noziegumiem — ar vienotību un gudrību

Turpinājums

no 1.lpp.

DAGMĀRA UŠČA, Organizēto un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas virsprokurore, — "Latvijas Vēstnesim"

Galvenokārt mums nākas izmeklēt spirta un degvielas kontrabandu, un pēdējā laikā šādu gadījumu ir visai daudz. Pašlaik izmeklējam kontrabandas lietu, kurā apsūdzība celta 12 personām. Turklāt šoreiz mums ir izdevies atklāt ne tikai ierindas izpildītājus, bet lielāku organizētu grupu, kas nodarbojas ar spirta kontrabandu, un arī personas, kas šajā grupā ieņem augstāku hierarhijas pakāpienu.

Izmeklēšanā atrodas vairākas ar kontrabandu saistītas lietas. Viena no tām — par ar nelikumīgu benzīna ievešanu lielā apjomā, izmantojot atliktos nodokļu maksājumus. Ceram, ka arī šajā afērā vainīgie drīz stāsies tiesas priekšā.

Protams, visas šīs lietas ir sarežģītas un darbietilpīgas, un jau no paša sākuma ir svarīga policijas un prokuratūras sadarbība, ļoti rūpīgi vācot lietiskos pierādījumus. Joprojām daudz neatbildētu jautājumu palicis krimināllietā, kas ierosināta par kontrabandu, kad uz Baltkrieviju spirta vietā tika nosūtīti 6 vagoni ar ūdeni. Nesen pēc ģenerālprokurora norādījuma ir izveidota liela izmeklēšanas grupa, kuru vada OENIP virsprokurora vietnieks Ēriks Strautnieks.

— Nereti Rīgā vai cituviet nogrand kāds sprādziens, iet bojā cilvēki, tiek nodarīti materiāli zaudējumi. Vai vainīgie arī saņem pelnīto sodu?

— Mūsu prokuratūrai arvien biežāk iznāk saskarties ar šādu lietu uzraudzību un izmeklēšanu, kas juridiski ir kvalificētas kā pasūtījuma slepkavības. Piemēram, vienu šādu krimināllietu sakarā ar automašīnas uzspridzināšanu un cilvēka bojāeju, kas tajā atradās, mums izdevies atklāt un izmeklēt. Tuvākajā laikā tā tiks nosūtīta uz Rīgas apgabaltiesu.

— Virsprokuroru sanāksmē, analizējot 1997.gadā paveikto un runājot par prokuratūras darba jauno stratēģiju, ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš minēja faktus, ka uz tiesām nosūtīts vairāk lietu par laupīšanu, smagiem miesas bojājumiem, bet mazāk — par slepkavībām. Kāds ir vai kāds tuvākajā laikā varētu būt jūsu vadītās prokuratūras devums šajā ziņā?

— No lielākām lietām es varu nosaukt jau pieminēto naudas viltotāju grupu; tiek izmeklēti vardarbīgi noziegumi, aplaupot pasta mašīnas, un šajos notikumos iekļauta arī slepkavība. Drīzumā uz tiesu varēs nosūtīt materiālus par 17 personu bandītisku grupējumu, kuru vadīja J.Daugulis. Šo bandu apsūdz par 40 epizodēm, kas pastrādātas Jelgavā, Rīgā, Rīgas rajonā un vēl citur. Domāju, ka pirmajā pusgadā uz apsūdzēto sola nonāks vairāki Uzvaras pieminekļa spridzinātāji — tā saucamie pērkoņkrustieši. Divi cilvēki no šīs grupas vēl tiek meklēti. Varu minēt arī tā saucamo Ahmetova grupējumu — astoņas personas, kas tiek apsūdzētas izspiešanā, lietojot draudus un vardarbību.

Starp ekonomiskajiem noziegumiem, ko izmeklē mūsu prokuratūra, ir bankas "Latintrade" bankrota lieta, kā arī dažu Krājbankas filiāļu amatpersonu nelikumīgas darbības, kuru rezultātā radušies zaudējumi par vairāk nekā 100 tūkstošiem latu. Šī lieta galvenokārt saistīta ar nelikumīgu kredītu izsniegšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kuru pieļāvušas banku amatpersonas.

Mūsu specializētajā prokuratūrā, kurai ir apgabala prokuratūras statuss, vienkārši šķetināmu lietu nemaz nav. Tās visas prasa ne tikai laiku un izziņas iestāžu pierādījumu kvalitāti jau lietas sākumstadijā, bet arī prokuroru prasmi un dziļas zināšanas, pat specializāciju konkrētās nozarēs. Atcerēsimies Kadirova lietu, kur pirmstiesas izmeklēšana un iztiesāšana ilga četrus gadus. Tikai nesen tika nolasīts pirmās instances tiesas spriedums.

— Esam pietuvojušies jūsu prokuratūras darbinieku, prokuroru kvalifikācijai, sadarbībai ar izziņas iestādēm. Kādas problēmas šeit saskatāt?

— Vispirms jāsaka — kopš mūsu prokuratūras izveidošanas vēl nekad nav izdevies aizpildīt paredzētās 27 prokuroru štata vietas, un tādēļ tiem 16 — 17 prokuroriem, kas mums ir, veidojas ļoti liela darba slodze. Lai gan pamatdarba algai paredzēta neliela piemaksa par bīstamību un lietu sarežģītību, piedāvājumam strādāt pie mums prokurori nepiekrīt. Dažkārt kvalificēts un pieredzējis prokurors, kas varētu specializēties banku vai muitas lietās, atsakās no mūsu piedāvājuma, jo darbs pie mums patiešām ir grūts.

Protams, prokuratūra pati saviem spēkiem un līdzekļiem cenšas rīkot mācības, seminārus par ekonomisko noziegumu izmeklēšanas problēmām. Ir atsaucīgi pasniedzēji no Latvijas banku augstskolas, Finansu ministrijas, VID un citi speciālisti. Taču būtu ļoti svarīgi, lai mēs visi — gan izziņas iestādes, gan prokuratūras darbinieki, gan arī tiesneši — šajā izglītošanas virzienā darbotos saskaņoti, vienoti. Valsts savu ierēdņu mācībām un arī tehniskajam aprīkojumam piešķir prāvus līdzekļus. Bet juristiem, vismaz prokuroriem, šādu iespēju nav. Un nav arī nekādu fondu, ne starptautisku organizāciju, kas finansētu kvalifikācijas celšanu un tehnisko līdzekļu modernizāciju.

— Vismaz pa datoram jūsu prokuroriem ir?

— Kur nu! Uz 16 prokuroriem ir trīs jaunākā modeļa datori un viens — pirmās modifikācijas, pārmantots. Protams, mēs lietojam arī to. Esmu pabijusi pie kolēģiem ārzemēs un uzskatāmi pārliecinājusies, ka viņu darba apstākļi nav salīdzināmi ar mūsu situāciju: prokuroru darba vietas ir aprīkotas ar jaunāko tehniku, viņi var operatīvi izmantot datu sistēmu un pieslēgties informācijas tīklam.

Mēs jau saprotam, ka valstī ir knapi ar budžeta līdzekļiem un katrs nedrīkst vilkt deķīti uz savu pusi vien. Bet tomēr. Ja mums izvirza tik augstas prasības, tad mēs gribētu just arī lielāku pretimnākšanu.

Mūsu prokuratūrā strādā daudzi profesionāļi — visai pieredzējuši cilvēki. Ir arī gados jaunāki, kuri tomēr spēj atšķetināt ļoti sarežģītas lietas. Es domāju, ka mūsu prokuroriem vajadzētu specializēties kādā no OENIP "aprūpes" sfērām. Nepietiek tikai ar to, ka viņiem ir vajadzīgās rakstura īpašības — neatlaidība, precizitāte, cīnītāja gars, īstenojot savu pārliecību un juridiski pareizi un korekti aizstāvot savu viedokli, bet šiem cilvēkiem jābūt arī psiholoģiski sagatavotiem, un par to vispār tiek maz domāts. Nereti pretējā puse pirmstiesas izmeklēšanas gaitā un tiesā dara visu iespējamo, lai prokuroru apmelotu. Tā cenšas panākt tādu psiholoģisko spiedienu, lai prokurors atteiktos no lietas tālākas izmeklēšanas un apsūdzības uzturēšanas tiesā.

— Tagad ir pieņemta liecinieku aizsardzības programma, par kuru prokuratūra iestājās jau pirms pāris gadiem. Ko jūs varat piebilst šajā sakarībā?

— Jā, pagājušā gada jūnijā tika pieņemti grozījumi Kriminālkodeksā, Kriminālprocesa kodeksā un Operatīvās darbības likumā. Tur ir speciālas nodaļas par liecinošo personu procesuālo aizsardzību, kas var būt gan cietušais, gan liecinieks, gan arī apsūdzētais, kurš konkrētajā lietā sniedz būtiskas liecības. Programma gan ir izstrādāta un pieņemta, taču darbs patiesībā vēl nav uzsākts. Un neviena persona pagaidām nav ieguvusi šo aizsargājamās personas statusu. Ir gan izveidots speciāls dienests Iekšlietu ministrijā, taču gan kadru jautājums, gan materiālā puse risinās ar grūtībām.

Likums nosaka, ka aizsargājamās personas statusu var noteikt ģenerālprokurors ar savu lēmumu. Vispirms ir vajadzīgs personas iesniegums, kuru kopā ar procesa virzītāja motivētu lūgumu izskata speciāli norīkots prokurors. Un tikai pēc tam, kad arī ģenerālprokurors ir ticies ar minēto personu un pieņēmis lēmumu, sāk darboties likumā noteiktās garantijas. Ir vairākas aizsardzības pakāpes. Viena no tām — liecinieka fiziskā aizsardzība līdz tiesai. Bez tam — var iestāties daļēja vai pilnīga imunitāte, pat krimināllietas izbeigšana pret šo personu, kas pastrādājusi noziegumu, ja tā sniedz liecības, kuras būtiski palīdz atklāt noziegumu, kas ir smagāks par pašas izdarīto.

Vissarežģītākā aizsardzības pakāpe ir aizsargājamās personas identitātes maiņa, kad īstais vārds tiek aizstāts ar pseidonīmu, tiek mainīti visi viņa personas dati un arī dzīvesvieta. Šis aizsardzības veids arī pasaules praksē ir mazāk lietots, jo var gadīties, ka šajā procesā nākas iesaistīt arī ģimenes locekļus, ja lieciniekam tādi ir. Pirms šo likumu grozījumu pieņemšanas mēs, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, mēģinājām prognozēt, uz cik cilvēkiem gadā identitātes maiņa varētu attiekties, un secinājām, ka ne vairāk kā uz vienu — diviem. Tas ir būtiski, jo jārēķinās arī ar līdzekļiem, ko valsts var tērēt liecinošo personu aizsardzībai.

Pašlaik prokuratūra ir saņēmusi iesniegumu no cilvēka, kurš cietis no kādas izspiedēju grupas. Mums nāksies lemt par viņa procesuālo aizsardzību. Taču ir vēl kāda problēma.

Arī līdz šim, ja pastāvēja reāli draudi , ka noziedznieki varētu izrēķināties ar kādu cietušo vai liecinieku, policija kopā ar procesa virzītāju vienojās par nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem. Vienu šādu cietušo policijas darbinieki sargā jau gadu, krimināllieta jau no pagājušā gada decembra atrodas tiesā, bet vēl nav zināms, vai šogad lietu maz izskatīs, līdz ar to nav arī skaidrs, cik mēnešus vēl jāturpinās apsardzei. Bet katra apsardzes diena un stunda maksā naudu.

Problēmu nav mazums.

— Pastāstiet, lūdzu, mazliet par sevi. Skaidrs, ka sievietei vadīt šo prokuratūru nav viegli.

— Prokuratūrā es sāku strādāt pēc Latvijas Universitātes beigšanas, un nu jau 22 gadus tā ir mana pirmā un vienīgā darbavieta. Kad izveidoja Organizēto noziegumu izmeklēšanas prokuratūru, par virsprokurores krēslu es nemaz nedomāju. Kad pagāja vairāki mēneši un nevienu stiprā dzimuma pārstāvi virsprokurora amatam nevarēja atrast, nekas cits neatlika — nācas uzņemties šo atbildību. Ja perspektīvā arī prokuroriem, tāpat kā policistiem, ar likumu piešķirs izdienas pensijas, un jaunie uz šo laiku būs jau iestrādājušies, es ar lielāko prieku nodošu amata pilnvaras jaunākam kolēģim. Mūsdienās jurista darbā ir svarīgi zināt vairākas svešvalodas, labi pārzināt tehniskos līdzekļus un būt psiholoģiski sagatavotam sarežģītajam prokurora amatam.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore