Stenogramma 26. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas ārkārtas sēdi. Izskatām darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā". Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB). Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi Saeimai otrreiz atdoto likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" un konstatējusi, ka vesela virkne priekšlikumu, kas bija deputātu iesniegti, ne tieši, ne netieši neattiecas uz Valsts prezidenta apstrīdēto punktu "Par 7% barjeras noteikšanu koalīcijas sarakstiem". Daļa no šiem priekšlikumiem ir jau noraidīta iepriekšējos balsojumos, un viens no šiem priekšlikumiem — par vēlēšanām divās dienās — ir pretrunā ar Latvijas Satversmes pašreiz spēkā esošo redakciju. Tādēļ vakardienas Juridiskās komisijas sēdē Saeimas Juridiskā komisija pieņēma šādu iesniegumu Saeimas Prezidijam, ka, izskatot likumprojekta "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" otrreizējo caurlūkošanu, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 135.pantu, liek priekšā noteikt, ka šā likumprojekta otrreizējai caurlūkošanai iesniegtie 1.—3., 7.—13. un 20.—29.priekšlikumi pēc būtības nav apspriežami Saeimā.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Atklājam debates. Vēlas runāt deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš". Leiškalna kungs, vai par, vai pret šo priekšlikumu, ko izteica Grīnblata kungs?

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Kalnciema uzraug, Lujāna kungs! Es gribu runāt par Satversmes 71.pantu, ko jūs visi varat izlasīt, un es neatļaušos to lasīt jums vēlreiz priekšā, un par Kārtības ruļļa 115.pantu, kur ļoti skaidri ir pateikts, ka, ja Valsts prezidents Satversmes 71.panta kārtībā ir prasījis likuma otrreizēju caurlūkošanu, Saeima nākamajā sēdē lemj par Valsts prezidenta motivēto iebildumu nodošanu komisijām. Jā, tik tiešām Valsts prezidenta motivēto iebildumu nodošanu komisijām. Nosakot atbildīgo komisiju un termiņu, kādā likums izskatāms. Bet pēdējā rindkopa ir tā būtiskā, un es domāju, ka Juridiskā komisija ir pieņēmusi, manuprāt, ačgārnu lēmumu, protams, arī es varu maldīties. Pēdējā rindkopa saka skaidri un gaiši: "Atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā." Mēs varam Kārtības rullī atrast vietas, kas nosaka, kādā veidā likums ir izskatāms trešajā lasījumā. Ir ļoti skaidri un gaiši definēts, un nav nevienā vietā pateikta kaut kāda speciāla izskatīšanas kārtība Satversmes 71.panta kārtībā atgrieztajiem likumprojektiem.

Es piekrītu, ka sēde vēlreiz noraida, teiksim, manu priekšlikumu Saeimas vēlēšanu likumā, ja tā ir vairākuma griba, bet es esmu pilnīgi pret to, ka tiek klaji, manuprāt, vēlreiz uzsveru, pārkāpts Saeimas Kārtības rullis un Latvijas Republikas Satversme no šī Augstā nama puses. Paldies par uzmanību! Aicinu izskatīt visus deputātu iesniegtos priekšlikumus, nepieņemt tos, kas deputātu vairākumam nepatīk, balsot pret tiem, kas nonāk, kā jūs sakāt, klajā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, tas, teiksim, ir par vēlēšanu noteikšanu divās dienās, jo es arī uzskatu, ka tas ir pretrunā ar Satversmi, jo Satversmes labojums skaidri un gaiši pasaka, kurā dienā notiek vēlēšanas. Bet, augsti godātie deputāti, es aicinu izskatīt Kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Tātad likumprojekta trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis, frakcija "Latvijas ceļš". Kristovska kungs, jūs varat runāt par šo priekšlikumu. Pret nevar runāt, jo Leiškalna kungs jau pret ir runājis. Jūs varat runāt tikai par.

Ģ.Kristovskis

(LC). Cienījamie kolēģi! Tā kā man ir jārunā par, tad es tomēr izteikšu tos priekšlikumus, kas ir pretrunā ar šo par, jo var gan tā runāt.

Sēdes vadītājs

. Kristovska kungs, tātad ir izteikts priekšlikums, par kuru viens deputāts ir runājis pret. Jūs varat runāt par. Pēc tam balsosim. Ja jūs vēlaties runāt pret, tad...

Ģ.Kristovskis.

Runājot par par šo priekšlikumu, es domāju, ka mums ir jāpatur vērā tas, ka, interpretējot šādus jautājumus, mums ir jāskatās, kā šis tulkojums, ko mums deva atbildīgā komisija, izskatās no sistēmiskās vai loģiskās, vai dramatiskās pieejas. (Kāds kaut ko saka no vietas.) Kāpēc nedrīkst, es atvainojos, deputāti, ar ko jūs varētu pierādīt man...

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi, lūdzu, neveidojiet dialogu ar zāli, Kristovska kungs!

Ģ.Kristovskis

. Tad es sēdes vadītājam lūdzu tos, kuri runā no zāles, pārtraukt viņu izteicienus, jo, manuprāt, cilvēki vēl nav noklausījušies, ko es vispār gribu teikt. (Zālē kņada.) Tātad, ko man darīt?

Sēdes vadītājs.

Jūs varat, Kristovska kungs, runāt par.

Ģ.Kristovskis.

Jā, tātad es atkārtošu vēlreiz. Tātad no sistēmiskā viedokļa mums būtu jāskatās, kas tad uz Saeimu mums šodien ir atsūtīts. Ko mums ir atsūtījis Valsts prezidents? Vai Valsts prezidents mums ir atsūtījis likumu, vai Valsts prezidents mums ir atsūtījis konkrētu normu? Tā kā es domāju, ka katrā gadījumā Valsts prezidents mums ir atsūtījis likumu atpakaļ, un līdz ar to mums vajadzētu šo likumu ņemt un izskatīt, kāds ir likums, jo likums ir normatīvais akts, un normatīvie akti satur tiesību normas, nevis vienu tiesību normu, kas mums šodien būtu jāizskata. To, ko mums piedāvā komisija. Līdz ar to es, tā teikt, atbalstot komisiju, tomēr lūdzu arī atbalstīt Kārļa Leiškalna priekšlikumu. (Zālē liels troksnis. No zāles: "Tā nedrīkst darīt! Tā nedrīkst!")

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Jūs paši redzat, kāda bija uzstāšanās par šo priekšlikumu. Divi cilvēki ir runājuši saskaņā ar Kārtības rulli, mēs balsojam tagad par atbildīgās Juridiskās komisijas priekšlikumu, ko izteica referents Grīnblata kungs. Par veselu virkni priekšlikumu, kuri ir izklāstīti dokumentā nr. 3963 "Neizskatīšana pēc būtības". Mums ir jābalso par šo priekšlikumu.

Godātie kolēģi, vai visi ir sapratuši? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par atbildīgās Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret —25, atturas — 5. Šis priekšlikums ir akceptēts. Paldies! Tātad lūdzu, Grīnblata kungs, komisijas vārdā! Sākam izskatīt priekšlikumus, kurus komisija ir izskatījusi un izteikusi savu atzinumu.

M.Grīnblats.

Godātie deputāti! Tātad pievēršam uzmanību likumprojekta teksta 3.lappusei. 9.pants likumā. 4.pants likumā "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā". Šeit ir iesniegti vairāki priekšlikumi.

1. priekšlikums ir tātad jau agrāk izskatītais — izslēgt visā pantā vārdu "pirmās", ko komisija ir atbalstījusi. Tas ir deputāta Bišera priekšlikums. Otrs arī ir deputāta Bišera priekšlikums, kas nosaka to, ka kandidātu sarakstu iesniedz likumā noteiktā kārtībā reģistrētas politiskās organizācijas, partijas vai likumā noteiktā kārtībā reģistrētas politisko organizāciju partiju apvienības, kā arī saistībā ar to izslēgt šā paša panta otrās daļas 3.teikumu, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Iesaku arī Saeimai atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti iebilst pret Juridiskās komisijas atzinumu — par deputāta Bišera priekšlikumiem nr. 4, 5, un 6? Atklājam debates. Debatēs runās Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Kāda ir Bišera 5.priekšlikuma būtība? Viņš izslēdz no 9.panta pirmās daļas vienu no apakšdaļām. Izslēdz, ka var iesniegt sarakstus divas vai vairākas likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas politiskās organizācijas kopīgi. Es uzskatu, ka pašreiz, kad jau sākusies priekšvēlēšanu kampaņa, mēs nevaram mainīt spēles noteikumus, un uzskatu, ka vajag atstāt to pantu, tieši šo daļu iepriekšējā redakcijā, tāpēc lūdzu 5.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Viena no lielākajām lietām, ko mums pārmet vēlētāji, tā ir deputātu staigāšana no frakcijas uz frakciju. (No zāles deputāts Saulītis: "Muļķības!") Neskaidrība, atkāpšanās no tām partijām, no kurām viņi ir ievēlēti, tā saucamais lielais neatkarīgo deputātu skaits mūsu parlamentā, kas neatbilst normālām parlamentārisma tradīcijām. Šeit mūsu Saeimā tas tiešām bija ārkārtīgi daudz, ka mums bija vairāk nekā piektā daļa tā saucamo neatkarīgo deputātu. Ar ko tas izskaidrojams?

Pirmkārt, tas ir izskaidrojams ar to, ka daudzas partijas. Ka šīs partijas pēdējā brīdī iesniedz savus sarakstus un savāc šos kandidātus pēdējā brīdī, un tad ir sekas tādas, kā ir. Piemēram, Mandātu un iesniegumu komisijā nupat nācās izskatīt cienījamās Vienības partijas iesniegumu, kur ir radušies tieši šāda iemesla pēc, ka saraksts irsastādīts pēdējā brīdī, iesniedz, un 7 deputāti no 8 ievēlētajiem ir aizgājuši, un faktiski šīs partijas pārstāvniecība Saeimā ir izbeigusies. (No zāles: "Lai dzīvo Vienības partija!") Es negribu apcerēt iemeslus, bet katrā ziņā tā ir arī zināma problēma, par ko mums būtu jādomā, bet šodien par šo problēmu domāt ir par vēlu.

Kaut gan tas var izsaukt lielu ārēju spriedzi, jo tajā vēstulē, ko cienījamais Kaula kungs ir uzrakstījis, viņš draud: ja šie 7 deputāti, kas ir aizgājuši, netiks tūlīt izslēgti no Saeimas, viņš pasludinās šo Saeimu par nelikumīgu, pieprasīs Eiropas organizācijām atzīt, ka Latvijā nav demokrātiska iekārta, ka te ir nelikumīga Saeima, un aicinās visus Latvijas iedzīvotājus nepildīt šīs Saeimas likumus. Redziet, kādi vareni draudi tiek izteikti šādos gadījumos!

Bet, ja runājam par šīm partiju apvienībām, tad es arī uzskatu, ka tā ir viena no lielākajām briesmām, ka pēdējā brīdī dažas partijas, nenoslēdzot nekādus līgumus, nekādas vienošanās, bieži vien tikai saliek partijas kopā. Tieši iepriekšējais runātājs man atgādināja par to situāciju, kas šādā brīdī rodas. Mēs atceramies, ka viņš ir ievēlēts no saraksta, kurš apvienoja divas partijas: partiju "Līdztiesība" un Sociālistisko partiju, bet jau otrā dienā pēc ievēlēšanas Saeimā šīs abas divas partijas nevarēja vienoties par vienotas frakcijas sastādīšanu, un pagāja apmēram gads, kad viņi beidzot sastādīja uz īsu laiku to frakciju un atkal pēc dažiem mēnešiem šī frakcija izjuka. Un tā mums visu laiku bija pieci neatkarīgi deputāti, kuri it kā nevarēja saprast, ko viņi pārstāv. Es domāju, ka tādas parādības mums vajadzētu ar likumu nepieļaut. Es domāju, ka te nav nekāda traģēdija, ja tām partijām ir tiešām kopēji mērķi, tās var vienoties par kopīgu politiku un kopējiem uzdevumiem, tās var izveidot partiju apvienību, piereģistrēt noteiktā kārtībā, tā kā to izdarīja Sociāldemokrātiskā partija, abas sociālistiskās partijas. Un par to, ka nepietika laika šim uzdevumam, arī mums nav jāuztraucas, jo, piemēram, ir dažas partijas, kas vēl tikai atrodas veidošanas stadijā, nemaz nav vēl pašas piereģistrējušās, bet tomēr uzskata, ka tās varēs sekmīgi startēt vēlēšanās. Tā ka visus šos jautājumus var normāli un civilizēti nokārtot, bet tad mums nebūs tādas situācijas, ka mums rodas tādas vēlēšanu apvienības, kurām faktiski nekā nav. Un mēs arī esam redzami, šodien arī veidojas vēl viena vēlēšanu apvienība, kurai nav nekādas kopējas bāzes un kurā ietilpst rinda politisko spēku ar pavisam dažādām programmām, dažādiem uzskatiem un kuras apvieno tikai viens mērķis — par katru cenu iekļūt šajā Saeimā. Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es vienmēr ar lielu interesi klausos bijušo komunistu pārspriedumus, kas ir demokrātija. Tad, kad PSRS sabruka, tas ārkārtīgi pārsteidza veselu rindu aktīvu, pārliecinātu komunistu, kuri no demokrātijas saprata tikai demokrātisko centrālismu. Šie cilvēki ir tik apjukuši, ka viņi domā, ka tikai demokrātiskais centrālisms ir vienīgais demokrātijas paveids (No zāles: "Pareizi!") un stāsta, piemēram, murgu stāstus, ka demokrātiskās valstīs ir tikai viena, divas vai trīs frakcijas, tad es gribētu pateikt, ka tikko Dānijā ievēlētajā parlamentā ir desmit frakcijas. Izraēlā ir vēl vairāk frakciju, tad man ir jautājums: vai Dānija ir demokrātiska valsts vai nav demokrātiska valsts? Mani vienmēr pārsteidz, ka tie cilvēki, kas nepārtraukti grib uzlabot Satversmi, pierakstīt tai otro daļu, teiksim, par cilvēktiesībām, tik ārkārtīgi uztraucas, par ko vēlēs vēlētāji, vai vēlētāji vēlēs par jaunām un tikko izveidotajām partijām, vai vecām un sakompromitētām partijām, vai pēdējā brīdī izveidotām apvienībām vai koalīcijām. Nu, atstāsim taču to vēlētāju ziņā. Man nekādi nav saprotams, kāpēc visu laiku kāds uztraucas par to, atsaukdamies uz demokrātijas pieredzi, ko grib darīt vēlētājs. Es gribētu vecās nomenklatūras pārstāvjiem arī teikt, kas te agonē pēdējā brīdī un ārkārtīgi uztraucas par savām vietām, vai viņu partijas iekļūs vai neiekļūs, es gribētu viņiem atgādināt, ka Satversmē joprojām nav ierakstīts nekas par partijām. Saeimas deputāti ir tautas pārstāvji, un kādus sarakstus viņi grib, tādus viņi izveido.

Un pats pēdējais. Ir pilnīgi vienalga, kādā veidā mēs ierakstām, vai būs koalīcijas, vai būs vienas partijas saraksts, ja nekādi aizliegumi kā tādi nedarbosies. Var piereģistrēt apvienību, tā ir tikai lieka birokrātija, tas ir Tieslietu ministrijai lieks darbs— tērēt laiku un kaut ko reģistrēt un atkal kaut ko atļaut un neatļaut. Arī PSRS laikos nomenklatūras iemīļotākais cīņas veids bija ar dažādu reģistrāciju palīdzību samudžināt, samuļļāt, aizkavēt un iekasēt naudu, respektīvi, ņemt kukuļus, vilkt garumā visādā veidā un visādi nomuļļāt. To visu mēs saucam par demokrātijas attīstību, tāpēc es novēlu šiem vientiešiem labu veiksmi viņu naivajās cerībās. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji! Un tautai uzticīgie politiķi! Skat’, Bišera kungam... Bišera kungs uztraucas par to, kad pirmsvēlēšanu laikā varētu kādas partijas sanākt kopā. Es gan domāju, vieta uztraukties par kaut ko citu, vieta ir uztraukties, kad aizies pie tautas astoņas vai deviņas partijas ar savām programmām, un viņiem vajadzētu pateikt, ka viņiem ir jāiet ar lielu plakātu un sak’, vienalga, kādus melus es jums stāstīšu, es darīšu tieši tā, kā Sadarbības padome man liek. Es būšu uzticīgs, godīgs deputāts. (No zāles: "Jūs neesat palicis uzticīgs savam Stendzeniekam.") Darīšu tieši tā, kā saka mani sponsori, un, ja uzklausām amerikāņu avīzes, tad tas ir tieši tā, kā čeka man liks darīt.

Bišera kungs, es domāju, ka tā bīstamā lieta šeit nav, ka sanāk kopā pirms vēlēšanām un sastāda kopēju programmu, ja paliek uzticīgs tai programmai, bīstami tautai, bīstami demokrātijai ir, ka mēs ejam pie tautas jau sapirktās grupās, sponsori izmeklē sev uzticīgus kalpus, kuri balsos pēc īkšķa, ne pēc prāta, bet to tautai nepateiks. Ies pie tautas un stāstīs, man rūp jūsu liktenis, man rūp tas, man rūp tas, un nekā nerūp, rūp tikai, vai māk īkšķi parādīt. Mums arī šodien būs runa par korumpētību, par to, ka mēs nedarām jeb darām to, kas nav valsts interesēs.

Vai tad valsts interesēs ir, kad spoža mācītāja kā Aida Prēdele vienkārši kavē savu laiku, jo varētu tur sēdēt kurlmēms cilvēks, kam ir tikai drusciņ acu redze un nekāda izglītība, ja viņš varētu redzēt, vai tas īkšķis ir uz augšu vai uz leju, viņš būtu godājams, uzticīgs deputāts. Vajadzētu šeit būt noliegums pakļauties kaut kam citam kā savas partijas programmai, vajadzētu būt noliegums, kad varētu tāds, kas ir pakļāvies Sadarbības padomei, ka viņš varētu iet pie tautas un teikt, ka viņš kaut ko sola, jo dritvai, vai viņš zina, ko viņš sola, vai viņš var galvot, ko tā Sadarbības padome viņam liks darīt, kad viņš atnāks Saeimā? Viņš to nevar. Bet viņš būs godīgs deputāts, viņš nestaigās, viņš darīs tā, kā viņa sponsori lūdz, bet to viņš nespēj tautai paskaidrot papriekšu, ko tie sponsori gribēs, viņš jau gan zina, sponsori gribēs to tautu vēl pilnīgāk izzagt. Jā, tu tagad iesi pie tautas un teiksi: zini, ievēli mani, nelasi manu programmu, tie tikai puti un maldi, es palīdzēšu maniem sponsoriem tevi izzagt. Un jūs tiktu ievēlēti? Kurš no jums ar tādu godīgu platformu tiktu ievēlēts? Vai tas nav pret tautas interesēm, ka spožs dziedātājs dara to, ko analfabēts varētu darīt. Vai tas nav grēks, ka šeit ārsti sēž, advokāti un citi darba spējīgi cilvēki, ka šeit vajadzētu sēdēt tikai analfabētiskām aitām, kas spēj redzēt, uz kuru pusi ir tas īkšķis — vai uz augšu vai uz leju, un tad viņš būs godājams deputāts un varēs iet pie tautas un teikt: skat’, es nestaigāju, es paliku uzticīgs saviem sponsoriem, es esmu godīgs un skati, ko es jums solu atkal — veselu virkni, es rūpējos par tautu, es rūpējos par slimiem, es... ko mums tagad tēvzemieši ierakstīja tanī papildinātā Satversmē par veselību, par izglītību, ei, viņiem ir Izglītības ministrija, viņiem Veselības ministrija, viņiem ir Finansu ministrija, ko viņu muld, ka viņiem šitas rūp?

Mīļie draugi, mums vajadzētu būt tādam vēlēšanu likumam, ka visi jūs, kas kalpo Sadarbības padomē, ka mēs konstatētu caur korumpētības likumu, ka jūs esat korumpēti, ka jūs nedarāt to, kas ir tautas interesēs, un ka visiem ar kaunu ir jāiet prom. Es braucu par tautu, un man pirmie uzbrukumi nāks, kad atvedu jūs visus deputātus šeit, un mēs jums parādīsim, bet tā problēma ir tā — tad, kad tauta būs norēķinājusies ar mums un ja viņa nebūs pazaudējusi savu suverenitāti, tad tomēr mēs nonāksim pie tā, ka būs jāievēl kaut kādi pārstāvji, kaut kādi lēmēji. Bet, Bišera kungs, jūs mūs vedat uz pilnīgi nepareizo pusi. Šitā pakļaušanās sponsoriem, kuri nekā nav tautai pateikuši, kur nevienu balsi nav nopelnījuši, un ja tauta būtu zinājusi to murgu, ko Sadarbības padome, Šķēle, laikam Krievijas slepenie dienesti, amerikāņu valsts avīze, un pasaka patiesību, vai tauta būtu šitādu murgu izvēlējusi, vai tauta būtu jūs ievēlējusi, ja jūs būtu tautai teicis, man vienalga, kas man rūp, es klausīšu KGB, Sadarbības padomei, un darīšu to godīgi, es spiedīšu pareizo pogu, man domāt nav atļauts, man saprāts nav atļauts, man ir atļauts tikai tautu iznīcināt.

Es skatos — šeit Oksfordas universitātes absolvents, valodnieks, vēsturnieks, turpmāk tikai spiest to pogu, ko viņam pasaka. Vai tas nav grēks, Sinkas kungs, ka jūsu spējas tiek šitā izmantotas? Bišera kungs, jūs it kā esat spējīgs advokāts, vai nav grēks, ka jūs spiežat pogu pēc īkšķa, vai tas nav grēks? Vai jūs nevarētu tikt atvietots ar kaut kādu kurlmēmu bērnu, kas var redzēt, vai īkšķis uz to pusi vai uz to pusi? Tauta netic un tauta nedrīkst ticēt šitām bandām, kuras salasa sarakstā uz ticības pamata, ka viņi paliks uzticīgi saviem sponsoriem, savai Sadarbības padomei. Tautas nedrīkst uzticēties lielam vairumam, lielam vairumam... ikkatram, kas ir pakļāvies Sadarbības padomei, nav vietas mūsu valstī. Kā mēs novērsīsim šo neuzticību, šo kaunu? Es skatos, ka tik varenīgi smaida mūsu bijušais bokseris, un nevienam no jums nav kauna, ka jūs nespējat paši domāt un paši lemt, bet jūs gan spējat stāvēt uz skatuves, Grīnblata kungs un citi tēvzemieši, un lasīt tautai pasakas, dzejoļus, ka latviešu tauta pati lems savus likumus. Un atnāks šeit Krasta kungs un pateiks jums, kuru pogu spiest.

Sēdes vadītājs.

Runājiet par lietu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis.

Čepāņa kungs, es gribētu arī par jums parunāt. (Zālē aplausi).

Sēdes vadītājs.

Es atkārtoju, Valdmaņa kungs, runājiet par apspriežamo likumprojektu.

G.Valdmanis.

Mēs mēģinām runāt par Vēlēšanu likumu, par pareizu un godīgu tautas pārstāvju izvēlēšanu.

Sēdes vadītājs.

Runājiet par Vēlēšanu likumu, neapspriediet citu deputātu viedokļus. Katram no tiem ir tiesības.

G.Valdmanis.

Vai jūs gribētu pēc manīm runāties? Lūdzu, piesakieties, Čepāņa kungs! Jums ir atļauts nākt uz tribīni un izteikt savu viedokli, kad vien jūs to gribat.

Varētu... Es jau domāju, es viņu paņemšu un sašļukāšu, un mums te būs Krievijas demokrātija. Ir ļoti svarīgs jautājums šodien pie mums, kā mēs izlemsim tādu sistēmu, kad tauta patiešām spēs ievēlēt savus kandidātus. Tautas kopai "Brīvībai" ir projekts. Par kandidātu Tautas kopas "Brīvībai" sarakstos varēs būt tikai tāds, kam ir pieci galvotāji. Kas galvos, ka viņš nav bijis represīvās organizācijās, ka viņš nav piedalījies tautas izlaupīšanā un ka viņš nav bijis nomenklatūrā. Pieci tuvi galvinieki. Un minimāli 60 paraksti, kas viņu atbalsta. Un tas dos zvērestu, ka viņš kalpos tikai tautai un būs uzticīgs savam vārdam. Un ka viņš pakļausies goda tiesai. Un goda tiesā, ja viņu tiesās, ja būs divi viņa galvotāji, divi apsūdzētāji un trīs citi zvēresta devēji. Un goda tiesa varēs nolemt, vai grēks ir vai nav, vai liels vai mazs, kāds soda mērs. Varbūt soda mērs atstāt Saeimu. Un ja viņš nepakļaujas, viņš ir to zvērestu devis Dieva un bruņoto brīvības cīnītāju organizācijas priekšā. Un viņš ir teicis, ka, ja viņš nespēs to zvērestu pildīt, tad viņš atsakās no tiesības dzīvot.

Tautai ir apnicis tas, ka viņi ievēl šeit tādus, kas dara pēc pirksta. Tautai ir apnicis, ka viņa tiek izlaupīta, un tautai ir beidzamā stunda pienākusi. Mēs nevaram vairs viens otru kā lellītes paijāt un tautu maldināt un izzagt. Ir jāsāk ņemt mūsu vēlēšanas nopietni. Jo, ja mēs nedabūsim tādu valdību, kas būs tautai labvēlīga, tad mēs tiksim pie valdības izmaiņas tikai ar asiņainu ceļu. Un tad tomēr atkal būs tā pati problēma. Pēc asinīm būs atkal jānāk pie tā paša punkta, pie kura mēs nāksim oktobrī. Kā mēs izraudzīsim tautai godprātīgus deputātus. Un šodien mēs pie šitā jautājuma esam nolēmuši arī īsi ķerties klāt, neizrunāt visu Vēlēšanu likumu, nepārdomāt to vēlreiz. Mēs neesam īsti meklējuši risinājumu. Un tur, kur mēs meklējam, tā kā Bišera kungs, mēs meklējam uz nepareizo pusi.

Problēma jau nav, kamēr tas kandidāts tic, ka viņš atnāks uz Saeimu un darīs kaut ko tautas labā. Kamēr viņš tic tam, ko viņš stāsta vēlētājiem un tā tos vēlētājus maldina. Problēma ir tāda, ka viņš atnāk uz Saeimu un viņam uzliek ķepu virsū savas partijas sponsori, savas partijas vadītāji. Un vajadzētu šeit būt smagai nodaļai, ka tādu, kas mēģina iespaidot Saeimas deputātu domāšanu un godaprātu un rūpi par tautu. Ka tas ir vislielākais grēks. Ka tādu cilvēku vajadzētu no mūsu valsts sūtīt ārā, un viņam nedrīkstētu būt vieta šitanī zemē. Nedrīkstētu būt vieta frakcijas vadītājiem vai partijas vadītājiem, tā kā Grīnblata kungam vai Straumem, vai Kaksīša kungam, kas tik varonīgi spēj puišus sūtīt uz Sibīriju, vai Panteļējeva kungam vai Kristiānai Lībanei, vai daudziem citiem, kas šeit vienkārši pakļaujas un tautai melo. Šodien es jums lūgšu noraidīt Bišera kunga mēģinājumu, bet arī atgādināt, ka šis likumprojekts ir ļoti, ļoti tāls no pareizā. Kad Tautas kopa "Brīvībai" pārņems varu Saeimā, būs pilnīgi cits vēlēšanu likums. Un tie, kas mēģinās iespaidot deputātu godaprātu, būs visaugstākie noziedznieki mūsu zemē.

Sēdes vadītājs.

15 minūtes ir pagājušas. Izskatīsim desmit deputātu iesniegumu, kuri ierosina noteikt šīsdienas abās sēdēs, tas gan nav pareizi, mēs varam lemt tikai par ārkārtas sēdi, debatēm režīmu — 5 minūtes — pirmo reizi un vienu minūti — otro reizi. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? (No zāles: "Mēs varam balsot par šo?" Starpsauciens: "Nedrīkst, lai iesniedz jaunu projektu, ja nepareizi sastādīts!") Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo 10 deputātu priekšlikumu — noteikt debatēm 5 minūtes pirmo reizi un vienu minūti — otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 18, atturas — 2. Pieņemts. Andris Saulītis — pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Saulītis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Bez šaubām, pēc Gundara Valdmaņa jau grūti runāt un pateikt kaut ko oriģinālu. Tāpēc es domāju, ka mēs daudz lieku runājam, un daudziem deputātiem tik tiešām rodas vēlme ierobežot laiku.

Par apspriežamo tematu. Es domāju, ka mēs visi atceramies to laiku, kad bija viena partija. Tad bija ļoti vienkārši. Es domāju, ka arī parlaments jeb Augstākā padome arī strādāja ļoti vienkārši. Un kādas bija problēmas? Un vai kāds toreiz pateica, lai kaut vai vēlētāji vai tauta neatbalsta šo partiju? Un tie, kas to pateica, tie jau šodien vai vakar pie Brīvības pieminekļa atzīmēja gadadienu. Es domāju, ka tie laiki ir garām. Bez šaubām, ka viens otrs tīko. Ja kāds izstājas no partijas, tad viņu ārā, uzreiz nošaut. Varbūt pieņemsim tādu likumu — 25% barjeru, un, kas izstājas no frakcijas, tos nošaut, jo Krievijā vairs neņems. Un Lujāna kungs uz Kalnciemu laikam arī ne visai vēlas pieņemt.

Es gribētu runāt par problēmu. Emocionālā puse lai paliek katra deputāta sirdsapziņā un visu pārējo. Es piekrītu tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka galvenā problēma ir vēlētāji. Kā vēlētāji uzskata, tā arī viņi lai balso. Lieta ir tāda, ka mēs šodien, atklāti sakot, nezinām savus vēlētājus. Neviena partija nezina savus vēlētājus. Tā nevar viņus identificēt. Partijā ir apmēram no 500 līdz 1000, varbūt nedaudz vairāk biedru, un viss. Un viss pārējais, kas šeit notiek, ir vienkārši blefs. Naturāls, profesionāls blefs. Mēs nezinām, kādi kuram būs vēlētāji. Tikai vēlēšanu dienā, kad saskaitīs balsis, mēs zināsim starprezultātu, un tas rezultāts būs līdz nākošajām Saeimas vēlēšanām kā galvenais. Un starplaikā, ticiet man, varēsit blefot, ja būs nauda, arī pirkt aptaujas avīzēs, kā nu kurš māk. Tie visi ir klasiski aprakstīti politiski triki vai paņēmieni, kā kuram patīk. Tā var to definēt.

Es gribētu par pašu problēmas sāli. Kāpēc tās partijas tad metas kopā? Kāpēc viņām ir tāda lieta? Kāpēc viņas pēkšņi pirms vēlēšanām paliek tik draudzīgas? Tieši tāpēc, ka ir uzlikta 5% barjera. No vienas puses, likumdevējs uzliek 5% barjeru, un tad, kad tie cilvēki kaut kādā veidā mēģina kompensēt šo nekonstitucionālo normu, tad mēs vēl uzliekam, ka viņi nevar iet kopā. Tas jau ir dubulttrieciens. Pirmā lieta ir pret Satversmi nekonstitucionāla. Otrā lieta vēl pastiprina šo lietu. Tad mēs baidāmies no konkurences. Tad skaidri un gaiši jānāk šeit tribīnē un jāpasaka: "Man ļoti bail, ka mani neievēlēs 7.Saeimā. Es nesaņemšu aldziņu vai vēl tur to un to, un to." Tad tā lieta vismaz būs cilvēcīgi saprotama, kas par ko raizējas. Kas ko grib. Savādāk tā lieta, kolēģi, ir nekorekta. Es uzskatu, ka es negribu atšķirībā no citiem oratoriem pieskarties personām. Es uzskatu, ka arī Bišera kungam ir tiesības uz savu viedokli un apsaukt jebkuru, tajā skaitā arī mani vai ko, pilnīgi kā viņš to vēlas. Es ar to samierinos un tikai apsveicu viņu ar to. Bet es uzskatu — šoreiz nevis pret Bišera kā personas viedokli, bet tā doma, ka vajadzētu aizliegt partijām veidot kaut kādus savstarpējos sarakstus, tā būtu nekonstitucionāli un nepareizi. Es tikai gribētu pateikt, ar ko es personīgi traucēju strādāt, piemēram, Bišera kungam. Ko es viņam tur, zīmuļus laužu vai papīru plēšu vai kaut kādā citādā veidā? Runāt es arī tagad pēdējā laikā ļoti maz runāju un neaizkavēju to laiku. Bišera kungam es gribētu novēlēt, ka viņš runā emocionāli un pārliecināti, arī saprast, ka citiem cilvēkiem arī ir kaut kādas emocijas un pārliecība. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es domāju, ka, protams, mēs te jutīsim visu šo likuma skatīšanas laiku, Vēlēšanu likuma skatīšanas laiku, to trīs galveno partiju rūpes, galvenokārt par sevi. To partiju, kas veido valdību. Es domāju, tā ir saprotama lieta. Bet man nepatīk tas, ka mums Valsts prezidents atdeva likumu atpakaļ ar konkrētu iebildumu. Tas konkrētais iebildums bija 7% barjera koalīcijām, un runa bija par to, ka jābūt šinī ziņā kaut kādai vienlīdzībai. Mēs varētu nākt šeit no tribīnes, apkopojuši datus, kāda kārtība ir Eiropā un teikt, ka vienā valstī tur ir tik procenti koalīcijās, otrā gadījumā jau koalīcijas procenti netiek pacelti. Ir arī tāda valsts Eiropā kur par katru partiju, kur ir procentu barjera 5% un kur par katru partiju, kas veido klāt koalīciju, vēl skaita 5% klāt. Tātad, ja trīs partijas veido koalīciju, ir 15%. Varam runāt visādas šādas lietas. Bet man liekas, nav labi, ja mēs īsi un ātri aizmuguriski nolemjam Juridiskajā komisijā apiet šo prezidenta lūgumu — izskatīt un pārskatīt, un izmetam vispār ārā šo punktu par 7 procentiem vai vairāk procentiem, tas nav svarīgi. Bet izmetam visu šo punktu ārā, un pēc tam mēs teiksim, ka mēs esam ņēmuši kaut ko vērā un kaut ko pārskatījuši.

Bišera kungs par vairākiem jautājumiem šeit runāja atklāti nepatiesību. Es esmu būtībā pārsteigts par to. Pirmais, jau jūs teicāt, ka Sociāldemokrātu apvienība ir parādījusi labu piemēru un reģistrējusi apvienību. Nē, viņa nav reģistrējusi nekādu apvienību. Varbūt vēl viņi to tikai taisās darīt. Un, protams, ka var, ja nebūtu šis punkts iekšā par iespēju veidot koalīcijas, mēs jau visi zinām, kā viņu var apiet, ko var darīt un var reģistrēt. Un es domāju, neattiecas uz šo jautājumu arī tā spriedelēšana par deputātu staigāšanu, te mēs arī varam uzreiz pateikt, kas ir staigāšana un kāpēc. Visticamāk, un tas arī ir pierādījies, tā ir nepiekrišana tam, ka partijas, kas iekļūst pie valdību veidošanas un pašreiz pie lielās privatizācijas, dara, ko grib.

Atsevišķi deputāti tam nepiekrīt, jo tas nesakrīt ar partiju programmām, un tie deputāti iet vienkārši prom. Un spilgtākais piemērs ir Ozoliņš, kurš ir "Tēvzemei un Brīvībai" biedrs, stingri iestājas par to politiku un līniju, kas bija apsolīta, un par to viņu vienkārši ņēma un izmeta ārā. Tāpēc ka viņš neklausīja tam īkšķim, par ko te bija runa.

Es domāju, uz šo punktu neattiecas arī spriedelēšana par to, vai Vienības partija bija izveidota pēdējā brīdī vai priekšpēdējā brīdī, mēs redzam šobrīd, ka tādas partijas tiek veidotas un viens otrs tās apsveic ar abām rokām. Un mēs labi zinām, kas ir finansētāji, un tā tālāk. Šeit ir konkrēts jautājums. Par koalīciju — vai atļaut to tādu veidot vai neveidot. Un tāpēc Kauls un viss pārējais šeit nepiederas pie šī jautājuma. Manā izpratnē šeit ir apspriežams tāds jautājums, piemēram. Mēs zinām, ka visā Eiropā Zaļā partija praktiski nevar iekļūt parlamentos, ja tā neiet koalīcijā ar kādu partiju. Nav nevienā vietā Zaļajai partijai tik liels procentuālais atbalsts, lai viņa to varētu izdarīt. Tajā pat laikā Zaļā partija ir nopietna partija, un viņai ir nopietni uzdevumi, nopietnas saistības Eiropā, kā arī mūsu Zaļajai partijai un viņai būtībā parlamentā ir jābūt. Es domāju, ka maz kāds iebildīs, ka viņai ir jābūt.

Tāpēc es domāju, ka šāda uzstāšanās par šāda punkta vispār izlikšanu ārā, tā mums skaidri liecina vēlēšanos, lai nevarētu atsevišķas partijas veidot viegli koalīcijas, vēlēšanās ierobežot šo iniciatīvu. No vienas puses, tie paši, kas to dara, tie paši vienmēr apgalvo, ka Latvijā ir par daudz partiju, tātad vajadzētu vēl kaut ko izgudrot, lai apgrūtinātu partiju reģistrēšanu, tie paši saka, ka partijām kaut kādā veidā meklēt kopsaucēju un apvienoties, un tad, kad šī apvienošanās un runas par koalīcijām un praktiskie darbi notiek, tad tiek atkal sameklēti kaut kādi pretargumenti, kas, es domāju, ir pilnīgi klaji redzami, vismaz es domāju, ka vēlētājiem ir klaji redzami tie mēģinājumi, kas būs šodien un kurus mēs dzirdēsim, arī apspriežot procentu barjeru, klaji redzami mēģinājumi palikt Saeimā, protams, tām trijām partijām, kas pašreiz ir pie privatizācijas siles. Un galvenais ir, kas tad var šīs partijas vienot, šīs pretišķīgās partijas, protams, tā ir privatizācijas sile. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leonards Stašs, Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs

(TSP). Cienītie kolēģi! Nu skaidrs, ka mēs šodien apspriežam šo jautājumu par procentu barjerām, par vēlēšanām. Nu viss tas nāk no mūsu valdošajām partijām, no tā saucamajām lielākajām partijām. Un viss tiek virzīts uz to, lai samazinātu partiju skaitu. Ja šīs trīs partijas šodien ir pie varas un parlamentā ieņem diezgan lielus procentus, tad viņi uzskata, ka viņi var diktēt arī citiem un diktēt vēlētājiem, ko darīt un kā darīt. Tā sakot, zem markas — samazināt partijas. Bet es domāju, ka tam visam ir jāiet ne no augšas, bet no apakšas, un ja vēlētājs ievēl cilvēku no partijas vai divus, vai trīs, tas arī ir deputāts, un viņš galu galā ir jārespektē, un viņam ir jāatrodas Saeimā. Lai viņš pārstāv vienu procentu vēlētāju vai divus, bet viņam ir jāpārstāv tā vēlētāju grupa, kura viņu ir ievēlējusi, un nekāda brīnuma nebūs, ja mums nav te koalīcijas jeb nav kaut kādas partijas. Un galu galā tās partijas tādas ir. Un kas mums ir par partijām, ja ir divi simti vai trīs simtu cilvēku vai arī būtu vairāk... Galu galā ir jāsaprot, ka pirmais un galvenais ir vēlētājs, kas ievēl savus pārstāvjus, un cik viņš ir ievēlējis, tiem ir jābūt.

Un otrs. Procentu barjera lielām partijām dod tikai plusus, jo, ja 5% vai 7% nav pārvarējusi kāda partija, tās partijas procenti aiziet tām partijām, kuras ir lielākumā, un jo lielāka partija, jo tām jau, ievēlot cilvēki, kas balsojuši par mazāko partiju, to balsis paņem šīs lielās partijas, un viņām aug atkal pārstāvji. Tas nedrīkst būt. Ir jābūt... Nekādas procentu barjeras nevar būt un nedrīkst būt. Un arī pie mums partijas kā tādas šodien nav partijas, un tās izveidosies tikai nu simt gadu vai desmitiem gadu laikā. Varbūt būs kādreiz tādas partijas, kurām tauta uzticēsies, tāpat kā tas ir Anglijā vai Amerikā vai citur, bet tas būs pēc ilgiem gadiem. Un šodien ir jābūt brīvai izvēlei vēlētājiem, cik viņš ievēl, tik arī ir jābūt. Un par brīnumu mēs te nerunājam... arī par individuālām vēlēšanām, par simt apgabalu vēlēšanām, pat brīvām vēlēšanām, bet visādām partijām. Izvirza tauta, tauta ievēl. Šodien mūsu Prezidents Guntis Ulmanis nezin, ir satraucies par vēlētāju mazo aktivitāti. Un tiešām. Šodien, runājot ar cilvēkiem, visi apgalvo — mēs neiesim balsot. Pie kā mēs esam noveduši? Mēs tak, tās lielās partijas ar savu darbību esam noveduši tik tālu tautu, ka viņa vairs netic nevienam un netaisās nemaz balsot. Un kas tas ir par parlamentu, kurš ir ievēlēts, ja tajā nepiedalās pat 50% vēlētāju. Bet mums tā tas ir. Un tas liekas normāli, bet tas nedrīkst tā būt. Tā ka es uzskatu, ka mums ne tikai 7% koalīcijām vai citām, bet arī neviens procents nedrīkst būt par barjeru, lai ievēlētu kaut ko. Ievēl deputātu, un tas ir ievēlēts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paulis Kļaviņš, LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš

(LZS, KDS). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Ar organizēšanas paņēmieniem, ar ierobežojumu paņēmieniem mēs nepanāksim iecerēto mērķi, ja tas tiešām ir mērķis, proti, sasniegt stāvokli, ka ir mazāk politisko partiju un ka mums ir viengabalaināks parlaments — Saeima. Pie pašreizējā likuma ar 5% barjeru teorētiski mēs tomēr varam sasniegt Saeimu, kurā ir 15 frakcijas. Tas viss ir iespējams. Tā kā tas neko nedod, ja mēs mēģinām aizliegt kopēju sarakstu iesniegt politiskajām organizācijām. Tas neko nedod. Tas nemaina neko. Tikai tanī brīdī mūsu Saeimā veidosies mazāk frakciju, mūsu valstī būs mazāk politisko partiju. Kad mūsu sabiedrība būs tiktāl orientējusies un būs pārliecinoši politiskie spēki, politiskās idejas, ideāli, kas cilvēkus pārliecinās, ka tas ir praktiskās politikas labākais veids, tad sašaurināsies šis partiju skaits, bet līdz tam nekas nebūs.

Otra lieta, kas man nepatīk pie šī labojumu, kuru es tiešām ieteicu noraidīt, ir tas, ka tas liecina, ka mēs gribam uzskatīt vēlētājus par nepilngadīgiem, par spriest nespējīgiem. Bet tā nav, viņi ir mācījušies visu laiku. Pieredze ir mācījusi, kas iznāk, pēc zināmiem kritērijiem vadoties. Vai nu, teiksim, vadoties pēc tā, kā kāds cilvēks ir kļuvis pazīstams kā labs un arī izskatā pieņemams cilvēks, tas ir viens kritērijs, tas, man liekas, vairs nekādu lielu lomu nākotnē nespēlēs. Otrs — ja ir kāda partija līdz šim veikusi dziegan labu politisko darbu, tas jau ir kaut kas. Tam tā vajadzētu arī nākotnē būt, ka vērtē pēc darba, pēc panākumiem. Vai mūsu vēlētāji orientēsies pēc skaistām runām, tas ir vēl liels jautājums. Es neesmu pārliecināts par to. Tādēļ es personīgi necenšos daudz šeit runāt. Es domāju, ka mūsu vēlētāji tiešām ir pietiekami inteliģenti, lai izspriestu, pēc kā īsti orientēties un uz ko paļausimies nākošajās vēlēšanās, ka viņi sapratīs, kas ir tas labākais, kādā veidā balsot, bet, radot vienkārši mākslīgus šķēršļus kādai politiskai apvienībai vai, teiksim, apvienotam sarakstam, ar to nu it nekas nav panākts. Tas ir tāds nevarīgs mēģinājums uzturēt savu kaut cik iegūto spēka pozīciju, un lai nu tie citi tad pastāv malā.

Galu galā nebūtu arī liela nelaime, ja mums nebūtu nekādas procentu barjeras. Arī tad es domāju, ka cilvēki balsotu saprātīgi, orientējoties pie tā, vai viņi par kādu personu var nodot balsis, uzticēties, ka tā būs godīga un saprātīga un ka tā nebūtu nekāda nelaime, un domāju, ka atstāsim likumu tādu, kāds tas ir, un noraidīsim ierosinātos labojumus šinī punktā.

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Atgriežoties pie deputāta Bišera kunga priekšlikumiem, gribu norādīt uz sekojošo. Pirmkārt, šie priekšlikumi neierobežo neviena politiskā spēka līdzdalību nākošajās vēlēšanās. Lai katra partija strādā, lai tā pierāda ar darbu, ka tā ir ieguvusi tautas uzmanību un cieņu, un tad arī par šīs partijas deputātiem balsos. Un nevajag kaut kādas noformēšanas manipulācijas iesaistīt priekšvēlēšanu procesā. Bet lai vēlētājs izšķiras atbilstoši katras partijas ieguldījumam iepriekšējā laika posmā. (No zāles: "Pilnīgi pareizi!")

Tālāk — otrkārt. Runa ir par politisko atbildību. Mēs šeit bieži esam to piesaukuši kā argumentu dažādu jautājumu risināšanā. Un noskaidrojuši, ka politiskā atbildība — tā, lūk, ir tā, tas fakts, ja tu esi tagad ievēlēts no attiecīgās partijas un nepildi priekšvēlēšanu dotos solījumus vai apņemšanos, tad nākošajās vēlēšanās šīs partijas pārstāvjus tik lielā skaitā neievēlēs. Nu, pieņemsim, ka šādam skaidrojumam, kas ir politiskā atbildība, varam piekrist. Tad, lūk, ja ir partija vai reģistrēta partiju apvienība, tad tā ir šodien, un tā ir arī pēc vēlēšanām, un pēc tam vēlētājam ir iespējams vērtēt, vai viņš nākošajās vēlēšanās atkal par to iestāsies vai ne. Bet, ja ir kaut kāda koalīcija, kas ir izveidota īsi pirms vēlēšanām un tikpat īsi pēc vēlēšanām savukārt izjūk, tad no kā prasīt šo politisko atbildību? Šinī gadījumā pat šīs politiskās atbildības vairs nav, no kā prasīt. Bišera kunga ierosinājums, lūk, šo problēmu noņem.

Un visbeidzot. 7% problēma, kuras dēļ Valsts prezidents šo likumu ir atgriezis atpakaļ otrreizējai pārlūkošanai, un pareizi to ir darījis, jo 6. Satversmes pants nosaka vienlīdzību visiem sarakstiem. Šajā gadījumā šis vienlīdzības moments nav ievērots, ir ignorēts. Bišera kunga priekšlikums šo problēmu arī noņem, jo, izslēdzot šādu koalīciju veidošanos, mēs līdz ar to noņemam jautājumu par šiem 7%, jo tie 7% attiecas tikai uz koalīcijām, nevis uz daudz stabilākiem veidojumiem politisko spēku jomā, kādas ir partijas vai to iepriekšreģistrētas apvienības. Lūk, tā kā šeit ir ievērots arī vienlīdzības princips. Un tāpēc es uzskatu, ka Juridiskā komisija kā atbildīgā komisija ir ļoti labi pārdomājusi šos priekšlikumus, ieteikdama tos atbalstīt, un es personīgi arī to varu darīt un atbalstīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Aivars Kreituss — otro reizi.

A.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Cienījamais Liepas kungs! Jūsu runa mani mudina vēlreiz pateikt dažus vārdus. Es nekādīgi nesaprotu, kāda ir starpība starp apvienības veidošanu un koalīcijas veidošanu, izņemot to, ka apvienība ir jāreģistrē. Un tās izjukšanas iespējas ir tieši tādas pašas kā koalīcijai. Tā tāpat var izjukt, tā tāpat var tikt izveidota, tikai jābūt vismaz mēnesim pirms tam, lai varētu reģistrēties, mēnesim, tātad mēnesi atpakaļ jāņem no saraksta iesniegšanas datuma, lai varētu visu procedūru iziet Tieslietu ministrijā. Vairāk citu apgrūtinājumu nav. Un es nekādīgi nesaprotu un nevaru piekrist jūsu viedoklim, ka ir kaut kādi citi pienākumi vēlētāju priekšā tad, ja ir izveidota apvienība. Nekas tamlīdzīgs. Šeit var būt runa tikai par to, ka jums ir aprēķini attiecībā uz savu konkrēto partiju un jūs jūtat atbildību vēlētāju priekšā, pret to es neiebilstu, bet pret tiem diviem pirmajiem punktiem, ko jūs teicāt, pret tiem gan es iebilstu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti, Valsts prezidents, kā zināms, bija iesūtījis mums motivētu iebildumu par pantu, kurā bija minēta koalīciju sarakstiem 7% barjera. Protams, to deputātu motivācija, kuri šo 7% barjeru iesniedza, bija vērsta tieši uz to, ka koalīciju saraksti ir mazāk prognozējami no vēlētāju viedokļa un rada ļoti daudzas un dažādas izmaiņas Saeimā, katrā gadījumā krietni vairāk izmaiņu nekā saraksti, kurus iesniegušas atsevišķas politiskās partijas. Tajā pašā laikā var piekrist tam, ka padomes 5 un 7% ir dažāda proporcionalitāte un šie 7% jau būtībā bija arī domāti kā zināms stimuls tam, ka 7% barjera ir neizdevīga, savukārt vairākām politiskām partijām ir izdevīgi izmantot 5% barjeru kā politiskām apvienībām. Mūsuprāt, no Juridiskās komisijas viedokļa deputāta Bišera priekšlikums ir tieši tāds priekšlikums, kas šo ārējo pretrunu noņem, tajā pašā laikā dod iespēju politiskām partijām, kuras vēlas startēt kopā un kuras atsevišķi nevar pārvarēt procentu barjeru, tomēr šīs politiskās apvienības veidot. Tātad politisko partiju tiesības nav sašaurinātas ne attiecībā uz jaunām, ne attiecībā uz vecām partijām, ne uz tām, kas pārstāvētas Saeimā, ne uz tām, kas nav pārstāvētas Saeimā, ne uz tām, kas jau nodibinātas, ne uz tām, kas taisās nodibināties tuvākā laikā. Tātad šāda iespēja tām tiek dota, tajā pašā laikā likumā noteiktā kārtībā reģistrēt politisko organizāciju apvienību tomēr prasa zināmu strukturētību, zināmā mērā nopietnāk pārdomāt šīs sadarbības soli, un tas, mūsuprāt, tomēr būtu solis uz priekšu partiju demokrātijas stiprināšanā, tāpēc Juridiskā komisija aicina atbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu, tātad priekšlikumu nr.5, par kuru tad būtu jābalso.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Bišera priekšlikumus, kurus atbalstījusi komisija 9.pantā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 20, atturas — 4. Priekšlikumi ir pieņemti.

M.Grīnblats.

Tātad reizē ar šiem priekšlikumiem 9.pantā atbilstošas izmaiņas ir paredzamas arī 10.panta ceturtās daļas 3.punktā, kur jāsvītro tātad, ka sarakstu nosaukumam būtu jāatbilst... tātad sarakstam, kuru iesniedz divas vai vairākas organizācijas kopīgi, jo tas ir svītrots arī jau 9.pantā. Nākamie priekšlikumi, kuri tagad ir skatāmi, tātad atrodas likumprojektā teksta 9.lappusē, tas ir par likuma 38.pantu un par grozījumu likumprojektā... grozījumi likumā 22.pantā. Tie attiecas uz procentu barjeru. Šie priekšlikumi, kas iesniegti, būtu iedalāmi vairākās grupās. Pirmām kārtām tie ir priekšlikumi 14.un 15. — deputātu Ilgas Kreituses, Aivara Kreitusa, un 15.priekšlikums — deputātu Stroda un Saulīša priekšlikums — izslēgt 38.panta pirmās daļas otro teikumu, tātad — kas būtībā svītro procentu barjeru iekļūšanā Saeimā vispār, un Juridiskā komisija šos priekšlikumus nav atbalstījusi.

Tālāk nāk deputātu Kļaviņa un deputāta Nagļa priekšlikums — aizstāt 5% barjeru sarakstiem ar 4% barjeru un automātiski arī 7% barjeru. Šo priekšlikumu arī Juridiskā komisija nav atbalstījusi.

Visbeidzot nāk deputāta Bišera 17.priekšlikums un tam līdzīgais Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas priekšlikums ar nr.18 — izslēgt 38.panta pirmās daļas pirmo teikumu, tātad runa ir par grozījumiem, proti, par to, ka tiek ieviesta jauna norma 7% sarakstiem, kurus iesniedz vairākas partijas kopīgi. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, tāpat kā daļēji atbalstījusi Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas priekšlikumu, ko arī būtu loģiski atbalstīt Saeimai, jo variants ar to, ka vairākas partijas kā koalīcija var iesniegt sarakstus, jau ir svītrots, līdz ar to arī barjeras noteikšana šim gadījumam ir neloģiska, tātad Saeimai būtu jāatbalsta deputāta Bišera priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka mēs apspriežam priekšlikumus pēc kārtas. Kāpēc bija tāds dīvains Grīnblata kunga priekšstatījums te par visiem un mēģinājums iepriekš jau te uzspiest kaut kādu savu vēlēšanos. Es gribu izteikties par 14.priekšlikumu. Un 14.priekšlikums, tajā runa ir par to, ka procentu barjera vispār nav. Un šis priekšlikums balstās uz Satversmes 6.pantu, kurā ir teikts, ka Saeimu ievēlē tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, nu, ja mēs gribam šim jautājumam pieiet no likuma viedokļa, no Satversmes viedokļa, tad ir diemžēl jāatzīst, ka mēs divas Saeimas esam ievēlējuši nekorekti. Nekorekti, tas ir, maigi izsakoties, patiesībā nelikumīgi. Un mēs atceramies, kad bija 4% barjera, mēs atceramies, ka pagājušās Saeimas vēlēšanās bija 5% barjera, mēs atceramies, ka partija "Darbs un taisnīgums" palika aiz šīs barjeras, savācot 4,98%. 4,98% — tas ir būtībā 5 balsis, pieci ievēlēti cilvēki, par kuriem kopā bija balsojuši piecas reizes 14 tūkstoši vēlētāju, šeit nesēž. Kopumā nesēž 15 deputāti, kurus ir ievēlējušas citas partijas. Kopumā 15 deputātu vietas tika sadalītas starp pārējām partijām, es saprotu, ka tas ir vilinoši, it īpaši tiem, kam ir lielāks balsu skaits, un pagājušajā reizē, kad mēs apspriedām vēlēšanu likumu, pagājušā Saeimā tad, kad bija jāgatavojas 6.Saeimas vēlēšanām, protams, visdedzīgāk par procentu barjeru iestājās "Latvijas ceļš", es domāju, ka tagad šis dedzīgums ir stipri pārgājis, jo likās, ka varēs šo neievēlēto 15 vai 12 cilvēku skaitu ļoti stingri dalīt par labu savai partijai, jo šo cilvēku sadalīšana notiek proporcionāli vēlēšanās iegūto vietu skaitam, un līdz ar to tās partijas, kas ir dabūjušas vairāk vietas, tās dabū arī vairāk klāt pieliktos neievēlētos no šīs partijas deputātus, tātad partijas "Saimnieks" gadījumā tie bija trīs cilvēki, kurus pielika klāt pie 15, tā tas kļuva par 18 ievēlētiem deputātiem, dažas partijas saņēma par pāris cilvēkiem klāt, un tādā veidā tika sadalīti visi 15 ievēlētie deputāti no citām partijām. Nu, es domāju, ka tas ir klajā pretrunā ar Satversmi, es esmu pateicis, es gribētu dzirdēt šeit tos apgalvojumus un apstrīdējumus, ka tas tā nav, katrā gadījumā mēs sniegsim šo jautājumu Satversmes tiesā izskatīšanai, konkrēti kā Satversmes pārkāpumu. Tā ka es aicinātu vispār procentu barjeru piekrist atcelt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Lielās partijas pārstāvji! Un tauta! Tas, ka liela daļa no tautas šeit nav pārstāvēta, ir zināms visiem, daļa no tās nav pārstāvēta tāpēc, ka mēs nolemjam kā indivīdi būt gļēviem un pakļauties kādam citam, bet viena daļa no tautas nav pārstāvēta nelikumīga likuma dēļ. Satversme saka, ka mums ir proporcionālas vēlēšanas, tur nav teikts, ka tā simtā daļa no tautas, kas grib ievēlēt savu pārstāvi, viņiem nav atļauts būt pārstāvim, tā nav un tā nedrīkstētu būt. Vienkārši tā ir tautas suverēnās varas ierobežošana par labu lielkungiem, tiem, kam ir tas naudas maks, lai finansētu lielo organizāciju, tie, kas saprot, ka viņiem būs grūtāk organizēt šito godu, disciplīnu zem jums, kungi, pakļaujaties. Balsojumi jau ir sen nolemti, mēs jau varētu pacelt barjeru uz kaut kur pie 20%, tad varbūt būtu tikai viena vai divas partijas. Tā barjera nav likumīga, tā nedrīkstētu tur būt, tā nekalpo tautai un ir pret Satversmi. Es domāju, ka tur nav daudz vairāk ko teikt, mēs nedrīkstam pārkāpt mūsu valsts galveno likumu tikai tāpēc, kad kāds kungs Maskavā vai kādi kungi Holandē, vai kādi kungi šeit Rīgā nolemj, ka mums ir jāpārkāpj Satversme, un jūs, puiši, nolemsiet, ka tāpēc jūs esat pakļauti, jūs tā tās pogas spiedīsiet. Ja mums nav Satversme svēta, kas tad mums ir svēts? Mēs jau tad varētu nolemt pārkāpt vienalga ko, mēs jau šeit pārkāpjam gandrīz visus likumus par mantu, par tautas aizsardzību, par uzvešanos Saeimā, bet mēs zinām, ka šī barjera ir nelikumīga, ka tā ir likumu pārkāpšana, ka tā ir daļēji tautas pārstāvniecību noliegšana, tas ir pretdemokrātiski, tas ir pret visu, par ko mēs it kā stāvam un it kā gribētu būt ar mieru krist.

Bet ikkatrs no mums šodien spiedīs pogu, daži sapratīs savu atbildību pret tautu un Satversmi un balsos par Kreitusa kunga priekšlikumu, ka tā barjera jāņem prom, un citi atklāti sapratīs, ka viņiem ir jābalso tā, kā lielkungi grib, nelikumīgi, nekorekti, bet to jādara tāpēc, ka tie kungi tanī slepenā istabā, kuriem nekāda mandāta nav, ir nolēmuši, kā jums ir jābalso. Redzēsim, būs balsošanas rezultāts, redzēsim, kuri tik vienkāršā jautājumā, tur nevar būt divas domas, mēs nedrīkstam atņemt daļai no tautas tiesības šeit būt pārstāvētiem. Un nu redzēsim, cik nekaunīgi kuri no mums būs, cik lojāli un godpildīgi mēs sekosim tam īkšķim. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Tātad debates ir beigušās, un komisija aicina balsot tā, kā šeit ir komisijas viedoklis. Tātad atbalstīt Bišera kungu un daļēji atbalstīt arī Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas priekšlikumus un noraidīt pārējos.

Sēdes vadītājs.

Paldies, godātie kolēģi, bet priekšlikumu iesniedzēji uzstāj balsot savus priekšlikumus, tā es sapratu vismaz no debatēm, tādēļ balsosim vispirms par 14.priekšlikumu — deputātu Ilgas un Aivara Kreitusu priekšlikumu — izslēgt 38.panta pirmās daļas otro teikumu, tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo deputātu priekšlikumu! Komisija tātad to nav atbalstījusi! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 47, atturas — 10. Tas nav pieņemts.

Tagad balsosim par deputātu Stroda un Saulīša priekšlikumu. Tas ir līdzīgs, bet deputāti debatēs uzstāj balsot par savu priekšlikumu. Tātad 15.priekšlikums — 38.panta pirmajā daļā svītrot otro teikumu, tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu. Komisija tātad to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 53, atturas — 6. Arī tas nav pieņemts.

16. ir deputātu Pauļa Kļaviņa un Andreja Nagļa priekšlikums. 38.panta pirmajā daļā 2.teikumā aizstāt vārdus un tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo deputātu priekšlikumu! Komisija arī to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 48, atturas — 6. Arī tas nav pieņemts.

Balsojam par deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu — izteikt likumprojekta 22.pantu šādā redakcijā — svītrot 38.panta pirmās daļas 1.teikumu. Nav iebildumu? Paldies! Pieņemts. Tālāk ir Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikums. Piedodiet, Grīnblata kungs, to jūs, lūdzu, ziņojiet!

M.Grīnblats.

Tātad, pieņemot deputāta Bišera priekšlikumu, nav balsojams arī 18.priekšlikums, kas būtībā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies!

M.Grīnblats.

Tālāk, godātie deputāti, 10.lappusē ir deputātu Stroda un Saulīša priekšlikums — izslēgt vārdu "pārējiem", kas būtu balsojams vienīgi tajā gadījumā, ja būtu pieņemts priekšlikums nr.15. Bet, tā kā tas nav pieņemts, tad arī šis nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ejam tālāk!

M.Grīnblats.

Līdz ar to pārējie priekšlikumi jau ir noraidīti ar pirmo balsojumu, un varam balsot par likumprojekta pieņemšanu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par likuma pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā! (Zālē liels troksnis.) Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 8, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, līdz ar to 26.marta Saeimas ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu.