Sarmīte Bulte, Kanādas parlamenta deputāte, — "Latvijas Vēstnesim"

— Tagad Latvijai, tās varas institūcijām, tiek izteikti visai bargi pārmetumi sakarā ar it kā esošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Kāda ir Kanādas parlamenta deputātu, politiķu un kanādiešu sabiedrības, kā arī jūsu subjektīvā attieksme pret šīm apsūdzībām?

— Manuprāt, Kanādas varas institūcijām nebūtu ko norādīt, kā te, Latvijā, darīt. Kanādā ir pašsaprotams noteikums, ka visiem, kas vēlas kļūt par pilsoņiem, ir jāzina angļu vai franču valoda. Laikam taču arī Latvijā vajadzētu būt tādai neapstrīdamai prasībai.

Nedomāju, ka Latvijā ir kaut kādas problēmas ar cilvēktiesībām. Te šādu problēmu, kā, piemēram, Āfrikā vai dažviet citur nepavisam nav. Saprotams, ir savas "augšanas grūtības" tāpat kā citās valstīs, kas ir nokratījušas imperiālisma slogu.

— Vai jums kā Kanādas parlamenta deputātei izdodas dažkārt panākt baltiešiem, tostarp Latvijai, labvēlīgus lēmumus?

— Domāju gan. Kaut arī esmu tikai viena baltiešu izcelsmes deputāte pārējo trīssimt vidū.

Parasti 23. septembrī Kanādas ģenerālgubernators atklāj debates parlamentā. Šoreiz man bija tas gods pirmajai runāt parlamenta sesijā. Šajā pirmajā runā tad arī īpaši uzsvēru, ka esmu pirmā baltiešu izcelsmes deputāte Kanādas parlamentā. Tātad visi jau zina, no kurienes esmu nākusi un kas mani interesē. 18. novembrī arī atgādināju, kā Latvijas tauta ir ieguvusi neatkarību, nodibinot savu suverēno valsti. Kad šoziem Kanādā viesojās Saeimas deputāte Kristiāna Lībane, es centos panākt, lai viņa iespēju robežās tiktos ar visiem parlamenta frakciju vai komisiju vadītājiem.

— Acīmredzot jūs esat gluži vai Latvijas lobijs Kanādas parlamentā?

— Jā, jā! Noteikti.

— Kāds ir jūsu iespaids tagad, pēc sarunām Lietuvā un Latvijā? Vai Lietuva un Latvija atbalstīs Kanādas ievēlēšanu par ANO Drošības padomes locekli? Un kāda varētu būt Igaunijas valstsvīru attieksme?

— Es ceru, ka atbalstīs Kanādas iekļaušanu ANO Drošības padomes locekļu skaitā. Kanāda līdz šim ir daudzējādā ziņā sadarbojusies ar Baltijas valstīm. Kanāda nekad nav atzinusi Baltijas valstu okupācijas faktu kā juridiski jeb valststiesiski saistošu. Kopš 1991. gada ir bijuši ļoti daudzi ekonomiskie un tehnoloģiskie projekti, kas veicami kopā ar Baltijas valstīm.

— Kā nākotnē varētu attīstīties Latvijas un Kanādas sadarbība saimnieciskajā un tirdzniecības jomā?

— Pirmkārt, īpaši auglīga sadarbība varētu būt tirdzniecībā. Bet, jo rosīgāka būs privātā ekonomika, jo dzīvīgāka būs demokrātija valstī, jo plašāki un vērienīgāki būs ārvalstu ieguldījumi tautsaimniecībā. Tas pilnībā attiecināms arī uz Latviju.

Izcila nozīme varētu būt sieviešu līdzdalībai biznesā. Te mēs varētu palīdzēt gan sieviešu uzņēmējdarbības, gan sieviešu konferenču sarīkošanas laukā. Kanādā ir pat īpaša Sieviešu atbalsta ministrija.

— Tagad dodaties tālāk uz Igauniju. Vai ir bijis vēl kāds mērķis jūsu oficiālajai vizītei Baltijā?

— Jā, mans uzdevums šoreiz ir ne tikai panākt baltiešu atbalstu Kanādas ievēlēšanai ANO Drošības padomē. Centīšos ietekmēt Baltijas valstu galvenās amatpersonas, lai tās parakstītu kājnieku mīnu aizlieguma līgumu, ko Kanāda ir jau parakstījusi decembrī.

— Laikam jau Baltijas valstu vadītāji šo starptautisko vienošanos parakstīs?

— Es arī ceru, esmu pat pārliecināta par to.

— Ar ko šajās dažās dienās tikāties Rīgā?

— Biju Saeimā. Tikos tur ar parlamentāro Latvijas un Kanādas sadarbības jeb savstarpējā atbalsta grupu, ar Saeimas Ārlietu komisijas locekļiem. Bija saruna ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani, ar ārlietu ministru Valdi Birkavu, ar Saeimas sekretāru Induli Bērziņu, ar vairākām amatpersonām, kuru pienākumu lokā ir Latvijas attiecības ar ANO un citām starptautiskām organizācijām.

Tādējādi, manuprāt, pāris dienās paguvu itin daudz paveikt un ar daudziem ietekmīgiem un interesantiem cilvēkiem satikties.

— Vēlam jums vislabākās sekmes turpmākajā daudzpusīgajā un Latvijai vajadzīgajā darbā!

— Ceru, ka drīz vien atkal atgriezīšos. Man ir iecere izveidot plašāku Kanādas parlamenta deputātu grupu, kas drīzumā apmeklētu Latviju. Droši vien tas izdosies.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors