas iemesli tiek novērsti, izslēgtais dalībnieks var lūgt kopsapulci (pilnvaroto sapulci) viņu no jauna uzņemt sabiedrībā.

VI. Sabiedrības līdzekļi

22. Sabiedrības līdzekļi veidojas no biedrības dalībnieku, kā arī citu mājas (māju) dzīvokļu īpašnieku, kuri nav sabiedrības dalībnieki, regulārajiem un vienreizējiem maksājumiem, ienākumiem no uzņēmējdarbības, līgumsaistībām un citiem ienākumiem.

23. Sabiedrības pamatkapitāls ir Ls ................ (................) (summa vārdiem) Sabiedrības pamatkapitāls tiek veidots no dibinātāju iemaksām šādos apmēros:

24. Sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) nosaka dalībnieku, kā arī citu dzīvokļu īpašnieku, kuri nav sabiedrības dalībnieki, regulāro un vienreizējo maksājumu lielumu un iemaksu termiņus.

25. Izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, dzīvokļu īpašnieki, kuri nav sabiedrības dalībnieki, sedz proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam.

26. Sabiedrības līdzekļi tiek izlietoti tās saimnieciskajai darbībai, darbinieku algām, dzīvojamā nama (namu) uzturēšanai un ekspluatācijai, kā arī no tiem tiek veidoti uzkrājumi dzīvojamā nama kapitālajam remontam.

27. Sabiedrības ienākumu pārsniegums pār izdevumiem tiek ieskaitīts rezerves fondā, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu. Līdzekļus no rezerves fonda nevar izņemt vai izmaksāt dalībniekiem. Rezerves fonds izmantojams vienīgi uzkrājumu veidošanai dzīvojamās mājas (māju) uzlabošanai un kapitālajam remontam.

VII. Sabiedrības pārvalde un tās darbības kontrole

28. Kopsapulce, pilnvaroto sapulce.

28.1. Sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija ir sabiedrības dalībnieku kopsapulce.

28.2. Ja sabiedrībā ir 60 dalībnieku un vairāk, ar sabiedrības dalībnieku kopsapulces lēmumu var sasaukt pilnvaroto sapulci, kas tādā gadījumā kļūst par sabiedrības augstāko pārvaldes institūciju.

28.3. Pilnvarotos ievēl dalībnieku kopsapulcē uz kopsapulces noteikto laiku un pēc kopsapulcē noteiktās pārstāvniecības normas.

28.4. Ir kārtējās un ārkārtējās sabiedrības dalībnieku kopsapulces (pilnvaroto sapulces).

28.5. Dalībnieku kārtējo kopsapulci (pilnvaroto sapulci) sasauc valde ne retāk kā vienu reizi gadā.

28.6. Steidzamu jautājumu izlemšanai sabiedrības valde pēc vajadzības var sasaukt dalībnieku ārkārtas kopsapulci (pilnvaroto sapulci).

28.7. Dalībnieku ārkārtas kopsapulce valdei jāsasauc arī tad, ja to pieprasa vismaz desmitā daļa dalībnieku vai revīzijas komisija (revidents).

28.8. Ja valde mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas nesasauc kopsapulci (pilnvaroto sapulci), to sasauc revīzijas komisija (revidents).

28.9. Sabiedrības dalībnieku kopsapulce (pilnvaroto sapulce), kas izziņota 10 dienas iepriekš, ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse dalībnieku (pilnvaroto).

28.10. Dalībnieku kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus ar vienkāršu valstu vairākumu, atklāti balsojot, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa vismaz desmitā daļa klātesošo dalībnieku. Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlot amatā un atceļot no amata valdes priekšsēdētāju, valdes un revīzijas komisijas locekļus (revidentu), kā arī pieņemot lēmumu par dalībnieku izslēgšanu.

28.11. Divu trešdaļu balsu vairākums ir vajadzīgs, lai apstiprinātu sabiedrības statūtus, izdarītu tajos grozījumus, iestātos sabiedrību apvienībā un izstātos no tās, pieņemtu lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu.

28.12. Sabiedrības dalībnieku kopsapulcē katram dalībniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu ir viņa īpašumā. Ja sabiedrības dalībniekam pieder vairāk nekā puse no mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, sabiedrības dalībnieku kopsapulcē viņam ir ne vairāk kā 50 procenti balsu no kopsapulcē klātesošo dalībnieku skaita.

28.13. Atsevišķa dzīvokļa īpašuma kopīpašniekus dalībnieku kopsapulcē pēc savstarpējas vienošanās uz rakstiska pilnvarojuma pamata pārstāv viens no kopīpašniekiem. Šim pārstāvim dalībnieku kopsapulcē ir viena balss.

28.14. Vienīgi sabiedrības dalībnieku kopsapulce (pilnvaroto sapulce):

1) izdara grozījumus sabiedrības statūtos;

2) lemj par aizvadītā darbības gada pārskatu pēc valdes un revīzijas komisijas (revidenta) ziņojuma;

3) lemj par valdes sagatavoto sabiedrības budžetu un darba plānu jaunajam darbības gadam;

4) lemj par algoto darbinieku skaitu un darba samaksu;

5) pieņem un groza sabiedrības iekšējās kārtības noteikumus;

6) nosaka dalībnieku iestāšanās naudas un regulāro un citu vienreizējo maksājumu lielumu;

7) izskata sūdzības par valdes lēmumiem;

8) ievēlē un atceļ sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes un revīzijas komisijas locekļus (revidentu);

9) lemj par dalībnieku izslēgšanu;

10) izlemj jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības reorganizāciju vai tās likvidāciju, kā arī sabiedrības iestāšanos sabiedrību savienībās un izstāšanos no tām;

11) lemj par koplietošanas neapdzīvojamo telpu izmantošanu;

12) lemj par rīcību ar sabiedrības nekustamo īpašumu.

28.16. Kopsapulce (pilnvaroto sapulce) izlemj tikai tos jautājumus, kas ietverti dalībniekiem izziņotajā darba kārtībā.

28.17. Sabiedrības dalībnieks savas balsstiesības nevar nodot citam dalībniekam, izņemot kopsapulcē ievēlētajām pilnvarotajām personām.

28.18. Sabiedrības dalībnieki, kuri līdz kopsapulces (pilnvaroto sapulces) dienai nav nokārtojuši ar kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu noteiktos maksājumus, nevar piedalīties kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) ar balsstiesībām un viņus nevar ievēlēt sabiedrības rīcības institūcijās vai amatos.

28.19. Kopsapulci (pilnvaroto sapulci) vada no dalībniekiem ievēlēts sapulces vadītājs.

28.20. Katrā dalībnieku kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) tiek rakstīts protokols, ko paraksta sapulces vadītājs un sekretārs.

29. Sabiedrības valde.

29.1. Sabiedrības valde ir izpildu un rīcības institūcija, kas vada sabiedrības darbību un ir atbildīga dalībnieku kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei).

29.2. Valdi ievēlē sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce), aizklāti balsojot. Valdes locekļu skaitu un viņu pilnvaru laiku nosaka kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

29.3. Sabiedrības kopsapulce var neievēlēt valdi, bet pieņemt darbā pārvaldnieku, uzdodot tam veikt sabiedrības izpildinstitūcijas pienākumus.

29.4. Valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu (vai pārvaldnieka) tiesības, pienākumus, atbildību un atalgojumu nosaka dalībnieku kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

29.5. Sabiedrības valdes pienākumi:

1) nodrošināt dalībnieku kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu izpildi;

2) pārstāvēt sabiedrību valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī attiecībā ar fiziskajām un juridiskajām personām;

3) lemt par līgumu slēgšanu un to izbeigšanu;

4) pārzināt sabiedrības algoto darbinieku štatus;

5) raudzīties, lai dzīvokļu īpašnieki nebojātu viņu dzīvokļos esošās komunikāciju daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas;

6) uzņemt dalībniekus, ja tas konkrētajos statūtos paredzēts valdes pienākumos;

7) likumā noteiktajā kārtībā griezties tiesā ar prasībām par parādu piedziņu, kā arī par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu dzīvokļa īpašniekam un viņa izlikšanu no dzīvokļa;

8) veikt citu darbību, kas atbilst sabiedrības mērķiem.

29.6. Valdes kārtējās sēdes notiek vienu reizi mēnesī, bet ārkārtas sēdes — pēc vajadzības.

29.7. Valde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk par pusi no valdes locekļiem. Tā pieņem lēmumus ar klātesošo valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

29.8. Valdes sēdes gaita tiek protokolēta. Protokolu paraksta visi valdes locekļi, kas piedalījušies sēdē. Ar valdes sēdes protokoliem regulāri jāiepazīstina revīzijas komisijas priekšsēdētājs (revidents).

29.9. Valdes priekšsēdētājs, kuru ievēlē sabiedrības kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē), aizklāti balsojot, uz kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteikto laiku, vada un organizē valdes darbu, bez speciālām pilnvarām pārstāv sabiedrību valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām un paraksta ar sabiedrības darbību saistītos dokumentus. Naudas dokumentus paraksta valdes priekšsēdētājs un grāmatvedis, bet, ja tāda nav, tad valdes loceklis, kurš atbildīgs par finansu jautājumiem.

29.10. Valdes priekšsēdētājam jāpārvalda valsts valoda.

30. Pārvaldnieks.

30.1. Ja kopīpašums ir neliels un sabiedrības kopsapulce nav ievēlējusi valdi, bet iecēlusi pārvaldnieku, pārvaldnieks pilda valdes pienākumus.

30.2. Pārvaldniekam jāpārvalda valsts valoda.

31. Revīzijas komisija.

31.1. Revīzijas komisija (revidents) ir sabiedrības kontroles institūcija, kas pārbauda tās darbību.

31.2 Revīzijas komisiju (revidentu) ievēlē sabiedrības kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē), aizklāti balsojot, uz termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus. Revīzijas komisijas locekļu skaitu nosaka kopsapulce (pilnvaroto sapulce). Revīzijas komisijas locekļi (revidents) nevar būt valdes locekļi vai sastāvēt tuvās radnieciskās attiecībās vai svainībā ar valdes locekļiem.

31.3. Revīzijas komisija (revidents) pārbauda sabiedrības darbības pārskatu un savus atzinumus paziņo dalībnieku kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei), kā arī izdara sabiedrības mantas un darbības revīziju ne retāk kā vienu reizi gadā.

31.4. Revīzijas komisijas locekļu (revidenta) atalgojumu kārtējam finansu gadam nosaka sabiedrības kārtējā kopsapulce.

31.5. Pārvaldes un kontroles institūciju locekļi ir atbildīgi likumos noteiktā kārtībā.

VIII. Strīdu izšķiršana

32. Strīdus starp sabiedrību un tās dalībniekiem izšķir valde, bet, ja nav panākta vienošanās, tad strīdīgos jautājumus pēc vienas puses pieprasījuma izskata sabiedrības dalībnieku kopsapulce (pilnvaroto spaulce). Mantiskos strīdus starp sabiedrību un sabiedrības dalībniekiem, kā arī starp atsevišķiem sabiedrības dalībniekiem izskata tiesa.

33. Darba strīdus sabiedrībā izskata valde, bet, ja tā nepanāk vienošanos, sabiedrības dalībnieku kopsapulce (pilnvaroto sapulce). Turpmākā strīdu izskatīšanas kārtība tiek noteikta saskaņā ar Latvijas Republikas darba likumdošanas aktiem.

IX. Uzskaite un gada pārskats

34. Sabiedrība kārto lietvedību, grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu un bilanci likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

35. Sabiedrības darbības pārskata periods ir kalendārais gads.

36. Ne vēlāk kā divus mēnešus pēc kalendārā gada beigām sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem attiecīgu lēmumu par aizvadītā darbības gada pārskatu pēc valdes un revīzijas komisijas (revidenta) ziņojuma.

X. Darba tiesisko attiecību regulējums sabiedrībā un darbinieku atalgojums

37. Saskaņā ar sabiedrības dalībnieku kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu atsevišķas tās institūcijās ievēlētās personas var būt algotas.

38. Sabiedrības valde pārzin sabiedrības algoto darbinieku štatus, nosaka to darba pienākumus un lemj tāmes ietvaros par viņu prēmēšanu.

39. Darba tiesiskās attiecības sabiedrībā tiek regulētas, pamatojoties uz Latvijas Republikas darba likumdošanas aktiem.

XI. Sabiedrības reorganizācija un darbības izbeigšana

40. Sabiedrību var reorganizēt un tās darbību izbeigt ar dalībnieku kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu vai ar tiesas spriedumu.

41. Lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu jāpaziņo Uzņēmumu reģistram un jāizsludina likumā noteiktajā kārtībā.

42. Lēmuma par sabiedrības darbības izbeigšanu pieņēmējs ieceļ likvidācijas komisiju, kas pārvalda sabiedrības likvidācijas procesu likumā noteiktā kārtībā. Līdz ar likvidatora iecelšanu valdes pilnvaras izbeidzas, bet tās atbildība saglabājas līdz sabiedrības likvidēšanas brīdim.