Stenogramma 26. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vienlaicīgi paziņoju par atklātu 1998.gada 26.marta kārtējo sēdi.

Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, izskatīsim vienu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt šādas izmaiņas: iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu "Par Gunāra Kusiņa pilnvarošanu par Saeimas pārstāvi Satversmes tiesā". Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Tātad iekļaujam. Ja jūs, kolēģi, piekristu, tad mēs to varētu izskatīt trešajā sadaļā "Amatpersonu ievēlēšana" kā 15. darba kārtības jautājumu pēc lēmuma projekta par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekļiem. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Esam vienojušies.

Un vēl. Vienosimies, godātie kolēģi, par 10 deputātu priekšlikumu — noteikt debatēm šīs dienas sēdē 5 minūtes — pirmo reizi un 1 minūti — otro reizi. Par to deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu Zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo 10 deputātu priekšlikumu. (No zāles:"Kuri deputāti?") Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 14, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

 

Godātie kolēģi! Izskatām darba kārtības 1.jautājumu — likumprojekts "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā" , otrais lasījums.Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts... Atvainojiet, kolēģi, tātad mēs pagājušajā reizē uzsākām par apspriežamo pantu debates. Un tas ir par... Tātad mēs izskatām 2.pantu "Korupcijas jēdziens", ko iesnieguši deputāts Bišers, Juridiskā komisija, Pēterkops, un debatēs pirmais par šo priekšlikumu runās deputāts Imants Liepa... atsauc. Tad Ilmārs Bišers. Bišera kungs, jūs esat pieteicies debatēs par šo savu priekšlikumu. Lūdzu, jums vārds — Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Ja aptaujā vēlētājus, tad viņi, protams, visi uzskata, ka viena no svarīgākajām mūsu valsts problēmām ir korupcija. Ja palasām ārvalstu ekspertu ziņojumus, tas pats. Un tāpēc es saprotu kolēģu interesi par šo jautājumu un centienus kaut ko darīt, lai novērstu vai vismaz mazinātu šo apkaunojošo parādību mūsu valstī. Tāpēc arī es apsveicu šo likumu, kas noregulē dažādus jautājumus, kas saistīti ar valsts amatpersonu un interešu konfliktiem. Viņu ienākumu caurspīdīgumu un iespējām savienot valsts amatpersonas amatu ar dažādiem citiem. Šo jautājumu noregulēšana tiešām kaut kādā veidā var mazināt korupcijas iespējas. Bet es nekādi nesaprotu, kā to var uzdod, ka tā, lūk, ir korupcija, ka tas ir šī likuma priekšmets. Taču nevar...

Jāsaprot, ka ar šo likumu nopietni korupciju nevar apkarot. Visai manai vadītajai komisijai nācās pārbaudīt veselu rindu lietu, kas tika paceltas presē par šī likuma pārkāpumiem no Saeimas deputātu puses. Un tiešām atsevišķos gadījumos tika konstatēti sīki šī likuma pārkāpumi. Deputāti nebija pietiekoši uzmanīgi piegājuši savas deklarācijas sastādīšanai, nebija tikuši vaļā no amatu pienākumiem kādās sen vairs nestrādājošās uzņēmējsabiedrībās un tā tālāk. Taču ne komisija, ne arī Ģenerālprokuratūra nekonstatēja nevienu reālu korupcijas gadījumu un tāpēc nevienu lietu neierosināja. Ja mēs pasludināsim, ka viss tas ir korupcija, tad nākošajā reizē, ja vēl kaut kāds tāds gadījums atklāsies, tad ir jāpasludina, jāierosina krimināllieta un jāsauc pie atbildības, jo tad ir cilvēki izdarījuši korupciju. Un daudzi te gan saka, ka tā ir korupcija tikai šī likuma izpratnē. Es piekrītu, ka ar likumu var mazliet regulēt kāda jēdziena izpratni šī likuma darbības laukā. Bet nevar tiktāl aiziet no paša korupcijas jēdziena. Ar šādu, te jau mēs esam aizgājuši pavisam tālu prom no korupcijas jautājuma un pasludinām par korupciju tādas lietas, kas visbiežāk nemaz nav korupcija. Tad jau varētu arī, pieņemot likumu "Par dabas aizsardzību", noteikt, ka šā likuma izpratnē blusas ķeršanas aizliegums ir cīņa par izzūdošo dzīvnieku sugu saglabāšanu. Apmēram tas būtu tas pats. Tāpēc es lūdzu šo pantu izslēgt. Jo tas neko likumam nedod, tikai rada pārpratumus.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns— otro reizi. Pagājušajā sēdē jūs jau runājāt, Čerāna kungs. Tātad otro reizi — viena minūte.

K.Čerāns

(TKL). Godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt šo Bišera kunga un Pēterkopa kunga priekšlikumu — izslēgt likuma 2.pantu, bet aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju, kas pilnīgi konkrēti nosaka šo korupcijas jēdzienu. Motivācija ir tāda, ka mēs nedrīkstam šajā likumā šo korupcijas jēdzienu kaut kādā veidā sašaurināt vai degradēt, un šāda degradācija, kas šeit tiktu piedāvāta ar šī panta izslēgšanu, tā var traucēt visam likumam kopumā un arī visai cīņai pret korupciju mūsu valstī kopumā. Šeit es gribu vērst jūsu uzmanību tikai uz to, ka pats vārds "korupcija", kas cēlies no latīņu vārda korumpire, tas nozīmē gan salauzt, gan samaitāt, gan piekukuļot, bet arī salauzt un samaitāt visplašākajā nozīmē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leiškalns Kārlis— otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Jā, augsti godātie deputāti. Es domāju, ka tā problēma par 2.pantu ir patiesībā panta otrajā daļā, kur tās radinieku materiālās vai citas intereses, kas nesakrīt ar valsts interesēm, ir diezgan stiepjams un grūti tulkojams jēdziens. Es liktu priekšā sapulcei balsot par šo atbildīgās komisijas redakciju pa daļām. Un nobalsot par pirmo daļu, liekot punktu pie "pārkāpšana". Un otro daļu atstāt bez ievērības vai 2.daļas redakciju mēģināt sagatavot, ja izdodas, labāku uz trešo lasījumu.

Aicinu, priekšsēdētāja kungs, balsot atbildīgās komisijas redakciju pa daļām — par pirmo daļu, nosakot, ka korupcija šā likuma izpratnē ir valsts amatpersonas darbība vai bezdarbība, kas izpaužas kā šajā likumā noteikto ierobežojumu pārkāpums. Aicinu atbalstīt šo pirmo daļu un neatbalstīt otro! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Četras minūtes, Lujāna kungs, pietiks? (No zāles deputāts Lujāns: "Jā!") Paldies! Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka iepriekšējā redakcijā šis pants, ja mēs to gribam atstāt, bija jāatstāj. Jo citādāk man rodas jautājums — kas ir tā bezdarbība? Saprotiet, šeit iestājas arī paradoksālā situācija — bezdarbība. Un mēs neaizmirstam to, ka mēs paplašinām šo potenciālo korumpantu loku, sākot no policista, beidzot ar to pašu deputātu. Un jautājums — vai deputāts arī nekļūs ar kādu bezdarbības gājienu uzreiz automātiski par korumpantu? Un tādēļ šinī gadījumā es aicinātu balsot pret visiem priekšlikumiem un saglabāt 2.pantu, kā tas bija iepriekšējā likuma daļā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Tā kā ir dažas minūtes tikai līdz pārtraukumam, tad turpināsim debates pēc pārtraukuma. Vēl četri runātāji uz šobrīdi ir pieteikušies. Pēc pārtraukuma pirmais runās deputāts Stašs. Bet tagad lūdzu visus deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu izņemt tās no balsošanas aparatūras, ievietot, un pēc attiecīgā uzraksta iedegšanās reģistrācija ir pabeigta.

Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.Vārds paziņojumam Ernestam Jurkānam.

E.Jurkāns

(DPS). Godātie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Es lūgtu visus un obligāti pulksten 13.00 komisijas sēžu zālē. Mums ir divi likumprojekti. Pulksten vienos.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, Rudzīša kungs!

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Vladilens Dozorcevs, Jānis Urbanovičs, Indulis Emsis, Juris Dobelis, Māris Grīnblats, Ruta Marjaša, Kristiāna Lībane, Kārlis Leiškalns, Edvīns Inkēns, Jānis Bunkšs, Dzintars Ābiķis, Pēteris Apinis, Atis Sausnītis, Ernests Jurkāns, Ziedonis Čevers, Ilga Kreituse, Andris Rubins, Janīna Kušnere, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi. Leonards Stašs, Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs

(TSP). Cienījamie kolēģi! Šodien mēs te runājam par antikorupcijas likumu, par tā uzlabošanu un tā tālāk. Un tanī pašā reizē mēs visi vienmēr atzīstam un vienmēr visi runājam, ka nu mūsu valstī ir korupcija sazēlusi tik tālu, ka mums vairs nav tālāk kur iet. To mēs atzīstam praktiski visi, katrs savā... kad mēs runājam vai nu no tribīnes, vai arī tāpat. Bet nezin kāpēc līdz šim laikam, pastāvot jau esošajam antikorupcijas likumam, korupcija nemaz nav izskausta. Nu nemaz nav izskausta nevienā jomā.

Un tagad par to lietas būtību. Par pašu korupcijas jēdzienu. Varbūt tā varētu teikt. Nu galu galā mēs visi atzīstam, ka korupcija ir, kad ierēdnis vai persona ir ieguvusi līdzekļus nelikumīgā ceļā, tā sakot, lai paliktu bagāta un tā tālāk. Bet mani interesē cits jautājums — vai mums pastāv legālā korupcija? Vai tāda mums ir? Un kāda tā varētu būt? Par nelegālo mēs jau visi apmēram aptuveni zinām. Bet man kā juridiski varbūt neizglītotam cilvēkam vai kā, es gribētu, lai antikorupcijas likuma tēvs Lagzdiņš varētu pastrādāt pie tāda jautājuma — kas tad ir tā legālā korupcija? Šodien mēs esam deputāti, opozīcija, valdošā un tā tālāk... Viens tāds gadījums. Ir deputāts. Viņš ir ministrs reizē. Viņš ir lielā akciju sabiedrības uzņēmumā, teiksim, "Latvenergo" vai citā, padomes priekšsēdētājs, un viņš vēl ir padomes loceklis dažādās bankās, fondos, arī akciju sabiedrībās un tā tālāk. Un tur viņš saņem no 600 līdz 1500 latiem, cik man ir zināms, kaut gan tas netiek nekur afišēts. Nu kā tad iznāk? Ja mums parastais deputāts saņem 300 latu, teiksim, nu tad tas deputāts, kas strādā vēl piecās vietās, ir ministrs un tā tālāk, nu cik viņš saņem? Nu, teiksim, 5000 latu. Tanī pašā laikā mēs visi esam de jure vienādi. Bet de facto? Cik es saprotu, tad tomēr neesam vienādi, jo tur tajās padomēs un fondos un tā tālāk, un tā tālāk, deputāti, kā likums, ir no valdošajām koalīcijām. Te tiem špicbukiem, kas ir opozīcijā, vietas nav, jo nedrīkst viņus tur pielaist. Tā tāda uzraudzības kaut kāda institūcija skaitās vai kā tamlīdzīgi, tā sakot, tāds nelegālais, kā agrāk bija, tādi komisāri, partijas komisāri dažādās... armijā, tādās lielās fabrikās un rūpnīcās. Un tagad tie arī ir kā komisāri. Piecās vietās cilvēks strādā un piecās vietās saņem. Bet pasakiet man, parādiet man vienu cilvēku, kurš var izpildīt, teiksim, piecus amatus normāli! Es uzskatu, ka tad tomēr, ja deputāts ir deputāts, tad viņam laikam te būtu jāsēž un jādriķē likumi. Un, ja viņš ir profesionālis un saprot tanī lietā akciju sabiedrībā, tad viņš nedrīkst būt atkal ne ministrs, ne padomes loceklis, un tā tālāk. Es uzskatu, ka tā ir tomēr kaut kāda legāla korupcija. Legāla korupcija. Jeb mums visiem... Tad ir jābūt likumam, un visiem deputātiem jeb visiem Ministru kabineta locekļiem, teiksim, ir jāieņem pieci amati, lai mēs varētu dzīvot un strādāt. Un lai mēs pelnītu sev pensiju un šodien mēs pelnītu sev iztiku — maizi ar ikriem. Un arī pensiju reizē. Un tie, kas ir opozīcijā un tā tālāk, tiem nav vajadzīgs tas viss.

Tanī pašā laikā "Latvijas ceļš" nu ir iesniedzis labu priekšlikumu, ka strādājošajiem pensionāriem, pārrēķinot pensijas, nav jāatmaksā par 3 gadiem atpakaļ. Bet pasakiet man... jā, un tagad tas ir noraidīts, it kā jau noraidījusi komisija, Sociālo un darba lietu komisija, nu ka nav naudas un Makarovs ir pretī un tā tālāk, un tā tālāk. Bet, ja to naudu, ko saņem Osis un Kehris, bijušie "Latvijas ceļa" biedri, un to naudu, ko saņem jūsu "Latvijas ceļa" deputāti tanīs pašās padomēs, organizācijās un tā tālāk, ko jau es teicu, ja viņus visus pielīdzinātu tādiem — pirmās kategorijas ierēdņa algai, teiksim, deputātu algai, 300 latiem, un tad to lieko naudu, ja mēs to ieekonomētu, es domāju, ka mēs pilnīgi...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

L.Stašs.

... naudas pietiktu, lai tiem pensionāriem varētu pārrēķināt pensiju, lai nav jāatmaksā trīs gadi atpakaļ. Kaut vai tas. Piecas minūtes ir pagājušas. Paldies! Es gribēju vēl daudz ko pateikt.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, kolēģi Saeimā! Mēs pirmo reizi sākam par kaut ko nopietni spriest un vērst vērību uz to, kas ir valsts un tautas interesēs. Un ka mēs kā tautas pārstāvji, ka mums par to un varbūt tikai par to būtu jādomā.

Un Bišera kunga un jebkura kunga domas, ka to beidzamo daļu vajadzētu svītrot, tas ir pilnīgi nepieņemami. Svītrosim visu citu šitanī antikorupcijas likumā. Bet paliksim uzticīgi valsts un tautas interesēm. Tad nebūtu atdota "Ventspils nafta" citiem, nebūtu mūsu ostas aizdotas, nebūtu tās negodības, kas notiek valstī, nebūtu tā patvaļa ministrijās, ja mēs domātu par valsts un tautas interesēm. Es lūdzu jums visiem neizstrīpot to ārā. Domāsim par to un tikai par valsts interesēm. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers — otro reizi.

I.Bišers

(DPS). Es esmu iepriecināts, ka viens no likumprojekta autoriem, Leiškalna kungs, ir atzinis, ka komisija ir ne visai veiksmīgi izstrādājusi savu priekšlikumu. Tikai... nu tā gadās, man arī tā gadās... Bet es tikai nevaru piekrist viņa priekšlikumam — balsot šo priekšlikumu pa daļām. Tas ir viens teikums, un, ja nu mēs gadījumā pirmo daļu noraidām, bet otro daļu pieņemam, tad tas sākas ar "vai valsts savas amatpersonas..." un tā tālāk, un teikums ir pilnīgi nesaprotams. Tādā veidā priekšlikumu dalīt nav iespējams. (No zāles: "Vairāk tā nedarīšu.")

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, frakcija "Latvijai".

U.Veldre

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka, izslēdzot jēdzienu, kas ir korupcija, mēs praktiski no vanniņas kopā ar ūdeni izliesim bērnu, jo būtiskākais ir tas, ka korupcija manā sapratnē nav tikai tā kukuļu ņemšana, bet bezdarbība. Un ja šajā gadījumā mēs runājam, un šodien "Dienā" raksta "Prokuratūra liek sabiedrībai pilnu atzinumu Šķēles podu lietā"... Ko es gribu pateikt šajā sakarībā? Ja nav noslēpums, Amerikā un jebkurā valstī, ka mums zeļ korupcija, un tajā pašā laikā mēs neko nevaram pierādīt, tad es, deputāti, ierosinātu, pirmkārt, momentā atcelt ģenerālprokuroru par bezdarbību, un es šodien runāšu par vienu amatpersonu, kuras vainas dēļ izlaupīja Alūksnes pilsētu. Es konkrēti runāšu par vienu amatpersonu, kuras vainas dēļ... viņas bezdarbība... un mans priekšlikums būtu, kolēģi, tomēr skatīsimies, lai katrs cilvēks, vienalga, vai mēs Saeimā deputāti, vai prokurors, redzētu, paustu savu atklātu viedokli, bet pašlaik skatās, kas tas par cilvēku, tad piemērosim tādu likumu. Neapšaubāmi, mans priekšlikums — noraidīt komisijas priekšlikumu, jo tad jau iznāk, ka korumpētākā valstī nemaz nav korupcijas. Bezdarbības dēļ, es vēlreiz pasvītroju, prokuratūras un daudzu, daudzu amatpersonu dēļ, acīmredzot arī es, arī jūs kā deputāti, mēs neprasām kā likumdevēji no attiecīgajiem cilvēkiem. Mums jāsāk laboties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Deputāts Stašs jūs maldina. Pirmkārt, Kehris un Osis nav "Latvijas ceļa" deputāti, bet gan privāti uzņēmēji. Un, kas attiecas uz "Latvijas ceļa" ministriem un deputātiem, tad viņi nav nekādās padomēs un arī nebūs, jo atšķirībā no citām partijām "Latvijas ceļš" jau divarpus gadus atpakaļ pieņēma lēmumu, ka deputātiem un ministriem ir jāstrādā tikai deputāta un ministra darbs un nevis jābūt visādās padomēs.

Vienīgais izņēmums ir tās padomes, kurās ar likumu tiek prasīta frakciju pārstāvju klātbūtne, kā, piemēram, Privatizācijas aģentūras padomē, bet tajā padomē ir arī jūsu kolēģis Urbanoviča kungs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, lai mēs nenokļūtu smieklīgi komiskā situācijā. Mēs runājam par Korupcijas likumu un par korupcijas jēdzienu, kas definē, kas tad ir tā korupcija. Un tagad šeit nāk uz tribīnes, tanī skaitā profesionāļi juristi, un mēģina iegalvot, ka šis pants ir jāsvītro, jo, lūk, mēs nezinām, kas tad ir korupcija un neprotam to definēt. Kā mēs varam pieņemt kādu likumu, paši nezinādami to, ko mēs pieņemam? Ja mēs paši nevaram definēt, kas ir korupcija, tad ko tad... kas tad varēs definēt? Iedomāsimies, kāda jezga sacelsies un kāds haoss sacelsies tad, ja likumdevējs, pats nezinādams, ko pieņem, pieņem kaut kādu likumu. Šī ir tāda didaktiska streipuļošana, kuru valsts parlaments vienkārši nedrīkst pieļaut. Tādēļ noteikti mums Bišera kunga priekšlikums ir jānoraida, un analoģiskais deputāta Pēterkopa priekšlikums ir jānoraida un labākajā gadījumā... sliktākajā gadījumā mums ir jāpieņem 2. pants tāds, kādu iesaka atbildīgā komisija. Šis, paldies Dievam, vēl ir otrais lasījums, un uz trešo lasījumu tad profesionāļi var pastrādāt.

Vienlaicīgi es nevaru atturēties, neizsacījis izbrīnu par mūsu profesionālajiem juristiem. Šodien un iepriekšējā reizē, kad šo jautājumu skatīja, uzstājās juristi ar šo te didaktisko streipuļošanu. Nebūdams jurists, es parasti ieklausos viņos un cenšos mācīties no viņiem. Bet, sakiet, ko šeit deputātu lielākais vairākums, kas nav juristi, var mācīties no šādas te nekonsekvences? Es līdz šim esmu atradis, ka ir vērts ieklausīties divos deputātos juristos — es nenosaukšu viņu uzvārdus, kaut arī labā nozīmē es viņus gribu pieminēt. Divos deputātos. Pārējos ieklausīties praktiski nav vērts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leonards Stašs — otro reizi.

L.Stašs

(TSP). Nu es atvainojos, bet "Latvijas ceļam", ja jau jūs tik godīgi, ka jums ir pieņemts tāds lēmums frakcijā un tā tālāk, ka jūs neesat korumpēti un neieņemat nekādus amatus, es visai neticu, bet ir otra lieta, "Latvijas ceļa" kungi!

Šodien visi deputāti, kas vēl netika ievēlēti šinī Saeimā vai pagājušajā Saeimā, viņi visi te apkārt grozās lielos valsts amatos — sākot no ministru vietniekiem, parlamentārajiem sekretāriem utt., utt. Tā kā visi ir apgādāti, tā sakot, jūs atkal citādā veidā apgādājat. Jūs apgādājat, ja ne tagad, tad uz priekšu, ja viņš nebūs deputāts, viņš vienalga būs valdībā un kaut kur saņems labu naudu. Tas tā ir! Jums vienmēr ir pieticis bezkaunības šinīs lietās. To nu jūs nevarat nekādi noliegt! Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs! Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Arī atbildīgajā komisijā jau šis pants tika ļoti plaši un ilgi diskutēts, un arī komisijas locekļiem nebija vienots viedoklis. Kā šī norma tapa? Savulaik, kad izstrādāja Korupcijas novēršanas likumu, mūsu darbā ļoti aktīvi piedalījās Ģenerālprokuratūras vadība, un šis pants ir pieņemts savulaik tādā redakcijā, kā piedāvāja Ģenerālprokuratūra, konkrēti šobrīd Finansu policijas priekšnieks Gunārs Kūdris. Tas bija viņš, kas formulēja šo pantu. Tāda ir šā panta tapšanas vēsture. Kādēļ, manuprāt, šis pants būtu atstājams? Tādēļ, ka iepriekšējās reizēs, debatējot par šo likumu, jūs vairākkārt uzstājāties un teicāt, ka likumā jābūt precīzai, konkrētai krupcijas definīcijai. Un tikai, ja šāda definīcija ir likumā, tad tas palīdz likumu izprast un piemērot.

Tātad valsts amatpersona var veikt daudz un dažādus amata noziegumus un pārkāpumus. Piemēram, ņemt kukuļus, izmantot dienesta stāvokli ļaunprātīgos nolūkos, pārkāpt dienesta pilnvaras un izdarīt citus amata noziegumus, par ko runā spēkā esošais Kriminālkodekss. Bet korupcija, godātie kolēģi, neaptver visus amata noziegumus, tikai ļoti specifiskus, vienlaicīgi ļoti bīstamus amata noziegumus. Tieši tādēļ, lai norobežotu šobrīd Krimināllikumā esošos amata noziegumus no specifisko amata noziegumu korupcijas, mums šajā likumā ir nepieciešama šāda definīcija. Es gribu jūs arī informēt, ka Igaunijas likumā, 5.pantā ir dota korupcijas definācija. Un šī korupcijas definīcija ir ļoti līdzīga mūsu likuma definējumā. Un vēl interesantāk ir tas, ka Igaunijas kolēģi šo likumu izstrādāja gandrīz vienlaikus kā mēs — Latvijas parlamentā. Es aicinu, godātie kolēģi, atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, tātad situācija ir tāda. Vispirms balsosim par deputāta Bišera, Juridiskās komisijas un deputāta Pēterkopa priekšlikumu — svītrot likuma 2. pantu. Ja tas tiks pieņemts, tad atbildīgās komisijas redakcijā izteiktā 2. panta variants vairs nebūs balsojams. Taču, ja netiks pieņemts, tad balsosim Leiškalna kunga priekšlikumu par atbildīgās komisijas priekšlikumu — korupcijas jēdzienu sadalīt divās daļās, kaut gan te Bišera kungs teica, ka tas it kā nav iespējams.

Vispirms, godātie kolēģi, balsojam trīs priekšlikumus: Bišera, Pēterkopa un Juridiskās komisijas priekšlikumu — svītrot likumprojekta 2.pantu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 19, atturas — 7. Pants tiek svītrots.

J.Lagzdiņš.

7.priekšlikums. Finansu ministrija... Es atvainojos! Jā, tas ir 3.pants, par kuru mēs tagad debatēsim, tātad 7.priekšlikums. Finansu ministrija ierosina izteikt 3.panta pirmo daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par Finansu ministrijas priekšlikumu — izteikt 3.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Līdz ar to ir noraidīts deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums par šā panta izteikšanu citādā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Pēterkops sakarā ar iepriekšējo Saeimas lēmumu, savu priekšlikumu atsauc. Paldies!

J.Lagzdiņš.

9.priekšlikums. Deputāts Normunds Pēterkops līdzīgi, kā tas ir Lietuvas likumā, ierosina papildināt likumu ar jaunu pantu, kurā būtu uzskaitīti septiņi valsts amatpersonu pienākumi. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka valsts amatpersonu vispārējie pienākumi būtu ietverami vai nu Ierēdņu likumā, vai likumā "Par valsts amatpersonām", kas reglamentētu valsts amatpersonu statusu. Turklāt šajā pantā formulētie deputātu vispārīgie pienākumi dublē nākošos likuma pantus, kuri nosaka konkrētus ierobežojumus. Piemēram, Normunda Pēterkopa piedāvātā 1.panta ceturtā daļa dublē pantu, kurš reglamentē ierobežojumus — pieņemt kaut kādus papildu labumus vai dāvanas. Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atklājam debates. Runās priekšlikuma autors — deputāts Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

N.Pēterkops

(TB). Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikt pateicīgus vārdus deputātam Lagzdiņa kungam, kurš "Rīta Avīzē" ir diezgan pozitīvi novērtējis manus piedāvājumus, nosaucot tos par diezgan moderniem, bet šobrīd Latvijas likumdošanā it kā pāragriem. Es lūdzu tomēr Saeimu šo manu priekšlikumu atbalstīt, jo, kamēr nav vēl citos likumos uzskaitīti šie ētikas principi, es uzskatu, ka tikmēr par sliktu nebūtu, ja Korupcijas novēršanas likumā mēs tomēr būtu šos principus noteikuši.

No kurienes es vadījos par šo domu? Es vadījos pirmām kārtām no tā, ka Ētikas padomē jau vairākkārt ir izstrādāts gan Deputātu ētikas projekts, gan arī projekts "Par civildienesta, par ierēdņu ētikas pamatprincipiem". Arī pārlasot Lietuvas Republikas likumu "Par amatu savienošanu un interešu konfliktu novēršanu", kurā ir uzskaitīti vairāki valsts amatpersonu pienākumi, un, iepazīstoties arī ar Kanādas likumdošanu, es nolēmu, ka arī mūsu likumā ir jāatrod šādi principi, kurus visas valsts amatpersonas savā darbībā ievēro.

Tas, ka tālākajos likuma pantos un nodaļās ir jau sīkāk izskaidrots, kā šīnī gadījumā viens vai otrs princips — tiek noteikta kārtība, kā tas tiek pildīts, un kāds tādā gadījumā ir sods par to, ka tas netiek pildīts, tas, man liekas, ir tīri loģiski. Tam tā arī būtu jābūt, bet es neredzu, kāpēc šie manis piedāvātie principi, ja tie sākumā tiek pieņemti, tie pataisa likumu sliktāku. Man liekas, viņi pataisa likumu daudz skaidrāku un arī vieglāk izprotamu, kādā gaisotnē tad vispār likums ir domāts.

Šāda pati analoģiska līdzība par principu ieviešanu likumos ir arī saskatāma Administratīvo procesu kodeksā, kur arī tiek piedāvāts sākumā minēt principus un kā šie principi būtu jāievēro, kas iezīmē visu šo likuma "māju". Ja gadījumā arī kaut kas nav pateikts, tādā gadījumā ir jāvadās pēc šiem principiem, kas it kā iezīmē šo lietu.Tāpēc kaut kas līdzīgs ir šajā manā priekšlikumā, un es tāpēc lūdzu to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību tomēr uz zināmu bīstamību, kas ir iestrādāta šajā Pēterkopa kunga priekšlikumā. Es nezinu, vai tas ir darīts ar nolūku tādā veidā, vai tikai iznācis aiz neuzmanības? Protams, ir skaidrs, ka tie principi, kurus šeit mēģina piedāvāt kā ētikas principus valsts un pašvaldības amatpersonām, ka šie principi ir tādi, kuri ir jāievēro. Taču kas notiek tajā gadījumā, ja mēs šeit, likuma sākuma daļā, šādu pantu ieviešam ar šiem ētikas principiem, turklāt nosaucam tos, ka tie ir valsts un pašvaldību amatpersonu pienākumi.

Viena no problēmām, kas rodas uzreiz, ir tāda, ka šāds pants var tikt tulkots tādā veidā, ka šeit tiek uzskaitīti ekskluzīvi visi pienākumi un ka citi pienākumi valsts amatpersonām nebūtu.

Ja jau mums ir kāds likums, kurš uzskaita pienākumus, tad tādā gadījumā vismaz tiesā juridiski var mēģināt apstrīdēt to, vai šīm amatpersonām ir vispār vēl kaut kādi pienākumi? Un ja ne attiecībā uz pienākumiem vispār, tad attiecībā uz tiem pienākumiem, kas tālāk ir minēti šajā likumā, šāds jautājums var tikt uzdots visā nopietnībā. Tas jau ir tīri juridisks jautājums, kur šāds it kā viens labs priekšlikums var izjaukt visu tālāko šo likuma pantu darbības mehānismu, ka patiesībā mēs attiecībā uz kādu no tālākiem pantiem redzam, ka tas iziet jau ārpus tiem 7 punktiem, kas šeit ir uzskaitīti, un tajā gadījumā tie pienākumi, kas tur tiek noteikti, tos var tiesā vismaz mēģināt apstrīdēt.

Tāpat mēs labi zinām, ka šeit mums tālāk ir jaunā 12.panta redakcija, kura paredz amatpersonai ierobežojumus rīkoties ar valsts mantu, vai arī šeit ir pilnīgi konkrēti pienākumi — valsts amatpersonām iesniegt deklarācijas, ko patiesībā, es domāju, šeit neviens īpaši neapstrīd, ka šādas deklarācijas būtu jāiesniedz, bet šīs deklarācijas iesniegšanas pienākums neizriet no tā, no šī Pēterkopa kunga priekšlikuma.

Tālāk. Protams, var minēt vēl šeit veselu virkni konkrētas šā likuma normas, kas ir gan spēkā jau šobrīd spēkā esošajā likumā, kuras arī ir piedāvāts sakārtot vienā vai otrā veidā šajos grozījumos, kas regulēs šo amatpersonu atrašanos interešu konfliktsituācijā, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Pēterkopa kunga priekšlikums, ka viņš piedāvā pavisam citu pieeju šai interešu konflikta regulēšanai. Šeit šāda konflikta rašanās iespēja tiek pieļauta un tiek runāts tikai par to, kādā veidā šis konflikts būtu risināms, bet paša šī Korupcijas novēršanas likuma jēga ir tāda, ka mēs nosakām preventīvus ierobežojumus amatpersonām vispār nonākt šādā nelikumīgi ietekmējamā stāvoklī. Līdz ar to šāda Pēterkopa kunga priekšlikuma pieņemšana būtiski pavājinātu likumu un faktiski sagrautu arī visa šā likumprojekta jēgu.

Bez tam ir ļoti liels jautājums par to, vai atsevišķi kādā likumā ir jānosaka tas, ka valsts amatpersonu un pašvaldību amatpersonu pienākumos ietilpst darboties likuma ietvaros. Es domāju, tas ir skaidrs jau no mūsu tiesību sistēmas viedokļa, ka katram cilvēkam ir jārīkojas likuma ietvaros, kāpēc tas būtu vēl atsevišķi uzskaitāms šeit, šajā pantā, Korupcijas novēršanas likumā? Tāpat arī juridiskais formulējums par paļāvības un uzticības saglabāšanu un vairošanu valdības un pašvaldības godīgumam, objektivitātei un taisnīgumam, tas arī ir jautājums, vai tas šādā veidā būtu šeit pareizi formulējums, kā tas šeit uzrakstīts? Un vēl viens būtisks jautājums ir tas, ka patiesībā šeit nesaskan... Ir būtiska pretruna starp likuma jaunā panta piedāvāto nosaukumu un saturu. It kā saturs runā par amatpersonu pienākumiem, bet tālāk ir runa tieši par ētikas principiem, es tomēr aicinātu šo priekšlikumu noraidīt kā bīstamu visam likumam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputātu kungi! Augsti godātais priekšsēdētāj! Es arī aicinātu noraidīt Pēterkopa kunga visnotaļ skaistos priekšlikumus, kas patiesībā ir tāds kā mēģinājums kodificēt kādas nerakstītas normas, tas izjauc likuma struktūru. Katrs no valsts un pašvaldību amatpersonu pienākumiem, kā to uzskata savā priekšlikumā Pēterkops, patiesībā ir jāraksta dienesta instrukcijās, darba aprakstos un tamlīdzīgi, un mēs zinām katras konkrētās iestādes funkciju un kas ir jādara katram ierēdnim šīs funkcijas ietvaros. Ja mēs šādu normu ieliksim likumā, un par šī likuma pārkāpumu draud arī konkrētas sankcijas, tad nu gan var sākties, Pēterkopa kungs, milzīga patvaļa, jo jūsu priekšlikumi patiesībā ir tulkojami vai interpretējami visplašākajos virzienos, es nedomāju, ka tās ir normas, ko mēs varam ierakstīt iekšā likumā. Mēs to varam piekārt iestādē pie sienas, tas ir kaut kas līdzīgs desmit baušļiem vai komunisma cēlāju morāles principiem, saucat kā gribat, bet tās nav juridiskas normas, un es neredzu, kā pret šīm normām varēs piemērot sankcijas, un es baidos, ka šo vēlāk, kad pieņemtu likumu, amatpersonas varēs tulkot kā savu pienākumu pilnīgu aprakstu. Un, ja mēs paskatāmies, kas tur ir, tur ir pavisam dīvainas lietas. Tie ir labi, skaisti nodomi, bet tā nav šī likuma būtība. Mēs esam katru punktu — privāto lietu kārtošanu, un katru punktu mēs esam šajā likumā ietvēruši konkrētā normā, par kuras pārkāpumu draud konkrēta administratīva vai krimināla atbildība. Tā ka es aicinu zāli noraidīt šo priekšlikumu, jo, kā es esmu daudzkārt teicis un kā saka daudzi, ceļš uz elli, Pēterkopa kungs, ir bruģēts ar labiem nodomiem.

Sēdes vadītājs.

Normunds Pēterkops — otro reizi.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Es tikai īsumā gribu vēlreiz pateikt, ka ētikas lietas būtībā ir, ka mēs novelkam strīpu, kur vienā pusē ir ļaunais, otrā pusē ir labais, un attiecīgi kaut kādā laika brīdī sabiedrība mēģina šādu strīpu novilkt un pēc tās vadīties. Un es nedomāju, ka ētikas lietas un ētikas principi būtu tie, ka kādam būtu no malas jāvērtē. Vairāk ētikas principu ievērošana tieši ir pašu cilvēku pašdisciplinēšana, paši viņi ievēro, un viņi vadās pēc šiem principiem, un manā piedāvājumā nav teikts, ka pēc šiem principu pārkāpumiem būtu jāsoda. Soda pats cilvēks sevi, ja viņš šo te nav pieņēmis. Un tālākās normas, ko kontrolē citas iestādes, tās arī paliek spēkā un tās arī soda, kas ir kontrolējamas. Šīs ir lietas, kuras cilvēkam vajadzētu ievērot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Druva, LZS, KDS frakcija.

K.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ko Pēterkops vēlētos veikt šajā likumā, un patiešām, ik pa reizei ētikas... atsaucoties uz ētikas norādījumiem, ir veikti citās institūcijās — kā, piemēram, prokuratūrā, kā arī Augstākajā tiesā un citur. Varbūt mans ieteikums vienkārši būtu tāds, ka šis likums atsaucas uz tādu projektu, bet ne ierakstīt visas sastāvdaļas šajā likumā, līdz ar to likums atsauktos uz to un būtu iespēja patiešām tādu ētikas programmu sakārtot un varbūt tad ieviest šo pašvaldības līmenī. Tas būtu mans ieteikums un varbūt atrisinātu šīs pretrunas, ko mēs esam uzklausījuši.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi! Šīs normas ieviešana likumā radīs pilnīgu haosu likuma ievērošanā. Kādēļ haosu? Tādēļ, ka šajā likumā jau nākošajā trešajā nodaļā ir atsevišķos pantos noteiktas konkrētas robežas konkrētiem ierobežojumiem. Nu, piemēram, Normunds Pēterkops sava panta 5.punktā ierosina, ka valsts amatpersonas nedrīkst pārsniegt savas oficiālās pilnvaras, lai palīdzētu privātām juridiskām personām viņu darījumos ar valsti un pašvaldību un tā tālāk. Tātad jau nākošajos pantos, kur iet runa par lēmumu pieņemšanas ierobežojumu, sodīšanas, uzraudzības un citu funkciju ierobežojumiem, ir noteiktas konkrētas robežas, kādos gadījumos valsts amatpersona nedrīkst pieņemt lēmumus vai sodīšanas uzraudzības funkcijas. Un tagad likumā būs divas izpratnes — viena konkrētā, attiecīgos pantos pateiks, konkrēti gadījumi, kādos valsts amatpersonas nedrīkst darboties, un tagad Normunds Pēterkops ieraksta universālu normu, kas šīs robežas padara pilnīgi izplūdušas. Ko tas nozīmē? Šī priekšlikuma būtība ir ļoti viltīga, godātie kolēģi. Vispirms pieņem šo priekšlikumu otrajā lasījumā un tad uz trešo lasījumu ierosināt svītrot vairākus konkrētos ierobežojumu pantus, kas it kā ir pretrunā šai jaunpieņemtai normai, ko piedāvā Normunds Pēterkops. Un tad likums būs pilnībā izvarots, es atvainojos, par šo vārdu, un tad vispār nebūs iespējams šo likumu piemērot. Tāds ir mērķis Normundam Pēterkopam. Es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par deputāta Pēterkopa priekšlikumu — papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā... teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 34, atturas — 13. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

10.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt no 10.panta pirmās daļas vārdus "to radiniekiem un". Atbildīgā komisija neatbalsta šo priekšlikumu, jo 20.pantā ir normas, kas attiecas arī uz radiniekiem, un šī iemesla dēļ mēs neizslēdzām.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu? Nepiekrīt. Vajag balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu — svītrot 4.panta pirmajā daļā vārdu... Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 31, atturas — 9. Nav pieņemts, tātad paliek spēkā komisijas viedoklis un 4.panta redakcija.

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi, 11., 12. un 13.priekšlikums ir jāizskata kopumā, jo tie attiecas uz 5.panta nosaukumu. Atbildīgā komisija, daļēji atbalstot Ilmāra Bišera priekšlikumu, bet neatbalstot Juridiskās komisijas priekšlikumu, ir mainījusi šā panta nosaukumu, nosakot to — valsts amatpersonas.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai, godātie kolēģi, varam piekrist Juridiskās komisijas atzinumam par šiem trim priekšlikumiem un līdz ar to 5.panta nosaukumam — valsts amatpersonas? Varam piekrist. Paldies! Esam vienojušies, tātad esam tos izskatījuši.

J.Lagzdiņš.

Tātad 14.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina 5.panta pirmajā daļā minētās amatpersonas nosaukt vienskaitlī. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Juridiskā komisija ierosina izslēgt 5.panta pirmās daļas 4.punktu, tādējādi nosakot, ka valsts amatpersonu skaitā nav ietverami Valsts prezidents, Ministru prezidenta biedri, ministru un valsts ministru padomnieki. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka pēc sava darba rakstura padomnieki veic ļoti svarīgas valstiskas funkcijas un uz padomniekiem būtu attiecināmi šā likuma ierobežojumi, atskaitot, godātie kolēģi, amata ierobežojumus, kas ir attiecīgā pantā fiksēts. Amata ierobežojumu padomniekiem nav.

Sēdes vadītājs.

Vai godātie kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies!

J.Lagzdiņš.

Analogs ir... Es atvainojos, 16.priekšlikums. Deputāts Kārlis Druva ierosina izteikt 5.panta 13.punktu šādā redakcijā: pašvaldību domju, padomju priekšsēdētāji, viņu atbrīvotie vietnieki un pašvaldību izpilddirektori. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts turpmākos pantos. Skatīt, godātie kolēģi, 17. un 67.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo deputāta Druvas priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

17.priekšlikums. Atbildīgā komisija, ņemot vērā Kārļa Druvas priekšlikumu, ierosina izteikt 5.panta 13.punktu šādā redakcijā: pašvaldību domes, padomes priekšsēdētājs, republikas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks un pašvaldības izpilddirektors.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem par komisijas atzinumu iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Tālāk. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 5.panta pirmās daļas 15.punktu. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu nepieņēma, jo uzskata, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vadītāji un viņu vietnieki veic svarīgas valstiskas funkcijas, rīkojas ar valsts un pašvaldību mantu un tādējādi būtu attiecināmi likumā noteiktie ierobežojumi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Tāpat atbildīgā komisija nepieņēma Juridiskās komisijas 5.panta pirmās daļas 16.punkta izslēgšanas priekšlikumu. Mūsuprāt, šis priekšlikums tika iesniegts, godātie kolēģi, kļūdaini, jo nekādi nebūtu izslēdzami no valsts amatpersonu skaita tiesneši, prokurori un zvērināti notāri, jo tiesneši un prokurori veic ļoti svarīgas valstiskas sodīšanas funkcijas, un ja uz kādu kategoriju būtu jāattiecina likuma ierobežojumi, tad, neapšaubāmi, uz tiesnešiem un prokuroriem.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumi par atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Deputāts Bišers ierosina izslēgt no 5. panta pirmās daļas 15.punktu, par kuru mēs jau nobalsojām, kā arī 17. un 18.punktu. Tātad policijas darbinieki, robežsargi un Nacionālo bruņoto spēku aktīvā dienesta militārpersonas. Šo priekšlikumu noraidīja atbildīgā komisija, jo uzskatīja, ka šajā pantā jābūt ir šai kategorijai, bet, godātie kolēģi, tālākos pantos, kuros iet runa par amatierobežojumiem, ir noteikta šīm kategorijām, salīdzinot ar esošo stāvokli, ļoti būtiski atvieglojumi atkarībā no tā, kādas funkcijas veic militārpersonas un policijas darbinieki, robežsargi, ir svītrota norma, kas aizliedz nodarboties ar jebkādu uzņēmējdarbību, tāpat Ministru kabineta noteiktā kārtībā apstiprinātām policijas darbinieku kategorijām būs atļauts nodarboties ar blakus darbiem.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Bišera priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

21.priekšlikums nav balsojams, jo nav izteikts konkrētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu tālāk!

J.Lagzdiņš.

Tāpat 22.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Arī. Paldies! Tālāk.

J.Lagzdiņš.

23.priekšlikums. Atbildīgā komisija precizēja 5.panta 18.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

24.priekšlikums. Atbildīgā komisija noraidīja tātad Juridiskās komisijas priekšlikumu, kur ierosināja izslēgt 5.panta otro un trešo daļu. Vienlaikus šis ierosinājums tika motivēts ar to, ka visu amatpersonu uzskatījums ir jādod Korupcijas novēršanas likumā, bet, godātie kolēģi, nav iespējams likumā dot visu valsts amatpersonu izsmeļošu uzskaitījumu, nosaucot konkrētus amatus. Jūs jau zināt, ka, pieņemot dažādus nozaru likumus" un arī mūsu kolēģi ministri, pieņemot Kabinetā noteikumus, ļoti bieži maina valsts iestāžu nosaukumus, šo valstu iestāžu vadītāju nosaukumus maina, valsts amatpersonu nosaukumus. Šobrīd vien pat kontrolējošās institūcijas darbojas zem 31 nosaukuma. Tādēļ, godātie kolēģi, nav iespējams šajā ļoti aktīvajā likumdošanas procesa gaitā konstanti noteikt šeit vienotas valsts amatpersonu kategorijas, tādēļ mēs noraidījām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies un runās deputāts Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nekādā ziņā nenoliedzu to vai neiebilstu pret to, ko teica nupat Lagzdiņa kungs. Bet es domāju, ka viņš arī nenoliegs to, ko aizmirsa nolasīt Juridiskās komisijas priekšlikuma beigu daļā. Ka ne jau visas šīs amatpersonas ir valsts pārvaldes sistēmu amatpersonas. Tātad gribot vai negribot iznāks tā, ka paliek kaut kur kāds baltais plankums, kas netiek aptverts. Un es domāju, ka neviens no juristiem šeit nenoliegs, ka būtu daudz labāk, ka ir viens likums, un šajā likumā tas viss tiktu norādīts — šīs amatpersonas. Nu un tad, ja tās mainās? Nu un tad, ja notiek šīs izmaiņas? Šīs izmaiņas notiek ne tik bieži, un tās tad arī būtu jāsaskaņo, un tas būtu jāsaskaņo ar šo likumu. Bet sakarā ar to, ka būs vesela virkne amatpersonu, ja jau reiz mēs uzņemamies tā, ka tomēr šis likums ir tas, kurā galvenokārt viss tiek pateikts un norādīts gan uz korupciju, gan uz tiem subjektiem, tad arī jāparedz šī forma. Varat jau varbūt noraidīt komisijas priekšlikumu, bet atzīstiet arī to, ka problēma paliek neatrisināta.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribētu oponēt Kaksīša kungam, runājot par to, ka šeit ir problēma, kura paliek neatrisināta. Protams, noraksturot precīzi visu valsts amatpersonu loku ir ļoti grūts uzdevums, un varētu mēs šeit, Saeimā, arī visas tās amatpersonas, visas šo amatpersonu kategorijas, uz kurām būtu attiecināmi Korupcijas novēršanas likuma noteikumi, mēs viņas visas varētu šeit sarakstīt, bet tad mēs nonāksim tādā situācijā, ka tas, kas mums šajā brīdī ir 5.pants un šī 5.panta pirmā daļa, ka tas varētu aizņemt mums pusi no visa likuma, un bez tam problēma būs tāda, ka, mainot tikai Ministru kabineta dažādu ministriju struktūru, kas ir akts, kuru var veikt Ministru kabinets, un pat vēl vairāk — tas ir akts, ko var veikt ministrijas valsts sekretārs saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas noteikumiem, vismaz šāda iespēja tiek ļoti nopietni diskutēta, un tas nekādā ziņā nebūtu pareizi. Tikko šeit mainās kāds amata nosaukums, parādās kāds jauns amats, kurš nebūt ne obligāti var nebūt civildienesta ierēdņa amats, tie amati var būt ļoti dažādi, un tātad mums ir šī tendence — iet projām no civildienesta būtiskām amatpersonu kategorijām, mēs nonākam absurdā situācijā, ka tikko pamainās kaut kas Ministru kabineta iekšienē, pamainās šajā pārvaldes struktūrā kaut kas, tā mums tūlīt jāgroza likums. Un bez tam, kā jau es teicu, šis uzskaitījums, tas šeit būtu ārkārtīgi nepārskatāms.

Tāpēc šeit ir piedāvāta cita pieeja, un, proti, ir uzrakstīts, ir nofiksētas likumā tās amatpersonu kategorijas, par kurām mēs varam precīzi pateikt — uz kurām šiem Korupcijas novēršanas likumu noteikumiem ir noteikti jāattiecas tāpēc vien jau, ka tas ir šis noteiktais amats. Bet pēc tam ir ļoti svarīgi, lai šī Korupcijas novēršanas likuma noteikumi attiektos arī uz kādām citām amatpersonām, vienalga, kādā amatā tās ir ieliktas, kuras ir ieceltas vai ievēlētas un kuras veic darbu valsts vai pašvaldības iestādēs, uzņēmumos vai uzņēmējsabiedrībās vai citās to izveidotās institūcijās, ja attiecīgajai personai, pildot amata vai darba pienākumus, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības pieņemt publiskus lēmumus. Un to, kas ir publisks lēmums, tas tiek paskaidrots pēc tam — 6.panta trešajā daļā. Vai arī šie likuma noteikumi būtu attiecināmi uz tām amatpersonām, kurām ir tiesības veikt uzraudzības kontroles izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā.

Godātie deputāti, es gribu pateikt skaidri, ka uz tām valsts amatpersonām, kurām ir tiesības veikt uzraudzības kontroles izziņas vai sodīšanas funkcijas, kā arī uz tām amatpersonām, kurām ir tiesības pieņemt publiskus lēmumus, ir attiecināmi Korupcijas novēršanas likuma ierobežojumi. Piedāvājums — izslēgt šī 5.panta otro un trešo daļu — nozīmē atcelt šos Korupcijas novēršanas likuma ierobežojumus uz šīm amatpersonām. Un tālākais, ko šeit piedāvā šī trešā daļa. Tā uzliek par pienākumu Ministru kabinetam sastādīt precīzu valsts amatpersonu sarakstu, uz kurām šī panta otrās daļas noteikumi attiecas. Šis saraksts ir publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un tad, ja Ministru kabinets būs aizmirsis kādu personu šeit ierakstīt, kurai šeit, neapšaubāmi, būtu jābūt, tad tādā gadījumā tas būs jau politiski risināms jautājums. Bet mums ir jābūt mehānismam, kādā veidā visas šīs personas, kuras veic valstiskas funkcijas un kuras ir valsts amatpersonas, kādā veidā viņas atzīt likumā par valsts amatpersonām atbilstoši to jēgai, šī jēdziena jēgai, un mums ir jābūt nepieciešamībai šīm personām iesniegt deklarācijas, un ja likumos nav noteikts citādi, tad arī šīm personām ir jāsniedz deklarācijas, un arī šīs personas nedrīkst pieņemt lēmumus interešu konflikta situācijā.

Es aicinu noraidīt Juridiskās komisijas priekšlikumu kā tādu, kas būtiski sašaurinātu šī likuma darbību. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Godātie kolēģi! Es domāju, ka atbildīgās komisijas redakcija ir ļoti precīza, jo mēs panta otrajā daļā nosakām pazīmes, pēc kurām var atšifrēt amatpersonu šī likuma izpratnē, un 3.pantā uzliekam par pienākumu izpildvarai mēneša laikā pēc jaunā amata iedibināšanas grozīt attiecīgo sarakstu, kas ir publicējams "Latvijas Vēstnesī".

Mēs nevaram runāt par amatpersonām, kas nav valsts pārvaldes sistēmā. Mēs runājam par amatpersonām, kurām valsts deleģē kādu savas funkcijas izpildi šī likuma kontekstā. Es domāju, ka pašreizējā redakcija, kas ir tabulas labajā ailē, ir ļoti precīza un viegli reaģējoša. Atšķirībā no Juridiskās komisijas piedāvātā, kas prasīja biežas izmaiņas likumā. Mēs gatavojamies ieviest dažādus — vai nu vienoto tarifu regulatoru vai tamlīdzīgi, un katrreiz, kad mēs izveidojām kādu institūciju, katrreiz, kad mēs radām jaunus amatpersonu posteņus, mums būtu jāver vaļā likums un šis likums jālabo ar visām no tā izrietošajām sekām.

Es aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju un neatbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Arī es esmu piedāvājis šo problēmu risināt drusciņ savādāk. Bet vispirms izteikšos par trešo daļu 5.pantam. Te tik tiešām es piekrītu Juridiskajai komisijai, ka trešā daļa neaptver visas tās amatpersonas, uz kurām mūsu likuma izpratnē būtu attiecināma šī Korupcijas novēršanas likuma ievērošana. Jo kaut vai, piemēram, uz pašvaldību iestādēm pašvaldība var izveidot dažādus amatus, kuriem šobrīd varbūt būtu saskaņā ar visu šo likumu jāievēro šīs korupcijas normas, tad Ministru kabinets nevar zināt par to, kādus amatus pašvaldība atkal izveido, un nevar viņus iekļaut šajā sarakstā, kas publicējami "Latvijas Vēstnesī". Mēs nevaram visām pašvaldībām pateikt, ka Daugavpilij, viņai jāpublicē savs amatu saraksts "Latvijas Vēstnesī", un par kādu naudu tas viss būs. Tāpēc īstas loģikas trešajai daļai nav.

Savukārt — kā es esmu piedāvājis šo problēmu risināt, esmu piedāvājis savā variantā, ka vispār vispirms mēs pirmajā daļā definējam, kas ir valsts amatpersona, kas ir pašvaldības valsts amatpersonas, un tikai tad mēs tālāk uzskaitām tos īpašos gadījumus, kuriem mēs gribam īpaši pievērst uzmanību. Tas ir Valsts prezidents, Saeimas deputāti, ministri un tā tālāk, viss, kas ir jau, par ko mēs nupat kā jau esam piekrituši pirmajā daļā.

Šāda te likuma pantu uzbūve ir Igaunijas likumā, uz ko bieži atsaucas Lagzdiņa kungs. Arī viņi vispirms mēģināja definēt šo valsts amatpersonu definīciju, un tad, lūk, par ko īpaši grib šajā likumā, kuras amatpersonas izceļ. Tāpat nav konkrēta uzskaitījuma arī Lietuvas likumā. Un arī pārlasīju daudzus citus likumus. Tur nav šie konkrētie uzskaitījumi, jo ir ļoti grūti nepārtraukti uzskaitīt. Bet mēs mēģinām uzskaitīt un redzam, ka visu laiku veidojas jauni, un tad mēģinām ar trešo daļu kaut kādā veidā šo visu jauno, kas būs, aizpildīt. Neiznāks tā! Iznāks vienalga tā, kā teica Kaksīša kungs, ka būs kaut kādi "plankumi".

Tāpēc es gandrīz vai piedāvātu atbalstīt manu priekšlikumu, kur šinī gadījumā šie "plankumi" tiek novērsti, jo ir kaut cik universāla definīcija, kas ir valsts amatpersonas, kas pilda valsts amatus un kas pilda pašvaldībās. Jau kaut vai piemērs tam, ka mēs tūlīt likumā, Saeima skatīs likumu par īres valdēm, atkal būs viena jauna amatpersona "īres valdes priekšsēdētājs". Arī viņš būs jāiekļauj. Mums atkal būs jātaisa vaļā likums, ja tas būs jau aiztaisīts ciet, un atkal būs jāraksta iekšā. Tāpēc es domāju, ka labāk ir risināt tad, kad ir definīcija, kas aptver visas valsts amatpersonas, kuras ir pakļautas šim likumam un kontrolei par korupciju, un tādēļ, ka mēs gribam uzskaitīt tās īpašās lielās amatpersonas, tad tās mēs izdalām otrajā daļā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu pateikt skaidri, ka tas, kas šeit ir 5.pantā iestrādāts kā otrā un trešā daļa, tas ir ļoti precīzs formulējums. Ar tiem dažiem labojumiem, ko mēs tagad izdarījām, pirmajā daļā šī sistēma tiešām kopumā var strādāt, un tā ir pilnīgi konkrēta, tā liek publiski pieņemt par katru amatpersonu lēmumu Ministru kabinetam par to, ka viņam ir šī deklarācija jāsniedz, un vismaz ir kāds, kas nosaka to, izšķir to, vai viņam ir jāsniedz šī deklarācija vai nav. Šis saraksts tiek publicēts, un tas ir zināms. Šeit par to, ka, teiksim, šo struktūru grib kāds izslēgt, piedāvājot kaut kādus, minot kaut kādas nepilnības, tad es gribu teikt skaidri, ka viņu vajag papildināt, lai šīs mazās nepilnības novērstu, bet nevis, aizbildinoties ar dažādiem sīkumiem, piedāvāt izmest ārā visu šo pantu. Mēs labi redzam, kam ir izdevīgi šobrīd censties sagraut šo likumu. Es aicinu balsot pret! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi! Šis pants ir ļoti, ļoti svarīgs, lai likums tiktu sekmīgi piemērots un nerastos nekādi pārpratumi. Kādas problēmas bija šobrīd vairākām valsts amatpersonu kategorijām? Īsti viņām nebija skaidrs — vai attiecas uz viņām šis likums vai neattiecas šis likums. Ko nolēma atbildīgā komisija? Mēs nolēmām sekojošo. Ka mēs svarīgākās amatpersonas uzskaitīsim likumā, lai jau, paņemot likumu, būtu skaidrs attiecīgajām amatpersonām, ka uz viņām attiecas šis likums. Bet tā kā ļoti daudzas valsts iestādes, kas varbūt nav tik svarīgas, tiek nepārtraukti reorganizētas, valsts iestādes tiek pārveidotas par akciju sabiedrībām un turpina pildīt šīs valsts pārvaldes funkcijas, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcija. Bija valsts civiliestāde, bija valsts ierēdņi, bet, lai palielinātu būtiski algas, tad Satiksmes ministrija nolēma pārveidot, un valdība akceptēja par akciju sabiedrību. Tātad, ja mēs būtu ierakstījuši likumā, ka tātad ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors, viņa vietnieks un ierēdņi, uz viņiem attiecas šis likums, tad pēc tam, kad valdība reorganizē šo struktūru, būtu atkal jāgroza trijos lasījumos likums, un šādas reorganizācijas, godātie kolēģi, valdība veic ļoti bieži. Un tādēļ mēs ejam šo ceļu. Proti, noteikt kritērijus, pēc kuriem vadoties, valdībai ir jāapstiprina saraksts, to amatpersonu saraksts, kuri nav uzskaitīti šajā Korupcijas novēršanas likumā. Un tad šīm amatpersonām, paņemot attiecīgos Ministru kabineta noteikumus, sarakstu, būtu skaidrs, vai ir ierobežojumi vai nav ierobežojumi. Tāda ir mūsu koncepcija. Tādēļ, godātie kolēģi! Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli un noraidīt Juridiskās komisijas priekšlikumu un arī Normunda Pēterkopa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par 24. — Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 30, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

25. priekšlikums — par to jau mēs debatējām. Es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums neparedz Kabinetam apstiprināt to valsts amatpersonu sarakstus, kuru uzskaitījums Kabinetam nav dots.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par 25. — deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 34, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagdziņš.

26. priekšlikums — atbildīgā komisija ir noraidījusi, jo uzskata, ka likumā izsmeļoši nevar ietvert visas interešu konflikta novēršanas metodes.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Nav. Balsošanu neviens neprasa? Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

27. priekšlikums — deputāts Normunds Pēterkops ierosina veidot savādāku likuma struktūru, samainot 4. nodaļu vietām ar 2. nodaļu. Šo priekšlikumu, godātie kolēģi, mēs noraidījām, jo tas ļoti sarežģītu šī likuma piemērošanu, jo mums ir atsauces no viena panta uz otru, un tādējādi būtu sarežģījumi gan likuma izstrādāšanā, gan piemērošanā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Normunds Pēterkops, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es gribu nedaudz paskaidrot, kāpēc es piedāvāju samainīt 2. nodaļu vietām.... 4. nodaļu, kas runā par deklarācijas iesniegšanu, pārcelt kā 2. nodaļu. Tikai tāpēc, ka es uzskatu, ka cīņas ar korupciju galvenais ierocis ir nevis ierobežošana un sekot līdzi, vai šis ierobežojums tiek vai netiek ievērots, bet tieši deklarācija, un kontrolētu šīs deklarācijas, vai deklarācijas, ko katra amatpersona ir deklarējusi, atbilst patiesībai. Šāds te demokrātijas instruments ir arī, es lasīju, visu pārējo valstu likumos, ka, lūk, tieši uzsvars kā galvenais instruments cīņā ar korupciju ir deklarācijas. Un es domāju, ka būtu bijis loģiski, ja mēs, ievērojot šos demokrātijas pamatprincipus, kā katrs cilvēks deklarē, tad tas arī ir, un viņš pats arī to ievēro, un kontrolēt to, kā viņš ievēro to, ko viņš ir deklarējis, ka mums būtu arī tādā gaisotnē jāvadās. Es, protams, kategoriski neuzspiežu, ka par to būtu jābalso, bet es izteicu savas domas, un man liekas, ka tā būtu bijis daudz pareizāk un arī daudz pareizāk būtu izprotama šī likuma jēga. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tā kā Pēterkopa kungs neuzturēja balsojumu, tad es pateikšu ļoti īsi. Svarīgas ir gan tās normas, kas amatpersonām aizliedz atrasties interešu konfliktsituācijā, gan tās normas, kas aizliedz amatpersonām pieņemt lēmumus interešu konfliktsituācijā, gan arī tās normas, kuras uzliek par pienākumu amatpersonām iesniegt deklarāciju. Un tikai tad, ja mums izdosies pilnvērtīgi iedzīvināt visu šo normu kompleksu un papildus arī tiks iestrādātas nepieciešamās normas Krimināllikumā, un vēl no citiem likumiem arī mums ir jāizņem ārā korupciju veicinošas normas, tikai tādā situācijā mēs varam cerēt, ka korupcija mūsu valstī mazināsies.

Tātad visas likuma normas, kas attiecas uz korupcijas ievērošanu, tās ir būtiskas, un, protams, ar likumu vien nepietiek, ir vajadzīga arī enerģiska valdības rīcība korupcijas novēršanai un šo pārkāpumu... un arī tiesībsargājošo institūciju enerģiska rīcība, bet, ja mēs konkrēti runājam šajā brīdī par šī likuma normām, tad tās svarīgas ir visas, un nav pamatoti apgalvojumi, ka kaut kāda no nodaļām būtu noliekama beigās, tāpēc, ka tā, lūk, ir mazāk svarīga. Šādam formulējumam es kategoriski nevaru piekrist. Un es jebkurā gadījumā, ja veidojas kāds balsojums, tad es aicinu neatbalstīt Pēterkopa kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš

(LC). Ir jābalso.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Pēterkops neprasīja balsojumu par savu priekšlikumu. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam — neatbalstīt šo priekšlikumu? Piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

28. priekšlikums — atbildīgā komisija ir noraidījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu — izslēgt no likuma 6. panta 1. daļas 2. punktu, jo, izslēdzot šo punktu, tiktu dotas tiesības valsts amatpersonām pieņemt lēmumus gadījumos, kad valsts amatpersona ir materiāli vai citādi ieinteresēta. Šīs normas izslēgšana tik tiešām būtu ļoti, ļoti bīstama.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu par atbildīgās komisijas atzinumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

Finansu ministrija iesniegusi priekšlikumu — aizstāt 6. panta 1. daļas 3. punktā vārdus "jebkāda veida ienākumus" ar vārdiem "ienākumus, kuri tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli". Lietas būtība ir tāda... Šo priekšlikumu noraidīja atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

30. priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina aizstāt likuma 6. panta 1. daļas 3. un 4. punktā vārdu "radinieki" ar vārdiem "ģimenes locekļi". Līdzīgs ir 31. priekšlikums, kuru ierosina Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka, kontrolējot šā likuma izpildi, nav iespējams pārbaudīt attiecīgām kompetentām Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām to, vai attiecīgā persona ir vai nav ģimenes loceklis, vadoties no tiem kritērijiem, kurus ierosina 32. priekšlikumā un 33. priekšlikumā Juridiskā komisija, un deputāts Ilmārs Bišers un konkrēti kolēģi ierosina noteikt, ka ģimenes locekļi šā likuma izpratnē ir radinieki, ar kuriem valsts amatpersonas dzīvo kopā, ved kopīgu saimniecību. Pieņemot šo priekšlikumu, godātie kolēģi, iznāk situācija tāda, ka, pirmkārt, valsts amatpersonām, kurām būs jākontrolē šī likuma izpilde, būs jāiejaucas personīgā dzīvē, tātad jākontrolē mājās apstākļi, vai ir kopīga saimniecība, vai dzīvo kopā. Komisija uzskatīja, ka mums ir galvenais kritērijs "radniecības pakāpe", kas būtu galvenais kritērijs, ja attiecīgajai amatpersonai ir brālis vai māsa, neatkarīgi no tā, vai šī amatpersona dzīvo kopā un ved kopīgu saimniecību, ir attiecināmi attiecīgie likumā noteiktie ierobežojumi, gan lēmumu pieņemšanas, gan sodīšanas ierobežojumi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribētu paskaidrot, kas tas ir, ar ko ir izsaukts mans priekšlikums. Es uzskatu, ka šie ierobežojumi ir jādala. Viens ir plašāks loks, kur mēs tiešām varam prasīt visai plaši, lai valsts amatpersona nepieņemtu nekādus lēmumus attiecībā uz saviem radiniekiem, pie tam es šajā gadījumā pat būtu gatavs šo personu loku palielināt, jo iepriekšējo reizi, kad šo likumu pieņēma, Lagzdiņa kungs nepieņēma Juridiskās komisijas priekšlikumu — noteikt to tādā pašā apjomā, kā tas ir noteikts lēmuma pieņemšanā attiecībā uz privātuzņēmējsabiedrības valdes un padomes locekļiem. Bet šeit ir jāizšķir... Bet tajā pašā laikā ir tādas lietas, kur mēs nevaram prasīt no amatpersonas, lai viņš zinātu visus savus radiniekus, kas dzīvo kaut kur tālu prom, kur varbūt ar viņiem ir sliktas attiecības, lai viņš zinātu, no kādām sabiedrībām viņi saņem kaut kādus ienākumus. Te jūs izlasiet tepat šajā pantā: ja tās radinieki gūst no kādas uzņēmējsabiedrības kaut kādus ienākumus, tad persona nedrīkst pieņemt attiecībā uz to lēmumu. No kurienes amatpersona to var zināt, ka, teiksim, viņa radinieks kāds, ar ko viņš kopā nedzīvo un neved kopēju saimniecību, ir nopircis kaut kādas akcijas kādā uzņēmumā? Mēs neuzliekam tam radiniekam par pienākumu kaut ko ziņot šai amatpersonai, un amatpersona arī nevar vienmēr, pieņemot kādu lēmumu, aptaujāt visus savus radiniekus, vai viņi nav nopirkuši kādas akcijas.

Tāpēc es ierosināju sadalīt šīs divas lietas. Viena lieta ir tas — par šiem ienākumiem, tiešām, kad tas dzīvo ar viņu kopā, un tad var katrā ziņā uzzināt, vai viņš ir iepircis vai nav nopircis akcijas attiecībā uz šo uzņēmumu un to atdalīt no tā, kur ir runa par lēmuma pieņemšanu, un es domāju, ka tas nebūt nav tik grūti — šajā gadījumā noskaidrot, jo mēs visi, izpildot šīs ienākumu deklarācijas, redzējām, ka tur ir norādīts — radinieki tiek norādīti — pēdējā lappusē, un tiek norādīta arī viņu adrese, tā kā Valsts ieņēmumu dienestam nav ne mazāko grūtību noskaidrot, vai viņš dzīvo vai nedzīvo kopā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es ļoti, ļoti jūs kā parasti lūdzu pievērsties dažiem pantiem un vismaz palasīt tos, nelasīt "Čas" un "Dienu" un krustvārdu mīklas neminēt.... Jo šeit ir ļoti svarīgs tieši arī šis pants: kurš tad ir radinieks, kurš ir ģimenes loceklis. Nu, ja jūs atceraties, tad iepriekšējo, pirmo šo likumu, ko mēs pakļāvām, skatot pilnīgi mūsu šī Korupcijas likuma tēva informāciju, mēs visi baidījāmies, ka mēs visi varētu būt korumpēti, ka mēs negribam šo korupciju novērst, un tāpēc arī tieši... Jā, jā, viss ir kārtībā, likums ir brīnišķīgs, vai ne... Un izrādās, ka to likumu bija izpētījis tikai mūsu cienījamais premjerministrs Šķēles kungs, varbūt tāpēc, ka viņam bija labi padomnieki, kā Grūtupa kungs, varbūt kādu citu iemeslu dēļ, un mēs visi izrādījāmies, nu lielākā daļa, ieskaitot Valsts prezidentu un mūsu cienījamo spīkeru, izrādījāmies korumpēti. Jūs atceraties, un vairāk nekā pusgadu gāja avīzēs raksti un zīmēja, kurš nu vairāk un mazāk korumpēts, un pamazām apstājās pie Krištopana kunga. Nu tad vienīgā klints, neuzlaužamā... nenogremdējamā, nenogremdējamais kuģis, kurš ar milzīgu tilpni iegāja mūsu valdībā, viņš, izrādījās, nav bijis korumpēts, un līdz ar to apklusa, un paldies Krištopana kungam, ka tādu muļķīgu likumu, ko mēs arī šodien papildinām un mēģinām to ierobežot vai vismaz paskaidrot...

Es lūdzu Lagzdiņa kungu, lai viņš atsauc pagaidām šito, pastāsta, kā pasaulē tas notiek, un varbūt, ka pietiktu ar sirdsapziņu, ja mums būtu, un vēlētāji jau zinātu, kuram ir sirdsapziņa un kuram nav, un kurš zog un kurš nezog, un tad būtu labi, bet nu likums ir vajadzīgs, tas ir pieņemts, korupcijas jēdziens nav skaidrs, izrādās, ka mēs nezinām, kas ir korupcija. Jēdziens nav skaidrs. Mēs to izbalsojām ārā... Tātad padomdevēju arī mums nav, Grūtupa kungs varbūt būtu pareizi ieteicis, kā nebūt korumpētiem, un Gulbja kungs no reģistra arī varbūt tagad dzird mūsu debates, un varbūt ka arī vairs nekļūdīsies un nenosauks Lagzdiņu, ka Lagzdiņš ir korumpēts un Jānis Ādamsons, izrādās, ka ir pavisam citas personas, un ko uzzin tikai pēc pusgada, ka viņi nav korumpēti, un Bišera kungs nenolasa savu referātu šeit, ko viņš bija sagatavojis par šo absurdu. Un šo tad mēs turpinām par ģimenes locekļiem. Varbūt tad ierakstīt arī tādas lietas, ka, piemēram, kolēģiem no bijušās PSKP, kolēģiem no komjaunatnes laika nedrīkstētu pārdot tur dažus uzņēmumus, trikotāžas vai kādus citus, vai ostas. Kolēģiem no G—24 kredītu izšķērdēšanas brīža vai Baltezera kolonijas kaimiņiem un dažāda kalibra draugiem un draudzenēm. Skaidrs, ka vajadzētu arī tos te ielikt iekšā, jo ģimenes locekļi arī, nu kā ģimenes locekļi katrs dzīvo? Šķirtais vīrs, šķirtā sieva, atkal absurds vai ne? Kādreiz ar citiem draugiem un draudzenēm dzīvo labāk un sirsnīgāk nekā ar ģimenes locekļiem. Absurds ir tas viss formulējums. Jāatbalsta būtu Bišera kungs, jo tas radinieku loks ir pārāk plašs. Kāds sakars var būt brāļiem savā starpā, kuriem bija noguldījumi varbūt kādās bankās, varbūt ārzemēs, varbūt ka viņi vada kādu uzņēmumu, par ko nemaz otrs brālis nezina, un viens no viņiem ir, teiksim, Domes deputāts vai kā citādi? Tā korupcija šeit tiešām būtu jānovērš mūsu valstī, jo tiešām valsts ir, varētu teikt, pirmajā vietā, bet nu tuberkulozē mēs esam pirmajā vietā un izmiršanas ātrumā, bet korupcijā ir grūti pateikt kurā vietā. Droši vien otrajā vietā, kā man te saka priekšā.

Jā, man grūti pateikt, kā tas bija, kad Jūrmalas domes priekšsēdētājs Inkuļa kungs parakstīja garantiju "Parex" bankai par 250 000 latu tādam Tiltniekam, un pirms tās parakstīšanas viņš pārliecināja visus deputātus par to, ka Tiltnieks ir milzīgi skaisti spējīgs un veiksmīgs uzņēmējs, un mums gandrīz vai likās... Pēc tam, kad izrādījās, ka Tiltnieks ir maksātnespējīgs un ka tā ir afēra, ka viņš ir bijis viņa ārlaulības dēls, vai ne. Nu kam mums zināt, kurš ir kam radinieks, kurš kam ir ģimenes loceklis un cik tuvi ir šie cilvēki savā ģimenē vai radu attiecībās? Tā kā es uzskatu, ka viss šis likums ir viens melns caurums, jo baltie plankumi, kā Kaksīša kungs teica, tagad būs nosegti, kurā var ietilpināt visu ko un nezin ko. Es domāju, ka mums ir daudzi citi, ir Kriminālkodekss, ir Civillikumi dažnedažādi, ka ar tiem pilnīgi pietiktu. Bet nu, ja vajag, tad es ļoti lūdzu nobalsot par Bišera kungu, lai man nepiesietu kāda cita, man zināma vai nezināma radinieka grēkus. Tāpēc tas priekšlikums, kuru Bišera kungs ir iesniedzis, par kuru mēs tūlīt balsosim, ir visnotaļ atbalstāms, jo citādi mēs būsim vēl lielākā putrā. Es paredzu, ka ar šo paša likuma pieņemšanu mēs būsim putrā.

Sēdes vadītājs.

Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Stikuts

(DPS). Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Mēs esam tikuši tikai līdz 6.pantam, bet jau tagad ir redzams, ka šis izskatāmais likumprojekts draud pārvērsties par farsu, kurš faktiski nav izpildāms. Kāpēc es to gribu teikt? Ja mēs kā amatpersonas nedrīkstam pieņemt lēmumus, kas attiecas uz sevi vai saviem radiniekiem, tad mums vienkārši visiem ir jāiet mājās, jo jebkurš mūsu šeit, Saeimā, pieņemtais lēmums, likums, attiecas, gribot vai negribot, uz mums un uz mūsu radiniekiem. Ja mēs to nevaram atzīt, tad vienkārši — kas mēs esam?

Atšķirībā no citiem, kas iepriekš uzstājās, es gribu runāt tikai konkrēti par Juridiskās komisijas piedāvāto 6.panta pirmās daļas 2.punktu, kuru atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Es domāju, ka šis Juridiskās komisijas piedāvājums, ka jāizslēdz 6.panta 2.punkts, ir jāatbalsta, jo es uzskatu, ka daudzas reizes tiešām dzīvot kopā ar radiniekiem nenozīmē, ka ar viņiem ir tikai laba saskaņa. Varbūt ka citreiz ir labāk ar draugiem. Piemēram, Šķēles kunga piemērs ir, mēs avīzē lasām tos faktus, ka viņš ir atdevis akcijas, kādam pārrakstījis, tie, protams, ir tikai minējumi, bet varbūt, ka tie arī apstiprināsies. Tas nozīmē, ka ar draugu var labāk vienoties nekā, piemēram, ar savu brāli.

Šeit, strādājot Saeimā, mēs visi deputāti varbūt visus savus radiniekus patiešām nepazīstam, kurā vietā kuri dzīvo, un, pieņemot to vai citu lēmumu, mēs tieši vai netieši saskaramies ar viņu interesēm. Tādēļ es uzskatu, ka ļoti svarīgi ir pieņemt šo piedāvāto Juridiskās komisijas ierobežojumu un pieņemt viņu piedāvājumu par to, ka tikai uz tiem, ar kuriem tieši ģimene ir, ar tiem, ar kuriem dzīvo kopā, var attiecināt šos ierobežojumus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es kategoriski aicinu noraidīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, kura pieņemšanas rezultātā valsts amatpersonai turpmāk radīsies tiesības sagatavot un pieņemt lēmumus attiecībā uz jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas vai tās radinieku materiālās vai citas personiskās intereses.

Es kategoriski noraidu arī Bišera kunga priekšlikumu — šo vārdu "radinieki" aizstāt ar vārdiem "ģimenes locekļi" šādā izpratnē, kas tiek piedāvāta 32. un 33.pantā, jo kas notiek, ja, teiksim, divi brāļi dzīvo nevis vienā dzīvoklī, bet dzīvo blakus dzīvokļos, un, ja valsts amatpersonas brālim simtprocentīgi pieder kāds uzņēmums, tad šī amatpersona viņu var virzīt cauri, lēmuma projektus, kas, piemēram, paredz piešķirt šim brālim valsts pasūtījumu. Šī amatpersona pati izkārtos šo valsts pasūtījumu. Tātad faktiski šeit parādās pilnīgi brīva iespēja amatpersonām darboties savu vistuvāko radinieku interesēs. Es gribu uzsvērt, ka šā likuma izpratnē jēdziens "radinieki" nav sevišķi plaši traktējams. Tās ir tikai pašas tuvākās pakāpes. Šeit ir neapšaubāmi šis formālais kritērijs, kas aizliedz pieņemt šos lēmumus, nevis sagatavot šos lēmumus, tas, neapšaubāmi, būtu saglabājams. Un saglabājams tieši tādā formā, kāds tas ir attiecībā uz ģimenes locekļiem.

Es gribu atbildēt Stikuta kungam, ka šis likums par farsu nekādā ziņā nepārvēršas, bet līdz šim mēs tomēr esam vairāk vai mazāk spējuši sistemātiski veidot pietiekami labu un pietiekami stingru redakciju. Komisija šeit ir pastrādājusi, un vēl, protams, ir lietas, kuras būtu jāprecizē uz trešo lasījumu, bet šodien mums ir vajadzīgas nopietnas, preventīvas normas attiecībā uz korupciju, kas novērstu pašas korupcijas rašanās iespēju. Mēs nevaram citādi mūsu valstī šobrīd dzīvot.

Kas attiecas uz Ozoliņa kungu, kurš aicina atbalstīt šo vārda "radinieki" aizstāšanu ar vārdiem "ģimenes locekļi" un min šeit tālāk piemērus par draugiem un kompartijas kolēģiem, un komjaunatnes kolēģiem, (No zāles: "Kārli, kāda tev radniecība ar Zīgeristu? Svešs onkulis!") es domāju, ka būtu ļoti pozitīvi mēģināt šeit kaut kādā veidā iestrādāt arī papildu punktus, kas aizliegtu pieņemt lēmumus attiecībā uz bijušajiem kompartijas vai komjaunatnes kolēģiem, ja tos var kaut kā juridiski formulēt. Un arī noteikt, kādā veidā vienošanās, kuras noslēgtas, ir pretrunā ar Korupcijas novēršanas likumu, vienalga, vai tās ir rakstiski vai mutiski noslēgtas, ka tās var uzskatīt par spēkā neesošām, tas varētu attiekties uz Šķēles Arizonas firmu "Kvinton limited" un arī uz daudziem pilnīgi citiem gadījumiem, kur amatpersonas intereses pārstāv kaut kāds draugs, ka mēs varētu pasludināt šos līgumus par spēkā neesošiem, šos vienošanās līgumus, kā tas tiek darīts konkurences likumā, tad mēs varētu šo likumu padarīt vēl efektīvāku, bet absolūti nepareizi ir... (Kāds kaut ko sauc no vietas.) Jā, es saprotu šos neapmierinātības saucienus no zāles, bet mēs arī labi dzirdam to, kuri šeit būtu tie deputāti, kuri cenšas, teiksim, visādā veidā graut šā likuma tālāku konsekventu virzību. Es to varu pateikt pilnīgi skaidri.

Es gribu pateikt to, ka nepieciešamība šo likumu uzlabot nevar kalpot par argumentu tam, lai no šā likuma ņemtu ārā labas lietas. Es aicinu noraidīt šo deputāta Bišera priekšlikumu nr.30 un arī Juridiskās komisijas priekšlikumu nr. 31. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es, protams, atbalstu šo priekšlikumu — radiniekus nomainīt vismaz ar vārdiem "ģimenes locekļi". Bet tajā pat laikā es gribu teikt, nu mums visiem ir gan ģimenes locekļi, gan radinieki un bērni, it īpaši, ja jau tā godīgi jāsaka: vai tad nu mēs visi zinām, ko mūsu bērni dara, kādās uzņēmējsabiedrībās, it īpaši pašreizējā situācijā, kad Latvija ieiet normālā pasaules kārtībā, kā mēs varam izsekot, kā mēs varam zināt. Otrkārt, tas pat nav ētiski — līst iekšā, kaut vai viņš būtu diezgan tuvs ģimenes loceklis, līst iekšā lietās, viņa darbos un visos pārējos. Es zinu, ka mani bērni mani atrod tad, kad viņiem kaut ko no manis vajag, bet es gan viņus visu laiku netincinu, kur jūs ko darījāt un vai jūs tur kādā uzņēmējsabiedrībā darīsiet to vai citu.

Bet es vienmēr esmu teicis vēl vienu citu lietu, ka man personīgi ļoti nepatīk, ka mums ir Korupcijas likums, bet patiesībā reālā dzīvē visapkārt notiek pavisam kas cits. Ko mēs lasām šajās pēdējās dienās avīzē? Par visādām augstākā līmeņa korupcijas lietām, kas sāk noskaidroties, un kā tad Korupcijas likums ir varējis tās lietas ierobežot? Es minēšu tikai vienu piemēru no pēdējām dienām. Es staigāju garām šim Raiņa piemineklim un skatos tur ar zināmām šausmām uz to, kas tur notiek — ne tikai no šīs netīrības viedokļa, kas tur pašreiz ir, bet arī no drošības tehnikas viedokļa, jo tikko kā mēs piedzīvojām Talsu traģēdiju. Es skatos, kā tur tās pannas un visi tie kastroļi apkārt griežas ar tiem bērniem iekšā, tas viss, izrādās, ir iznomāts šai Holandes firmai par 600 latiem. Viss par 600 latiem. Tad man ir jautājums: kā tad būs iespējams par tiem 600 latiem sakopt visu to netīrību, tās visas izvandītās zemes, puķes un visu pārējo, kas tur tagad ir noticis? Vai tā ir korupcija, vai tā nav korupcija? Es domāju, ka tā ir pati augstākā līmeņa korupcija, ka izrādās, ka domes deputāta tēva firma tur ir pašreiz. Kādā veidā to mēs varam noskaidrot, kas to darīja? Bet es skatos, kā tad šis Korupcijas likums ierobežo šādu reālo darīšanu? Tas nekādi neierobežo. Tāpēc jau mēs šeit rakstām iekšā tādas absurdas lietas, ka mums ir jāizseko visi savi radi, ko principā nevar izdarīt.

Es domāju, piemēram, ja Leiškalna ģimene, it īpaši tam brālim — tur tie bērni laikam ir jau pāri par desmit, kā tad visus... Pašam Leiškalnam Kārlim arī nemaz nav tik maz, kā tad visu to, tikai uz bērniem vien attiecinot, var izsekot? Es domāju šeit šādu lietu nedrīkst saistīt ar kaut kādu negodīgumu vai nevēlēšanos darīt. Es arī deklarācijā rakstu pēc labākās sirdsapziņas, bet es negribētu, lai beigās pēc īsa brīža noskaidrotos, ka kāds mans brālēns, kuru es neesmu redzējis vismaz piecus gadus, un es tiešām ar viņiem reti tiekos, kā es varu par viņu kaut ko zināt? Es nevaru zināt, Lagzdiņa kungs! Nekādi es nevaru zināt par saviem brālēniem un māsīcām, ko viņi kaut kur dara, ja es viņus vispār nesatieku. (No zāles deputāts A.Lambergs: "Ir jāzina!") Nē, nav jāzina un nebūs jāzina.

Bet es gribu visiem vērst uzmanību uz to, ko es jau minēju sākumā, kas notiek pie Raiņa pieminekļa. Ka pilnīgi atklāti, pilnīgi atklāti notiek manā izpratnē milzīgas korupcijas līmeņa pasākums. Nu bet kā tad šis to ierobežo? Kā jūs redzat, Lagzdiņa kungs, dzīvē nedarbojas. Dzīvē nedarbojas arī tas, kas pašreiz mums te peld augšā avīzēs, visādi pārkāpumi viens pēc otra. Kur kāds ir kaut ko darījis ofšoru firmās un visur citur. Dzīvē nedarbojas. Es ar jums esmu runājis. Taisīsim tā, lai darbojas! Paldies par uzmanību! Es atbalstu, protams, Bišera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Desmit deputāti ierosina, otro reizi uzstājoties debatēs, noteikt debašu laiku — divas minūtes, nevis vienu. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Vai varam vienoties? Neviens neprotestē. Paldies! Tad esam izlēmuši, bet debates turpināsim pēc pārtraukuma, godātie kolēģi! Paziņojumu sniegs deputāte Aida Prēdele. Par komisijas sēdi.

A.Prēdele

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde Sarkanajā zālē tūlīt pēc reģistrēšanās. Ir paredzēta tikšanās ar ārlietu ministru Birkava kungu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tagad lūdzu reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu to izdarīt! Gundaram Valdmanim ir paziņojums. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Kolēģi! Es jums vairākas reizes esmu stāstījis par autokatastrofām, kur ir dzeršana, un policiju Ludzā. Būs preses konference par to jautājumu, un mēs vāksim parakstus, lai būtu pastāvīga izmeklēšanas komisija un lai mēs varētu ... mūsu policiju. Preses konference notiks 104. istabā tūlīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Saeimas sekretāru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Godātie kolēģi! Pārtraukums nav izsludināts. Lūdzu, palieciet, lai nav problēmas pēc tam ar reģistrācijas rezultātiem!

M.Rudzītis

(6 Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Indulis Emsis, Edvīns Inkēns, Leonards Tenis, Atis Sausnītis, Valdis Nagobads, Ludmila Kuprijanova, Gunta Gannusa, Ilga Kreituse, Andris Rubins, Gundars Valdmanis, Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Ervids Grinovskis, Pauls Putniņš, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pārtraukumam atvēlētais laiks ir pagājis. Turpinām debates apspriežamajā jautājumā. Jānis Lagzdiņš, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu mani atvainot, ka es kā atbildīgais ziņotājs esmu spiests uzstāties arī debatēs, bet vairākkārt no šīs augstās tribīnes, apspriežot konkrētus priekšlikumus, tika uzdots jautājums: kā tas var būt, ka likums nedarbojas, ka likums netiek piemērots. Un secinājums bija gandrīz tāds arī šiem jautājuma uzdevējiem, ka, lūk, nedarbojas šis likums tādēļ, ka likums ir slikts. Nav ideālu likumu, godātie kolēģi, bet jūs taču zināt, kāda iemesla dēļ šis un daudzi citi likumi mūsu valstī nedarbojas. Un šo jautājumu mums uzdod arī vēlētāji. Nedarbojas, godātie kolēģi, tādēļ, ka ne jau konkrētie likumi būtu tik nepilnīgi, ka tos nevarētu piemērot, bet gan tādēļ, ka tās amatpersonas, kurām ir pienākums likuma izpildi kontrolēt, konkrēti likumu piemērot, un šo likumu ir jāpiemēro Prokuratūrai, tiesību aizsardzības institūcijām, Valsts ieņēmumu dienestam, šī struktūras nestrādā, attiecīgie ministri un valdība nespiež attiecīgās institūcijas pildīt šo likumu, un mēs, godātie kolēģi, un mums arī jāuzņemas atbildība, nespiežam valdību, lai tā savukārt organizētu šī likuma izpildi. Jūs taču ļoti labi zināt, ka mēs ar likumu pārejas noteikumiem pirms diviem gadiem vasarā uzdevām valdībai izstrādāt normatīvos aktus, ar kuru palīdzību šis likums būtu piemērojams. Valdība nepildīja šo, mūsu pašvaldība nepildīja, un šajā ziņā mums jāuzņemas atbildība. Tā kā, godātie kolēģi, tā kā daudzos gadījumos mūsu vēlētāji saka, ka vainīgs ir likums, ierēdņi saka, tūkstošiem reižu mums ir jādzird dažādās auditorijās, ka valsts amatpersonas saka — likumi ir nepilnīgi, šādi, godātie kolēģi, tās personas, kuras negrib likumu izpildi organizēt, aizbildinās ar savu nevarēšanu. Tie ir daži vārdi, ko es gribēju teikt sakarā ar izteikto kritiku par šo likumu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Divas lietas mani spiež šobrīd kāpt tribīnē. Un pirmā no tām ir — es apšaubu to rezultātu, kāds būs pie balsojuma, jebšu man liekas, ka arī pēc atkārtota balsojuma nāksies izsludināt pārtraukumu, jo Saeimas zālē nav pietiekoši šobrīd deputāti.

Otrs jautājums. Deputāts Kreituss mani nosauca kā cilvēku ar ļoti daudz radiniekiem, un tā tas diemžēl ir sagadījies, ka man viņu ir daudz, un attiecīgajā ministrijas sagatavotajā ailītē maniem tuvākajiem radiniekiem un ģimenes locekļiem nepietiek vietas, man tā jāpaplašina. Vēl es varu paskaidrot, ka es noteikti nezinu šajā deklarācijā prasīto radinieku personu kodus, jo es ar daudziem no viņiem neuzturu pārāk ciešas attiecības un atļaujos pārkāpt, neierakstot personu kodus, jo uzzināt caur kādiem slepeniem kanāliem man nav iespējams.

Trešais, ko es gribu runāt, ka šajā likumā ir ļoti konkrēti pateikts, kādi radinieki un brālēni nav ietverti šo radinieku starpā, tātad brāļi, māsas, vīrs, sieva, bērni un vecāki. Un 6.pants nosaka, ka attiecīgiem radiniekiem valsts amatpersonai ir aizliegts sagatavot vai pieņemt lēmumus attiecībā uz sevi un uz saviem radiniekiem, kas ir pilnīgi saprotama ētiska un normāla norma, neskatoties uz to, ka Latvijā nav tāda tipiska klana, valsts un draugu būšanas šajā sabiedrībā spēlē bieži vien daudz svarīgāku lomu nekā ģimenes un radu būšanas, un tomēr es gribētu atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu un nenomainīt vārdu "radinieks" ar vārdiem "ģimenes locekļiem", jo nu kaut kādai robežai ir jābūt, un šāda norma, kas tiek attiecināta uz radiniekiem, ne tikai ģimenes locekļiem, bet arī uz radiniekiem, ir visu to valstu normatīvajos aktos, kas regulē šīs korupcijas novēršanas lietu, pilnīgi visās valstīs tas ir ierakstīts. Pie kam nosakot attiecīgi šo radniecības pakāpi, līdz kurienei... līdz kuras robežām darbojās attiecīgi likuma panti. Tā ka aicinu neatbalstīt Juridiskās komisijas un deputāta Bišera priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ļoti labi, ka zālē ienāca kolēģis Čerāns, es gribētu viņa pēdējās uzstāšanās sakarībā šo to pateikt. Es domāju, ka nekas labs mums nesanāks, ja mēs centīsimies pilnveidot likumu pēc tāda principa: kas ir vienisprātis ar mani, tas cīnās par korupcijas apkarošanu, kam ir citāds viedoklis, tas ir par korupciju. Ja tā mēs attieksimies viens pret otru, tad, dabīgi, nekas labs no šīs priekšlikumu apspriešanas neiznāks. Un to vajadzētu mums acīmredzot censties, tāda iz zolīdas sabiedrības pieņemta atziņa, ka uzskatīt, ka arī otrs domā, vēlas uzlabot, nevis pasliktināt. Ja mēs būsim ar tādu, Čerāna kungs, pietāti kā jūs, tad varbūt, ka kādā brīdī man negribēsies vairs palikt šajā zālē, jo apriori no šīs tribīnes jūs pasakāt, ka, ja es nepiekrītu tam viedoklim, tad, lūk, es esmu tas un tas. Tā ir viena lieta.

Otra lieta ir. Acīmredzot mums ir jāizšķiras, kādu mēs šo likumu gribam pieņemt — safrizētu, daiļskanīgu, skaistu, un tad pēc tam, pēc pusgada griezties kā pagājušajā vasarā attiecīgās institūcijās pēc skaidrojumiem institūcijās, par kurām Lagzdiņa kungs teica, ka valdība neprasa no tām atbildību, prokuratūra ir Saeimas pakļautībā. Vai arī sataisīsim šo likumu, izveidosim tādu, lai tas ir pietiekami konkrēts, lai tas ir pietiekami viennozīmīgi saprotams un lai nav jāgriežas pēc palīdzības pēc šiem tulkojumiem. Tā nu sanāca, ka es nepaspēju pieteikties debatēs, un mēs iebalsojām 6.pantā, kuru diez kādēļ neviens negrib nolasīt, pirmās daļas 2.punktu, kāds tas tagad ir, arī tādu lietu, vai var ietekmēt. Jautājumu, kura izlemšanu ietekmē, var ietekmēt attiecīgi un tā tālāk. Sakiet, lūdzu, ja kaut kāds ir nodarbojies kaut pāris gadus ar jurisprudenci, cik viegli var noskaidrot, vai var ietekmēt, un cik viegli ir to noskaidrot šodien, kas būs pēc gada, teiksim. Vai var ietekmēt? Tā ir nākošā lieta.

Un trešā lieta ir: acīmredzot tie, kas ir vismaz ar juridisko izglītību, tad vajadzētu šajā likumā sakārtot šīs kategorijas, kad ir radniecība, ir svainība un ir kategorija — kopējās saimniecības vešana, un tā nav sadzīviskā izpratnē — kopā dzīvošana. Un tad ar šīm kategorijām vajadzētu šeit operēt. Ka radniecība līdz tādai pakāpei, svainība līdz tādai pakāpei, tad nevajadzētu nosaukt sievu šī likuma izpratnē par radinieku, kādēļ tad nelietot šo vispār zināmo juridisko terminu — svainība līdz zināmai pakāpei. Un es nepiekrītu tiem kolēģiem, kas saka, ka tad par šo kopējo saimniecības vešanu — tā jau būs iejaukšanās privātajā dzīvē. Viss šis likums ir iejaukšanās līdz zināmam mēram privātajā dzīvē, par cik to uzliek publisks likums. Un bez tā jau arī nevarēs to izdarīt, vai kādam šobrīd ir šaubas par to, ka nevar noskaidrot kopējās saimniecības vešanu, kopā dzīvošanu, bet mēs paveram, Čerāna kungs, citas durtiņas vaļā, ka varēs dzīvot vīrietis ar sievieti kopā, bet nebūs jāparādās deklarācijā viņu saistībām, jo viņi nebūs nedz radinieki, nedz kopējo saimniecību mēs neprasīsim, vai ved vai neved, viņi būs sveši cilvēki. Un tad, lūk, nekas šī likuma izpratnē no viņiem netiks prasīts, arī par to ir jādomā, un jādomā un jārunā no tāda viedokļa, ka arī es vēlos, lai būtu cīņa pret korupciju. Un arī es vēlos, lai šis likums būtu pietiekami labs, nevis otrādi.

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! No dažām runām es jūtu, ka nav izlasīts mans priekšlikums pietiekami uzmanīgi un kopsakarā ar citiem priekšlikumiem. Es vispār neatsakos šajā likumā no termina — arī radinieki, tur, kur to var piemērot, bet tikai tajos gadījumos, kur amatpersona nevar noskaidrot, kur viņa tuvāki un tālāki radinieki gūst ienākumus, ka tur neattiecināt šīs prasības, bet attiecināt tikai uz tām, kur viņš ir, tas ir, ar tiem, ar kuriem viņš dzīvo kopā un kur viņš uzzina. Un tas ir tāpēc, lai neviens nevarētu izvairīties no atbildības, bet, lai godīgu cilvēku, kurš neko nav zinājis par viņu radinieku mantiskajiem darījumiem, pēkšņi nesauktu pie atbildības par to, ko viņš nekad nav zinājis. (No zāles: "Ļoti pareizi!")

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gan šajā reizē, gan arī citās reizēs kategoriski iebilstu pret jebkādiem mēģinājumiem mīkstināt Korupcijas novēršanas likuma normas. Un to, vai šī likuma normu mīkstināšana veicina vai bremzē korupciju, par to es domāju... Varbūt varat visi spriest paši, kā tas patiesībā ir. Bet Kaksīša kungam es tomēr gribu pateikt, ka tas gadījums, ko jūs šeit minējāt attiecībā uz to, ka divas personas dzīvo kopā, kuras tagad it kā pēc pašreiz atbildīgās komisijas atbalstītā varianta tur varēs viena par otru pieņemt lēmumu, es domāju, ka tas tiešām ir vērā ņemams priekšlikums, un to vajag uz trešo lasījumu iestrādāt, ka arī šādā gadījumā šo lēmumu pieņemt nevar.

Un nevajag šīs labās idejas dēļ graut pašreiz citu labu normu. Es aicinu neatbalstīt Juridisko komisiju un aicinu neatbalstīt deputātu Bišeru. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji! Jaunbagātie! Sponsoru kalpi un tā tālāk! Skat’, šis farss, kad ar šito papīru mēs novērsīsim kaut kādu korumpētību mūsu valstī, tas ir pilnīgi farss. Bet mēs drīkstēsim kā beidzamo reizi deviņus mēnešus skatīties avīzēs, kad tad kuru nosauks par korumpētu, jo redzi, Valdmanis nav precējies, viņam varbūt šogad patīk blondā, bet varbūt nākošmēnes blondīne no manis aiziet prom, un pēc sešiem mēnešiem es varbūt iemīlos kādā citā. Un es būšu tūlīt korumpēts, jo es nebūšu deklarējis. Visiem četriem maniem dēliem ir daudz labāk nekā man. Viņi šodien pelna 50 un 60 reizes vairāk caurmērā nekā es. Man būs viņiem tiesības prasīt, kādas pajas viņiem pieder kādās firmās, un tad, ja viņi man nepaziņo laicīgi, ka viņi ir pārdevuši savu "Ģenerālmotors" un nopirkuši "Generalelektrik", tad es būšu korumpēts? Jūs iesiet pie maniem stokbrokeriem un viņu stokbrokeriem Amerikā un redzēsiet, vai es tūlīt esmu deklarējis kaut ko. Šitā muļķošanās, ka mēs drīkstēsim tagad viens otram skatīties kabatās, drīkstēsim skatīties radu kabatās, un mēs būsim korumpēti, ja mūsu radi mums nav visu uzrādījuši.

Nē, draugi! Korumpētība sākas cilvēkā, korumpētība sākas tanī zagšanā, jūs varat paprasīt jūsu sponsoriem, kā viņi kļuva bagāti, un viņus deklarēt policijai, Stendzenieka kungu, jā, un tos, kas tanī Rīgas ostā sēž un kas nemaksā tos nodokļus. Varētu daudz, ja, es domāju, varētu tos, kas, teiksim, reketus vada un lielas naudas pelna, tos varētu, un tā tālāk. Bet tāda korumpētība šeit netiks novērsta ar šito likumu. Bet mēs runāsim, ka mēs esam atbalstījuši antikorumpētības likumu. Un kāds no mums korumpēts tāpēc, ka viņa brālim vai viņa dēlam ir vārda brālis kaut kur citur pasaulē, un tad sāksies, jau dzeltenā avīze vienreiz skaidroja, ka mans dēls ir pediņš, ka viņš apkalpojot seksuālās minoritātes un nezin ko. Izrādās, ka bija viens Ričards Valdmanis gandrīz manos gados. Tas atnāca uz preses konferenci Latvijā, bet nebija mans dēls Ričards Valdmanis, kas iet universitātē Mainā un kuram ļoti labi meitenes patīk.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu turēties pie apspriežamā temata, Valdmaņa kungs. (No zāles: "Tas ir tieši par tematu!")

G.Valdmanis.

Jirgena kungs, es domāju, ka tas tieši ir temats. Un kā mēs tagad, zini, izsekosim tos cilvēkus, kuri ir mainījuši savu vārdu — tā kā Sļivkina kungu un Čepāņa kungu un diezin kurus citus... Šleseru un Jasinski un tā tālāk. Diez vai mēs zināsim, kuri tad tie radi ir, tie kroplie jau maina savus vārdus katru nedēļu vai vismaz vienu reizi mūžā.

Korumpētība, ka pakļaujas kādai tautai nelabvēlīgai varai, vai tas būtu Sadarbības padomei, vai tas būtu tiesneša krēslā, kad soda kādu jaunieti par to, ka viņam ir sarkanbaltsarkanās krāsas. Tā ir dziļa korumpētība. Bet šeit par to mēs vairs nerunājam. Mēs nerunājam par to, ka rīkojas pret valsts, pret sabiedrības pašapziņu un sirdsapziņu. Mēs šeit runājam par kaut ko formālu, kā mēs varēsim viens otru āķēt un ķengāt. Es domāju, ka šis likumprojekts nav Lagzdiņa Jāņa cienīgs. Es saprotu, ka ļoti labi ir iet pa pasauli un teikt: "Es esmu Latvijas antikorumpētības tēvs." Bet tā ir tikai falša krāsa. Šitas likumprojekts nekam nekādīgi neder un nepalīdzēs nevienam no jūsu kolēģiem jūsu frakcijā atdot to mantu, kas ir no tautas paņemta.

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš — otro reizi.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es gribētu izteikt tiešām pateicību mūsu Lagzdiņu Jānim, jo viņš tiešām ir talantīgs jurists, bet ne tik talantīgs kā Grūtups un Šadinovs, kuru deklarācijas es gribētu redzēt. Diemžēl tās man nav pieejamas. Būtu patīkami redzēt Nagļa deklarāciju, teiksim, Kehra deklarāciju, Oša deklarāciju, un varbūt, ka es tikšu klāt, ja viņiem tādas būs jāraksta. Es domāju, ka viņiem nebūs, jo viņi nebūs šajā likumā iekšā.

Bet kā notiek manipulācijas? Piemēram, Leopolds Ozoliņš ir jūsu priekšā, bet Šķēle paziņo, ka viņa partijā, kuras nemaz vēl nav, ir iestājies Leopolds Ozoliņš. Izrādās, tas ir deputāts no Rīgas Domes, kurš ir ievēlēts Rīgas Domē ar manu vārdu un uzvārdu. Un, ja viņš ir korumpēts, tad tagad, kamēr to noskaidros, paies pusgads, akurāt kā iepriekš, kad mēs jau skatījām šo korupcijas pārkāpumu likumu. Ļoti pazemojoši ir tādi momenti, piemēram, ja mēs rakstām par radiniekiem. Man ir deklarācija šeit, kas man ir jāizpilda. Kur rakstīts ir: "Iesniedzēja radinieki — vīrs, sieva..." Sieva laikam arī grib kādus mazus līdzekļus sev paturēt, ko es nezinu, kādai nebaltai dienai) ... tēvs, miris, māte — mirusi, tiem nav jāatskaitās, dēls. Dēls grib savu biznesu varbūt taisīt, un viņš saka — tas ir komercnoslēpums, es tev neko neteikšu, ka viņam ir 3 akcijas ostā vai kuģu remontu rūpnīcā. Sievai arī varbūt kādas akcijas ir. Brālis, māsa. Brālis nedzīvo ar mani kopā. Viņš dzīvo pavisam citā vietā. Es ar viņu reti satiekos, kad ir kāda īpašs vajadzība, jāpakonsultē kāds, kas galvu sasitis vai kaut kas galvā, vai saspiedis.

Jā, diemžēl es uzskatu, ka šis variants, kas te mums priekšā ir, ko mēs lasām šodien, ja kāds lasa vispār, tad tas ir ļoti neizdevies. Un varbūt, ka mazliet, es balsošu tikai par šo punktu — par Bišera kunga priekšlikumu, ka tomēr ierobežot, izņemt šo vārdu "radinieki", aizvietot ar vārdiem "ģimenes locekļi". Man vienkārši kauns par visu to runāt. Paldies par uzmanību! Tas likums nav izdevies, cienījamo jurist. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš

(LC) . Godātie kolēģi deputāti! Es tikai no juridiskā viedokļa kā atbildīgās komisijas referents varētu komentēt dažus viedokļus. Tātad, ja mēs pieņemsim tagad Juridiskās komisijas un deputāta Bišera priekšlikumu, tad mēs šo grozījumu izdarīsim tikai 6.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā. Tieši šajos divos punktos mēs vārdu "radinieki" aizstāsim ar vārdiem "ģimenes locekļi". Kāds būs rezultāts? Rezultātā tiks noteikts, ka valsts amatpersonas nevarēs pieņemt lēmumus uz sevi un saviem radiniekiem uz jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas vai tās radinieku materiālās un citas personīgās intereses. Tātad šajos divos punktos mēs būsim atstājuši subjektus — radiniekus, nevis ģimenes locekļus, bet savukārt citos gadījumos, kad tiek pieņemti lēmumi, un proti, kad tiek gūti ienākumi, vai kā 4.punktā ir noteikts — attiecīgā persona ir pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi kādās uzņēmējsabiedrībās, šeit mēs ierobežojumus attiecināsim tikai situācijās, kad šās pārvaldes institūcijās ir vai ienākumus gūst ģimenes locekļi. Reāli tātad šis pants sadalīsies it kā divās daļās. Vienos, divos gadījumos subjekti būs radinieki, un citos — ģimenes locekļi. Nu tad, godātie kolēģi juristi, kas iesniedza šo priekšlikumu, vajadzēja iesniegt priekšlikumu — aizstāt vārdu "radinieki" ar vārdiem "ģimenes locekļi" visos šajos apakšpunktos, lai būtu kāda zināma konsekvence. Un tagad būs situācija tāda. Runājot par to, kādas sekas būs, ja aizstāsim 3. un 4.punktā vārdu "radinieki" ar vārdiem "ģimenes locekļi". Pēc šī labojuma spēkā stāšanās radinieki, kuri vienlaikus ir ģimenes locekļi, autoru tādā izpratnē pierakstīsies formāli citā vietā, tātad būs cita dzīves vieta, un ierobežojumi neattieksies. Tas nozīmē, ka pēc šo normu spēkā stāšanās masveidā tiks mainīts šis statuss, brālis izrakstīsies no dzīvokļa, kur dzīvo ar otru brāli, vai bērni izrakstīsies no dzīvokļa, kur dzīvo tēvs, un visiem zināmā gadījumā tagad Rīgas Domē kas ir noticis, kur holandieši, atrakciju firma, tur ir situācija, kur dēls ir pieņēmis acīmredzot lēmumu tēva interesēs, tad tēvs izrakstīsies no dēla dzīvokļa un dēls attiecībā uz tēvu varēs pieņemt lēmumu.

Godātie kolēģi, es piekristu tam viedoklim, ko izteica kolēģis Čerāns, proti, ka uz trešo lasījumu varētu papildināt šajā pantā un visā tekstā aiz vārda "radinieki" vārdus "ģimenes locekļi". Tik tiešām, tad mēs aptvertu ar šo amatpersonu loku arī faktiskos laulātos. Šis būs ļoti labs priekšlikums, bet šobrīd es aicinātu komisijas vārdā noraidīt 30. un 31.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Bišera priekšlikumu — aizstāt likuma 6.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā vārdus. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 18, atturas — 6. Pieņemts. (No zāles: "Saprāts vienreiz nostrādājis. Paldies, Bišera kungs!")

J.Lagzdiņš.

32. un 33.priekšlikums, kolēģi, būtu jāskata kontekstā, jo abi priekšlikumi ir līdzīgi. Tātad atbilstoši šim iepriekšējam balsojumam būtu nepieciešams arī definēt, kādas personas tiek uzskatītas par ģimenes locekļiem. Godātie kolēģi, es aicinātu tomēr Juridiskās komisijas un deputāta Ilmāra Bišera doto formulējumu, ka ģimenes locekļi ir radinieki, ar kuriem valsts amatpersona dzīvo kopā un ved kopīgu saimniecību, nepieņemt kā absolūtu absurdu. Šeit uzstājās Kaksīša kungs un teica, ka, lūk, ja pieņemšot šo Juridiskās komisijas un Bišera kunga priekšlikumu, tad aptveršot ar šo personu loku arī faktiskos laulātos. Bet, Kaksīša kungs un Bišera kungs, sakiet, lūdzu, vai faktiskie laulātie ir radinieki? Kā jūs šeit formulējāt. Ģimenes locekļi šā likuma izpratnē ir radinieki, ar kuriem valsts amatpersona dzīvo kopā. Iznāk pēc šī formulējuma, ka ģimenes locekļi ir tikai radinieki, ar kuriem dzīvo kopā. Bet citas personas nav ģimenes locekļi. Ne aizbilstamie, ne aizbildņi, ne faktiskais laulātais. Jūs iepriekš maldinājāt savus kolēģus teikdami, ka šis priekšlikums aptver faktiskos laulātos. Tieši otrādi. Šī priekšlikuma pieņemšanas rezultātā mēs krasi esam samazinājuši to personu loku, kuru interesēs nevar pieņemt šos lēmumus. Es aicinātu šo priekšlikumu noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vēlas runāt Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Priekšlikums pēc savas būtības jau ir perverss. Ģimenes locekļi šā likuma izpratnē ir radinieki, ar kuriem valsts amatpersona dzīvo kopā. Un mēs ļoti labi sapratām, kas ir ģimenes loceklis. Ģimenes loceklis, neapšaubāmi, ir sieva vai sievai vīrs. Bet, ja mēs sāksim dzīvot kopā, Bišera kungs, ar radiniekiem, nu tā ir nācijas degradācija, pret kuru šeit iestājas arī Ozoliņa kungs. Nē, nē, es aicinu nebalsot. Es nezinu, ko mēs darīsim ar iepriekšējo normu, kad mēs pasakām, ka uz radiniekiem neattiecas. Bet šādus absurdus priekšlikumus es lūdzu neatbalstīt noteikti — ne Juridiskās komisijas formulēto, ne Bišera kunga formulēto. Es atvainojos, tas tiešām izklausās pēc perversijas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es, protams, nevaru sacensties daiļrunībā ar juridisko jautājumu zinātāju, un izrādās, arī citu attiecību zinātāju, kas runāja iepriekš. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Varat sacensties. Varat, un kā vēl!") Bet es domāju, ka ir zināms arī tas, ka šī pazīme — dzīvošana kopā — juridiskajā literatūrā un jurisprudencē vispār līdz sadzīviskajam nosacījumam netiek novesta. Uz to ir jāskatās savādāk. Un ja jau mēs runājam tik šauri un attiecinām tikai uz laulāto dzīvošanu kopā, tad interesanti, kā tad jātulko no dzīvokļa tiesībām, no ģimenes tiesībām dzīvošana kopā ar vecākiem? Vai tad tiešām mēs aizejam līdz absurdam? Nu nevajadzētu līdz tādam naturālismam nonākt, apspriežot likumprojektu.

Es piekrītu, ka uz trešo lasījumu tiešām šeit vajadzētu šajā daļā būt precīzākiem, un es jau iepriekš teicu, ka tiešām varētu sadalīt šīs visas personas pēc pazīmes — radniecība, svainība un kopējas saimniecības vešana, kas citādā kontekstā var notikt, nosaukt arī par dzīvošanu kopā. Un nepārvērtīsim likumprojekta apspriešanu par asprātībām intīmajos jautājumos.

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tā nu mēs šobrīd esam ar dažādām veiklām juristu viltībām un dezinformāciju nonākuši situācijā, ka mēs esam būtiski sašaurinājuši to personu loku, uz kuru attiecas lēmuma pieņemšanas ierobežojumi šajā likumā. Tātad ir tās iespējas ierobežot... Tas, kas bija līdz šim paredzēts — ierobežojumi pieņemt lēmumus amatpersonām attiecībā uz radiniekiem — tagad tas ir aizstāts ar ģimenes locekļiem... (Skaļi iebildumi. No zāles: "Nav aizstāts…")

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi, lūdzu uzklausiet runātāju! (Starpsauciens: "Čerān, mājās!")

K.Čerāns.

Tātad mēs esam aizstājuši šos radiniekus šeit ar ģimenes locekļiem, un tātad valsts amatpersona turpmāk būs tiesīga pieņemt lēmumus attiecībā uz tādām fiziskām vai juridiskām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās attiecīgās amatpersonas radinieki, kas nav ģimenes locekļi, gūs ienākumus.

Es uzskatu, ka šeit šis radinieku sašaurinājums, tas ir, šī radinieku jēdziena sašaurinājums, tas būtiski degradē šo lēmuma pieņemšanas ierobežošanas normu, un tagad, ja mēs vēl šeit piedāvājam atkal juridiski viltīgas normas kā mēģinājumu atkal kaut kādā veidā no jauna izskaidrot ģimenes locekļus, kas vēl patiesībā ir vērsts tikai uz to, lai šo korupcijas novēršanas likumu, tā darbību padarītu iespējami mazefektīvu, es varu pateikt skaidri, ka es nevaru atbalstīt šādus priekšlikumus un aicinu arī deputātus tomēr to nedarīt. Es domāju, ka mēs nedrīkstam šodien mūsu valstī pieņemt normas, kas mīkstina ierobežojumus, kas ir noteikti vai nosakāmi korupcijas iespējām. Tātad mums ir maksimāli šī korupcija jācenšas ierobežot, un šīs dažādās asprātības, kuras šeit parādās par ģimenes locekļu definējumu, kas šeit ir iesniegts, tās patiesībā jau šeit nav izdomājums, tās parādās tieši tāpēc, ka šāds priekšlikums ir šādā absurdā veidā iesniegts. Un es aicinu to neatbalstīt šajā gadījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). (No zāles: "Aivar, pasaki kādu labu vārdu!") Cienījamie deputāti! Es domāju, ka te mēs par daudz gribam no tribīnes tēlot dažādus pretkorupcijas cīnītājus, un šitie te izteicieni "sašaurināts loks" un "mīkstina" un "maksimāli gribam ierobežot korupciju", es gribētu teikt, ka tie ierobežotāji, lai viņi arī ķeras pie darba un lai praktiski arī kaut ko izdara. Praktiskais piemērs, es jau tikko teicu, ir Esplanādē, ka tur Rainim, kā saka, lielajam zociķu līderim, uz galvas birdina pelnus un papīrus met tēvzemiešu ierīkots karuselis... Tad tur praktiski var kaut ko darīt, cīnoties pret korupciju. Rakstiet, lūdzu, tūliņ pieprasījumu Gorbunova kungam vai kādam citam. Bet šajā gadījumā es domāju, ka te nevajadzētu arī asprātības par to, kas dzīvo kopā un kādā veidā dzīvo kopā. Nākamajā lasījumā palabosim. Ierakstīsim: "dzīvo vienā dzīvoklī, vienā mājā vai vienā sētā." Un viss būs skaidrs. Tā ka es domāju, ka šeit nevajadzētu šķēpus lauzt, un es piekristu tiem runātājiem, un es arī lūgtu atbalstīt šo Bišera kunga ierobežojumu kā saprātīgu. Jo, es vēlreiz saku, es nevaru visas māsīcas un brālēnus atrast. Es no viņiem pat kodus nevaru dabūt. Netaisīsim cirku un nerakstīsim iekšā tādas lietas, ko mēs nevaram izpildīt. Būtībā mēs uzrakstām paši pret deputātiem, un tad mēs sākam savā starpā meklēt korumpētus cilvēkus, kur, kā mēs redzam, korupcijas skandāla rezultātā bija tikai pāris korumpētie, un tie paši izslīdēja. Paldies par uzmanību! Es aicinu atbalstīt Bišera kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Kaksīša kungs! Saskaņā ar Civillikumu ir ģimenes locekļi un ir radinieki. Jūsu piedāvātajā redakcijā lēmumus attiecībā tieši uz ģimenes locekli jeb vīru vai sievu var pieņemt, jo jūs rakstāt: ģimenes loceklis šī likuma izpratnē ir radinieki. Vīrs un sieva ir tikai ģimenes loceklis, nav radinieki, līdz ar to jūs ļaujiet pieņemt šos lēmumus tieši uz vīru un sievu. Attiecībā par vīru un sievu... tieši izlasot jūsu likumu, šeit ir tāds likts priekšā noteikums, te nekas nav sajaukts, te viss ir precīzi teikts. Jūs izslēdzat no ierobežojošajām normām tieši laulāto draugu. Jūs pasakiet, ka ģimenes loceklis šā likuma izpratnē ir radinieks, ar kuriem valsts amatpersona dzīvo kopā, ved kopīgu saimniecību... Lai cik nebūtu labi juridiski, lai cik labi jums neizdevās pierādīt to, kas attiecas uz Kārtības ruļļa 115. pantu, es pieņemu, ka jūs esat labs jurists, bet te kaut kas neklapē jums. (No zāles deputāts J.Kaksītis: "Un trešo lasījumu.") Ja uz trešo lasījumu, tad noraidīsim šo absurdo priekšlikumu, un uz trešo lasījumu liekat priekšā sakārtotu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Man atkal jāsniedz cienījamajam Leiškalna kungam mazs paskaidrojums. Ja lasāt, tad 2. daļā jau ir teikts, ko nozīmē vārds "radinieki" šā likuma izpratnē, un tur ir arī laulībā esošās personas... kā jūs redzēsit, un pēc tam es saku, kas šā likuma izpratnē ir tie radinieki, ko ir definējis 2. pants, bet kuri dzīvo kopā ar attiecīgo valsts amatpersonu. Tā ka šeit nekādā gadījumā otrs laulātais netiek izslēgts.

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi! Galvenais motīvs, kādēļ atbildīgā komisija noraidīja šo formulējumu, ir tādēļ, ka tām amatpersonām, kurām ir pienākums kontrolēt šī likuma izpildi, praktiski nebūs iespējams konstatēt, vai attiecīgais radinieks ved kopīgu saimniecību ar attiecīgo amatpersonu, tieši vārdiņš "ved", tas ir tiešs tulkojums, Bišera kungs, no krievu valodas, kā savulaik, padomju laikos, rakstīja kodeksos, vai dzīvo kopā ar attiecīgo amatpersonu. Šīs lietas nav kontrolējamas un pierādāmas.

Vienīgi šis fakts var tikt pierādīts un fiksēts tiesas ceļā, bet es šaubos, jo, ņemot vērā jau šobrīd ļoti smagnējo šī likuma izpildes kontroli un piemērošanu, vai tiešām Ieņēmuma dienesta darbiniekiem būs tik daudz spēka un kompetences, lai šos jautājumus risinātu, godātie kolēģi, šī norma ir ielikta iekšā speciāli, lai bremzētu šī likuma izpildi. (No zāles: "Būs!") Es aicinātu noraidīt!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 32. un 33. — Juridiskās komisijas un deputāta Bišera priekšlikumu, kuri ir identiski — papildināt 6. panta 2. daļu ar teikumu šādā redakcijā. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 24, atturas — 7. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

34. priekšlikums ir jāskata kontekstā ar 35. un 36. priekšlikumu. Juridiskā komisija ierosina 6. panta 5. daļu izteikt precizētā redakcijā. Atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi deputāta Bišera un Juridiskās komisijas priekšlikumu un izteikusi to jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Debates pieteicies deputāts Antons Seiksts. Viņa nav, viņš ir pārdomājis. Vai, godātie kolēģi, piekrītat atbildīgās komisijas atzinumam par 34. un 36. priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

37. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt...

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, Lagzdiņa kungs, tātad mēs 34. un 36. akceptējām, bet 35.? Arī deputāti akceptē? Paldies! 37. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

. Godātie kolēģi, šeit ir ļoti daudzi identiski priekšlikumi, kurus ir iesniedzis kolēģis Ilmārs Bišers un Juridiskā komisija, un tādēļ arī ir vienādi šeit šie balsojumi. 37. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 7. pantā vārdus "jebkādā veidā". Tas ir juridisks precizējoša rakstura priekšlikums. Atbildīgā komisija neatbalstīja šo ierosinājumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu — svītrot 7. pantā vārdus "jebkādā veidā". Tā... Bišera kungs, jūs debatēs gribējāt? Nevēlaties. Čerāns vēlas. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija saka, ka valsts amatpersonai aizliegts jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, kad tās sagatavo vai pieņem lēmumus, vai arī veic uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas attiecībā uz... Un tālāk šeit nāk šis uzskaitījums. Piedāvājums šeit ir no Juridiskās komisijas puses izslēgt vārdus "jebkādā veidā". Nenoliedzami var iedomāties tādas situācijas, kad šis "jebkādā veidā"... tā esamība... tas tomēr var ietekmēt viena vai otra jautājuma izskatīšanu, un tāpēc kā pastiprinošu formu to būtu lietderīgi šeit saglabāt, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka gan tieša, gan netieša ietekmēšana, ka tā ir šajā likumā aizliegta, jo, ja šeit šie vārdi "jebkādā veidā" tiek izņemti, tad var parādīties diskusijas par to, ka varbūt netieša ietekmēšana šeit nemaz nebūtu domāta vai kāda cita pastarpināta ietekmēšana, bet ja šeit parādās šis "jebkādā veidā", tad ir skaidrs, ka ir pilnīgi aizliegta jebkāda ietekmēšana. Un, ņemot vērā to, ka tā ir šī likuma norma un iecere arī, nebūtu nekāda pamata šo likumu mīkstināt, un, ņemot vērā to, ka šie vārdi "jebkādā veidā", tie arī netraucē šeit šajā likuma pantā, tad man būtu aicinājums tomēr šos vārdus no šī panta ārā nesvītrot un noraidīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, kolēģi! Tiešām vajadzētu tomēr atbalstīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu — izslēgt "jebkādā veidā", jo es esmu nonācis tagad neziņā, vai es esmu pieņēmis tagad kukuli vai man kukuli ir devis Valsts prezidents. Tad es tagad esmu izmisis, jo es, lasot šo te Juridiskās komisijas priekšlikumu, jūtos korumpēts. Un īpaši pirms prezidenta vēlēšanām es saņēmu laipnu uzaicinājumu no prezidenta un organizatoriem piedalīties braucienā uz Uzbekistānu. Brauciens bija ļoti interesants, nu es gan esmu Uzbekistānas atbalsta grupā, tur bija rūpnieki, baņķieri, bija iespējams iepazīties, bija krāšņas pieņemšanas pie paša Uzbekistānas prezidenta, un visnotaļ tas bija ļoti eksotisks piedzīvojums, es neteikšu, ka tas bija nepatīkams. Bet katrā ziņā tas notika pirms prezidenta vēlēšanām. Nu kā es balsoju, tas tā, bet pēc tam, tagad divi gadi jau ir pagājuši apmēram, es neesmu saņēmis nevienu priekšlikumu piedalīties prezidenta vizītēs. Tāpēc es domāju, ka tas jebkādā veidā tiešām ir tāds kutelīgs termins, un tāpēc, es domāju, ka es tomēr atbalstīšu Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš

(LC). Es aicinātu balsot par priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Paldies! Tātad, godātie kolēģi, balsojam par Juridiskās komisijas priekšlikumu — svītrot 7. pantā vārdus "jebkādā veidā". Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 19, atturas — 7. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 38. priekšlikums. Izslēgt 7. panta 2. punktu. Analoģiski balsojumam par 6. panta 2. punktu šis priekšlikums nebūtu izskatāms, jo... (No zāles: ‘Pilnīgi pareizi!")

Sēdes vadītājs

. Jā, paldies, Lagzdiņa kungs, ejam tālāk...

J.Lagzdiņš

. Tālāk — 39. priekšlikums. Deputāta Bišera ierosinājums — vārdu "radinieku" aizstāt ar vārdiem "ģimenes locekļi" — arī nav balsojams, jo mēs esam izlēmuši. Šeit, godātie kolēģi, mums būtu jāatbalsta Ilmāra Bišera priekšlikums, lai mēs neradītu pilnīgu sajukumu.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti... Godātie kolēģi, tātad Bišera kungs izteica priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi, bet sakarā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem būtu loģiski, kā Lagzdiņa kungs saka, lai neradītu absolūtas pretrunas likumā, vajadzētu to atbalstīt. Tātad mums ir jābalso.

Vai deputāti piekrīt, ka mēs atbalstām deputāta Bišera priekšlikumu? Nepiekrīt. Balsosim! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Debates bija beigušās, Čerāna kungs! Tagad runās komisijas vārdā. Godātais Čerāna kungs, mēs izdiskutējām šo jautājumu. Arī jūs par to uzstājāties. Tagad mēs balsojam.

Godātie kolēģi, balsosim par deputāta Bišera priekšlikumu — aizstāt 7.panta 2., 3. un 4.punktā vārdu "radinieki" attiecīgajā locījumā ar vārdiem "ģimenes locekļi" arī attiecīgajā locījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 11, atturas — 4. Pieņemts. Tālāk!

J.Lagzdiņš

. 40.priekšlikums ir analoģisks iepriekš nobalsotajam. (No zāles deputāts Čerāns: "Nav analoģisks. tur tā problēma!") Es atvainojos! Nav analoģisks.

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi, ja mēs esam vienojušies par vārdu izmaiņu 7.panta 2., 3. un 4.punktā, par ko tikko nobalsojām, tad es domāju, ka mēs varētu loģiski atbalstīt arī Juridiskās komisijas priekšlikumu — izdarīt tādas pašas izmaiņas. Vai kāds balsojumu prasa? (No zāles: "Nevajag!")

Sēdes vadītājs

. Nevajag. Paldies! Atbalstīts Juridiskās komisijas priekšlikums.

J.Lagzdiņš

. 41.priekšlikums. Finansu ministrijas priekšlikums. Mēs esam konceptuāli izlēmuši noraidīt šo priekšlikumu, debatējot par iepriekšējiem pantiem.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Paldies!

J.Lagzdiņš

. 42.priekšlikums. Izslēgt 8.panta pirmās daļas 2.punktu, pēc analoģijas mēs esam šo priekšlikumu noraidījuši, debatējot par iepriekšējiem pantiem. Tātad nevajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. Tagad, godātie kolēģi, ir tā situācija, par kuru mēs debatējām iepriekš, tomēr varbūt manas vainas dēļ, atbalstot iepriekšējo priekšlikumu par 7.panta otrās, trešās un ceturtās daļas precizēšanu, mēs tik tiešām, godātie kolēģi, esam radījuši pretrunas. Jo kā no vietas to pareizi aizrādīja deputāts Čerāns, 6.pantā mēs vārdus "radinieki un ģimenes locekļi" ar vārdiem "ģimenes locekļi" esam aizstājuši tikai trešajā un ceturtajā daļā, savukārt 7.panta trešajā un ceturtajā daļā... šeit deputāts Ilmārs Bišers ierosina aizstāt otrajā, trešajā un ceturtajā daļā. Es, godātie kolēģi, neesmu pilnvarots komisijas vārdā runāt par šo situāciju, kas ir radusies šo priekšlikumu pieņemšanas rezultātā, tādēļ man šeit nav viedokļa.

Sēdes vadītājs

. Kolēģi, vai atbalstīsim deputāta Bišera priekšlikumu — arī 8.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā aizstāt vārdus, un tālāk kā tekstā. Čerāna kungs pieteicies debatēs. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu vispirms izteikt savus iebildumus pret to, ka man nedeva vārdu debatēs pie 39.priekšlikuma pēc tam, kad es biju uzstājies debatēs par 37.priekšlikumu. Tas kaut kā neatbilst Kārtības rullim. Es tieši uz šo problēmu gribēju norādīt, kura šeit mums radās, un šie nesaskaņotie balsojumi radās tāpēc. Bet nu tas tagad šajā brīdī jau ir pagājis. Un, ja mēs tagad runājam par 8.pantu, šeit mēs skatāmies 43.priekšlikumu, tad šeit tiek piedāvāts aizstāt vārdu "radinieki" ar vārdiem "ģimenes locekļi" attiecīgajā locījumā šā 8.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā. Tajā skaitā arī pieļaujot tagad, ja šis priekšlikums tiks atbalstīts: "Valsts amatpersonai, kurai saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem vai citiem normatīvajiem aktiem ir pienākums veikt uzraudzību, kontroli, uzziņu, uzlikt sodu vai izšķirt strīdu, viņai tagad būs tiesības to darīt attiecībā uz jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt šīs amatpersonas vai tās radinieku, kas nav ģimenes locekļi, materiālās vai citas personiskās intereses." Tātad, ja radinieks nav ģimenes loceklis, tad attiecībā uz viņu var izšķirt strīdu, tad uz viņu var veikt uzraudzību, viņu var kontrolēt kā amatpersonu, var arī uzlikt vienu vai otru sodu. Acīmredzot tas šeit nu nekādā gadījumā nebūtu pamatoti, un absolūti nepamatota ir šeit jebkāda aizbildināšanās ar to, ka cilvēks nevarētu zināt, kur ir šie radinieki, kas nav ģimenes locekļi, ja nedzīvo kopā ar kādu brāli vai māsu, un tāpēc es aicinu šo deputāta Bišera kunga priekšlikumu noteikti noraidīt.

Es gribu vērst uzmanību uz to, ka citāds ir Juridiskās komisijas priekšlikums nr.45, kas būtu vairāk saskanīgs ar to, kas ir nolemts iepriekšējos priekšlikumos, bet es aicinu neatbalstīt arī šo Juridisko komisiju, bet, protams, tajā situācijā, ja ir jāizšķiras starp šiem diviem, tad Juridiskās komisijas priekšlikums, neapšaubāmi, ir labāks. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi, situācija ir radusies tāda, kā pirms brīža to raksturoja deputāts Čerāns. Proti, ka valsts amatpersona, ja pieņems šo Juridiskās komisijas un deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu, varēs veikt jebkāda veida pārbaudi, kontroli un uzraudzību pār tām firmām, no kurām ienākumus gūst attiecīgā amatpersona. Tāpat tajās firmās, kuras vada attiecīgās valsts amatpersonas radinieki vai ģimenes locekļi. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles: "Par kuru balsojumu?") Balsojam par deputāta Bišera un Juridiskās komisijas priekšlikumu. Deputāta Bišera vispirms. Un, ja nobalsosim to, tad 45. nebalsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 22, atturas — 6. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

44.priekšlikums pēc analoģijas ar iepriekš nobalsotajiem priekšlikumiem. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 44. priekšlikumu — Finansu ministrijas priekšlikumu. Nav iebildumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš

. 45.priekšlikums. Tā kā šis priekšlikums ir ietverts deputāta Bišera priekšlikumā, kurš ir atbalstīts, tātad nav vajadzīgs balsojums.

Sēdes vadītājs

. 46. izskatām.

J.Lagzdiņš.

46.priekšlikums attiecas uz 9.panta 1., 2. un 3.punkta precizēšanu, aizstājot vārdu "radinieki" ar vārdiem "ģimenes locekļi" attiecīgajā locījumā. Šī konceptuālā lieta jau ir nobalsota. Tātad nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Tātad piekrītam, ka tiek pieņemti sakarā ar mūsu iepriekšējo balsojumu Juridiskās komisijas un deputāta Bišera priekšlikumi — aizstāt likuma 9.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdu "radinieki" ar vārdiem "ģimenes locekļi". Nepiekrīt. Balsosim! Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Par ko runā šis likuma pants? Un ko piedāvā šie grozījumi? Tātad pants ir par to, ka valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts institūcijas pārstāvi tajā gadījumā, ja šī amatpersona vai tās radinieki ir materiāli vai citādi personiski ieinteresēti izskatāmajā lietā. Vai arī — ja šīs amatpersonas vai tās radinieku intereses ir pretējas tās valsts institūcijas interesēm, kuras šī amatpersona pārstāv. Tas ir 1.punkts 9.pantā. Paņemsim no šī 1.punkta tikai pirmo pusīti, ka valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts institūcijas pārstāvi, ja šī amatpersona vai tās radinieki ir materiāli vai citādi personiski ieinteresēti izskatāmajā lietā. Un tagad. Ja mēs šo "radinieki" aizstājam ar "ģimenes locekļi", tad mēs nonākam tādā situācijā, ka valsts amatpersona drīkstēs būt par valsts institūcijas pārstāvi arī tādos gadījumos, kad šīs amatpersonas radinieks, kas nav ģimenes loceklis, ir materiāli vai kā citādi personiski ieinteresēts izskatāmajā lietā.

Godātie kolēģi! Atbalstot Juridiskās komisijas priekšlikumu, mēs šeit iebalsojām iekšā atļauju klajam interešu konfliktam. Un nestāstiet, lūdzu, man tās lietas, ka šie priekšlikumi nav vērsti uz šā likuma graušanu. (No zāles: "Sagraus!") Vienalga, no kā šie priekšlikumi ir nākuši. Mēs varam katrs izdarīt tos secinājumus gan par tiem, kas tos ir iesnieguši, gan arī par tiem, kas balso par šādiem priekšlikumiem. Un tādi secinājumi tiks izdarīti pilnīgi noteikti. Es aicinu neatbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu!

Tāpat es aicinu neatbalstīt arī Bišera kunga priekšlikumu, kas attiecas uz citiem šā 9.panta punktiem — uz 2. un uz 3.punktu. Tikai tāpēc vien, ka tas ir vērsts uz šā Korupcijas likuma normu mīkstināšanu. Un tas, ka mēs esam iepriekšējos pantos pieņēmuši kaut kādus kļūdainus lēmumums, tas neuzliek mums, par Saeimu kopumā es šeit domāju, deputātiem, kas ar balsu vairākumu ir nobalsojuši, ka šīs korupcijas novēršanas normas tiek mīkstinātas tajā ziņā. Tas mums neuzliek par pienākumu šeit izdarīt tāpat un atkārtot tās pašas muļķības, kas ir pieļautas.

Patiesībā varētu teikt arī smagākus vārdus par to, kas šeit tiek šobrīd ar šo likumu darīts. Mums nav jāseko mūsu iepriekšējai sliktajai pieredzei, un nekādi iepriekšējie balsojumi mums šeit nav saistoši, jo šie punkti katrs skar pavisam cita veida juridiskas attiecības, tāpēc mums ir pilns pamats noraidīt gan Juridisko komisiju, gan deputātu Bišeru šajā punktā. Es aicinu neieviest šajā likumā legalizāciju pilnīgi atklātam interešu konfliktam. Es aicinu balsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Stikuts

(DPS). Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Es pretēji smagajiem, apvainojošiem vārdiem, ko teica Čerāna kungs, ka mēs speciāli graujam šo Korupcijas likuma pieņemšanu, gribu teikt tieši otrādi. Gribu aizstāvēt Ilmāra Bišera ierosināto labojumu, jo reālā situācija dzīvē varētu izveidoties tāda, ka būtu jāsāk baidīties no saviem radiniekiem. Piemēram, ja dzīvokļu komunālās saimniecības priekšnieks kādā pilsētā šobrīd strādā un tad pilsētas mēra amatā nokļūst viņa radinieks, viņam ir no šā amata steidzami jāmūk prom, jo šeit pēc jūsu teiktā radīsies interešu konflikts un viņš nevarēs veikt šīs funkcijas, gribot vai negribot, visi tarifi, kas tiek apstiprināti konkrēti šajā iestādē, tie tiek lemti. Tādēļ es uzskatu, ka būtu neloģiski radiniekus šeit pīt iekšā. Radiniekus nevajag pīt iekšā! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es domāju, ka šoreiz Čerāna kungs tiešām ir uzvilcis uz sava tievā āķa treknu tārpu, un tāpēc zvejot balsis, es uzskatu, tomēr nevajadzētu. (Smejas.)

Bet man šķiet, ka šis likums, ko Lagzdiņa kungs ir taisījis, ka tas ir norakstīts tagad no kādas padomizētās Hivas vai Buhāras pavalsts likumiem, jo tā radinieku būšana latviešiem nav tik izteikta. Tieši otrādi varbūt ir. Tāpēc vajadzētu ieteikt šiem radiniekiem būt, lai grautu to amatpersonu viņa darbā un viņu prestižu un varbūt pat ietupināt kādreiz. To jau mēs zinām, kā tas bija 1941. un 1949.gadā. Radi un draugi, vai ne. Tā kā es uzskatu... Es gribētu pateikties Bišera kungam tiešām, ka viņš bišķiņ šo likumu padara cilvēciskāku, loģiskāku un balsot par Bišera kunga priekšlikumiem, un Čerāna kungam, viņš tomēr gudrs, ar kompjūteru visu ko zina labi un tādā veidā nezvejo tās balsis, vai ne. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Godātais Ozoliņa kungs! Šeit nav runa ne par kādu zvejošanu, šeit ir runa par to, lai mūsu valstī būtu kaut kāda kārtība un tiktu ierobežota korupcija. Bet es gribu aicināt visus deputātus neatkarīgi no tā, ko jūs domājat par deputāta Bišera priekšlikumu, noraidīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kur šie absurdi ir vēl klajāki nekā deputāta Bišera priekšlikumā, un izdarīsim lūdzu vismaz to. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Iepriekšējie balsojumi ir bijuši tādi, kas šo likumu faktiski padara neizpildāmu, un likumā ir savstarpēji pretrunīgas normas. Esam iebalsojuši tādas normas, kas nedod iespēju šo likumu piemērot, un arī tad, kad mēs apspriedām pēc Juridiskās komisijas ierosinājuma 1995.gada rudenī pēc mūsu sanākšanas šī likuma darbību apturēt un otrreiz to izskatījām, arī tad, godātie kolēģi, šajā zālē, šādā pat paviršā veidā izskatot likumu, mēs iebalsojām divas pretrunas, un tieši šī viena pretruna arī attiecas, kas ir spēkā esošā likumā uz radiniekiem, un diemžēl šobrīd šīs pretrunas ir sabalsotas vēl vairāk. Un tādēļ, kolēģi, nebrīnieties, lūdzu, kad iznāk dažādi pārpratumi ar šī likuma piemērošanu. Un kad beidzot ir kaut kādas nesaprašanās un neskaidrības un kāds tiek apvainots kādos pārkāpumos, ja mēs šādi sabalsosim neskaitāmas pretrunas, tad rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Es aicinātu balsot... Šeit nav svarīgi, kā nobalso, likums ir pretrunīgs, un sabalsojam vēl labojumus.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, godātais Lagzdiņa kungs, iespējams, ka jums ir taisnība, un droši vien, ka arī ir taisnība, bet nu jūs redzat, ka mums citas izejas nav, kā iet pa pantiem, pa priekšlikumiem, vai nu tos pieņemt vai noraidīt. Tādēļ es lieku uz balsošanu vispirms 46.priekšlikumu — aizstāt likuma 9.panta 1., 2. un 3.punktā vārdu "radinieki" attiecīgā locījumā ar vārdiem "ģimenes locekļi" attiecīgā locījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 24, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts. Līdz ar to arī deputāta Bišera priekšlikums tiek pieņemts. 48.skatām!

J.Lagzdiņš.

Šo priekšlikumu mēs jau esam izskatījuši, balsojot par iepriekšējiem pantiem, un tātad nav atbalstīts šis Finansu ministrijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Tālāk ejam!

J.Lagzdiņš

. Tātad Juridiskā komisija ierosina izslēgt 9.panta otro daļu. Atbildīgā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par 9.panta otrās daļas svītrošanu? (No zāles: "Balsojam!") Pieprasa balsojumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Juridiskās komisijas priekšlikumu — svītrot 9.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 26, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts, un panta otrā daļa tiek saglabāta.

J.Lagzdiņš

. 50.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina 9.panta otro daļu izteikt precizētā redakcijā. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija nav atbalstījusi, jo mēs, godātie kolēģi, uzskatām, ka pilnvarnieku jautājums ir reglamentēts ar likumu par valsts un kapitāldaļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās, un tādēļ jāsaglabā atbildīgās komisijas piedāvātā redakcija, kas pilnībā atbilst speciālā likuma normām un ierobežojumiem.

Sēdes vadītājs

. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Godātie kolēģi! Es aicinu tiešām neatbalstīt Bišera kunga priekšlikumu, jo šeit ir ļoti nopietns jautājums par to, ka Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, kā arī Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes locekļi un vēl vesela virkne citu amatpersonu, ka viņi nedrīkst kļūt par pilnvarniekiem, kurus ieceļ valsts vai pašvaldības kapitāldaļu turētājs, akcionāri dalībnieku tiesību un pienākumu realizēšanai uzņēmējsabiedrībām. Te ir tas pats jautājums par to, ka šīs valsts augstākās amatpersonas, viņas nevar būt par pilnvarniekiem dažādos uzņēmumos, ka Saeimas deputāti nevar būt par pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās, ka ministri nevar būt par pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās, un savukārt Bišera kunga priekšlikums šo pilnīgi konkrēti pateikto normu faktiski atceļ, un tāpēc vien tas nebūtu atbalstāms, jo faktiski šāda priekšlikuma atbalstīšana nozīmētu to, ka mēs atkal paši dodam sev kaut kādas papildu tiesības kā deputātiem, un faktiski tās ir arī tieši papildu peļņas gūšanas iespējas un papildu ietekmēšanās iespējas, domāju, ka tas būtu absolūti nepieņemami.

Es nelietošu citus terminus šajā brīdī un aicinātu tomēr saprast visus deputātus, ka mēs nedrīkstam šādu priekšlikumu atbalstīt, es ļoti ceru, ka neviens to šeit arī neuzturēs. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Man ar nožēlu jāatzīmē atkal, ka Čerāna kungs kārtējo reizi pilnīgi nav sapratis manus priekšlikumus. Ja mēs lasām, tad kur tad es rakstu, ka visas valsts amatpersonas var būt. Es rakstu, ka viņas nevar būt, un izņēmums ir tikai, ja šī valsts amatpersona tiek iecelta tajā sabiedrībā, kur šī valsts iestāde ir kapitāldaļu turētājs. Piemēram, pašvaldības amatpersona ieceļ par pilnvarnieku vai tajā sabiedrībā, kur pašvaldība ir daļu turētājs, tātad jāmeklē kaut kur no ielas šis pilnvarnieks, bet pašvaldības darbinieku tur nevar iecelt. Jūsu uztraukums par Saeimas deputātiem, par Valsts prezidentu ir pilnīgi lieks, jo ne Valsts prezidents ir valsts kapitāldaļu turētājs, kā arī Saeima nav valsts kapitāldaļu turētāja nevienā uzņēmējsabiedrībā, tāpēc šis uztraukums, ka tas pavērs iespēju Saeimas deputātiem kļūt par valsts pilnvarniekiem, ir pilnīgi nepamatots.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Jautājums par to, kuras valsts amatpersonas var kļūt par pilnvarniekiem, ir izsmeļoši un precīzi reglamentēts Likuma par valsts un pašvaldību kapitāldaļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās 8.pantā. Šo likumu mēs esam vairākkārt Saeimā izskatījuši un grozījuši tad, kad atbildīgā komisija un apakškomisija izskatīja šos priekšlikumus, tieši tad mēs pēdējo reizi grozījām šo speciālo likumu, un mūsu piedāvātā 2.panta redakcija ir saskaņota ar nobalsoto speciālā likuma redakciju un normām. Tādēļ es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli un noraidīt deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Bišera priekšlikumu — izteikt 9.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 30, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš

. Tālāk, godātie kolēģi, jāskata ir 51. un 54.priekšlikums, šie abi priekšlikumi ir identiski, tātad Juridiskā komisija un deputāts Normunds Pēterkops aicina izslēgt no likumprojekta 9.pantu, tātad es uzsveru — likumprojekta 9.pantu, kuru mēs iebalsojām pirmā lasījuma laikā. Šis 9.pants nosaka, ka likumā tiek ietverts 12.pants jaunā redakcijā, un proti, kas nosaka aizliegumus izmantot valsts un pašvaldību mantu personiskās interesēs. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Debatēs deputāti nav pieteikušies. Vai kāds... Ā, Bišers pieteicies. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Tā, nu es esmu diezgan daudz tribīnē, un tāpēc var rasties iespaids, dažiem deputātiem jau ir tāds, ka es esmu starp tiem, kas grib sagraut šo likumu. Un sāk jau meklēt dažādus iemeslus, tāpēc es gribētu tūlīt no tribīnes paziņot, ka man šajā pantā nav nekādas ieinteresētības, es jau pašā sākumā esmu atteicies no dienesta mašīnas, kas man kā komisijas vadītājam tika piedāvāta, un braucu ar savu personīgo mašīnu, savas personīgās sarunas es runāju pa savu mobilo telefonu, es neizmantoju, kā dažas frakcijas, Saeimas pavairošanas tehniku savu avīžu vai savu kopoto rakstu izdošanai, un tāpēc es varu teikt, man ir palikusi tikai viena lieta, kur es tiešām Saeimas īpašumu izmantoju savās tīri personiskās interesēs, tas ir tādi mīksti papīra rullīši, (No zāles: "Bravo!") kurus var dažās Saeimas telpās atrast, piekārtus pie sienas. Bet es arī šajā gadījumā, ja tiks pieņemts šis pants, es atradīšu šo iespēju, kā šo jautājumu nokārtot un pakļauties likumam. Bet es domāju, kāda nozīme ir šim ierakstam vispār, ko ir domājuši ar šo ierakstu. Vai tad tas nav skaidrs, ka šī jēga, ka tas ir vēl kādam jāieraksta, vai tas... Tad jau mēs varētu rakstīt par valsts amatpersonām pienākumus ļoti daudz, tad nedrīkst ņemt kukuļus, ierakstīsim šajā likumā — nedrīkst zagt, nedrīkst braukt ar savu personīgo sekretāri uz Kipru atpūsties un tā tālāk. Un vesela rinda citu, ko deputāts Pēterkops ētikas normās centās šeit ierakstīt. Likumā šāds ieraksts neko nedod, par izmantošanu es piekrītu, ka šim jautājumam ir jāpievērš uzmanība, ka tas ir jāregulē varbūt, ka iestādēs ir jānostāda stingri noteikumi, kā izmanto šo valsts mantu, kas ir personām nodota tādā vai savādākā veidā, tas ir stingri jānoregulē, es tam visam piekrītu, bet tas ir jāizdara ne šeit ar likumu, bet tas ir jāizdara katrā iestādē, nosakot stingrus noteikumus atbilstoši katras iestādes specifikai, un tur arī var noteikt, kur un kad amatpersona var lietot. Tādi vispārēji lozungi nekad neko nedos. Protams, var jautāt, kas ir slikts, ja mēs to vēlreiz atgādinām. Ir slikts. Pirmkārt, neaizmirsīsim, ka šī likuma norma attiecas tikai uz ierobežotu personu loku, valsts amatpersonām, valsts aparātā strādā daudz vairāk personas, un, ja par tām nekas šeit netiek runāts, tad visu var iztulkot — lūk, tiem priekšniekiem tas ir aizliegts, bet par mums nekas nav ierakstīts, tā ka mēs visu to varam darīt.

Un otrs. Mums jau ir bēdīga pieredze. Mēs tagad sāksim tiešām vaktēt pie visām cigarešu bodēm, vai tur kāda valsts amatpersona nepiebrauc ar savu mašīnu un faktiski tad gan mēs sāksim graut, mēs novērsīsim to cīņu ar korupciju pavisam uz citām lietām. Mēs jau atceramies to pagājušo vasaru, tad, kad mēs visi — gan prese, gan prokuratūra, gan mēs, gan valdība bija aizņemta ar tā saucamo korupcijas skandālu, kur nekādas korupcijas iekšā nebija galu galā, tikmēr valstij nozaga 3 miljonus un gandrīz nozaga vēl otrus 3 miljonus, jo visi bija aizņemti ar citām lietām, un šis fakts visiem pagāja gar degunu. Un tā mēs... Es domāju, ka korupcijas lietā jāvēršas uz galvenām lietām, un nedrīkst visu šo korupciju...šajā Korupcijas novēršanas likumā sabāzt visvisādus sīkumus, ka kāds ir piezvanījis uz māju vai aizbraucis ar dienesta mašīnu pēc cigaretēm uz bodi. Tāpēc es gribētu, lai piekristu, ka šinī gadījumā varētu uzdot izdot valsts iestādēm vai nu pieņemt speciālu likumu par valsts mantas izmantošanu, ja citādi kā bez likuma mēs neko nevaram noregulēt, kaut gan es domāju, ka to varētu mierīgi atrisināt, uzdodot visām valsts iestādēm izdot attiecīgus noteikumus, kas regulētu šos jautājumus attiecīgā iestādē saskaņā ar tās specifiku.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai", otro reizi. Pirmo? Čerāna kungs, jūs runājat par katru jautājumu tik bieži, ka es tiešām nespēju orientēties. Labi, pirmo reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu informēt, kāds ir tas pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekta pants, kuru šeit kolēģi aicina izslēgt. Un tas ir aizliegums izmantot valsts un pašvaldības mantu personiskajās interesēs. Šeit ir teikts pilnīgi skaidri, ka valsts amatpersonai, ja tas nav atļauts ar likumu, Kabineta noteikumiem, pašvaldību domju vai padomju lēmumiem un citiem normatīvajiem aktiem, ir aizliegts izmantot valsts vai pašvaldības mantu savās vai savu radinieku personiskajās interesēs.

Es gribu akcentēt to, ka šeit pastāv šie Ministru kabineta noteikumi, kā arī pašvaldību lēmumi, kā arī citi normatīvie akti un, protams, arī likumi, kas var atļaut kaut kādos noteiktos gadījumos šo valsts un pašvaldību mantu izmantot personiskajās interesēs. Bet tie tiešām būtu pietiekami specifiski gadījumi, un es uzskatu, ka reizē ar šī likuma spēkā stāšanos mums būtu pārejas noteikumos jānosaka, ka Ministru kabinetam līdz kādam noteiktam termiņam ir jāizstrādā šie noteikumi, kas varētu zināmus konkrētus, specifiskus gadījumus arī pieļaut, kad šī valsts mantas izmantošana arī varētu notikt. Un ar to pašu datumu mums arī vajadzētu noteikt, lai stājas spēkā šis 12.pants, tātad šis vispārējais aizliegums. Tātad mums vajadzētu tomēr valstij sākt strikti nodalīt to, ka valsts manta ir valsts manta, un tā valsts manta nav šī valsts ierēdņa kāda personiskā manta, un šeit tiešām būtu jābūt ļoti uzmanīgiem. Tāpēc es aicinātu visus šos četrus priekšlikumus, kas vienā vai otrā veidā aicina šo normu no šī likuma izslēgt, es aicinātu tos neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt par šī likuma noliedzošo formu. Tātad šis pants pasaka to, ka valsts amatpersonai ir aizliegts izmantot valsts vai pašvaldības mantu. Tātad ir pateikts noliegums uz visu. Un tagad, ja varētu būt kaut kur atļauts, tad jābūt ir vai nu Ministru kabineta noteikumiem, vai attiecīgās domes vai pašvaldības lēmumam, kas pieļautu, kādu valsts mantu vai pašvaldības mantu var izmantot un kuros gadījumos. Bet šinī gadījumā, uzskaitot tos gadījumus, kuros drīkst, vienmēr radīsies problēmas. Bišera kungs jau minēja vienu piemēru, un noteikti varbūt netiks šajos lēmumos pateikts, ka šo te drīkst darīt. Tādā gadījumā radīsies šie pārkāpumi, kurus mēs gribējām pateikt, ka tas viss, kas ir aizliegts, kāds kaut ko neievēro, tad viņš ir jau šī likuma izpratnē korumpējies. Tāpēc šāda forma īsti pareiza nav. Citur likumos un citu valstu likumos parasti ir tā, ka pasaka, kad ir atļauts, bet tādā gadījumā ir jāpasaka — kas ir aizliegts. Jo pateikt vieglāk, kas ir aizliegts, ir daudz vieglāk uzskaitīt, ka nedrīkst izmantot valsts mantu — kompjūteru, mašīnu vai telefonus, vairāk kā vienu reizi zvanīt uz māju. Es esmu lasījis arī citu valstu likumos, kur arī viņi mēģina šīs lietas reglamentēt, un vairāk vai mazāk viņi ir izgājuši uz tādu variantu, ko es biju piedāvājis, ka tas ir princips, pēc kura vadās, bet tā nav tāda kategorijas norma, kura ir pilnīgi nofiksējama uz aizliedzama, jo arī pat zvanīt no darbavietas uz māju arī ir varbūt pieļaujams vienu reizi vai divas reizes dienā. Varbūt mēnesī var noteikt kādas piecas reizes, bet tās pilnīgi aizliegt būtu, man liekas, pilnīgi neloģiski. Protams, mēs varam pat teikt, kā izmantot valsts automašīnu, kas iedota darba vajadzībām, nedrīkst apstāties nekur citur, kā tikai sākumpunktā pie attiecīgās dzīves vietas, kur viņš dzīvo, un izlaist laukā pie darba vietas. Un tamlīdzīgi. Bet vai mēs pareizi rīkosimies, ja mēs noteiksim šādā te redakcijā šo 12.pantu?

Es arī atbalstītu to domu, ka ar šo pantu mēs varam radīt tikai nākamos kuriozus, kas bija jau šajā vasarā, un piedāvāt šādā redakcijā šo pantu neatbalstīt un pārdomāt, ka varētu tas būt kā princips, pēc kura vadīties, un it īpaši jāpārdomā būtu, ka attiecīgais Ministru kabinets, attiecīgās pašvaldības var pieņemt kaut kādus lēmumus, kas reglamentētu valsts un pašvaldības mantas izmantošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Varas pārstāvji un tautas kalpi! Šis absurdais likums un Bišera kunga izpratne, viņš zina, ko viņš dara — viņš saka, kamēr mēs skatījāmies, cik no mums ir korumpēti, no valsts tika nozagti 3 miljoni un vēl vieni 3 miljoni varbūt. Bišera kungs, mūsu laikā Saeimā no tautas nozog 50 miljonus latu katru dienu. Es jums sastādīšu sarakstu, ja Nagļa kungs veiks to, ko viņš apsola, ka no tautas būs nozagts vismaz 50 miljardi mūsu 1000 dienu Saeimā. Un šeit jau ir tā lieta, ka mēs, kā jūs pareizi teicāt, skatāmies uz sīkumu, uz mušu, un ne uz lietas būtību. Mūsu tauta tiek apzagta lielos joņos, un šeit tiek runāts — vai mēs lietojam valsts un pašvaldības mantu personīgajās interesēs. Nu es esmu pilnīgi vainīgs — es dzīvoju valsts viesnīcā, es maksāju tur īri, bet es tur dzīvoju un laikam guļu, un tas ir personīgajās interesēs. Laikam. Un es jums, draugiem, gribu pateikt, ka tie, kas grib spēlēt varas kungus, ir nolēmuši, ka ir personīgais laiks un ir darba laiks. It kā Prezidijs sola un sola, bet nav vēl to izsnieguši, bet nav ielikts vietā, ka nedrīkstēs un smagi ierobežos iespējas strādāt Saeimas namā sestdien un svētdien, tāpēc ka it kā mūsu valsts ir tik labi pārvaldīta, ka nevajadzētu deputātiem strādāt ārpus darba stundām. Šie kungi to ierobežos. Šie kungi nolems, vai Tautas kopa "Brīvība" drīkst vai nedrīkst lietot "Kseroks" mašīnu. Mums vairs kopētājs nav. Šie kungi izlemj, cik un kā, un ko mēs drīkstam darīt un uzbāžas arvien vairāk. Šie kungi izlemj, kuru pogu jūs drīkstat spiest, šie kungi izlemj, kā jūs drīkstat domāt, un mēs vēl tagad sāksim kontrolēt. Es varu aizbraukt uz mazāku pašvaldību, un viņi man piedāvā viņu zāli, un es tur varu satikt cilvēkus par brīvu. Un tagad ir jautājums — vai es to daru Valdmaņa labā vai es to daru Tautas kopas labā, vai es to daru tautas labā? Un tas jēdziens, tas, ko politiskās partijas dara, ir personīgā labumā, to es saprotu, jo es redzu, ka valdošās frakcijas ir politikā tikai, lai sagrābtu savas kabatas pilnas un savu draugu kabatas. Bet es esmu Latvijā, man nav neviena, šefte, Latvijā, es esmu šeit tāpēc, ka es ceru, ka es kaut ko labu maniem radiem izdarīšu, jo visi latvieši ir mani radi.

Un es neizprotu, ka būtu kaut kas nepareizs ar to, ka es mēģinu tautai kalpot, ka es gribu tautai skaidrot tādā veidā, ka tauta mani atbalsta. Ā, bet šie kungi, kas šeit sēž, saka nē. Valdmani, ja tu gribi tautu satikt, brauc uz Latgali, kur tev dos brīvu telpu. Bet šeit, Saeimas namā, tu taču nedrīksti strādāt sestdienās un svētdienās. Un viņi izjauc ceturtdienās satikšanos ar 60 cilvēkiem, kas grib atnākt un runāt par jaunatnes audzināšanas jautājumiem Saeimas namā. Nedrīkst! Un atbrauc 4 cilvēki, kuriem mēs nespējām paziņot laikā, ka ir atsaukts. Un šie kungi, kas šeit sēž un valda pār mūsu demokrātiju. Tie kungi, kas valda pār mums...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes, Valdmaņa kungs, ir pagājušas.

G.Valdmanis.

... kalpo tautai.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, izslēdziet mikrofonu!

G.Valdmanis

(no zāles). Izzagt 50 miljonus dienā, bet neatļauj mums strādāt.

Sēdes vadītājs.

Ja jūs, Valdmaņa kungs, negulētu dienā, tad jums pietiktu ar darbdienām te strādāt. Nebūtu sestdien un svētdien jānāk. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

G.Valdmanis.

Čepāņa kungs, jūs varat iet par komiķi kaut kur.

Sēdes vadītājs.

Es vēl tikai par tādu topu. Jūs jau sen esat par to tapis.

K.Leiškalns

(LC). Pirmo reizi, Čepāņa kungs, bet man pietiks ar divām minūtēm. Augsti godātie deputāti, es aicinu neatbalstīt Juridiskās komisijas, deputāta Pēterkopa, deputāta Bišera un deputāta Pēterkopa vēlreiz atkārtotu priekšlikumu par šo pašu pantu, kas ir dažāds likumprojektā un likumā. Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu un noteikt, ka valsts amatpersonai nav tiesību izmantot valsts līdzekļus savās un savu radinieku personiskajās interesēs. Tā ir ļoti dabīga, pilnīgi normāla norma. Un šis 12.pants likumā uzliks par pienākumu valsts iestādēm, dažnedažādām institūcijām noteikt mantas vai valsts īpašuma lietošanas aprakstu. Tajā skaitā arī personisko automobiļu. Un ne jau piestāšanu un cigarešu nopirkšanu. Protams, mēs varam lietas novest līdz absurdam, lai tās labāk raksturotu. Bet braukšanu zvejot, bērnu vadāšanu ekskursijās ar valsts īpašumā esošu automobili, ir šīs problēmas, kuras mēs nedrīkstam atļaut. Jo tā dziesmotā revolūcija sākās ar to, ka mēs uzskaitījām, kas nu kuram partokrātam ir, kaut kādas melnas "Volgas", diezgan sagrabējušas, kaut kāda dienesta vasarnīca, diezgan nepatīkama savā izskatā, tad šobrīd man jāteic, ka šī sabiedrisko līdzekļu izmantošana personiskajām vajadzībām, es nu neteikšu, ka ir totāls jēdziens, bet zeļ un plaukst. Mēs ļoti daudz izmantojam neparedzētiem mērķiem valsts īpašumu savās un savu radinieku interesēs.

Es aicinu atbalstīt to, lai šī norma, lai šis 12.pants paliek likumā. Šī norma liks izstrādāt iestādēm un institūcijām attiecīgus normatīvus dokumentus, kas reglamentēs, kā šī manta ir izmantojama, jo bieži vien amatpersonas alga ir daudzkārt mazāka par tiem izdevumiem, kas ir paredzēti tā saukto amatpersonu privilēģiju nodrošināšanai. Tad nodrošināsim šīs privilēģijas tik tālu, cik tālu tās kalpo sabiedrības, nevis kādām sīkām privātām interesēm. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Juridiskās komisijas un deputāta Pēterkopa priekšlikumu — svītrot likumprojekta 9.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 15, atturas — 6. Pieņemts. Varbūt varam nobalsot vēl arī par 12.panta svītrošanu.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Nebūt nē, godātie kolēģi! Deputāts Ilmārs Bišers un tāpat deputāts Pēterkops ierosina izslēgt no spēkā esošā likuma 12.pantu, kas nosaka amatu ierobežojumus. Tātad svītrojot no likuma jebkādus amatu ierobežojumus valsts amatpersonām. Tā ir pavisam cita lieta. Godātie kolēģi! Kategoriski atbildīgā komisija iestājas pret šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Bišers savu priekšlikumu — izslēgt likuma 12.pantu — noņem. Deputāts Pēterkops... Pēterkopa kungs, bet tad pēc pārtraukuma. Tas jau ir nobalsots. Tātad arī deputāts Pēterkops to noņem. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten pusčetriem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā" otrajā lasījumā. 55. priekšlikums — komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš. 13. likumprojekta pants.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi! Atbildīgā komisija ierosina izteikt 13. panta 2. daļas 4. punktu precizētā redakcijā. Aicinu atbalstīt šo piedāvāto priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam? Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

56. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likuma 13. panta 3. daļā vārdus "šā likuma 5. panta 1. daļas 6. punkta minētajām". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atbildīgā komisija to ir akceptējusi. Deputāti neiebilst par šo atbildīgās komisijas atzinumu? Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

57. priekšlikums. Tā kā mēs nupat pieņēmām Juridiskās komisijas priekšlikumu par šo normu, tad līdz ar to mēs nedrīkstam atbalstīt deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu, jo attiecīgā norma ir izslēgta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Tālāk. 58. priekšlikums. Godātie kolēģi, tas ir priekšlikums par pantu, kas reglamentē dāvanu pieņemšanas ierobežojumus. Spēkā esošā likuma tekstā ir ļoti stingri ierobežojumi dāvanu ņemšanā valsts amatpersonām. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina papildināt 13. pantu ar 6. daļu, kur pieļautu tātad valsts amatpersonām, jebkāda veida valsts amatpersonām ņemt sīkas dāvanas un suvenīrus, kuru vērtība nepārsniedz 25 latus. Šāds pats ierosinājums ir arī Saeimas Juridiskajai komisijai. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo priekšlikumu vienbalsīgi noraidīja, jo mēs uzskatām, ka dot iespēju ņemt kukuļus vai dāvanas, kā to kolēģis Bišers šeit ir atļāvis ar savu priekšlikumu, nebūtu pareizi, tas ir tieši kaitīgi. Jūs iedomājaties, godātie kolēģi, ja ceļu policistam būtu tiesības ņemt sīkas dāvanas vai suvenīrus vērtībā līdz 25 latiem... kāda patvaļa tad valdītu. Un citām amatpersonām, kuras dažādus pakalpojumus mums sniedz valsts un pašvaldības institūcijās. Tādēļ šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Mēs jau varam aiztaisīt acis un izlikties, ka mēs neko neredzam. Bet visiem mums ir dzimšanas un vārda dienas, un šeit pat šajā zālē mēs... Lagzdiņa kungs ir pat ne vienreiz vien redzējis, ka jubilāram pasniedz puķes.

Un tātad, ja mēs absolūti aizliedzam, tad arī šāda puķu pasniegšana ir korupcija. Bet mēs varam arī nepasniegt, bet es domāju, ka daudzās citās vietās tas turpināsies. Un ar to vien mēs to neiznīdēsim. Protams, es uzskatu, ka jāuzliek kaut kāda robeža. Varbūt šie 25 lati ir tiešām par daudz. Bet es vadījos no tā, ka Amerikā tas tiek pieļauts līdz 50 dolāriem, kas ir apmēram tas pats. Valsts amatpersonām tur ir atļauts pieņemt līdz 50 dolāriem. Ja mūsu apstākļiem tas ir par daudz, mēs varam noteikt kaut kādu citu summu, bet lai tomēr būtu. Es saprotu, ka aiz šīs lietas var slēpties arī viss kaut kas cits, es, protams, nekad neuzskatu, ka dzimšanās dienā, kā tas notika vienā valsts akciju sabiedrībā, ir pieļaujams, kur tās viceprezidents un viena cita prezidenta švāģers pieņēma kā dāvanu no saviem padotajiem automašīnu. Tā tiešām ir korupcija. Bet šinī gadījumā uzskatīt, ka kaut kāda sīka dāvana — puķes vai konfekšu kaste, ja pasniedz cilvēkam jubilejā, ka tā ir tūlīt korupcija, es domāju, ka nevajag labas idejas un labus priekšlikumus novest līdz absurdam.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Paldies! Komisijas vārdā. Vai Lagzdiņa kungs vēlas ko teikt?

J.Lagzdiņš

(LC). Diemžēl, Bišera kungs, ar jūsu palīdzību šis likums tiešām ir novests līdz absurdam un ir vienās pretrunās. Tātad, ja atbalstām šo priekšlikumu, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, pildot amata pienākumus, ir atļauts ņemt dāvanas. Ja jūs apsveicat savā frakcijā kādu kolēģi ar puķēm, tad tas nav, pildot amata pienākumus, bet par to, ka attiecīgā amatpersona ir pildījusi kādus pienākumus, ka ceļa policists aptur autobraucēju par ceļa satiksmes noteikumu pārkāpumu un tad pieņem dāvanu, sīku suvenīriņu — 25 lati. Tāds ir jūsu ierosinājums. Es aicinātu balsot pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Tas tiešām būtu par daudz. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Bišera priekšlikumu un Juridiskās komisijas priekšlikumu — papildināt 13. pantu ar 6. daļu tādā redakcijā, kādu jūs redzat. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par vai pret. Komisija tātad šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 25, atturas — 7. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

60. priekšlikums attiecas uz 15. pantu, kurš reglamentē reklamēšanas ierobežojumus. Pirmajā lasījumā mēs esam pieņēmuši tādu šā panta otro daļu, kas aizliedz publiski reklamēt ne vien uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību, bet arī tās saražoto preci vai sniegto pakalpojumu. Juridiskā komisija ierosina šo precizēto normu svītrot. Atbildīgā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. (No zāles: "Jābalso!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Juridiskās komisijas priekšlikumu — svītrot likumprojekta 10. pantu! Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi!

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par priekšlikumu — svītrot likumprojekta 10. pantu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 19, atturas — 12. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

61. priekšlikums. 17. pants reglamentē kārtību, kādā izpildāmi amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi. Tas, godātie kolēģi, ir ļoti svarīgs pants. Faktiski šī panta ietveršana likumā notika tādēļ, ka Ministru kabinets neizstrādāja attiecīgos noteikumus noteiktajā termiņā. Juridiskā komisija ierosina aizstāt šā panta nosaukumā vārdu "izpildāma" ar vārdu "pildāma". Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt 17. likumprojekta panta nosaukumam: kārtība, kādā pildāmi amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi? Piekrīt? Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

62. un 63. priekšlikums, ko iesniedz deputāts Bišers un Juridiskā komisija, ir identiski. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti atbalsta deputāta Bišera un Juridiskās komisijas priekšlikumus, kurus ir akceptējusi atbildīgā komisija ar numuru 62 un 63? Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. Tālāk seko pants, kas reglamentē amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumus. Tagad, kolēģi, ir iznākusi tāda situācija, ka mēs esam likumā atstājuši tātad 12. pantu, kurš reglamentē jau vienus amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumus, bet tātad šobrīd mēs jau apspriedīsim otru pantu — 19. pantu, kas reglamentē amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumus, tā ir vēl viena no lielajām pretrunām, kas šajā likumā ir ielikta sakarā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem. Tātad 64. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina 19. pantu papildināt ar jaunu pirmo daļu piedāvātajā redakcijā. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija nav pieņēmusi.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 65. priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina 19. panta 2. daļas 3. punktā, kurā ir runa par tiem atļautajiem amatiem, kurus var veikt Saeimas deputāti, Ministru prezidents, ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, atļaut tātad šīm norādītajām valsts amatpersonām darboties arī tā saucamajās brīvajās profesijās, kā arī ar pedagoģisko darbu. Es gribētu, godātie kolēģi, paskaidrot, kāda ir abu priekšlikumu būtība. Šobrīd ir atļauts valsts amatpersonām, tajā skaitā deputātiem, nodarboties ar pedagoga darbu. Saskaņā ar mūsu izglītības likumiem pedagoga darbs ir konkrēta pasniedzēja, docenta, profesora, skolotāja darbs attiecīgajā mācību iestādē, bet pedagoģiskais darbs ir arī skolas direktora, mācību daļas vadītāja, katedras vadītāja, dekāna, rektora un prorektora darbs. Mēs uzskatījām, ka jebkura valsts amatpersona, tajā skaitā Saeimas deputāti un ministri, var būt par pasniedzējiem jebkurās mācību iestādēs kā profesori, tā arī asistenti un ierindas pasniedzēji, bet nevar ieņemt, teiksim, rektora amatus, kas prasa ilgstošu administrēšanu, atrašanos šajos posteņos. Tādēļ arī noraidīts ir priekšlikums daļā par pedagoģisko darbu. Kas attiecas uz darbību brīvajās profesijās, godātais kolēģis Bišers nav devis skaidrojumu, kas ir darbība brīvajās profesijās. Vēsturiski šie darbi tiek saprasti arī kā advokāta darbi, mūsuprāt, nebūtu pieļaujams Saeimas deputātiem, ministriem darboties advokatūrā. Tādēļ arī šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Debatēs runās Ilmārs Bišers, — Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Es nebūtu iesniedzis šo priekšlikumu, ja komisija pati nebūtu jau pirmajā lasījumā izdarījusi grozījumus... sekmējusi grozījumu izdarīšanu šeit un paplašinājusi šo personu loku. Es uzskatu, ka... es pilnīgi piekrītu, ka nevar persona pildīt kaut kādus administratīvus darbus. Un šajā gadījumā pedagogs var būt arī vienlaicīgi amatpersona, arī ārsts var būt vienlaicīgi amatpersona. Tāpēc es uzskatīju, ka, teiksim, tīri pedagoģisko, bet ne administratīvo darbu, un ja reiz mēs pieļāvām, tad es pieļāvu, ka izņēmumi var būt brīvajām profesijām, kur viņi nestrādā nevienas iestādes labā, nodarbojas tikai ar savu tīri personisko darbu. Ja, teiksim... bet ja reiz tādi labojumi tiek izdarīti... Bet, ja komisija būtu ar mieru atteikties no saviem iepriekšējā lasījumā iebalsotajiem grozījumiem, tad es arī savu priekšlikumu neuzturētu.

Sēdes vadītājs

. Uldis Veldre, frakcija "Latvijai".

U.Veldre

(TKL). Augsti godātie kolēģi! Ja apskatās balsojumus, es tieši apskatījos arī starpbrīdī un visu laiku, tad praktiski iznāk, ka šodien mēs visu laiku esam par velti strādājuši. Tik lielas... nu pretešķības ir, nu mani taisni uztrauc visvairāk tas, ka juristi, es neesmu jurists, bet es tieši redzu, kā Kaksīša kungs vai Bišera kungs, vai Ozoliņa kungs runā... Es arī pateikšu pārējo par šo jautājumu... Ka šeit notiek Korupcijas likuma izkropļošana, un praktiski no tā likuma nekas nav palicis, ir tik lielas pretrunas, visa diena ir pagājusi par velti. Un arī šajā gadījumā to, ko pašlaik arī Bišera kungs bija licis, teiksim — kā katram cilvēkam ir izdevīgi... Advokāti skatās tā, Leopolds Ozoliņš skatās tā, nu ziniet, tad ir jāprasa, vai tad mēs esam atnākuši šeit Saeimā, lai radītu sev privilēģijas, un visdrūmākais jau bija tas, kad bija iepriekšējais balsojums, ka tikai 15 cilvēki uzskata, ka nevar amatpersonas izmantot valsts mantu utt. Es tomēr nezinu, bet manas domas būtu, ka vajadzētu pārtraukt šo apspriešanu, jo nekas labs nav. Es esmu kategoriski pret tādā formulējumā, kā Bišera kungs formulēja, lai atkal būtu kādai atsevišķai kategorijai priekšrocības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Viesturs Boka, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Boka

(DPS). Godātais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es vēršu uzmanību uz deputāta Bišera priekšlikumu, runājot konkrēti par lietu, tātad ir pedagoģiskā, zinātniski radošā darbība brīvajā profesijā. Tātad būtībā šeit konkrētajā situācijā ir pazuduši vārdi "ārsta profesija".

Es gribu vērst uzmanību uz to, ka šis ir Pretkorupcijas likums un interešu konfliktu aizsardzība. Ja ir runa par ārstu profesiju, par ārstu, kas strādā, teiksim, uz dežūrām kādā slimnīcā, vai par ārstu, kas strādā nodaļā, vai par ārstu, kas strādā poliklīnikā, kurš ir arī sabiedrisks darbinieks, un sabiedrība viņam ir uzticējusi uz laiku veikt šīs varbūt arī deputāta funkcijas. Līdz ar to, ja viņam ir jāpārtrauc šī darbība, kuru viņš varbūt no pamatdarba brīvajā laikā epizodiski dara, viņš diezgan dramatiskos tempos zaudē šo kvalifikāciju. Līdz ar to atgriezties šajā profesijā ir grūti. Man ir diezgan grūti arī iedomāties, ka šī profesija būtu saistāma varbūt ar to, par ko runā šī Pretkorupcijas likuma būtība — par valsts interešu kaut kādu izmantošanu un tamlīdzīgi. Tā ka es aicinu atstāt arī šo profesiju tā, kā tas ir minēts iepriekšējā redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu aicināt tomēr palikt pie pirmā lasījuma redakcijas, kur ir tiešām pedagoga un zinātnieka darbs, nevis pedagoģiskais un zinātniskais, jo šeit Lagzdiņa kungs jau deva diezgan labu skaidrojumu. Kas attiecas uz to, ka šeit nav pievienots ārsta darbs, man būtu priekšlikums to uz trešo lasījumu izņemt ārā no šejienes, ja tas ir tas pamata iebildums, pret ko vēršas Bišera kungs. Es domāju, ka mums šeit deputātu vairākumam šis ārsta darbs nebūs šeit vajadzīgs iekšā. Tāpēc es aicinu šoreiz neatbalstīt Bišera kungu un uz trešo lasījumu izņemt ārā — ārsta darbu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā, es domāju, mums ir jāatbalsta Bišera kungs. Es domāju, ka visloģiskāk būtu, kad mēs izskatīsim trešajā lasījumā šos labojumus, tad mēs tos nodosim vēl komisijām un izanalizēsim.

Man liekas, mēs visu laiku saskaramies ar to momentu, ko es jau cik reizes esmu norādījis. Vai nu mums šinī likumā ir jāpieņem tikai aizliedzošas normas un ir jābūt otram likumam, kur, kā es vēlreiz saku, ir sociālās aizsardzības mehānisms, bet par to mēs baidāmies visu laiku runāt, par to mēs negribam runāt. Tātad šinī gadījumā, tātad arī šinī likumā mums ir jāieliek arī šī sociālā aizsardzība. Bet tādēļ mums iznāks tik un tā šis Korupcijas likums. Viņš būs kā "Vēzis, gulbis un līdaka". Tādēļ es vismaz šajā gadījumā aicinu atbalstīt Bišera kungu, kaut arī tik un tā no tā nekas prātīgs no šā likuma neiznāks.

Sēdes vadītājs

. Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu vienlaikus runāt arī par savu iesniegto priekšlikumu, kas attiecas uz 19. pantu "Par amatu savienošanas darba pildīšanas ierobežojumiem". Man liekas, ka tas būtu bijis jāizskata vispirms, jo tas ir radikālāks. Tas piedāvā 19.pantu izteikt daudz citādākā formā, un tad būtu bijis... Pretējā gadījumā, ja nobalsos iepriekšējos, kas ir tagadējā secībā, tad iznāks, ka mans priekšlikums vairs nebūs balsojams, jo būs jau atbalstīti vai neatbalstīti citi priekšlikumi.

Par savu priekšlikumu, kuru es esmu sagatavojis, man doma ir tāda, ko es arī lasīju citos valsts likumos, ka ir nevis tā forma, ka mēs atkal pasakām, ka visi amati ir aizliegti un neko izdarīt nedrīkst, un tad mēdzam uzskaitīt, ko tad drīkst darīt. Bet ir otrādi. Vajadzētu uzskaitīt to, ko nedrīkst darīt. Un skaidrs pats par sevi un arī manā priekšlikumā ir, ka valsts amatpersonas nevar izpildīt otru valsts amatpersonas amatu. Nevar pildīt. Tātad nevar būt, ka tiek vienlaicīgi pildīti divi valsts amatpersonas pienākumi. Bet nodarboties ar kādu citu blakus darbu, kaut vai, piemēram, pa naktīm kraut vagonus un gūt ienākumus no vagonu kraušanas, tas nav šinī gadījumā valsts amatpersonas, vismaz manā izpratnē, Korupcijas likuma pantu pārkāpums, un līdzekļi netiek iegūti nelegāli. Tāpēc 19.panta manā redakcijā, es gribu pievērst jūsu uzmanību to izlasīt, es esmu piedāvājis drusciņ uzsvarus likt uz citiem vārdiem, un arī redakcija un forma ir savādāka. Gandrīz vai lūgt atbalstīt manis iesniegto priekšlikumu, pēc tam arī pašiem ir vieglāk saprotams. Tas pats paliek. Ir tie paši aizliegumi, bet tie jau ir uzskaitīti konkrēti, ko tad nedrīkst. Nevis kā ir piedāvāts — aizliegt visu un tad mēģinām tagad izvilkt laukā, ko tad drīkst. Es piedāvāju mainīt uzsvaru. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš

(LC). Jau iepriekšējo reizi, precizējot Korupcijas novēršanas likumu un debatējot par 19.pantu, kurš reglamentē amatu savienošanas ierobežojumus, tolaik jau mēs noraidījām deputāta Andra Tomašūna priekšlikumu par to, ka būtu atļaujams pedagoģiskais darbs. Tātad administratīvs darbs mācību iestādēs.

Kas attiecas uz darbību brīvajās profesijās, ja mēs ierakstīsim šādu nekonkrētu normu, kur likumā nav konkrēti noteikts, kas tad ir darbs brīvajās profesijās, kuras ir brīvās profesijas. Godātie kolēģi, radīsies patvaļa, no vienas puses, un, no otras puses, attiecīgās amatpersonas varēs faktiski strādāt jebkurus citus darbus, aizbildinoties ar to, ka attiecīgais darbs ir brīvā profesija. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, balsosim par deputāta Bišera priekšlikumu — izteikt 19.panta otrās daļas 3.punktu, trešās daļas 3.punktu un ceturtās daļas 3.punktu šādā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 31, atturas — 13. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

66.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 19.panta trešajā daļā šīs daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

67. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 19.panta ceturtās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Atbildīgā komisija ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemto 19.pantu piekto daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

69.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina 19.pantu papildināt ar devīto daļu, kurā ir runa par to, ka par amata un darba pildīšanas ierobežojumu pārkāpumu nav uzskatāma šai personai piederošā individuālā ģimenes uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības pārvaldīšana. Līdzīgs ir 71.priekšlikums — Juridiskās komisijas, kā arī Finansu ministrijas priekšlikums. Atbildīgā komisija ir rūpīgi izvērtējusi šos trīs priekšlikumus un nolēma sagatavot precizētu šīs normas redakciju. Proti, 74.priekšlikumu, tādējādi daļēji ir atbalstīts 69., 71. un 72. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns vēlas runāt. Frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Godātie deputāti! Man bija tikai precizējoša rakstura lūgums, kā šeit tabulā ir ierakstīts: atbalstīt 69., bet Lagzdiņa kungs jau pareizi minēja, ka tas ir atbalstīts daļēji un ir iestrādāts faktiski komisijas redakcijā. Būtu lūgums atbalstīt komisijas redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk deputāti runāt nevēlas. Komisijas vārdā... Balsosim! Godātie kolēģi, vispirms tā. Vai jūs piekrītat atbildīgās komisijas atzinumiem par 69., 71. un 72.priekšlikumu? Paldies! Pieņemti. Tad 70.

J.Lagzdiņš

. Jā, 70.priekšlikums ir analoģisks. Tas nav atbalstīts. Tas ir deputāta Ilmāra Bišera priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Ilmāra Bišera 70.priekšlikumu? "Amata ieņemšana uzņēmējsabiedrības padomē", vai piekrītat komisijas atzinumam? Paldies!

J.Lagzdiņš.

Nākošais ir 73.priekšlikums. Finansu ministrijas priekšlikums, kura būtība ir tāda, ka valsts amatpersonām ir atļauts būt par pilnvarniekiem, kurus iecēluši valsts vai pašvaldību akciju turētāji vairāk nekā vienā uzņēmumā, uzņēmējsabiedrībā ar valsts vai pašvaldību kapitālu. Godātie kolēģi, pilnvarnieka problēma ir atrisināta speciālā likumā. Par to jau mēs vienreiz šodien balsojām. Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo speciāls likums nosaka, ka var ieņemt amatus trijās uzņēmējsabiedrībās.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 73.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J. Lagzdiņš.

74. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš attiecas uz tiesībām ieņemt amatus zemnieku un zvejnieku saimniecībās. Atbildīgā komisija aicina šo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tas ir akceptēts.

J.Lagzdiņš.

Tālāk atbildīgā komisija noraidījusi deputāta Pēterkopa priekšlikumu par 19.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Tālāk atbildīgā komisija ir noraidījusi 76. priekšlikumu — deputāta Pēterkopa ierosinājumu — izslēgt no likumprojekta 14.pantu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu — svītrot 14.pantu. Iebildumu nav. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš.

Tālāk atbildīgā komisija nav atbalstījusi deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu par 20.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav...

J.Lagzdiņš.

Es atvainojos, godātie kolēģi! Šis priekšlikums nav balsojams, jo mēs esam jau iepriekš izlēmuši, balsojot par iepriekšējiem pantiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es nekādā gadījumā nevaru piekrist tam, ka šis jautājums jau būtu izlemts. Tas ir jautājums par Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedru, valsts ministru, parlamentāro sekretāru, valsts sekretāru un viņu vietnieku, Latvijas Bankas prezidenta un viņa vietnieku, Latvijas Bankas padomes locekļu un šo amatpersonu radiniekiem noteiktiem ierobežojumiem tajā jomā, ka viņiem nedrīkst piederēt uzņēmumi vai kapitāla daļas uzņēmumos, kuri saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai Valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti publiskās izsolēs vai atklātu konkursu rezultātā.

Šeit Bišera kungs piedāvā šo vārdu "radinieki" aizstāt ar vārdiem "ģimenes locekļi" attiecīgajā locījumā, bet tātad šīs konkētās normas mums līdz šim nav tikušas izskatītas, un mums ir daudzas tādas vietas šajā likumā, kur mēs esam palikuši pie formulējuma "radinieki", ir tādas vietas, kur šī terminoloģija ir ieviesta — "ģimenes locekļi", tad mums ir gan vienādi, gan otrādi, mēs esam rīkojušies līdz šim katrā gadījumā individuāli. Šeit arī būtu individuāli šajā gadījumā jāskatās, un es domāju, ka tas ir arī pilnīgi skaidrs fakts, ka Saeimas deputātu radiniekiem tomēr arī tad, ja viņi nedzīvo kopā ar pašu Saeimas deputātu, nedrīkstētu piederēt kapitāla daļas uzņēmumos, kas saņem valsts pasūtījumus, nu, tas būtu tiešām pamatoti, un arī tas, ka viņi nevar iegūt Valsts privatizācijas fonda līdzekļus, nu, izņemot, protams, gadījumus, kad šie līdzekļi tiek piešķirti publiskās izsolēs vai atklāta konkursa rezultātā. Es domāju, tas būtu šeit šajā gadījumā jāsaglabā, un līdz ar to es aicinātu noraidīt Bišera kunga priekšlikumu, un es kategoriski iebilstu pret to, ka tas šeit nebūtu balsojams. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Es gribu norādīt to, cienījamie kolēģi, ja mēs nosakām kādu aizliegumu, tad šajā gadījumā vajadzētu būt arī zināmām sekām. Ja kāds no maniem radiniekiem, ar ko es kopā nedzīvoju, nopērk kādas uzņēmējsabiedrības daļas, kuras saņem valsts pasūtījumu, kas tad būs? Kas tad notiks? Vai mani sauks pie atbildības par to, ka viņš nopērk, ar mani nepakonsultējoties, vai viņu sauks, bet viņa atbildību mēs neredzam, tad kāda... viņam nav paredzēta nekāda atbildība par korupciju, tā ir paredzēta tikai valsts amatpersonām, tātad šajā gadījumā rodas diezgan absurda situācija, kad aizliegums ir, bet kā to realizēt, neviens nezina.

Sēdes vadītājs

. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Ir jābalso.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Bišera priekšlikumu — aizstāt 20.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, un tālāk kā tekstā, priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 14, atturas — 15. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 78.priekšlikums. Analoģisks, tātad nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Iebildumu nav, tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš

. 79. priekšlikums, ko ierosina Finansu ministrija, jau ir izlemts, iepriekšējos pantos balsojot.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu tālāk!

J.Lagzdiņš.

Tālāk ir 80.priekšlikums. Kārlis Čerāns ierosina izteikt 21.pantu jaunā redakcijā. Šis priekšlikums ir atbalstīts, bet neietverot piedāvātās normas likuma pamattekstā, bet gan pārejas noteikumos, šīs normas attiecas uz Valsts ieņēmumu dienestu pretkorupcijas daļas pakļautību.

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis priekšlikums ir radies tāpēc, ka mums Korupcijas novēršanas likuma uzraudzībā ir izveidojusies šobrīd absurda situācija, ka tās personas, kuras uzrauga šī Korupcijas novēršanas likuma izpildi, viņas rajonos uz vietas atrodas vietējo Valsts ieņēmumu dienesta nodaļu sastāvā, un līdz ar to viņu tiešie priekšnieki ir šo vietējo Valsts ieņēmumu dienesta nodaļu priekšnieki. Un mēs nonākam tādā situācijā, ka šajā likumā pašā ir iestrādāts iekšā uzraudzības mehānismā korupcijas jeb vismaz interešu konflikta fakts tādā izpratnē, ka šiem darbiniekiem, kas ir Valsts ieņēmumu dienesta nodaļā un uzrauga šī likuma darbību, ka šiem darbiniekiem ir jākontrolē viņu pašu tiešie priekšnieki, no kuriem šie darbinieki ir atkarīgi. Un tāpēc ir šis priekšlikums, ka Valsts ieņēmumu dienestam izveidot īpašu pretkorupcijas daļu, kas būtu tiešā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pakļautībā. Bet es varu piekrist tam, ka tai redakcijai... vismaz otrā lasījumā var piekrist tai redakcijai, ko ir piedāvājusi atbildīgā komisija, un es savu priekšlikumu, arī balsojumu par to šajā brīdī varu neuzturēt un aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju pie pārejas noteikumu 8.punkta. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs atkal ar Ginesa rekorda ātrumu ņemam lēmumu pēc lēmuma, it kā nolemts, vai mēs kāds esam lasījuši 79.punktu. It kā ienākumi drīkst būt, ja tie netiek aplikti ar nodokli. Šis likumprojekts kļūst arvien smieklīgāks, un dziļāk mēs ejam viņā iekšā. Mēs taču visi zinām no sirds, kas ir korumpētība, kas ir nepiemērota rīcība, man Saeimas locekļi stāsta, braucot uz Briseli, viņi sēž biznesa klasē, bet mūsu jauna goda pilsone Valentīna Andrejeva, Zīle un citi nepazīstami Finansu ministrijas ierēdņi sēž biznesa klasē. Es nezinu, ko mēs šeit darām, es domāju, ka mums vajadzētu šito likumprojektu vienkārši nepieņemt, palikt pie pirmiem diviem pantiem, kas runāja par valsts interesi un par godaprātu. Šeit tie jautājumi par radiniekiem, vai mēs spējam viņus kontrolēt, kurš ir atbildīgs, arī tas pats attiecas uz ģimenes locekļiem. Es nezinu, mēs šeit uztaisām situāciju, kur mēs varēsim katru nedēļu skatīties, kurš no mums ir vainīgs tāpēc, kad mana sieva, no kuras esmu šķīries jau 20 gadus, ka viņa kaut ko iemanto, viņa it kā...

Ziniet, draugi, visa šī lieta ir absurda. Es lūdzu mums sākt domāt par to, ka tas likumprojekts nekam neder, ka mums ir jāatgriežas pie principiem. Dievs it kā akmenī ierakstīja desmit baušļus, un civilizētā pasaule ir centusies pēc šiem desmit baušļiem dzīvot jau 2000 gadus, un mēs šeit, lai novērstu korumpētību Latvijā, mums vajag cik tur 50 lapas, un mēs zinām, ka mēs esam sev vienkārši samezglojuši un taisām dzīvi arvien interesantāku tieši priekš tādiem, kam būs uzdots šitādu likumu kontrolēt. Iepriekšējo likumu it kā bija jākontrolē vienam Finansu ministrijas cilvēkam, tā tas aizgāja politiķu rokās, tad viņš aizgāja pie prokurora, un daudz cilvēku tika apvainoti, viņiem gāja grūti, es esmu sēdējis pie ģimenes strīdiem, kāpēc tu tā neesi darījis un kāpēc tu laikā neesi to darījis. Un, ja mēs ar goda prātu pie tā jautājuma ķertos klāt, mēs daudz ko saprastu, bet, teiksim, tanī beidzamā izmeklēšanas laikā Bišera kunga Mandātu komisija dabūja rakstu par kādiem gangsteriem par mani, Bišera kungs mani satiek, viņš man prasa par to jautājumu, viņš saka: "Gundar, tā lieta neies tā tālāk, es pazīstu amerikāņu advokātu, kas pie tās lietas ir strādājis, viņš man ir visu paskaidrojis", nekā nebija. Man iznāca pie prokurora iet piecas, sešas reizes, rakstīt trīs, četras garas vēstules, mēs vienkārši viens otram traucējām dzīves spēju un darbaspēju, un šeit tagad būs vesela čupa likumu, te būs jāatbild par tāliem radiem, varbūt ka kādam par ārlaulības bērniem, ko viņi dara, vai dēliem, kas tevi neklausa. Draugi, pārdomāsim šito likumprojektu un apbedīsim viņu!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušos nav. Vai komisijas vārdā, Lagzdiņa kungs, vēlaties ko teikt? Balsosim.

J.Lagzdiņš

(LC). Tieši tā, godātie kolēģi, balsosim.

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi, bet varbūt ka deputāti pieņem šo atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Čerāna priekšlikumu. Piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas atzinums.

J.Lagzdiņš.

81.un 82.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers un Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 17.pantu. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies! Pieņemts. Pants tiek saglabāts.

J.Lagzdiņš.

83.priekšlikums. Deputāts Kārlis Čerāns ierosina papildināt 22.pantu ar jaunu daļu piedāvātā redakcijā. Priekšlikums atbalstīts, pants pieņemts, daļa pieņemta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Vai nav iebildumu par komisijas atzinumu? Jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam šo priekšlikumu, 83.priekšlikumu — deputāta Čerāna priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā. (No zāles: "Balsot!") Deputāti prasa balsojumu. (No zāles deputāts K.Čerāns: "Kurš prasīja?") Kas jums par daļu, Čerāna kungs, kuri? Tie, kuriem ir tiesības to darīt, un tādas tiesības ir visiem. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 14, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 84.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 22.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu jaunā, precizētā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par šo atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

85.priekšlikums.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

86.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

87.priekšlikums. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina izteikt likumprojekta 17.pantu jaunā, precizētā redakcijā. Atbalstīts ir daļēji, pieņemot trešo, ceturto un piekto daļu.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Pēterkopa priekšlikumu ar numuru 87? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 88.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izteikt 23.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Šis priekšlikums, tāpat kā 89.priekšlikums, ko iesniedza Juridiskā komisija, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Ilmārs Bišers vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Es domāju, ka no pašas deklarācijas nosaukuma ir skaidrs, ka ir runa par deklarāciju par situāciju, kad attiecīgā amatpersona stājas amatā. Es nezinu, kāpēc atbildīgā komisija tik ļoti ieinteresēta par informāciju, kas ir sniegta par viņa ievēlēšanu vai iecelšanu attiecīgā amatā. Tad šajā gadījumā jau ir būtiskākais tas, kad viņš sāk strādāt jaunajā amatā, kāda ir tā situācija, kad viņš tur stājās. Mums ir situācija par deputāta ievēlēšanu — ievēl mēnesi iepriekš, un kāpēc rēķināt, no kura dodama informācija pārādās? Es domāju, ka visos gadījumos ir viens konkrēts datums, kad viņš ir stājies amatā, un tad jau ir skaidrs, uz kuru brīdi tā informācija ir, ka informācija ir uz to brīdi, kad viņš ir sācis pildīt amatu, bet viņš vēl veselu mēnesi strādā iepriekšējā vietā, un kas pa to laiku notiek, tas vairāk it kā uz šo deklarāciju neattiecas. Tāpēc es ierosinātu konkrētu datumu, kas ir visos gadījumos vienkārši konstatējams, nekā katrreiz, kad ir publicēta kaut kāda informācija vai kad ir pieņemts lēmums, ko bieži vien presē nekad nepublicē — par šī lēmuma pieņemšanu, svarīgi, kad pieņem.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Arguments pret šo Bišera kunga priekšlikumu ir tāds, ka šis brīdis, kad amatpersona sāk pildīt savus amata pienākumus, tas var būt arī... var tikt aizkavēts attiecībā pret to brīdi, kad ir pieņemts lēmums par to, ka šī persona tiek iecelta amatā, vai arī pēc tā brīža, kad tiek publicēta informācija par to, ka šī persona ir ievēlēta šajā amatā, jo tad mēs nonākam tādā situācijā, ka ir oficiālā laikrakstā publicēta šī informācija, ka persona ir šajā amatā, lēmums ir pieņemts, bet tajā pašā laikā amatpersona var aizbildināties ar to, ka viņa deklarāciju nav iesniegusi tāpēc, ka viņa var apgalvot to, ka viņa nav sākusi pildīt savus amata pienākumus. Tas ir daudz grūtāk noskaidrojams fakts, ar kuru datumu tieši amatpersona šos pienākumus reāli sāk pildīt. Mums būtu nepieciešams saglabāt šim likumam efektīvas administrācijas iespēju un tāpēc vadīties, nosakot arī termiņus no tādiem datumiem, kuri ir viegli juridiski konstatējami un ir nepārprotami juridiski konstatējami. Tie ir gan tie datumi, kad ir pieņemts lēmums par personas iecelšanu amatā, gan arī šīs ievēlēšanas informācijas publicēšanas datums. Arī tajā gadījumā, ja persona kaut kādu iemeslu dēļ mēnesi, divus vai trīs pēc tam šos amata pienākumus pildīt nesāk, tad tur acīmredzot kaut kas nav kārtībā ar šo pašu personu, ar šo konkrēto gadījumu, un tad tur ir jādomā, kā šo jautājumu risināt citā veidā. Nebūtu pareiza situācija, kad presē tiek publicēta kaut kāda viena informācija, kura neatbilst realitātei un kuru pēc tam varētu personas ļaunprātīgi izmantot, lai izvairītos no deklarāciju iesniegšanas. Es aicinu neatbalstīt šo Bišera kunga priekšlikumu, Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, visos gadījumos, kad valsts amatpersona tiek iecelta amatā vai apstiprināta amatā, kā arī ievēlēta amatā, par to tiek pieņemts attiecīgais akts. Un tiek šis administratīvais akts publicēts attiecīgajos laikrakstos, kas attiecas uz Saeimas deputātiem. Attiecībā uz pārējām amatpersonām, viņas tiek ar šo administratīvo aktu iepazīstinātas, un šie administratīvie akti ir pieejami arī kontrolējošām valsts amatpersonām, un tieši no dienas, kad šis akts tiek pieņemts vai publicēts likumā noteiktā kārtībā, sāk tecēt mēneša termiņš, kurā jāiesniedz deklarācija, tātad nepārprotami gan valsts amatpersonām, gan kontroles institūcijām ir skaidrība, kad beidzas un kad sākas šis mēneša termiņš. Savukārt, ja mēs pieņemtu Ilmāra Bišera un Juridiskās komisijas priekšlikumu, tad kontrolējošām valsts amatpersonām būtu reāli jāsāk pārbaudīt uz vietas valsts institūcijās, vai attiecīgā amatpersona nav slimojusi, nav varbūt darbu kavējusi, varbūt nav piedalījusies sēdēs, tad Saeimas deputātiem katram tecētu savs atsevišķs mēneša termiņš. Tiem deputātiem, kuri neierastos uz pirmajām plenārsēdēm, kuri neierastos uz pirmajām komisijas sēdēm, būs atšķirīgāks termiņš, un būtu ļoti grūti gan pašām amatpersonām, gan arī kontroles institūcijām šo termiņu robežas noteikt. Un tādēļ, godātie kolēģi, lai nerastos atkal pārpratumi un atkal jūs no šīs augstās tribīnes presei neteiktu, ka likums ir neskaidrs, ka likums ir neprecīzs, ka ir grūti kontrolēt, grūti saprast, tādēļ esam noteikuši ļoti skaidri, juridiski šeit termiņu robežas. Es aicinātu tomēr neatbalstīt šos divus priekšlikumus!

Sēdes vadītājs

. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Bišera priekšlikumu — izteikt 23.panta pirmo daļu tādā redakcijā, kā jums ir iesniegts. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 26, atturas — 10. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš

. Nākošais — 89.priekšlikums analoģisks.

Sēdes vadītājs.

Jā, jo tas ir līdzīgs. Mēs esam to izlēmuši. Lūdzu nākamo!

J.Lagzdiņš

. 90.priekšlikums. Finansu ministrija ierosina 23.panta otrās daļas 7.punktā vārdus "skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumi" aizstāt ar vārdiem "naudas uzkrājumi". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

91.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 23.panta otrās daļas 8.punktu. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 23.panta otrās daļas 8.punktu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izslēgt no likumprojekta 18.panta grozījumus 23.panta otrās daļas 8.punktā. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. Finansu ministrija ierosina papildināt 23.panta otrās daļas 8.punktu ar vārdiem "un radniecības pakāpi". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

94.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 23.panta otrās daļas 8.punktu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

95.priekšlikums. Finansu ministrija ierosina papildināt 23.panta otrās daļas 8.punktu ar piedāvāto tekstu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

96.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina papildināt 23.pantu ar jaunu ceturto daļu piedāvātā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

97.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 23.pantu ar jaunu 4.daļu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Tas ir analoģisks deputāta Bišera priekšlikumam. 98.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izteikt likuma 24.panta otro daļu jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 99.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 24.panta otro daļu precizētā redakcijā, ņemot vērā deputāta Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

100.priekšlikums un 101.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina aizstāt likuma 25.panta otrajā daļā vārdus "23.panta otrajā un trešajā daļā" ar vārdiem "24.panta otrajā daļā". Analoģisks ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, vai varam skatīt? Vai deputāti piekrīt 25.panta komisijas akceptētajai redakcijai? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš

. Priekšsēdētāja kungs! Tas nozīmē, ka mums jāsāk ar 104.priekšlikumu?

Sēdes vadītājs.

Ar 104.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš

. 104.priekšlikums. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina izteikt 29.panta pirmo daļu šādā redakcijā. "Šā likuma 5.panta otrajā daļā minēto valsts amatpersonu deklarācijas ir publiski pieejamas." Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja, jo spēkā esošā redakcija konkretizē žurnālistu tiesības iepazīties ar deklarācijām daudz skaidrāk un izsmeļošāk. Tādēļ arī priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Savu priekšlikumu vēlas aizstāvēt deputāts Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Tātad šobrīd spēkā esošā 29.panta pirmā daļa ir šāda: Jebkuras valsts amatpersonas deklarācija ir publiski pieejama. Par vārdiem "publiski pieejamas" te ir otrajā daļā paskaidrots, un valsts amatpersonas šī likuma izpratnē ir 5.pantā uzskaitītās pirmajā daļā un arī otrajā daļā, un arī trešajā daļā minētās palika spēkā, ko Saeima atbalstīja.

Visas valsts amatpersonas, kas ir, visām šīm valsts amatpersonām deklarācijas ir publiski pieejamas. Es domāju, ka īsti pareizi tas nav, un arī savu domu apstiprinājumu es guvu, lasot citu valstu likumdošanu, kur teikts par deklarācijām, ka tikai augstāko valsts amatpersonu deklarācijas ir tās, kuras mēs esam īpaši izcēluši, uzskaitot, ir publiski pieejamas, lai visi, gan prese un sabiedrība, ar tām iepazīstas, un jebkurā gadījumā, ja rodas kādas neskaidrības, var pārbaudīt un paskatīties.

Bet par vienkāršām, ierindas amatpersonām, kas pilda valsts vai pašvaldības amatus, pieejamība būtu tikai tad, ja to prasa kāds no izmeklēšanas vai valsts kontrole vai ja vajag iepazīties kādos speciālos nolūkos. Nebūtu loģikas, ka visas amatpersonu deklarācijas ir pieejamas presei vienkārši brīvi, lai varētu paskatīties un par viņu rakstīt un tamlīdzīgi. Ir jāsaprot, ka arī valsts amatpersona šobrīd ir darbinieks, kas strādā kādā iestādē, pašvaldībā, pilda kaut kādu amatu, un vai viņa deklarācija uzreiz būtu publiski pieejama? Šeit mēs arī paliekam zem tāda sitiena apakšā jebkuru valsts amatpersonu, kas pilda šo pienākumu, jo viņam tādā gadījumā aizsardzība netiek garantēta. Par viņa īpašumu, par viņa drošību mēs nevaram dot nekādas garantijas. Mēs varam dot šo sociālo aizsardzību, mēs varam, tikai šobrīd mums likumā par civildienesta ierēdņiem, tiem ir kaut kādi, bet visām pārējām valsts amatpersonām nav nekādas šādas aizsardzības. Bet mēs pasakām, ka viņu deklarācijas ir pilnīgi publiski pieejamas. Man liekas, īpaši pareizi tas nav. Kas attiecas uz šīm lielajām valsts amatpersonām, kā deputātiem, ministriem, uzņēmumu vadītājiem, iestāžu vadītājiem, tur noteikti jā, šīm deklarācijām ir jābūt publiski pieejamām.

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinātu jūs iepazīties rūpīgāk ar šo Pēterkopa kunga priekšlikumu, un viņš piedāvā padarīt par publiski pieejamām to valsts amatpersonu deklarācijas, kuras ir minētas 5.panta otrajā daļā. Es paskatījos, kas tad ir minēts šī 5.panta otrajā daļā. Tās ir valsts amatpersonas, šī likuma izpratnē ir arī citas personas, kuras ir ieceltas, ievēlētas vai apstiprinātas amatos un veic darbu valsts vai pašvaldību iestādēs. Arī attiecīgi uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās vai citās to izveidotās institūcijās. Savukārt tās augstākās valsts amatpersonas, kuras šeit Pēterkopa kungs domāja, tātad līdz ar to tie būtu gan Valsts prezidents, gan Saeimas deputāti, gan Ministru prezidents, gan tālāk nāktu Satversmes aizsardzības biroja direktors vai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un civildienesta ierēdņi, ka tās personas šeit vispār tiek izslēgtas ārā ar šo Pēterkopa kunga priekšlikumu. Es pieņemu, ka šeit ir zināma tehniska kļūda pieļauta un ka Pēterkopa kungs patiesībā bija domājis šo 5.panta pirmo daļu, bet arī šeit negribētu piekrist tam, ka šeit visas šajā 5.panta pirmajā daļā minētās amatpersonas būtu īpaši augstākas par citām personām, kuras būtu minētas šā panta otrajā daļā. Jo otrā daļa, tas ir tās personas, kurām ir šīs deklarācijas jāiesniedz saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajiem noteikumiem. Šeit ir arī kritēriji, saskaņā ar kuriem Ministru kabinetam ir jāapstiprina šis saraksts, un šeit arī var būt ļoti nopietni lēmumi, kas tām amatpersonām, kas ir šī 5.panta otrajā daļā, kas tām varētu būt jāpieņem. Tik daudz būtu par šo tehnisko realizāciju. Tas šajā brīdī absolūti nav izstrādāts, un tas arī īsti nav labojams, pat ja mēģinātu sekot šai Pēterkopa kunga iecerei.

Bet es uzskatu arī, ka nepareiza ir arī pati šī priekšlikuma virzība tāpēc, ka tā ir orientēta uz caurspīdīguma samazināšanu valsts pārvaldē, un mums būtu svarīgi tieši šo caurspīdīgumu palielināt. Un ja persona piekrīt kaut kādā gadījumā kļūt par valsts amatpersonu, tad viņai arī tajā pašā brīdī ir jāapzinās, ka tas saistās ar viņas pienākumu arī atklāt interesentiem, vispirms jau masu informācijas līdzekļu žurnālistiem, bet mēs skatīsimies nākamajā priekšlikumā — arī pārējām personām darīt pieejamas šīs viņu deklarācijas. Es domāju, ka šī publiskā pieejamība, tā būs ļoti efektīvs kontroles mehānisms. Tāpēc, ka cilvēki, kas redzēs, ka šī amatpersona dzīvo diezgan grezni, šiem cilvēkiem būs iespēja aiziet uz attiecīgo reģistru — uz Valsts ieņēmumu dienestu — un tur iepazīties ar šīs amatpersonas deklarāciju, un, ja jebkurš cilvēks, jebkurš mūsu valsts pilsonis būs konstatējis šādu neatbilstību, viņš varēs rakstīt, teiksim, savus apsvērumus un savus novērojumus kompetentām iestādēm. Un līdz ar to faktiski visa sabiedrība jau tiktu zināmā veidā iesaistīta šī likuma uzraudzīšanā. Un līdz ar to tas caurspīdīgums, kurš šeit tika panākts, tas tiešām efektīvi darbotos, lai novērstu šo korupciju. Tātad tās tiešām būtu tās efektīvās normas un tas pats caurspīdīgums, par ko pats Pēterkopa kungs jau sākumā runāja, ka vajadzētu šo uzsvaru likt uz šīm deklarācijām. Jā, liksim. Un liksim arī tās tādā veidā, lai var sabiedrība līdzdarboties kontrolē. Varbūt tas ir kaut kāds zināms ārkārtas pasākums, bet mums valstī šādi ārkārtas pasākumi šobrīd ir vajadzīgi. Un tāpēc es aicinu noraidīt deputāta Pēterkopa priekšlikumu un atbalstīt nākamo priekšlikumu, kas vēl paplašinātu šīs publiskās pieejamības iespējas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Normunds Pēterkops — otro reizi.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Es gribu paskaidrot par savu iesniegto priekšlikumu, un to vajadzētu lasīt kopā ar maniem iepriekšējiem priekšlikumiem, jo es iesniegtos priekšlikumus uz otro lasījumu iesniedzu secībā, kā es tos biju sagatavojis, un mana 5. panta 2. daļas redakcija ir tieši tā pati, kas ir šobrīd.... ko Saeima pieņēma 5. panta 1. daļā. Tātad tā šinī gadījumā ir Saeimas atbalstīta, tas būtu tikai tehniskas dabas labojums, nomainīt vārdu "otro" ar vārdu "pirmo", jo es esmu savā priekšlikumā domājis tieši tās amatpersonas — Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, Ministru prezidentu, Latvijas Bankas... un tā tālāk, viss, kas mums ir uzskatīts ar kārtas numuru 18. Par tiem ir domāts šajā priekšlikumā.

Un otrs. Es gribu pateikt, ka būtu nepareizi atbalstīt deputāta Čerāna iesniegto priekšlikumu, ka šī publiskā pieejamība ir attiecināma uz visām personām, kam ienāk prātā skatīties šīs deklarācijas. Un it īpaši uz šiem vienkāršajiem valsts pašvaldību... vai valsts amata pildītājiem, ka jebkurš var atnākt un šīs deklarācijas skatīties. Es paredzu, ka tādā gadījumā šo drošību mēs šīm amatpersonām garantēt gan nevarēsim. Un kādā veidā tālāk šī informācija tiks izmantotas, pat negribētos prognozēt. Lūgtu tomēr... ja nav iespējams atbalstīt manu priekšlikumu, tad arī nevajadzētu atbalstīt deputāta Čerāna iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Daudzkārt no šīs augstās tribīnes ir teikts, ka viens no galvenajiem korupcijas novēršanas līdzekļiem ir atklātuma palielināšana valsts un pašvaldību institūciju darbā, lai būtu atklātāka amatpersonu darbība, atklātāka amatpersonu ekonomiskā darbība, bet diemžēl šis priekšlikums, kurš tiek no Pēterkopa kunga šeit pasniegts, ir pretēja rakstura, proti, lai slepenību palielinātu. Un, atklāti sakot, šobrīd, tikai pateicoties preses aktivitātei, faktiski valsts pārvaldes institūcijas un tiesību aizsardzības institūcijas ir gandrīz visos gadījumos bijušas spiestas uzsākt attiecīgās lietas izmeklēšanu. Cita lieta ir, cik lielā mērā šī izmeklēšana ir sekmīga, bet ja gadījumā mēs šādu normu pieņemtu, tad nekad prese nevarētu piespiest, kā to dara tagad attiecībā uz visiem zināmo situāciju Rīgas centrā, kur ir valsts amatpersonas iejauktas šajā situācijā, kur prese piespiež valsts pārvaldes institūcijas uzsākt izmeklēšanu, noskaidrot, vai nav korupcija, ja nebūs šīs normas, tad arī prese nevarēs sekmīgi šo darbu veikt. Tātad nodrošināt atklātumu un sabiedrības informēšanu. Tādēļ es aicinātu tomēr noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam deputāta Pēterkopa priekšlikumu — izteikt 29. panta 1. daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 30, atturas — 12. Nav pieņemts.

Balsojam Čerāna kunga priekšlikumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Papildināt 29. panta 1. daļu pēc vārda, un tālāk kā tekstā. Balsojam šo priekšlikumu ar numuru 105. Komisija to ir atbalstījusi, bet deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 11, atturas — 15. Tas ir pieņemts.

J.Lagzdiņš.

106. priekšlikums. Tas ir atbildīgās komisijas, ierosina papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 8. punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret to nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

107. priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izslēgt pārejas noteikumu 8. punktu. Līdzīgs priekšlikums arī ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Aicinu noraidīt šos priekšlikumus!

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par šiem priekšlikumiem. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Tātad balsojam 107., 108. priekšlikumus. Komisija tos nav atbalstījusi, un tie ierosina svītrot pārejas noteikumu 8. punktu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 27, atturas — 15. Nav pieņemts. Tātad šis 8. punkts ir saglabāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi, man ir paziņojums atbildīgās komisijas vārdā. Atbildīgā komisija ierosina, tātad ņemot vērā to, ka ir sabalsots ārkārtīgi daudz pretrunu šajā likumā, pēc būtības likums ir ļoti ievērojami mīkstināts, un grūti būs likumu piemērot, šādā veidā pieņemtu, un ka nebūs iespējams uz trešo lasījumu šīs kļūdas labot, atbildīgā komisija ierosina noraidīt otrajā lasījumā šos grozījumus.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Deputāts Lagzdiņš izteica patstāvīgu priekšlikumu. Vai kādam ir iebildumi? Godātie kolēģi! Deputāts Lagzdiņš ierosināja šo likumprojektu otrajā lasījumā nepieņemt. Noraidīt. Paldies!

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Godātie kolēģi! Mēs pašlaik balsojam likumprojekta pieņemšanu vai nepieņemšanu otrajā lasījumā. Godātie kolēģi! Vai visi ir izdarījuši savu izvēli? Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 34, atturas — 11. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts netiek. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, Lagzdiņa kungs, būtu jāuzklausa.

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 20. aprīli.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 20. aprīli? Nav? Lujāna kungs, jūs zināt kārtību, kādā ir jāpiesakās debatēs, un no vietas lūdzu neklaigāt, bet pieteikties. Vai jums ir citi priekšlikumi? (No zāles dep. M.Lujāns: "Ir, ir!") Ir. Lūdzu. Nāciet tribīnē!

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu piedāvāt nevis 20. aprīli, es aicinātu piedāvāt 1. maiju, jo priekšā ir Lieldienu brīvdienas, un es, protams, maz ticu, ka arī komisija aktīvi darbosies, un es domāju, ka noteikti arī kolēģiem ir aktīvi jādod gan labojumi, gan arī komisija lai nepārpūlētos, varētu tad pēc Lieldienu brīvdienām mierīgi šos jautājumus izskatīt. Tādēļ es aicinātu 1. maiju!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Balsojam tālāk noteikto datumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 1. maijs. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 15, atturas — 11. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatām otro darba kārtības jautājumu, kā redzat, šodien esam izcili ražīgi pastrādājuši.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Pieņemts.

Prezidijs ierosina deputāta Bišera, Marjašas, Nagobada, Bokas un Teņa iesniegto likumprojektu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu Ebreju slimnīcas "Bikur Holim" biedrībai" nodot Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Lēmums pieņemts.

Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Zelgalvja, Grīnberga, Veldres un Kazāka iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāts Veldre vēlas runāt. Tā kā viņš ir iesniedzējs, tad acīmredzot runās par.

U.Veldre

(TKL). Godājamie kolēģi! Braukājot pa Latviju, katrā pagastā, katrā pilsētā vienkāršie ļaudis lūdz pagarināt privatizācijas sertifikātu derīguma laiku līdz 2002. gadam. Un es pamatošu — kādēļ. Tādēļ, ka dzīvokļu privatizācija iet līdz 2003. gadam, lai varētu tos izmantot arī dzīvokļu privatizācijai. Un ir vēl viens būtisks tāds moments. Ka cilvēki pasaka, ka valsts jau ir vairākas reizes ar naudas reformu apkrāpusi, un vēl banka "Baltija", un pašlaik iznāk, ka sertifikāti ir tikai papīriņš, un es tomēr domāju, ka vajadzētu nodot komisijām izdebatēt, lai tiešām iedzīvotāju vēlmes mēs censtos izpildīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pret kāds vēlas runāt? Nevēlas. Prasa balsojumu kāds? Neprasa. Prasa. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam priekšlikumu — iesniegto likumprojektu nodot komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 14, atturas — 36. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Zelgalvja, Grīnberga, Veldres un Kazāka iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ir ierosinājums noteikt likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" tādu normu, ka smagas invaliditātes invalīdiem ir tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi veselības aprūpes iestādēs, ka viņi būtu atbrīvojami no pecientu iemaksas. Šādus jautājumus mēs jau, pamatojoties uz invalīdu organizāciju vēstulēm, mēģinām šeit, Saeimā, risināt deputātu pieprasījumu veidā. Tas diemžēl sastapās ar valdošā vairākuma pretsparu un nevēlēšanos ieklausīties šajās problēmās. Tas varētu būt saistīts arī ar tādu absolūti demokrātijas normām neatbilstošu valdību veidojošo frakciju sadarbības vienošanās punktu, kas paredz noraidīt visus opozīcijas deputātu iesniegtos pieprasījumus, bet šajā gadījumā, ņemot vērā to, ka šo problēmu tiešām vajag atrisināt un invalīdiem tā ir ļoti svarīga problēma, ka šī viņu sociālā situācija tiešām krasi pasliktinājusies pēdējo gadu laikā, būtu lūgums nodot šo likumprojektu komisijām, lai tur arī izdiskutētu un spētu rast optimālu risinājumu. Es aicinu un lūdzu jūs, godātie deputāti, nenorobežoties no šīs problēmas risināšanas! Es lūdzu nodot šo likumprojektu Saeimas komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas runāt. Vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu priekšlikumu — iesniegt likumprojektu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 8, atturas — 31. Nav pieņemts lēmums.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā" nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1991.gada 25.februāra ESPO Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

 

Godātie kolēģi, vēl ir 10 minūtes, varbūt ka izskatīsim "Amatpersonu iecelšana un citi jautājumi". Lēmuma projekts "Par E.Bernānes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli" . Juridiskās komisijas vārdā — gatavojas deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Valsts kontroles iesniegto priekšlikumu un vienbalsīgi to atbalsta, tādēļ es lūdzu Saeimu nobalsot Bernānes kundzes apstiprināšanu šajā amatā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ir tas gadījums, kad es gribētu aicināt jūs šobrīd neatbalstīt šo Saeimas lēmuma projektu par Bernānes kundzes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli. Vismaz kā minimums atlikt šā jautājuma izskatīšanu, jo šajā brīdī ir informācija par to, ka viņas līdzšinējā darbība Valsts kontrolē nav vērsta uz to, lai aizsargātu valsts mantu, bet ir ziņas par vairākiem konkrētiem gadījumiem, ka tieši viņas rīcība ir stimulējusi dažādu nelikumību rīcībā ar valsts mantu piesegšanu.

Varu minēt vienu piemēru, bet šādi piemēru arī pēc manā rīcībā esošām ziņām ir vairāki, un viens no šiem piemēriem ir Valsts kontroles 1995.gadā sagatavotais atzinums par Valsts Rīgas kokapstrādes rūpnīcas privatizāciju, kur Bernānes kundze sniedza informāciju par šīs attiecīgās revīzijas slēgšanu, nepainteresējoties par to, cik kvalitatīvi šāda revīzija ir patiesībā tikusi veikta, bet to, ka šī revīzija nav tikusi veikta kvalitatīvi, uz to norāda kaut vai tas fakts, ka šajā pašā Valsts Rīgas kokapstrādes rūpnīcā ir pēc tam veikta jauna revīzija 1997.gadā, un tas ir 30.maija slēdziens, kurā ir uzskaitītas ļoti būtiskas nelikumības šīs Valsts Rīgas kokapstrādes rūpnīcas privatizācijā, un tajā skaitā arī norādīts uz iepriekšējā Valsts kontroles slēdziena, varētu teikt, nederīgumu. Šis ir tikai viens konkrēts gadījums.

Ir arī vesela virkne citas informācijas par to, ka no Bernānes kundzes puses ir bijis spiediens un ir bijušas instrukcijas, ka revīziju vienā vai otrā objektā pārtraukt, neskatoties uz to, ka šajā objektā patiesībā nelikumības pastāv.

Domāju, ka pareizi būtu šo jautājumu par Bernānes kundzes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli virzīt tad, kad valstī, mainoties politiskajai situācijai, būtu izvērtēta arī Valsts kontroles darbība un būtu iespēja izvērtēt pēc būtības virkni dažādu nelikumību, kas ir pieļautas gan šajā privatizācijas procesā, gan arī līdz ar to izvērtēt pēc būtības Valsts kontroles darbinieku lomu tajā. Vismaz atsevišķu Valsts kontroles darbinieku lomu.

Šajā brīdī diemžēl nepastāv iespēja, vismaz balstoties uz man zināmiem faktiem, iegūt konkrētu juridisku nosodījumu, konkrētu juridisku vēršanos, konkrēti šajā gadījumā pret Bernānes kundzi, bet tie fakti, ar kuriem ir bijusi iespēja iepazīties, skaidri liecina par to, ka mums nebūtu pamats šajā brīdī dāvāt viņai uzticību tālākam darbam šajā amatā, kas ir ļoti atbildīgs amats, vēl uz tālākiem septiņiem gadiem. Es aicinu rūpīgi izvērtēt tās amatpersonas, ko mēs virzām. Un šeit šajā gadījumā vismaz atturēties. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, frakcija "Latvijai".

U.Veldre

(TKL). Godājamie kolēģi! Man kā alūksnietim ir kategorisks lūgums visiem deputātiem, jo tieši Bernānes kundzes bezdarbības, nolaidības dēļ tika sagrauta Alūksnes pilsētas domes visa finansu politika. Pagājušā gada 9.janvārī pilsētas mērs piesavinājās bez domes lēmuma Ls 25 000, un nekavējoties ziņojām Valsts kontrolei, ar Drošības policijas palīdzību visus materiālus, kurus neizsniedza iepriekšējai domei, nodevām Valsts kontrolei. Tālākais bija, ka nereaģēja. Tad, kad nāca vēlēšanas, atkal no sociālajiem līdzekļiem tika izkrāpti 30 000 — nereaģēja un Bernānes kundze pieņēma lēmumu apmēram pēc pieciem mēnešiem. Un tajā laikā pilsētas mērs Melders vēl ļoti daudz nodalīja zaudējumos. Uz šobrīdi tikai pilsētas deputāti ir panākuši, ka apgabaltiesā izskatīs to lietu un centīsies to naudu, kaut 25 000 atgūt, bet Revīzijas komisija un kompetenti orgāni ir atraduši, ka tie zaudējumi ir stipri lielāki. Šajā gadījumā es lūdzu visus deputātus, jo jūs esat no preses ļoti labi informēti par šo gadījumu, neizvirzīt darbam Valsts kontrolē Bernānes kundzi, jo tiešām viņa ir diskreditējusi Valsts kontroli un ir sagādājusi Alūksnes pilsētai milzīgus zaudējumus.

Un tajā pašā laikā, ja paskatāmies uz viņas darbavietām, īsā laikā viņai ir bijušas sešas darbavietas, ir sākusi par vecāko grāmatvedi, galveno grāmatvedi un beigās ir bijusi Rīgas pilsētas 15. arodskolā par grāmatvedi. Parasti jau iet uz paaugstināšanu. Gribu vēl pateikt to, ka pārliecinājos ne tikai kā Alūksnes pilsētas un rajona padomes deputāts, ka viņa bija ļoti nekompetenta, un viss tas beidzās ar to, ka sodīja nevis Melderi, bet pilsētas domei, jāsaka — nepamatoti, vēlreiz uzlika 25 000 sodu un vēl 5000. Man būtu lūgums šajā gadījumā ļoti vienprātīgi atbalstīt noraidījumu, jo jāstrādā ir tādiem cilvēkiem, kas cenšas atgūt valsts vai pašvaldību līdzekļus, bet nevis veicina šo līdzekļu izsaimniekošanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Debates turpināsim nākamajā sēdē. Godātie kolēģi, pirms sēdes noslēguma un reģistrācijas ir daži paziņojumi. Pirmais — rīt pulksten 12.00 notiks Saeimas Prezidija sēde, kurā tiks lemts jautājums par sēdes sasaukšanu nākamajā nedēļā trešdien pulksten 9.00, bet lēmums tiks pieņemts rīt. Otrais — paziņojums deputātam Gundaram Valdmanim. Par Kanādas parlamenta... un tālāk nav saprotams.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Esmu bieži lepojies ar mūsu latvietes spējām trimdā. Ir tāda Sarmīte Bulte – Kanādas parlamentāriete, runā latviski, tēvs dzīvo Latvijā. Viņa pie mums viesojas, un rīt pulksten 11.00 Dzeltenajā zālē mēs viņu šeit uzņemsim. Es domāju, ka mums visiem varētu būt interesanti, jo viņa var mums daudz ko palīdzēt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Man ir prieks, godātie kolēģi, jūs redzēt tik kuplā skaitā pirms reģistrācijas algas saņemšanai. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Indulis Emsis, Anna Seile, Oskars Grīgs, Andrejs Požarnovs, Roberts Jurdžs, Juris Vidiņš, Andrejs Panteļējevs, Ruta Marjaša, Edvīns Inkēns, Jānis Ābele, Pēteris Apinis, Atis Sausnītis, Juris Kaksītis, Ilga Kreituse, Andris Rubins, Janīna Kušnere, Jānis Rubulis, Viesturs Gredzens, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

26.marta sēdi paziņoju par slēgtu. Paldies! Uz redzēšanos! Lūdzu deputātus identifikācijas kartītes neatstāt balsošanas aparatūrā! Paņemt līdzi!