Frakciju viedokļi

Pēc 1998. gada 26. marta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

L.Stašs

(Tautas saskaņas partijas frakcija): Šodien Saeimā bija ļoti gari un plaši strīdi pretkorupcijas likuma apspriešanā. Visa sabiedrība, tostarp mēs, deputāti, ļoti labi zinām, ka sabiedrība un varas ešeloni ir korumpēti no galvas līdz kājām jeb otrādi. Tagad visi gudrojam, kā korupciju novērst. Manā skatījumā korupcija ir gan nelegāla, gan legāla, un es par to runāju Saeimas plenārsēdē. Kā tas būs turpmāk? Likumprojektā bija daudz priekšlikumu, daudz visādu labojumu, papildinājumu un grozījumu, bet tā īsti arī netika nolemts, kā cīnīties ar korupciju, kādas būs varas funkcijas un kā tiks pildīts antikorupcijas likums. Ja tas tiks īstenots tāpat kā līdz šim, tad, bez šaubām, vislielākais ļaunums, kas ir ir mūsu valstī, — korupcija — plauks un zels. Un man ir pārliecība, ka tā arī būs, jo, cik es saprotu no deputātu uzstāšanās, mēs esam bezspēcīgi ar to cīnīties, jo korupcija jau pārņēmusi visus varas ešelonus un valsti kopumā.

R.Dilba

(LZS, KDS frakcija): Šodien tika izskatīti arī grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, kas tika pieņemti galīgajā variantā. Latvijas Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība balsoja pret normu, kas tika iestrādāta un kas nosaka, ka kandidātu sarakstu var iesniegt likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā organizācija vai apvienība. Šeit mūsu uztverē ir diezgan nedemokrātiska norma, kas būtībā nosaka koalīcijām un apvienībām, ka tās drīkstēs veidoties tikai likumā noteiktā kārtībā. Tas nozīmē, ka tām obligāti jāreģistrējas, pirms šīs koalīcijas tiek veidotas. Tas noteikti vēlākā darba gaitā būs saistīts ar lielām problēmām, ja gadījumā šī koalīcija tālāk negrib darboties kopīgi, bet viena puse varbūt grib un otra negrib. Tad tur var rasties daudz problēmu, tāpēc mēs balsojām pret, bet vairākums tomēr nobalsoja par to. Tādā veidā likums tika pieņemts galīgajā variantā.

Otrs, kas aizņēma visvairāk laika, bija Korupcijas novēršanas likums. Tas jau tika gatavots ar priekšlikumiem divos konceptuāli dažādos variantos, tāpēc bija priekšlikumi vienas koncepcijas variantā un priekšlikumi atbildīgās komisijas sagatavotajā variantā.

Tā kā droši vien jau jūtams pirmsvēlēšanu laiks, krasāk izpaužas šie dažādie virzieni. Izskatot likumprojektu pa pantiem, sanāca tā, ka koncepciju varianti krustojās, līdz ar to, šādu likumu pieņemot kopumā, mēs neatrisināsim galveno problēmu, tas ir, korupcijas novēršanu. Ar šādu likumu arī nevarētu panākt pozitīvus rezultātus. Tāpēc mēs uzskatījām, ka pareizāk ir atgriezt visu vēlreiz otrajā lasījumā, rūpīgi pārvērtēt un atstāt vienu koncepciju, ko arī iestrādāt otrā lasījuma nākamajā piegājienā, lai pēc tam Saeimā varētu pieņemt šo likumu dzīvotspējīgu un, pats galvenais, lai tas varētu vērsties pret korupciju. Tāpēc Latvijas Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība uzskatīja, ka labāk sagatavot šo likumu kvalitatīvi, nevis tikai populisma vai politisku interešu dēļ pasniegt, lai pēc tam nākamā Saeimā nezinātu, ko darīt un kā realizēt šo likumu dzīvē.

J.Lagzdiņš

(frakcija "Latvijas ceļš"): Šodien Saeimā bija tāda zīmīga un simboliska diena, jo, manuprāt, šodien tā atklātāk nekā jebkad parādīja to, ka šīs Saeimas deputātu vairākums nav spējīgs pieņemt likumu, ar kura palīdzību varētu sekmīgi cīnīties pret korupciju. Gluži otrādi — vesela rinda Saeimas deputātu šodien parādīja, ka viņi tīši grib bremzēt šāda likuma pieņemšanu, jo iesniegtie priekšlikumi bija vērsti uz likuma ievērojamu mīkstināšanu. Faktiski Saeimas vairākums atbalstīja tādu normu pieņemšanu, kas būtiski mīkstina ierobežojumus valsts amatpersonām. Likumā tīši tika iebalsotas pretrunas, lai tas nevarētu tikt piemērots un izpildīts. Jāsaka, ka ne jau ar šī likuma palīdzību vien, to pieņemot Saeimas zālē, varēs novērst korupciju. Lai to izdarītu, nepieciešams izstrādāt veselu pasākumu kompleksu un, pats galvenais, ne tikai izstrādāt, bet arī visām atbildīgajām valsts institūcijām aktīvi strādāt, lai novērstu reālo korupciju. Daudziem radies priekšstats, ka pietiek tikai pieņemt likumu un ka tas pats no sevis darbosies un atrisinās visas problēmas. Galvenā nelaime ir tā, ka Korupcijas novēršanas likums, kā arī citi likumi, kas vērsti uz noziedzības un valsts izlaupīšanas apturēšanu, faktiski netiek iedarbināti. Tomēr es ceru, ka šī Saeima savu darbu beigs, pieņemot Korupcijas novēršanas likumu, un nākamā Saeima nesāks savu darbu ar to pašu, ar ko sāka 6.Saeima, proti, apturot Korupcijas novēršanas likumu. Jūs paši būsiet liecinieki tam, ka rudenī būs politiski spēki, kas ierosinās atcelt jebkādus pretkorupcijas likumus un normas, lai, būdami pie varas, atlikušajos četros gados varētu nosaudzīgi izlaupīt valsti.

E.Jurkāns

(Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija): Šodien diemžēl Saeima ieslīga diezgan, man tā šķiet, neauglīgā Korupcijas likuma izskatīšanā. Mūsu viedoklis ir ļoti vienkāršs— jāizveido pilnīgi jauns Korupcijas likums, jāapskatās, kā traktēti līdzīgi likumi un kā tie darbojas valstīs, kurās tie pieņemti jau sen, jo daudzviet tie darbojas ļoti efektīvi. Mēs nevaram te ielikt simtiem jaunu normu, jo pēc tam viss tiek samudžināts, neko nevar saprast un pieņemt likumu. Beigu beigās dzīvē notiek tas, kas notiek šodien. Es varētu nosaukt simtiem piemēru, bet tos jūs paši labi zināt. Tāpēc domāju, ka ir pareizi, ka likumu atgrieza otrajā lasījumā, jo būtībā jāķeras pie pilnīgi jauna likuma, kuru gan vajadzētu šai Saeimai pieņemt, lai nākamā varētu strādāt un zināt, ar ko strādāt.

Pagājušo ceturtdien jau teicu, ka frakcijas sēdē šo trešdien mēs izskatīsim un izteiksim savu viedokli par iespējamiem grozījumiem likumā par māju denacionalizāciju Latvijas Republikā. Diemžēl šī gada beigās un nākamajā gadā aprit septiņu gadu termiņš, kad mājās, kuras tika atgrieztas īpašniekiem, īrniekiem jāaiziet projām. It kā termiņš bija ilgs, bet tajā pašā laikā nebija un vēl šodien nav izstrādāta valsts politika, kā cilvēkiem tiks iedoti dzīvokļi — vai viņi varēs tos nopirkt, vai uzcelt sev māju. Nav izstrādātas vērtēšanas sistēmas, reāli nedarbojas dzīvokļu tirgus, tikai atsevišķu iedzīvotāju daļas dzīvokļu pirkšana par neskaitāmi dārgu cenu. Tāpēc mūsu priekšlikums būs pagarināt šo termiņu no septiņiem gadiem uz divpadsmit gadiem un piecu gadu laikā reāli atrisināt šos jautājumus attiecībā uz kreditēšanas politiku un iespējamajiem ienākumiem, lai cilvēks vai cilvēku grupa varētu uzbūvēt daudzdzīvokļu māju vai individuālo māju vai arī nopirkt dzīvokli jebkurā citā mājā. Šādas kreditēšanas sistēmas šodien nav un, protams, apgrozāmo līdzekļu vai, vienkārši sakot, naudas cilvēkiem nav. Tāpēc jautājums nerisinās, un tas skars vairākus simtus tūkstošu cilvēku. Bez tam Rīgā saskaņā ar likumu pieteikušies tikai īpašnieki, un viņiem ir tiesības saņemt dzīvokli savā mājā, kas atgūta, — 4,5 tūkstoši iesniegumu. Tātad faktiski likums nosaka, ka gada laikā Rīgas Domei jāiedala 4,5 tūkstoši dzīvokļu. Domāju, ka tas ir nereāli, jo Rīgas Dome to nevar iedalīt. Tāpēc termiņš jāpagarina. Protams, Saeimā par šo jautājumu būs diskusijas, bet citas izejas nav. Vēlreiz uzsveru, ka tas skar vairākus simtus tūkstošu īrnieku.

Vēl viena būtiska lieta, ko mēs esam izskatījuši frakcijā un par ko es jau runāju pagājušo ceturtdien, ir subsīdiju jautājums. Mums nāk desmitiem vēstuļu no lauku pagastiem par to, ka spēkā esošais nolikums, kuru apstiprinājusi Zemkopības ministrija, reāli nedarbojas un neatbilst pareizam subsīdiju sadales mehānismam. Tāpēc, sagatavojot šos priekšlikumus, es vēlreiz lūdzu — mēs tos izsūtīsim visiem Latvijas pagastiem, un jūs varat griezties pie pagastu vadības, tos apskatīt, izteikt savu viedokli un atsūtīt savus priekšlikumus DPS frakcijai vai Tautsaimniecības komisijai. Tur ir daudz labu ideju, kas lielā mērā nākušas tieši no laukiem un parāda, kā lauku zemnieku saimniecības vēlētos sadalīt subsīdijas. Tas ir ļoti būtiski, tāpēc es vēlreiz lūdzu — rakstiet vai zvaniet uz "Saimnieka" frakciju vai Tautsaimniecības komisiju.

Un vēl viens jautājums, pie kura esam pieskārušies. Domāju, ka tas būs ļoti būtiski, jo tas ir likums, par ko jau rakstījusi prese un arī jūs tas noteikti interesē — likums par pašvaldību īpašumu privatizāciju. Šodien Tautsaimniecības komisija ārkārtas sēdē atbalstīja otrā lasījuma redakciju ar nelielām izmaiņām. Mēs ceram, ka nākamceturtdien tas tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā un apstiprināts. Līdz ar to objektiem, kurus izvēlēsies Ministru kabinets, tiks dota iespēja pieņemt šo objektu privatizācijas nosacījumus, lai aģentūra uz šo nosacījumu pamata bāzes varētu izstrādāt privatizācijas noteikumus. Tādējādi varētu tikt sasniegta publicitāte, ko prasa likums, kas šodien ir spēkā.

A.Kiršteins

(Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija): Latvijā pēdējā laikā tiek izplatīti trīs mīti. Vispopulārākais ir tas, ka demokrātiskās valstīs ir tautas vēlēti prezidenti. Gribu minēt šādu salīdzinājumu — ja Latvija atteiktos no sistēmas, kāda ir tagad, proti, no parlamentāras valsts, un ieviestu tautas vēlēta prezidenta sistēmu, tad kā gan mēs sadarbotos ar Zviedriju, Norvēģiju vai Dāniju, kurās ir tikai monarhi, kuriem ir reprezentatīvas funkcijas, bet šeit pilnīgi visu veic parlamenti un to apstiprinātās valdības.

Otrs mīts, par ko gribu runāt, ir daudz nopietnāks, un tas tika propagandēts arī šodien. Būtībā tiek uzspiesta ideja par to, ka demokrātiskās valstīs ir tikai dažas partijas un viena vai divas frakcijas. Tie jau ir klaji meli — mēs nevaram runāt par Amerikas Savienotajām Valstīm, kur vēlēšanās piedalās tikai divas partijas, jo nekur citur Eiropā šādu valstu nav.

Šodien ļoti tēlaini uzstājās "Saimnieka" pārstāvis I.Bišera kungs, kurš teica, ka demokrātisku valstu parlamentos nevarot būt daudz frakciju. Man uzreiz ir jautājums — tikko vēlēšanas beidzās Dānijā, kuras jaunajā parlamentā ir vairāk nekā 170 vietu un desmit frakciju. Vai mēs uzskatām, ka Dānija ir nabadzīga valsts vai ka tā varētu nebūt demokrātiska valsts. Es pat nerunāju par tādu valsti kā Izraēla, kurā ir karastāvoklis, tā nepārtraukti karo un tajā nav nāvessoda, bet tur šo frakciju ir vēl vairāk. Izraēlā attīstās gan militārā sfēra, gan tautsaimniecība, gan ļoti spēcīgi arī demokrātija, bet tur nevienam pat vislielākajos murgos neieināk prātā pateikt, ka parlamentā, kas ir tautas pārstāvniecība, visiem būtu jādomā vienādi un ka tur vajadzētu būtu tikai vienai, divām vai trijām frakcijām.

Es, protams, saprotu, kas komunistiem, kas ir lieli meistari ilgi sēdēt pie varas un krampjaini pie tās turēties, notiek zemapziņā. Par komunistiem es šeit nesaucu tos — ar biedru kartēm, bet gan tos, kam ir šis totalitārais domāšanas veids. Šiem "meistariem" galvenais, protams, ir tas, kā noturēties pie varas. Izejot no tā, visu laiku nelaimīgais vēlēšanu likums tiek ķīmiķots tā, lai trīs tagad lielākās frakcijas kaut kā varētu saglabāt savas pozīcijas arī nākamajās vēlēšanās. Jāsaka skaidri un gaiši, ka visi labojumi, kas tiek iestrādāti, pirmkārt, ir bezjēdzīgi. Kaut vai tas, kas nosaka, ka divu vēlēšanu dienu vietā mēs ieviešam vienu dienu, vai ka mēs cenšamies ierobežot visus pārējos. Faktiski šie grozījumi, kaut gan manā izpratnē tie ir naivi un diezgan komiski, ir vērsti pret A.Šķēles partijas un Jaunās partijas, ko vada Raimonds Pauls, parādīšanos un iespējām veidot koalīcijas. Jūs labi atceraties, ka iepriekš pieņemtajā variantā, kas tika aizsūtīts Valsts prezidentam parakstīšanai, kā jau J.Lagzdiņa kungs teica, bija iestrādātas tādas normas, ka, piedošanu R.Dilbas kungs, bija iestrādātas tādas noramas, ka sarakstus drīkst iesniegt gan politiskās organizācijas un partijas, gan viņu reģistrētās politisko organizāciju apvienības, gan vairākas partijas kopā jeb tā saucamās koalīcijas.

Koalīcijām bija 7% barjera un partijām — 5%. Protams, ka Satversme neko nesaka ne par partiju koalīcijām, ne par pašām partijām, bet tur skaidri un gaiši noteikts, ka Saeimas deputāts ir tautas priekšstāvis un ka sarakstus var veidot un iesniegt pilsoņi, tātad — vēlētāji. Ja mēs gribam pieņemt jaunus likumus, kas ir pretrunā ar Satversmi, tad nekādā gadījumā nedrīkstam pārkāpt to Satversmes normu, kas nosaka, ka vēlēšanas ir vienlīdzīgas un proporcionālas.

Protams, Valsts prezidentam bija taisnība. G.Ulmaņa kungs šo likumu atsūtīja atpakaļ un pamatoja, ka vieniem un tiem pašiem pilsoņiem nevar būt divas procentu barjeras. Nevar būt tā, ka vienā sarakstā iet Latvijas pilsoņi un viņiem jāsavāc 5%, bet citam sarakstam jāsavāc 7%. Šeit tika atrasta ģeniāla izeja un svītrota iespēja sarakstus iesniegt partiju koalīcijām.

It kā parādījusies partiju apvienība. Cilvēki var jautāt: "Bet kāda ir atšķirība?" Bet tā ir ļoti vienkārša — partiju apvienība ir birokrātija. Tātad, jums atkal jāreģistrē statūti, jāiet uz Tieslietu ministriju, jāsasauc katras partijas kongress un tā tālāk. Tieslietu ministrijā jāmaksā 200 latu, bet ministrijas ierēdnis var arī jūsu apvienību nepiereģistrēt, ja viņam kaut kas nepatīk, izdomājot simtiem dažādu iemeslu, kāpēc jūs sūtīt atpakaļ. Tas viss ir tikai tāpēc, lai neizveidotos kāda koalīcija, kurā varētu būt Zaļā partija, Reformu partija, A.Šķēles partija vai vēl kāda partija, kas ir diezgan panaivi.

Gribu atgādināt, ka jau 5. Saeimā bija LNNK un Zaļās partijas frakcija. Tāda bija 6. Saeimā un ir arī tagad. Tagad tā saucas Reformu partijas un Zaļās partijas frakcija, bet kā mēs bijām kopā ar "zaļajiem", tā esam arī tagad.

Mans secinājums šai lietai ir tāds, ka nav lielāku meistaru par padomju nomenklatūras pārstāvjiem, kuri tā iekrampējušies Saeimas sēdekļos, ka gatavi divreiz mainīt vēlēšanu likumu, lai tikai ilgāk pavilktu savu agoniju. Man žēl, ka "Tēvzemei un Brīvībai" šajos balsojumos veiksmīgi sadarbojas ar "Saimnieku", lai tikai noturētos pie varas, jo faktiski patriotiskām organizācijām nevajadzēja tik krampjaini turēties un izmantot komunisma metodes.

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai"): Šī nedēļa valstī iezīmējās ar traģisko notikumu, tas ir, 1949. gada komunistiskā režīma deportācijas piemiņas dienu, kas bija vakar, 25. martā. Diemžēl šī diena vismaz daļēji iezīmējās ar dažādiem politiskiem demaršiem. Daudzi cilvēki ir sašutuši par to, ka tiek mēģināts sašķelt sabiedrību un rīkot dažādus piketus. Pat šādā dienā cilvēki, tātad — mūsu tauta, nespēj vienoties, bet meklē dažādas iespējas, kā kādu sadalīt pēc kādām pazīmēm un nostatīt vienu pret otru.

Bet, ja mēs objektīvi paskatāmies uz situāciju, kāda šodien ir attiecībā uz politiski represētajiem, tad redzam, ka viņi mūsu valstī netiek cienīti. Daļa likumu, kas politiski represētajiem dod zināmas tiesības, pastāv, bet tie netiek pildīti. Tas attiecas gan uz īpašumu kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā, gan uz īpašumu kompensāciju politiski represētajiem — to īpašumu, kas viņiem atņemti okupācijas varas darbības rezultātā.

Skaidrs, ka tiem cilvēkiem, kas šodien visskaļāk no varas pozīcijām runā par to, ko vajadzētu darīt un ko vajadzētu uzlabot attiecībā uz politiski represētajiem, būs jāatbild par to, ko viņi patiesībā izdarījuši. Un ir liels prieks, ka aizvien vairāk cilvēku to arī saprot.

Priecājos, ka tieši šodien izdevās savākt nepieciešamos deputātu parakstus, lai iesniegtu prasību Satversmes tiesā par to, lai valdība mainītu noteikumus, kas ierobežo politiski represētajiem tiesības saņemt kompensāciju pilnā apmērā par viņiem atņemto mantu. Bija pieļauts pat tāds absurds, ka vienai politiski represēto personu kategorijai šādu kompensāciju vispār nav iespējams saņemt. Tātad — deputātu paraksti ir savākti, un es ļoti ceru, ka šīs lietas tālākais risinājums notiks Satversmes tiesā.

Ja runājam par šodienas sēdi, protams, tā ļoti lielā mērā pagāja Korupcijas novēršanas likuma diskusiju gaisotnē. Bija vesela virkne mēģinājumu graut un mīkstināt šo likumu gan attiecībā uz korupcijas jēdziena izslēgšanu, gan uz valsts amatpersonu lēmumu pieņemšanas ierobežojumu mīkstināšanu, gan arī mēģinājumi graut visu valsts amatpersonu definīciju un ierobežot šo amatpersonu deklarāciju publicitāti. Diemžēl vienu daļu no šiem priekšlikumiem izdevās pieņemt, bet līdz ar to šis likumprojekts pēc otrā lasījuma izskatījās ļoti pabriesmīgs, tādēļ, kaut arī mēs ilgu laiku pie tā strādājām, Saeima to noraidīja.

Šodien Saeima noraidīja arī kustības "Latvijai" atkārtoti iesniegto priekšlikumu par privatizācijas sertifikātu derīguma termiņa pagarināšanu. Mēs uzskatām, ka šo termiņu obligāti nepieciešams pagarināt, lai neveidotos piespiedu privatizācija un nervozitāte cilvēku starpā un cilvēkiem būtu iespēja šos sertifikātus realizēt.

Diemžēl mēs netikām līdz pieprasījuma iesniegšanai attiecībā uz graudu iepirkšanas nosacījumiem Latvijā. Mēs dzirdam signālus par to, ka atkal veidojas labības pārstrādes uzņēmumu monopols, kas nedod iespēju zemniekiem nodot izaudzētos graudus un noslēgt līgumus. Es ļoti ceru, ka Zemkopības ministrija kaut ko darīs šīs nozares sakārtošanā, un tā ir arī deputātu pieprasījuma būtība.

Runājot par privatizāciju, kustība "Latvijai" iesnie-gusi priekšlikumu, ka stratēģisku uzņēmumu privatizāciju — tādu kā "Latvenergo" un "Latvijas kuģniecība" — var veikt tikai uz Saeimas lēmuma pamata, bet gadījumā, ja privatizācijas noteikumi paredz valsts kapitāla daļas pazemināšanos zem 51%, privatizācijas projektu nodot tautas nobalsošanai. Tātad, Saeima varētu pieņemt lēmumu par kapitāla daļu privatizāciju, bet tad, ja valsts grib atļauties atdot šo uzņēmumu kontrolpaketi, tad to var darīt tikai gadījumā, ja par to nobalso tauta.

Un pēdējā lieta, ko gribēju piebilst — es pieņemu, ka daudziem cilvēkiem varētu būt interese par to, kā deputāti strādā, iegūt zināmas atskaites par to, ko deputāti izdarījuši. Frakcija "Latvijai" šādas atskaites sagatavojusi, un jebkurš cilvēks, kuram ir šāda interese, var griezties pie mums vai nu uzrakstot vēstuli, vai piezvanot, vai atnākot. Tā viņš varētu informāciju par mūsu padarīto saņemt, jo diemžēl prese šobrīd ir ļoti neobjektīva attiecībā uz opozīcijas darbu Saeimā, un mums nākas šo informāciju izplatīt pašiem. Ja kādam tiešām ir interese iegūt šādu informāciju no pirmavotiem, visi laipni aicināti. Griezieties pie mums, un jūs saņemsiet atbildes un informāciju par to, kas ir izdarīts, kas izdevies, kas nav izdevies un kāpēc tas tā ir.

N.Pēterokops

(apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Pirms komentēt šodienas Saeimas darbu, gribu izteikt savas domas par jautājumiem, ko jau komentēja Demokrātiskā partija "Saimnieks". Nevaru piekrist paziņojumiem, ka īrniekiem pēc septiņu gadu termiņa notecēšanas jāatbrīvo un jāaiziet no dzīvokļiem. Tie ir nepareizi apgalvojumi — vai nu tas ir tāpēc, ka nav izpratnes par šiem likumiem, vai arī apzināta vienas sabiedrības daļas maldināšana par šiem jautājumiem. Gribu paskaidrot to, ka visi līgumi ir spēkā un īpašumu maiņa nekādā gadījumā nav pamats īres līguma izbeigšanai vai prasība pēc dzīvokļa atbrīvošanas. It īpaši tas attiecas uz līgumiem, kas noslēgti pirms mājas denacionalizācijas. Tie ir beztermiņa līgumi, saistoši arī jaunajam īpašniekam, un tie ir jāņem vērā. Tāpēc īrnieki var justies pietiekami droši, ja no savas puses šo līgumu izpilda. Bet te ir cits jautājums — ja īrnieki no savas puses šo līgumu nepilda, tad, protams, var sekot īpašnieka iebildumi par to, un tad var būt arī strīdi un citas lietas. Ja īrnieks godīgi izpilda savu līgumu, tādā gadījumā viņš ir aizsargāts un viņu no dzīvokļa izlikt laukā neviens nevar. Šie septiņi gadi attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad īpašnieks vienpersoniski grib lauzt līgumus un dzīvoklis viņam vajadzīgs paša vajadzībām vai arī ja šajā dzīvoklī īpašnieks grib veikt kapitālo remontu. Šajos divos gadījumos darbojas šis septiņu gadu termiņš, kurā nevar lauzt līgumu, neierādot citu dzīvojamo platību. Pēc septiņiem gadiem īpašnieks varēs prasīt dzīvokli atbrīvot, neierādot citu dzīvojamo platību.

Bet par šodienas darbu un Saeimā izskatāmajiem jautājumiem — ilgstoši tika izskatīti grozījumi Korupcijas novēršanas likumā, un, kā jau kolēģi minēja, tika nolemts likumprojektu atdot atpakaļ atbildīgai komisijai vēlreizējai sagatavošanai otrajam lasījumam. Domāju, ka tas, protams, bija ļoti pareizi, jo vajadzētu papētīt, kādi likumi ir mūsu kaimiņvalstīs — Lietuvā, Igaunijā, arī Skandināvijā, jo likumiem ir jābūt mūsdienīgiem, lai tos varētu saprast ne tikai valsts kontrole, prokurori un tiesa, bet arī amatpersonas. Šodienas prakse parādīja, ka pat likumdevējiem nav skaidras vairākas šī likuma normas, un tā rezultātā ir dažādas korupcijas interpretācijas, kā arī nav izveidota sistēma. Šobrīd likumdošana pieļauj, ka korupcijas apkarošana ir stihiska — uz ko grib, uz to paņem, bet nav plānveidīgas darbības. Tāpēc es domāju, ka uz otro lasījumu komisija izvērtēs un sagatavos krietni labākus grozījumus, kas šajās lietās ievedīs vairāk skaidrības.

Saeimas preses dienests