Turpinājums

no 1.lpp.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Lai varētu apzināti piedalīties vēlēšanās un izdarīt savu izvēli, katram vēlētājam nepieciešams skaidri redzēt katru partiju tuvplānā.

Demokrātijas priekšnoteikums ir tas, ka ir skaidri saskatāmas alternatīvas. Es kā vēlētājs un kā Latvijas pilsonis gribu redzēt dažādas partijas ar dažādām idejām un plāniem. Es gribu apzināti izvēlēties un balsot. Es gribu būt drošs, ka būšu uzticējies cilvēkam un politiskajam spēkam, kurš politiku un tautas intereses saprot nopietni un atbildīgi. Man sķiet, ka Latvijā jau ir pārāk daudz politisko koķetētāju.

Pirms pāris gadiem vēl labi zinājām, kuri politiķi un politiskie spēki virza valsti uz priekšu. Šobrīd man būtu grūti nosaukt šādu politisko spēku. Tagad pirms vēlēšanām partijas ir saplūdušas un nav vairs atšķiramas viena no otras.

Es šeit minēju it kā skarbas lietas. Es labprāt dzirdētu no jums šodien, ka iespaidi, kurus izklāstīju, ir neprecīzi un nepamatoti.

Es vēlos, lai Latvijā būtu stipras un morāli godīgas partijas. Es vēlos, lai tā domātu ne tikai par savu tā saukto šauro elektorātu, bet gan mēģinātu arī paskatīties uz visu valsti un sabiedrību kopumā. Pēdējo mēnešu laikā pirms vēlēšanām vēl ir pietiekami daudz laika, lai partijas sevi parādītu, lai demonstrētu savas radošās spējas.

Vēlētās pašvaldības ir tas varas līmenis, kurš šobrīd ir kritiski svarīgs, un tieši šobrīd ir svarīgi, lai pašvaldību aktivitāte neietu mazumā. Pašvaldību uzdevums ir būt ik dienu dialogā ar iedzīvotājiem. Pašvaldībām ir jārūpējas par to, lai ikviens no Latvijas iedzīvotājiem justos drošs, būtu labi informēts par sociālo politiku, par novada ekonomiskās attīstības perspektīvām, par reģionālās politikas īstenošanu.

Pašvaldības ir posms un saikne starp politisko partiju centriem un iedzīvotājiem. Mēs šo vienkāršo patiesību bieži vien aizmirstam.

Pašvaldību līmeņa deputātiem ir jābūt tiem, kuri aicina partijas veidot ciešu politisko dialogu ar sabiedrību.

Es esmu pārliecināts demokrātijas piekritējs, un es gribētu atzīmēt dažas tēzes, kuras, manuprāt, šobrīd ir ļoti svarīgas.

Demokrātija nozīmē arī to, kas pastāv labs ekonomiskais dialogs sabiedrībā starp varu un tautu. Tas ir uzdevums pašvaldību deputātiem tieši tāpat kā politiskajām partijām kopumā.

Demokrātijas uzdevums ir nodrošināt katram valsts iedzīvotājam skaidru ekonomisko perspektīvu. Valstī var izveidoties ekonomiskas grūtības un būt bezdarbs. Tieši tāpēc jo īpaša atbildība ir politiķiem, jo viņu rokās ir tie mehānismi, ar kuriem jāveicina bezdarba novēršana un jaunu darbavietu radīšana.

Vai šobrīd ir pietiekami attīstīts un stiprs ekonomiskais dialogs varai ar sabiedrību?

Cilvēki dažādos Latvijas novados man kā atbildi vienkārši nosauc bezdarba līmeni. Manuprāt, tas ir izveidojies par zināmu kritēriju.

Piemēram, Rēzeknes rajonā tas ir 30 procentu. Bezdarbs mūsu novados kļūst par nacionālās nozīmes problēmu.

Mūsu valsts oficiālā informācija vēstī, ka lielais tranzīts taču labi strādā un ka mūsu ostas pastāvīgi palielina kravu apgrozījumu. Pēdējos gados visiem nez kāpēc tik mīļš kļuvis īpaši tranzīts. Tranzīts — tas ir labi, tomēr ar to vien ir par maz.

Latvijā nepieciešama mērķtiecīgāka politika, kura būtu vērsta uz mazo un vidējo uzņēmēju. Pirms gadiem visi runāja par vidušķiru, tagad reti kurš to atceras. Es zinu, ka valdībā ir izstrādāta atbalsta programma vidējam uzņēmējam, taču to vajag pacelt politikas līmenī. Tā sekmēs arī ekonomisko dialogu starp varu un tautu.

Stabilai tautsaimniecības sistēmai valstī nepieciešams sazarots vidējo uzņēmumu tīkls. Tāda politika ir zāles pret bezdarbu. Tā ir politika konkurences palielināšanai. Tā ir politika labai attīstībai visos reģionos.

Šinī sakarā maz dzirdamas balsis no tiem novadiem, kuros ir augsts bezdarbs. Pašvaldībām ir iespējas un uzdevums censties veicināt uzņēmējdarbību savā reģionā. Ne tikai Latvijai kopumā jācīnās, lai piesaistītu ārzemju investīcijas. Katra novada pašvaldībām jādomā, kā iegūt uzņēmīgu cilvēku labvēlību.

Nav Latvijā sliktu vai bezcerīgu novadu, ir tikai nespēja atrast pareizos darbīgos cilvēkus un sniegt viņiem visu atbalstu vidējo uzņēmumu iekārtošanai. Esmu novērojis, ka daudzās pašvaldībās vēl domā kā padomju laikos — sak, mēs vispirms vēl ilgi padomāsim, vai ļaut tev šeit uzsākt tavu privāto biznesu vai arī neļaut.

Ikviena cilvēka privātais bizness nes augļus gan novadam, gan rezultātā visai valstij. Arī šī banālā patiesība reizēm jāatgādina.

Igaunijā ir 51 uzņēmums uz tūkstoš iedzīvotājiem, bet Latvijā — tikai 38. Tas ir izteiksmīgs piemērs, kurš liecina arī par pašvaldību nostāju.

Pēdējos gados esam daudz runājuši par makroekonomiku. Arī ārzemju eksperti to atzīst par priekšzīmīgu, jo ir zema inflācija, stabila valūta, straujš iekšzemes kopprodukta pieaugums. Katram uzņēmējam svarīgi zināt arī, ka samazinās kredītlikmes. Valdība darījusi pareizas lietas, un mēs varam būt ar šo darbu apmierināti.

Tagad uzsvars jāliek uz to, lai vairotos mazo un vidējo uzņēmumu skaits un spēks. Tiem ir jākļūst arī par daļu mūsu valsts identitātē, jo vidējie uzņēmumi spēj veikli un ātri reaģēt uz jebkurām izmaiņām ekonomikā.

Es negribētu dzīvot valstī, kurā ir tikai tranzīts un trīs neaizsalstošas ostas. Es gribu dzīvot daudz bagātākā valstī.

Ikviens, kurš kādreiz mēģinājis nodibināt savu uzņēmumu, zina, ka nav īpaši grūti reģistrēt firmu, bet darbības laikā daudzi saskaras ar jautājumu, kā pārvarēt valsts ierēdņu reketu?

Nē, neviens neiebilst pret kontroli, neviens neiebilst pret kārtību un uzskaiti. Taču pārvaldes institūcijas pārāk birokrātiskas. Tās traucē, nevis palīdz. Ja viņiem ir grūtības darbā ar cilvēkiem, tad jāmāca ir ne tikai ekonomika, bet arī tas, kāda psiholoģija nepieciešama, lai strādātu ar cilvēkiem.

Ekonomiskā dialoga smagums gulstas uz pašvaldību pleciem. Tas būs aizvien plašāks darba lauks. Aicinu vēlētās pašvaldības izvērst ekonomisko dialogu ar sabiedrību.

Demokrātija — tā ir apzināta izvēle politikā. Demokrātija — tā ir katram dotā iespēja ekonomikā. Demokrātija — tas ir arī varas sociālais dialogs ar tautu.

Vēlētās pašvaldības arī šinī aspektā ir atslēgpozīcijā. Tās pazīst sava novada specifiku un iedzīvotāju vajadzības. Tām jāspēj kontrolēt vietējo izpildvaru un tās attieksmi pret iedzīvotājiem. Tām ir jādod pareizie ierosinājumi arī valdībai.

Sociālais dialogs vispirmām kārtām nozīmē uzklausīt cilvēkus un viņu rūpes. Mēs dzīvojam un gribam dzīvot demokrātijā, un mums jābūt gataviem dialogam. Mums ir jāiziet ārā pie cilvēkiem, kuri sapulcējušies uz ielas, lai pievērstu uzmanību savām problēmām. Ir cilvēciska augstprātība un politiska bezkaunība ignorēt cilvēkus uz ielas, kuri izsaka savas problēmas. Deputātiem un politiskajiem līderiem ir jāuzklausa valsts iedzīvotāji. Tā ir demokrātijas pamatpatiesība. Diemžēl pēdējā laikā mēs to esam ignorējuši.

Sociālais dialogs nozīmē arī nemitīgu un visaptverošu informācijas darbu. Iedzīvotājiem jāzina, kas tiek plānots viņa novadā, viņam tieši kaimiņos.

Ir grūti uzzināt un ņemt vērā visu iedzīvotāju vēlmes un domas, tomēr tas ir tiešs uzdevums pašvaldībām. Tikai tā var radīt sociālās drošības sajūtu katram valsts iedzīvotājam. Pašvaldību uzdevums ir ļaut katram iedzīvotājam justies labi un būt apmierinātam ar ikdienas vidi.

Es gribētu atzīmēt, ka Latvijā ir daudz pašvaldību, kuras strādā labi. Ne vienmēr tas ir saistīts ar budžeta apjomu. Cilvēcisku attieksmi nevar iekļaut budžetā, taču bieži vien tieši tā ir pati nepieciešamākā.

Latvijā ir sakoptas pilsētas, sakopti lauku novadi. Es vēlos izteikt pateicību tām pašvaldībām, kuru novados ir sakoptas mājas un ielas vai lauku sētas.

Cienījamie klātesošie!

Pašvaldībām ir īpašs uzdevums vēlēšanu gadā Latvijā. Pašvaldību deputātiem ir jāaicina savu partiju politiķus atjaunot pilnu un ciešu dialogu ar sabiedrību.

Pašvaldību deputātiem būtu jāvirza savas partijas uz laikmetīgāku politiku. Šoruden nevarēs vairs sniegt tādas atbildes, kuras ļāva vēl pirms trim gadiem gūt padsmit balsu Saeimā, ar vakardienas receptēm nevarēs vairs iebraukt Saeimā, jo vēlētājs ir kļuvis gudrāks un prasīgāks.

Marta notikumi Latvijā lika mums lieku reizi saprast, ka varas dialogs ar tautu bija gandrīz pārtrūcis. Marts uzrādīja, ka valstī ir neizdarīto lēmumu sastrēgums. Marts uzrādīja, ka ir valstiskās atbildības un valstiski domājošu politiķu trūkums. Marts ir kā pēdējais brīdinājums šai politiskajai varai.

Tomēr marts nav traģēdijas mēnesis, tas ir laiks, kad atsāksies gudrāka un tālredzīgāka politiskā dzīve, un mēs visi būsim tās dalībnieki.

Es aicinu pašvaldību deputātus pilnā apjomā iesaistīties sava novada, sava pagasta, pilsētas un valsts nākotnes veidošanā.