Latvijas delegācija pēc oficiālās vizītes Ukrainā

Parakstīts protokols par sadarbību okeāna un jūras zvejā, par kuģu remonta iespējām gan Ukrainā, gan Latvijā. Parakstīts protokols par zāļu preparātu reģistrāciju Ukrainā un Latvijā, panākta normatīvo dokumentu harmonizācija. Tika pārrunāts esošo līgumu ieviešanas jautājums. Nopietnākās problēmas bija sertifikācijas un standartizācijas jomā, kur līgums stājies spēkā jau pagājušā gada jūlijā, bet vēl līdz šim mūsu sertifikācijas laboratorijā izdotie sertifikāti netiek atzīti Ukrainā. Tika noslēgts saprašanās memorands, kas paredz iespēju Latvijas laboratorijām akreditēties Ukrainā. Martā Latvijā ieradīsies Ukrainas delegācija, lai šis jautājums tiktu sakārtots. Tas mūsu uzņēmējiem pavērs tirgu daudzās jomās. Sertifikātu iegūšana ir visai smaga problēma Ukrainā. Nedarbojas arī līgums par nodokļu dubulto neaplikšanu, bija problēmas banku sektoram. Mēs panācām vienošanos, ka šī problēma tiks atrisināta. Ir parakstīti līgumi par sadarbību dzelzceļa transportā starp četrām Ukrainas dzelzceļa kompānijām un "Latvijas dzelzceļu", par tirdzniecisko kuģošanu. Pēdējais līgums paredz abu valstu karogu nediskriminēšanu, kad tie ienāk vienas vai otras valsts ostās.

Parakstīts līgums sakaru jomā, kas paredz laist cauri Latvijas sakaru tīkliem Ukrainas telefona lietotājus, lai izietu uz Rietumeiropu. Savukārt Ukraina nodrošinātu Latvijai telekomunikāciju izeju uz Gruziju. Vēl varētu minēt sociālās drošības līgumu, kas paredz sociālās garantijas pārceļotājiem.

Būtiskākais ir brīvās tirdzniecības līgums lauksaimniecības precēm. Šis līgums uzskatāms Latvijas pusei par ļoti veiksmīgu. Mēs esam panākuši, ka lielām preču grupām šī līguma ietvaros ir panākts nulles režīms. Neizdevās panākt nulles tarifu zivju konserviem. Tas arī bija vienīgais diskusiju objekts vizītes laikā. No Ukrainas puses tika piedāvāts nulles tarifs visām preču grupām, tai skaitā arī graudiem. Mēs šādu iespēju nevarējām pieņemt, jo mūsu brīvā tirdzniecības līguma ietvaros ar Eiropas Savienības valstīm tas nozīmētu, ka mums arī attiecībā uz visām šīm valstīm būtu jāpiemēro nulles tarifs. Šādu iespēju mēs noraidījām. Palikām pie tarifa 20 % zivju konserviem eksportā no Latvijas uz Ukrainu, 75 % Ukrainas graudu eksportam Latvijā. Tā ir augstākā ievedmuita. Tas ir objektīvi, jo Ukrainas graudi varētu būt bīstams konkurents mūsu zemnieku produkcijai. Pašreiz mūsu uzņēmējiem ir iespēja caur Igauniju eksportēt uz Ukrainu savu produkciju ar nulles tarifa likmi.

Tad runāja zemkopības ministrs Andris Rāviņš :

— Latvijas lauksaimniecības produkcijas eksports uz Ukrainu ir 33%. Ir panāktas būtiskas iespējas mūsu saražotajai kvalitatīvajai precei iziet Ukrainas tirgū. Mums nav jābaidās no Ukrainas pārtikas precēm, jo Ukrainas 50 miljonu tirgus ir ļoti interesants mūsu uzņēmējiem. 75 % tarifs Ukrainas graudiem ir ļoti liels aizsardzības garants mūsu zemniekiem.

Tad runāja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs :

— Ukrainas puse kā lielu panākumu uztvēra sociālās aizsardzības līgumu. Līgums par pārceļotājiem ir paredzēts kā repatriācijas līgums. Ukrainas puse gan nepiekrita atsevišķiem formulējumiem, taču, manuprāt, tuvākajā nākotnē nebūs problēmu šo līgumu apstiprināt.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā