Centrālā statistikas pārvalde

Informācija

Par reģistrētā bezdarba līmeni pilsētās un rajonos 1998.gadā

(procentos)

Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem.

Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu 50% un vairāk) un privātajā sektorā (uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu līdz 50%, uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neieteilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu.

Nestrādājošie - darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistrējušās Nodarbinātības valsts dienestā.

Darba statistikas daļa

Centrālā statistikas pārvalde

Informācija

Par bezdarba līmeni

Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka februārī, salīdzinot ar janvāri, bezdarba līmenis nav būtiski mainījies. Līdz 1998. gada 1. martam valstī reģistrēti 87,9 tūkst. aktīvi darba meklētāji (1. februārī - 87,5 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 85,5 tūkst. cilvēku jeb 7,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1. februārī - attiecīgi 85,1 tūkst. un 7,0%). 1997. gada 1. martā valstī reģistrēti 98,5 tūkst. aktīvi darba meklētāji, bet par bezdarbniekiem atzīti 93,7 tūkst. cilvēku.

Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (59%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevarēja atrast 31,6 tūkst. cilvēku.

1998. gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 8,1 tūkst. cilvēku, februārī - 7,0 tūkst. cilvēku.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1998. gada februārī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 21,8 tūkst. cilvēku jeb 26% no bezdarbnieku kopskaita. 1998. gada februārī bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopumā par 831,6 tūkst. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam - Ls 38,21.

Visaugstākais bezdarba līmenis 1998. gada 1. martā bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā - 28,5%, Preiļu - 21,7%, Balvu - 21,6%, Krāslavas - 21,5%, Ludzas - 18,7%, Jēkabpils un Daugavpils - 13,8%. Zemākais - Ogres rajonā - 4,2%, Rīgas rajonā - 4,6% un Talsu - 4,7%.

Materiāls sagatavots, izmantojot Nodarbinātības valsts dienesta informāciju.

Darba statistikas daļa

Centrālā statistikas pārvalde

Informācija

Par patēriņa cenām februārī

Patēriņa cenas 1998. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pieauga par 0,2%, salīdzinot ar 1997. gada februāri - par 6,1%. Igaunijā patēriņa cenas februārī pieauga par 1,0%, Lietuvā - par 0,5%. PCI un cenu pārmaiņas 1998. gadā bija šādas:

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, precēm cenas pieauga par 0,1%, pakalpojumiem - par 0,4%.

Patēriņa cenas februārī, salīdzinot ar janvāri, uztura produktiem pieauga par 0,4%, apģērbam un apaviem - par 0,9%, dzīvokļa īrei, ūdenim, elektrībai un apkurei - par 0,2%, mājas iekārtošanai un uzturēšanai - par 0,3%, veselības aprūpei samazinājās par 0,1%, transportam - par 0,2%, atpūtai un kultūrai - par 1,8%, izglītībai pieauga par 1,5%, viesnīcām un sabiedriskajai ēdināšanai - par 0,4%, pārējām precēm un pakalpojumiem - par 0,2%, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai - par 0,1%, sakariem cenas nemainījās.

Lielākā ietekme uz cenu indeksu februārī bija uztura produktu cenu kāpumam. Augļu cenas pieauga par 5,0%, t.sk. banānu - par 25,0%. Kartupeļi kļuva dārgāki par 7,1%, zivis - par 1,4%, krējums - par 1,1%, biezpiens - par 2,1%, sīpoli - par 4,8%.

Turpina pieaugt apģērba cenas, februārī tās pieauga vidēja par 1,2%, t.sk. bērnu apģērbam - par 2,7%.

Ar š.g. februāri par 7,4% kļuva dārgāka maksa par atkritumu izvešanu pilsētā. Par 1,6% pieauga maksa par bērnudārzu un par 1,8% dārgāki kļuva svešvalodu kursi.

Pazeminoša ietekme uz cenu indeksu bija degvielas cenu kritumam par 0,8%. Samazinājās arī atsevišķu uztura produktu cenas: eļļa - par 2,3%, marinētie gurķi un citroni - par 1,1%, apelsīni -par 2,9%.

Medikamentu cenas pazeminājās par 0,3%. Lētākas kļūst arī datoru disketes. To cena pazeminājās par 8,9%. Par 15% lētāka kļuva mājdzīvnieku sausā barība.

Preces un pakalpojumi, kas cenu līmeņa pārmaiņas februārī ietekmēja visvairāk (% punkti):

Patēriņa cenu pārmaiņas 1998. gada atsevišķos mēnešos Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju attēlotas šādā diagrammā:

Igaunijā 1998. gada februārī, salīdzinot ar janvārī, patēriņa cenas palielinājās par 1,0%. Lielākā ietekme uz cenu indeksu bija atsevišķu pārtikas preču un ar dzīvokli saistīto pakalpojumu cenu kāpumam. Lietuvā patēriņa cenas pieauga par 0,5%. To ietekmēja sakaru tarifu pieaugums.

Cenu statistikas departaments

Centrālā statistikas pārvalde

Informācija

Par ražotāju cenām 1998.gada februārī

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,2%, Igaunijā - par 0,3%. Salīdzinot ar pagājušā gada februāri (pēdējo 12 mēnešu laikā), Latvijā ražotāju cenas cēlās par 3,4%, bet Igaunijā - par 8%. Lietuvā februārī ražotāju cenas turpināja kristies: salīdzinot ar janvāri, tās samazinājās par 1,7%, bet, salīdzinot ar pērnā gada februāri, - par 1,8%.

Latvijā ražotāju cenu indeksi un cenu pārmaiņas 1998.gada divos mēnešos bija šādas (procentos):

Lielākais cenu kāpums gada laikā (salīdzinot ar 1997.gada februāri) bija karjeru izstrādē - par 12,9%, elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē - par 11,6%, ūdens ieguvē, attīrīšanā un sadalē - par 10,4%, ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā - par 5,9%, transporta līdzekļu, izņemot automobiļu, piekabju un puspiekabju, ražošanā par - 4,4%, tekstilizstrādājumu un pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 3,6%.

Savukārt ādu miecēšanā un apstrādē; somu un apavu ražošanā cenas kritās par 2,3%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 0,6%, pārtikas produktu un dzērienu ražošanā - par 0,5%.

Šā gada februārī, salīdzinot ar janvāri, straujāk cenas cēlās radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošanā - par 3,2%, apģērbu ražošanā - par 3,1%, kūdars ieguvē - par 1,6%, elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē - par1,3%. Vienlaikus februārī vairākās nozarēs ražotāju cenas samazinājās: mēbeļu un citur neklasificētu izstrādājumu ražošanā - par 3,6%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 1,8%, karjeru izstrādē - par 1,4%, metālizstrādājumu, izņemot mašīnu un iekārtu, ražošanā - par 1,1%, bet ūdens ieguvē, attīrīšanā un sadalē tās palika nemainīgas.

Cenu statistikas departamenta Ražotāju cenu indeksu daļa