Ziņas īsumā

* Vakar publiskā akciju sabiedrība "GRINDEKS" sāka atmaksāt Pasaules bankas kredītu. 1994. gadā toreizējā Latvijas Valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas firma "Grindeks" saņēma Valsts garantētu Pasaules bankas rehabilitācijas kredītu 6,3 miljonu dolāru apmērā. Kredīts tika izlietots "Grindeks" ražošanas modernizācijai un tirgus potenciāla palielināšanai. Neskatoties uz presē izskanējušajām šaubām par "Grindeks" spējām atmaksāt šo kredītu, publiskā akciju sabiedrība "Grindeks" ir veikusi pirmo maksājumu kredīta dzēšanai un procentu apmaksai 433 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Līdz ar to šis PB valsts garantētais kredīts nebūs jāatmaksā uz nodokļu maksātāju rēķina, un valde ir pārliecināta, ka paredzētās kredīta summas arī turpmāk tiks atmaksātas laikus.

* 15% mājķīmijas tirgus pieder a/s "Spodrība". Dobeles mājķīmijas preču ražotājs veiksmīgi konkurē ar importēto produkciju. A/s "Spodrība" galvenais preču noieta tirgus ir Latvija, bet 18-20% eksportē uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu un Krieviju. Lai palielinātu eksporta iespējas, "Spodrības" akcionāri iegādājušies 3% akciju no a/s "Latvijas Tirdzniecības centrs" privātās daļas. Divu gadu laikā, kopš "Spodrība" ir privatizēta, tās attīstībā no peļņas ieguldīti 150 000 latu, bet šī gada laikā paredzēts investēt vēl 200 000 latu.

* Vislielākais degvielas uzpildes staciju skaits Latvijā ir "Latvijas Naftai". Ar savām 36 uzpildes stacijām LN ir 5,9% no visiem 605 valstī esošajiem bezīntankiem. Otra lielākā firma tieši DUS skaita ziņā ir "Latvija Statoil" ar 20 uzpildes stacijām, bet trešā vieta ir mazāk pazīstamajai Latgales SIA "Avin"

* Patlaban likumīgi uzņēmējdarbību Latvijā veic 154 tūrisma firmas.

* Latvijā lielākā alus darītava a/s "Aldaris" pērn nopelnījusi vairāk nekā 2,25 milj. latu.

* Valdības sēdē akceptēti bezpeļņas organizācijas valsts SIA "Reģionu attīstība" statūti. Sabiedrības mērķis ir pārvaldīt Reģionālo fondu, lai finansētu īpāši atbalstāmo reģionu attīstības pasākumus un projektus, subsidētu projektu realizācijai izmantoto kredītu likmju samazināšanu, nodrošinātu ieguldījumu dotācijas un daļēji finansētu infrastruktūras projektu.

* Lai pilnveidotu informācijas piegādi klientiem, nule kā privatizētā ziņu aģentūra LETA februāra laikā gatavojas apvienoties ar aģentūru "Ekonomiskā un politiskā informācija" (EPI).

* Salīdzinājumā ar 1996. gadu a/s "Bolderāja" 1997. gadā neto apgrozījums pieauga par Ls 1,9 milj. un sasniedza Ls 11,5 milj., bet bruto peļņas pieaugums tiek lēsts apmēram par 0,24 milj. latu un prognozēti 1,4 milj. latu. Tas panākts, investējot līdzekļus ražošanas modernizācijā, kas savukārt ļāvusi realizēt dārgāku preci tirgū un samazināt ražošanas pašizmaksu.

* SIA "Līvānu mājas un logi" plāno jau šogad Latvijas iedzīvotājiem piedāvāt līzingā iegādāties saliekamo koka konstrukciju mājas. Neskaitot visus uzstādīšanas un iekārtošanas darbus, mājas viena vispārējā kvadrātmetra cena svārstās no 100 līdz 145 latiem (tikai konstrukciju komplekts).

* No visa pagājušajā gadā nomaksātā akcīzes nodokļa 58% nākuši no 70 lielāko uzņēmumu summām par naftas produktiem, alkoholu un cigaretēm.

* Latvijas komercbanku kopējā tīrā peļņa 1997. gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija nepilni 48 milj. latu, kas par aptuveni 45% pārsniedz komercbanku tīro peļņu 1996. gadā. Pērn, tāpat kā gadu iepriekš, visvairāk nopelnījusi "Pareksa banka": 10,04 milj. latu.

* A/s "Latvijas Gāze" saimnieciskā darbība aizvadītajā gadā salīdzinājumā ar 1996. gadu bijusi veiksmīga. Gāzes realizācija pērn palielinājusies par 28%, un pavisam 1997. gadā a/s realizējusi 1,278 miljardus kubikmetru dabas gāzes. Kopumā LG neto apgrozījums pērn pieaudzis par 22% un bijis 87 milj. latu. Savukārt peļņa pērn bijusi 1,4 milj. latu.

* Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 1996. gadu, a/s "Kaija" apgrozījums pieaudzis aptuveni par 28%, sasniedzot 14,6 miljonus latu. Tiek prognozēts, ka arī šogad uzņēmuma apgrozījums varētu pieaugt līdz aptuveni 16,5 milj. latu. Kopumā pagājušajā gadā "Kaija" eksportējusi 72,3% no saražotās produkcijas. Uzņēmuma bruto peļņa pērn bijusi 2,6 milj. latu.

* "Ave Lat Grupa" iecerējusi aprīlī sākt jaunas saldētavas celtniecību. Iecerēts, ka tajā varētu uzglabāt vienlaikus 5000 t fasētu pārtikas produktu. Paredzēts, ka saldētava varētu sākt darboties jau šā gada novembrī.

* Pašlaik noslēgti 11 līgumi par uzņēmējdarbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, kas paredz triju gadu laikā ieguldīt 6 milj. latu un radīt ap 200 jaunu darbavietu. Pie lielākajiem SEZ investīcijas plāniem pieder koksa rūpnīcas celtniecība Karostā. Janvārī Liepājas ostā nodotas ekspluatācijā pašreiz modernākās saldētavas Latvijā.

* Janvāra vidū nodibināta asociācija "Latvijas Strauss", kuras galvenais mērķis ir šo eksotisko putnu audzēšanas popularizēšana Latvijā. Asociācijā ir 18 dalībnieku, un, iespējams, ka Latvijā pirmie 50 strausi audzēšanai varētu tikt ievesti martā vai aprīlī.

* Pērn Latvijas banku izsniegto kredītu apjoms pieaudzis par 81,7%. Izsniegto kredītu kopsumma sasniegusi 484,4 milj. latu. Visvairāk kredītu izsniegts tirdzniecībai — 29,2%, apstrādājošai rūpniecībai — 27,9%, transportam un sakariem 14,3%.

* Patlaban Latvijā ir izveidotas tikai 15 dzīvokļu īpašnieku sabiedrības un noslēgti tikpat daudz dzīvokļu īpašnieku koplīgumu par mājas apsaimniekošanu.

* Rīgas Domes uzņēmējdarbības koordinācijas centrs ir iesniedzis izskatīšanai komitejās jaunu lēmumprojektu, kurā reglanentēta vienota reģistrācijas karšu, piekrišanas atļauju un licenču izsniegšanas kārtība uzņēmējdarbības veikšanai visās pilsētas rajonu pašvaldībās.

* Pērn SIA "Mobil Plus ADV" realizējusi visvairāk importētā alkohola, apsteidzot līdzšinējo līderi SIA "Mono M".

* Neraugoties uz krīzi Dienvidaustrumāzijā un arī straujajiem metālu un naftas cenu kritumiem pasaules biržās, metāla kravu apjomi caur Rīgas ostu turpina strauji pieaugt. Janvārī tie bijuši negaidīti augsti — 188,9 tūkst, t.

* Kopš pagājušā gada oktobra žurnālam "Una" metiens ir palielinājies par 10 tūkst. eksemplāru, tas ir, divas reizes.

* Lai panāktu augstāku trikotāžas izstrādājumu kvalitāti, a/s "Ogre" īpašnieks a/s Baltijas holdings" to izgatavošanai nepieciešamo vilnu turpmāk iepirks Austrālijā. Jau noslēgts līgums par 600 t vilnas piegādi līdz augustam.

* A/s "Latvijas Finieris" virtuves skapji izturējuši pārbaudi ASV tirgū. Šobrīd iekārtotas gandrīz 500 virtuvju un pieņemti pasūtījumi vēl 1000 virtuvju komplektiem.

* Palielinoties pieprasījumam pēc metāla konservu kārbu vākiem, SIA "Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu mācību un ražošanas uzņēmums" šogad plāno saražot vairāk nekā 50 miljonus metāla konservu kārbu vāku, kas būs par 35% vairāk nekā pērn. Ražošanas pieaugumam Cēsu MRU ir iegādājies jaunas iekārtas 30 000 latu vērtībā.

* SIA "Lapa"piederošajā tipogrāfijā Valmierā, pieaugot iespieddarbu pasūtījumu apjomam un kvalitātes prasībām, uz tehnikas modernizācijas rēķina šogad iecerēts jaudu paplašināt par 20%. Tipogrāfijas veco iespiedtehniku pakāpeniski nomaina ar ražīgāku, bet roku darbu sietuvē aizstās iekārtas.

* Aprīļa beigās Cēsu firmā "Cata"paredzēta piektā gadskārtējā izstāde "Cēsu uzņēmējs - 98". Pasākums domāts reģiona uzņēmējdarbības reklāmai un aktivizēšanai.

* Saskaņā ar savu biznesa plānu "Lattelekom" nākamajos četros gados investēs kopumā 240 milj. latu telekomunikāciju tīkla modernizācijā un attīstībā.

* Liepājā tiek izstrādāts pilsētas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas marketēšanas plāns, kura mērķis ir piesaistīt investīcijas vides sakārtošanai.