Budžeta grozījumus varētu arī atlikt

Ministru prezidents Guntars Krasts

Ikmēneša preses konferencē 1998.gada 27.martā

Piektdien, 27. martā, savā ikmēneša preses konferencē, Ministru prezidents Guntars Krasts bez ievadiem uzreiz atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Kā jūs komentētu Francijas prezidenta Žaka Širaka un Vācijas kanclera Helmūta Kola nostāju pret Baltijas valstu integrāciju NATO?

G.Krasts:

— Es esmu tikko saņēmis BNS informāciju par Lietuvā rezidējošā Francijas vēstnieka izteikumiem — Francijas prezidents nav atbalstījis ideju, ka Baltijas valstis nevarētu tikt iekļautas NATO. Esmu lūdzis Ārlietu ministriju noskaidrot, vai tas ir Vācijas valdības viedoklis vai aģentūras "Interfax" interpretācija. Sīkāk es šobrīd šo jautājumu nevaru komentēt. Ja Vācijas valdība uzskata, ka Latvijā kaut kādā ziņā tiek pārkāptas minoritāšu tiesības, būtu jānoskaidro, kādā jomā tas notiek, jo līdz šim Eiropas Komisija tādus faktus nav konstatējusi.

— Vai jums ir kas zināms par Krievijas valdības ekonomiskajām sankcijām pret Latviju?

G.Krasts:

— Pagaidām man nav šādas informācijas. Ir bijušas runas neoficiālā līmenī par to, ka vajadzētu padarīt grūtākas biznesa iespējas tiem uzņēmējiem, kuri strādā kopā ar partneriem Krievijā. Taču pagaidām nekādu konkrētu faktu manā rīcībā nav.

— Vai varētu samazināties preču apmaiņas līmenis ar Krieviju?

G.Krasts:

— Tas, protams, būs atkarīgs no attiecībām, kādas Latvija veidos ar Krieviju. Pagaidām man nav nopietna iemesla bažīties.

— Vai baumas par jūsu vadītās valdības nestabilitāti ir patiesas vai tās varētu būt kādu ārpus Saeimas esošu politisko spēku inspirētas?

G.Krasts:

— Es biju iedomājies šo preses konferenci sākt ar joku, ka šī ir pēdējā preses konference. Man nav nekāda iemesla domāt par valdības nestabilitāti. Šīs baumas jau ir pastāvīgas. Valdības krišanu nemitīgi prognozē gan Aleksandrs Kiršteins, gan Jānis Jurkāns. Pēdējais jau konkrētais termiņš bija februāra pirmā nedēļa. Vienīgās bažas man rada iespējamie budžeta grozījumi, kas varētu notikt maija beigās. Es apsveru iespēju atlikt budžeta grozījumus pēc Saeimas vēlēšanām, nevis lai nekristu valdība, bet lai nesašķobītu ekonomisko situāciju valstī.

— Vai jums ir kāds pamats domāt, ka budžeta grozījumi varētu izraisīt valdības krīzi?

G.Krasts:

— Jā, diemžēl ir. Tāds noskaņojums ir Saeimā visos sektoros, kas varētu novest pie budžeta deficīta rašanās, pie patēriņa palielināšanas, kas varētu pasliktināt mūsu fiskālo situāciju un radīt tekošā konta deficīta palielinājumu. Es rūpīgi sekoju līdzi tiem priekšlikumiem, kas izvirzīti budžeta grozījumu sakarā. Es neizslēdzu iespēju, ka budžeta grozījumus varētu veikt pēc Saeimas vēlēšanām.

— Vai jūs esat izšķīries jautājumā par Valsts kancelejas vadītāju?

G.Krasts:

— Diemžēl ne. Konkursam, kas beidzās pagājušajā pirmdienā, bija pieteicies tikai viens pretendents, kur, neatbilda prasībām. Konkursa termiņš tiks pagarināts.

— Kā jūs komentētu to, ka runas par valdības krīzi uzvirmo ikreiz, kad savu partiju vēlēšanām grib pieteikt Andris Šķēle?

G.Krasts:

— Es neesmu tik uzmanīgi sekojis līdzi tām aktivitātēm, kas notiek ārpus parlamenta, tā ka šajā jautājumā neko komentēt nevaru.

— Pastāstiet, lūdzu, par savu tikšanos ar Aivaru Lembergu.

G.Krasts:

— Tiekoties ar Ventspils mēru, mēs apspriedām jautājumus, kas saistīti ar naftas tranzītbiznesu,— kā rīkoties, ja Krievija pieņems kādas reālas ekonomiskās sankcijas attiecībā pret Latviju. Apspriedām arī "Latvenergo" privatizācijas jautājumu. Neatbalstu Daugavas hidroelektrostaciju un augstsprieguma elektropārvades tīklu privatizāciju. Tas būtu kavējoši valsts turpmākajai ekonomiskajai situācijai. Es atbalstu Privatizācijas aģentūras un Ekonomikas ministrijas kopdarba projektu. Lemberga kungs atbalsta alternatīvo variantu par vertikāli integrētu uzņēmumu privatizāciju.

— Kādēļ Saeimu veidojošo frakciju sēdē piedalījās arī Aivars Lembergs?

G.Krasts

: — Jā, varbūt tā bija mana organizatoriska kļūda, man bija paredzēta saruna ar A.Lembergu. Pēc tam notika sēde, uz kuru es arī uzaicināju A.Lembergu, lai viņš izteiktu savu vērtējumu no tranzītbiznesa viedokļa.

— Vai partija "Tēvzemei un Brīvībai" ir apspriedusi jautājumu par atrakciju parku Esplanādē?

G.Krasts:

— Tā ir Rīgas Domes kompetence, un nevajag tur jaukt politiku.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā