Pašvaldību reforma. Kādas varētu būt tās robežas

Teritoriālā reforma Latvijā

Dānijas vietējo varu nacionālā asociācija,

Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvalde

Turpinājums. Sākums "LV" nr.69/71., 17.03.98,

nr.79/80., 25.03.98., nr.82/83., 27.03.98.

Par Dānijas vietējo pašvaldību

1970.gada teritoriālo reformu

Dānijas reformas

raksturīgākās iezīmes

1.

Nekādu vietējo referendumu!

2.

Nekādu valžu, komisiju vai ofisu likvidētajās lauku municipalitātēs.

3.

Vietējo pašvaldību reforma bija visaptveroša

Vietējo pašvaldību reforma bija visaptveroša un teritoriālā reforma bija tikai viens — lai gan būtiskākais — elements jaunās pašvaldību sistēmas radīšanā. Šī stingrā jaunradītā vietējo pašvaldību sistēma radīja racionālāku, decentralizētu, produktīvāku sabiedrisko pakalpojumu sistēmu.

Teritoriālās reformas laikā tika pieņemti vairāki jauni likumi.

4.

Reforma izdevās!

Vietējo pašvaldību reformas 25 gadu jubileja 1995. gadā parādīja, ka visi reformai nospraustie mērķi ir sasniegti: municipalitātes ir kļuvušas darbīgākas un finansiāli stabilākas; plaša decentralizācija, kas tika uzsākta 1970. gadā, nozīmē to, ka municipalitātes un āmtes šodien ir atbildīgas par vairāk nekā 2/3 publisko pakalpojumu; vietējo pašvaldību finansiālā sistēma ir kļuvusi racionālāka un vienkāršāka un uzticība valsts grantiem un atlīdzībai ir nozīmīgi sarukusi.

Tā rezultātā nav nekādu ierosinājumu par jaunām izmaiņām, izņemot to, ka joprojām nav reformēta galvaspilsēta, kaut gan bija mēģinājums to darīt 1995. gadā. Tika sagatavoti divi Kopenhāgenas vietējo pašvaldību reformas modeļi. Tomēr Parlaments nav varējis vienoties par Metropoles apkaimes teritoriālo iedalījumu nākotnē un ir nolēmis, ka ir jāveic jauna uzdevumu un funkciju izpēte. Reformas uzsākšana Kopenhāgenas apkaimē ir parādījusi, ka tas ir ļoti grūts uzdevums.

 

Kādi vēl bija

vērā ņemami faktori

Pašvaldības, kurām bija smags finansiālais stāvoklis, bija ieinteresētas apvienošanās procesā, bet pilsētu un lauku pašvaldību, bagāto un lielo pašvaldību apvienošana bija problēma. Valdība vēlējās pēc iespējas brīvprātīgu apvienošanos un pēc iespējas "nesāpīgāku" piespiedu apvienošanu.

Vienlaicīgi ar pašvaldību reformu veiktā finansu sistēmas reforma deva pašvaldībām lielāku rīcības brīvību. Tā bija lētāka, jo daļa naudas palika uz vietas, un šo naudu pašvaldības varēja izlietot saviem nolūkiem, apejot valsti. Agrāk pašvaldības administrēja 1/3 no nodokļiem, valsts 2/3. Tagad šī situācija ir pretēja. Nodokļu līmenis parasti ir augstāks pilsētās, bet arī municipālie izdevumi tur ir augstāki. Reformas laikā iedibinātā finansu sistēma darbojas joprojām. Taču tā nebūtu iespējama pie sākotnēji lielā pašvaldību skaita.

Āmtes tika reorganizētas, pirmajā etapā pasludinot, ka āmtei jābūt lielākai, bet nenosakot, cik lielai, bet otrajā etapā iesakot āmtes optimālo lielumu. To akcentēja ar 1966. gadā sagatavoto un Folketingā iesniegto likumprojektu, kuru ar dažiem grozījumiem 1967. gadā pieņēma vienbalsīgi. Āmtes galvenais uzdevums — radīt apstākļus pašvaldību autonomijai. Pašlaik daudzviet municipialitātes uzskata, ka āmtes līmenis Dānijā ir lieks, resp., nav vajadzīgs. Var iztikt ar diviem līmeņiem: valsti un municipialitātēm.

Pašvaldību reformu komisijām bija liela loma, jo bija jāveic pētījumi visā Dānijas teritorijā. Principā problēmas visur bija vienādas. Tādēļ pētījumi bija standartizēti.

Komisijas darbības laiks raksturojās ar: lielu interesi par reformu. Bija jārēķinās ar to, ka vienmēr 1–2 municipialitātes nevēlējās apvienoties ar pilsētu; tādēļ bija jāapmeklē 45 pilsētas; komisijas sēdes un izbraukumi nereti ilga visu dienu, tāpēc restorāni un viesnīcas jau laikus piedāvāja savus pakalpojumus, saskatot izdevību ar to nopelnīt.

Komisija nodarbojās ar pilsētām, bet pagasti lielākoties saprata, ka apvienošanās ir neizbēgama un darīja to brīvprātīgi. Ļoti bieži no 8—10 pašvaldībām tikai 1—2 nevēlējās apvienoties. Tāpēc tika sagatavots grozījums likumā un Folketings nobalsoja par to, ka "parasti jābūt viena pilsēta — viena pašvaldība". Taču šo "parasti" reformas pretinieki tulkoja arī citādi un nevēlējās apvienoties. Tika pieņemti 45 lēmumi par apvienošanos piespiedu kārtā. Bija arī gadījumi, kad kāda maza pašvaldība tika sadalīta divās daļās. Vietvārdus palīdzēja atrast arī vietvārdu komisija, bet parasti vēsturiski tas vai cits nosaukums bija izveidojies par noteicošo, pamatojoties uz draudžu sistēmu. Priekšlikumu beigu posmā municipalitātes apvienot piespiedu kārtā izvirzīja Komisija. Piemēram, tas, ko mēs šodien pazīstam kā Orhusas pašvaldību, kādreiz sastāvēja no 22 pašvaldībām ar dažādu servisa līmeni katrā no tām. Apvienošanās mērķis bija izlīdzināt servisa līmeni līdz labākajam. Rezultātā valsts iestādes bija pārsteigtas par municipālo iestāžu aktivitāti.

Daudz vērības tika veltīts veselības aizsardzības jautājumiem nākotnē: cik lielām jābūt āmtēm, lai 2000. gadā tās tiktu galā ar veselības aprūpes lietām. Domāt par to, kas būs pēc 30 gadiem, daudzi uzskatīja par neprātu. Tomēr izdevās panākt darba grupas izveidi, kas strādāja pie šiem jautājumiem, un kura atzina, ka vēlams, lai āmtē būtu vismaz 200 tūkst. iedzīvotāju. Šī iedibinātā sistēma darbojas vēl šobrīd. Parlamentārieši brīnījās: vai tiešām mēs esam to izdarījuši, apstiprinot šādu komisiju.

Pašvaldības dažkārt rīkoja savu iedzīvotāju referendumus, lai noskaidrotu, kurai pašvaldībai ar kuru apvienoties.

Sagatavoto atskaišu apjoms ar katru izpēti auga un bija skaidrs, ka šādas biezas grāmatas parlamentā neviens nelasīs. Tādēļ tika sagatavota īsa brošūra ar attiecīgi komentētiem priekšlikumiem, par kuriem tika prasīts pašvaldību viedoklis. Komisijas priekšlikumus izstrādāja sekretariāts.

Bijušie administratīvie centri kādu laiku kalpoja pašvaldībām par to filiālēm, bet pēc kāda laika tie tika likvidēti. Tagad 5—6 no šiem bijušajiem rātsnamiem iekārtoti reģionālie kantori.

Pēc apvienošanās netika likvidēta neviena skola, taču ar laiku dažas skolas tika likvidētas, kā arī tika izveidotas jaunas skolas.

Nodarbināto personu skaits pašvaldībās nesamazinājās, jo tām tika uzticētas jaunas funkcijas, kuras agrāk veica valsts iestādes. Saruka ierēdņu skaits valsts iestādēs. Līdz ar to iespaids, ka pašvaldību iestādēs strādājošo skaits ir pieaudzis, ir mānīgs.

Daudzi cilvēki apzinājās, ka, apvienojoties pašvaldībām, dzīve kļūs dārgāka, jo būs jāmaksā lielāki nodokļi. Pašvaldībās bija daudz protesta akciju, kad iedzīvotāji protestēja pret likvidāciju.

Taču reformas mērķis radīt efektīvu autonomo pašvaldību izdevās. Noteikt, kādas ir reformas izmaksas, nav iespējams. Ja tās būtu jāaprēķina, nāktos melot.

Jana Zara,

Pašvaldību teritoriālo reformu

sekretariāta vadītāja

Kandavas pieredze teritoriālajā reformā

Kandavas pilsētas ar lauku teritoriju dome,

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

Pašvaldības lietu pārvalde, Dānijas vietējo varu

nacionālā asociācija, Dānijas Iekšlietu ministrija

Kamēr citur Latvijā administratīvi teritoriālā reforma vēl ir tikai koncepcija, Kandavas pusē tā jau ir rīcības programma. Kandavas pašvaldībā gada laikā divas reizes ir notikušas apvienošanās. Kandavas pilsēta un tās lauku teritorijas platības ziņā tagad veido vienu no lielākajām pašvaldībām.

Pagaidām vēl nav izlemts, kādā vārdā saukt jaunizveidoto pašvaldību, kas darbojas Kandavas pilsētas, Cēres, Matkules, Zemītes un Kandavas pagastu robežās.

Taču skaidrs, ka tā ir mūsu visu ieguvums. Pirmkārt, no Kandavā veiktajām reformām labumu vispirms gūst vietējie iedzīvotāji, jo viņiem uzlabojas sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte un iespējas. Otrkārt, Kandava dod pieredzi, kuru var izmantot visā Latvijā.

Ēriks Zunda, Pašvaldību lietu valsts ministrs

1. Informācija par Kandavas pilsētu,

Cēres pagastu un Kandavas pagastu,

kuri apvienojās un izveidoja vienu pašvaldību

1.1. Kandavas pilsēta

Kandava atrodas Latvijas ziemeļrietumos 97 km no Rīgas, gleznainā Abavas krastā. Tajā dzīvo 4049 iedzīvotāji (1996. gada dati), no kuriem 903 ir bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam, bet 790 ir pensijas vecuma personas. Pilsētas teritorija ir 600 ha, tajā atrodas vidusskola, internātskola, mūzikas skola, mākslas skola, deju skola, bērnudārzs ar diennakts grupu, kā arī Kandavas lauksaimniecības tehnikums. Veselības aprūpes iestādes ir slimnīca un poliklīnika. Kandavā ir veco ļaužu nams ar 20 vietām.

Pirms 10 gadiem Kandavas pilsētā darbojās 67 iestādes, Kandavas radiorūpnīca nodrošināja ar darba vietām apmēram 890 strādniekus. Šobdrīd pilsētas iedzīvotāji nodarbināti vidējos un mazos privātuzņēmumos, budžeta iestādēs un meža darbos.

Kandavas pilsētas dome tika vēlēta 9 deputātu sastāvā, tā izveidoja finansu un budžeta komiteju, reformu un iedzīvotāju drošības komiteju, jaunatnes, kultūras un sporta komiteju un sociālās nodrošināšanas komiteju, kā arī revīzijas komisiju, zemes komisiju un pašvaldības īpašuma privatizācijas komisiju. Par Kandavas pilsētas domes piekšsēdētāju ievēlēja Daini Rozenfeldu. Pilsētas pašvaldības darbu nodrošināja pilsētas domes kanceleja, finansu un ekonomikas nodaļa, sociālais dienests, pilsētas arhitekts, kopā 12 pašvaldības darbinieki. Pakalpojumus iedzīvotājiem sniedza 8 pašvaldības iestādes un uzņēmumi.

1995. gadā pilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumi bija Ls 232 180 vai Ls 51,6 uz vienu iedzīvotāju, no ieņēmumiem dotācija sastādīja Ls 65 464 vai 28% (1995.gada dati, jo 1996.gadā finansu pārskati ir par apvienoto pašvaldību).

Pašvaldības izdevumi 1995.gadā sadalījās:

• infrastruktūras uzturēšanai

un attīstībai — 17%;

• sociālā palīdzība un

veselības aprūpei — 27%;

• izglītībai — 27%;

• kultūrai — 15%;

• pārvaldes izdevumi — 14%,

vai Ls 7,2 uz vienu iedzīvotāju.

Kandavas pilsēta un tās apkārtējās teritorijas ir saistītas ekonomiski un kultūrvēsturiski. Apkārtējo pagastu iedzīvotāji izmanto pilsētas infrakstruktūru.

1.2. Kandavas pagasts

Kandavas pagasta teritorija izvietota apkārt Kandavas pilsētai un daļēji aizņem Abavas senleju. Pagasta administratīvais centrs atradās apdzīvotā vietā Valdeķos, bet 1996. gadā pagasta padome pārcēlās uz Kandavu. Pagastā dzīvo 2240 iedzīvotāji (1996. gada dati), no kuriem 670 ir bērni un jaunieši līdz 18 gadiem, bet 443 pensijas vecuma personas. Pagasta kopplatība ir 17 144 ha, tajā skaitā lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 7568 ha, meži 7573 ha. Pagastā neatrodas izglītības un veselības aprūpes infrastruktūras objekti, bet tas raksturīgs ar daudziem arhitektūras, vēstures pieminekļiem un interesantiem dabas objektiem.

Pagastā lielākās ražotnes ir akciju sabiedrība "Kurzemīte", "Junda–koks", Kandavas lauksaimniecības tehnikuma palīgsaimniecība, 12 kokzāģētavas, izveidotas 256 zemnieku saimniecības, teritorijā atrodas Kandavas dzelzceļa stacija un Kandavas tūristu bāze.

Kandavas pagasta padome tika vēlēta 9 deputātu sastāvā, tā izveidoja finansu komiteju, tautsaimniecības komiteju, izglītības, kultūras un sporta komiteju, sociālās palīdzības un veselības aizsardzības komiteju, revīzijas komisiju, zemes komisiju un pašvaldības īpašuma privatizācijas komisiju. Par Kandavas pagasta padomes priekšsēdētāju ievēlēja Alfrēdu Ķieģeli. Padomes darbu nodrošināja 13 pašvaldības darbinieki. Pakalpojumus iedzīvotājiem sniedza pašvaldības kultūras nams un bibliotēka.

1995.gadā Kandavas pagasta pašvaldības budžeta ieņēmumi bija Ls 96 050 vai Ls 46,2 uz vienu iedzīvotāju, no ieņēmumiem dotācijas sastādīja Ls 41 488 vai 43%.

Pašvaldības izdevumi 1995.gadā sadalījās:

• infrastruktūras uzturēšanai

un attīstībai — 21%;

• sociālā palīdzība un

veselības aprūpei — 33%;

• izglītībai — 0%;

• kultūrai — 9%;

• pārvaldes izdevumi — 37%,

vai Ls 12,2 uz vienu iedzīvotāju.

1.3. Cēres pagasts

Cēres pagasts atrodas 12 km no Kandavas un robežojas ar Kandavas pagastu. Pagasts izveidots 1990.gada 18.oktobrī, sadalot Zentenes pagastu atbilstoši tā laika kolhoza robežām. Pagasta administratīvais centrs atrodas apdzīvotā vietā Cēre. Pagastā dzīvo 628 iedzīvotāji (1996.gada dati), no kuriem 210 ir bērni un jaunieši līdz 18 gadiem, bet 135 pensijas vecuma personas. Pagasta kopplatība ir 4785 ha, tajā skaitā lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 2384 ha, meži 1931 ha. Pagastā ir pamatskola, kultūras nams, bibliotēka, medpunkts.

Pagasta iedzīvotāji nodarbināti zemnieku saimniecībās, skolā un meža izstrādes un kokmateriālu sagatavošanas darbos.

Cēres pagasta padome tika ievēlēta 7 deputātu sastāvā, tā izveidoja finansu komiteju, sociālās, izglītības un kultūras komiteju, revīzijas komisiju, zemes komisiju un pašvaldības īpašuma privatizācijas komisiju. Par Kandavas pagasta padomes priekšsēdētāju ievēlēja Hendriku Besikirski. Padomes darbu nodrošināja 6 pašvaldības darbinieki. Pakalpojumus iedzīvotājiem sniedz medpunkts un bibliotēka.

1995.gadā Cēres pagasta pašvaldības budžeta ieņēmumi bija Ls 32 709 vai Ls 50,5 uz vienu iedzīvotāju, no ieņēmumiem dotācijas sastādīja Ls 17 630 vai 54%.

Pašvaldības izdevumi 1995.gadā sadalījās:

• infrastruktūras uzturēšanai

un attīstībai — 6%;

• sociālā palīdzība un

veselības aprūpei — 19%;

• izglītībai — 36%;

• kultūrai — 5%;

• pārvaldes izdevumi — 34%,

vai 17,2 Ls uz vienu iedzīvotāju.

2. Kāpēc bija nepieciešama

pašvaldību apvienošanās

Viens no galvenajiem apvienošanās procesa cēloņiem bija finansiālie apsvērumi.

Katrai pašvaldībai atsevišķi bija nelieli gada budžeti, tātad nebija pietiekoša finansu līdzekļu koncentrācija, lai tos racionāli izmantotu. Piemēram, Kandavas pagastā bija nepieciešams atjaunot siltumnīcu kompleksu, kokapstrādes darbnīcas "Cuntes" un tūristu bāzi "Plosti", tādējādi izveidojot 18 jaunas darba vietas, kā arī veikt kultūras nama jumta remontu un atrisināt apkures problēmas Valdeķos un Kandavas stacijā. Cēres pagastā bija nepieciešams veikt skolas remontu un atjaunot Zemnieku centra darbību. Šo darbu izpildi varēja nodrošināt, koncentrējot finansu līdzekļus un veicot šos darbus pakāpeniski. Vislabāko rezultātu šeit varēja dot apvienotā pašvaldība. Arī kredīta jautājumus varēja kārtot uz izdevīgākiem noteikumiem, ja pašvaldības gada budžeta apjoms nebija simts vai divi simti tūkstoši latu, bet gan pusmiljons latu. Šādu budžeta palielinājumu neviena no trijām pašvaldībām atsevišķi tuvākajos gados nevarēja sasniegt.

Sakarā ar pašvaldību finansu reformas radītajiem pārkārtojumiem iedzīvotāju ienākumu nodoklis tika maksāts ne vairs pēc nodokļu maksātāja darbavietas, bet pēc viņa pieraksta vietas. Tas radīja papildu sarežģījumus Kandavas pilsētas pašvaldībai, jo daudzi apkārtējo teritoriju iedzīvotāji strādāja pilsētā, bet nodokļus maksāja kaimiņu pašvaldībā. Tātad šāda ekonomiski saistītu teritoriju administratīvā nodalīšana veicināja nelabvēlīgu pilsētas pašvaldības attieksmi pret kaimiņu pašvaldībā dzīvojošajiem, kuri mēģināja atrast darbavietas pilsētā. Tā bija ļoti slikta perspektīva; šī situācija bija pretrunā ar daudzos gados iedibinātajām attiecībām starp Kandavas un apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem.

Kandava un tās apkārtne raksturojās ar to, ka infrastruktūras objekti ir koncentrēti pilsētā, kultūras un sporta pasākumi notika pilsētā, apkārtējo teritoriju bērni galvenokārt mācījās pilsētā, apmeklēja mūzikas, mākslas, deju un sporta skolas. Kandavas pašvaldības slimnīca un poliklīnika sniedza pakalpojumus apkārtējo pašvaldību iedzīvotājiem (apmēram 10 tūkst. iedzīvotāju). Pilsētas infrastruktūras uzturēšana, protams, bija pilsētas pašvaldības ziņā. Kandavai bija grūti panākt, lai pagastu pašvaldības savlaicīgi norēķinātos par saņemtajiem pakalpojumiem. Bet arī pilsētas infrastruktūra netika pilnīgi noslogota. Nebija attaisnojama situācija, ka apkārtējo lauku teritoriju bērni nevar apmeklēt mākslas, mūzikas un deju skolas, jo, piemēram, Kandavas pagasts nespēja samaksāt to līdzekļu daļu par saviem bērniem, kas bija jāmaksā pašvaldībai. Pilsētas pašvaldība aprēķināja, kāda daļa infrastruktūras uzturēšanai būtu jāmaksā Kandavas pagastam. Pagasta pašvaldībai nebija izdevīgi šādus finansu līdzekļus gadu no gada maksāt pilsētai.

Nelielā Cēres pagasta attīstības iespējas bija ierobežotas. Šīs pašvaldības gada budžets nepārsniedza 35 tūkst. latu, no kuriem pusi ienākumu veidoja dotācija. Atrodoties šādā finansiālā situācijā, pašvaldība nespēja attīstīt un racionāli izmantot infrastruktūru, nodrošināt pakalpojumus iedzīvotājiem tādā kvalitātē kā Kandavas pašvaldība.

Sakarā ar pašvaldību funkciju paplašināšanu bija nepieciešams izveidot bāriņtiesu, pagasttiesu, dzīvokļu privatizācijas komisiju, administrēt zemes nodokļa iekasēšanu, veikt attīstības plānošanu, nodrošināt būvniecības noteikumu ievērošanu, kā arī ļoti aktuāls kļuva jautājums par jaunu darbavietu veidošanu. Šo un citu funkciju kvalitatīvu izpildi racionālāk varēja veikt kopīgi, nevis katrā no trim pašvaldībām atsevišķi.

Nebija arī lietderīgi vienā pilsētā uzturēt gan pilsētas domes ēku, gan pagasta padomes ēku, jo iedzīvotāju skaits nebija tik liels, lai būtu nepieciešamas divas pašvaldību administrācijas ēkas.

Arī vēsturiski Kandavas pilsēta un tās apkārtējās teritorijas ir bijušas apvienotas vienā administratīvā teritorijā — Kandavas rajonā. Lai gan Kandavas rajons (50.gados) nepastāvēja ilgu laiku, tas atstāja iespaidu uz infrastruktūru un iedzīvotāju pieredzi.

Svarīgs priekšnoteikums apvienošanās procesam bija triju pašvaldību vadītāju spēja ātri vienoties, sadarboties, spēja pieņemt lēmumus, kuri dažbrīd bija pretrunā ar viņu personīgajām interesēm, kā arī atsevišķu deputātu vai uzņēmēju interesēm.

3. Sagatavošanās darbs

un izšķiršanās par apvienošanos

3.1. Pētījumi un citi priekšdarbi

Doma par apvienošanos Kandavas pilsētas pašvaldībā radās jau vairākus gadus iepriekš. Tika veikti aprēķini, kas parādīja, ka Kandavas pilsētai veidojas nelabvēlīga situācija (jāuztur infrastruktūra, kuru izmanto apkārtējās pašvaldības). Aprēķini parādīja, ka apvienojoties varētu racionālāk risināt attīstības jautājumus, lietderīgāk izmantot esošos resursus.

Arī Kandavas pagastā pētīja apvienošanās iespējas — jau 1994. gadā notika iedzīvotāju aptauja par Kandavas pagasta un Kandavas pilsētas apvienošanās jautājumiem. Tā kā iepriekš netika veikts nopietns izskaidrošanas darbs iedzīvotājiem un pagasta padomēs nebija ieinteresēti reformas virzībā, aptaujas rezultāti bija negatīvi.

1996. gada sākumā notika pašvaldību deputātu sanāksme, kurā, lai sekmētu apvienošanās procesu, izveidoja darba grupu no Kandavas pagasta un Kandavas pilsētas deputātiem un speciālistiem. Darba grupas uzdevums bija veikt finansiāli saimnieciskā darba analīzi un sagatavot līgumprojektu par apvienotās pašvaldības galvenajiem pasākumiem nākamajiem trijiem gadiem. Finansējums apvienošanās problēmu risināšanai netika iedalīts.

Lai sekmētu iedzīvotāju informētību, rajona un vietējā laikrakstā tika izvērsta diskusija par teritoriālo reformu.

Kandavas pagasta teritorija aptver Kandavas pilsētas teritoriju, tāpēc pastāvēja tikai viens reāls apvienošanās variants — ar Kandavu. Nedaudz citādāka situācija bija ar Cēres pagastu. Savulaik neveiksmīgi tika noteikta administratīvā robeža, sadalot Kandavas staciju. Empīrisks piemērs — iedzīvotāju tikšanās laikā ar Daini Rozenfeldu tika izteikts lūgums labot šo kļūdu. Tas nozīmēja, ka jādomā arī par Cēres pagasta piesaistīšanu apvienošanas projektam. Cēres pagasta teritorija dažus gadus iepriekš bija Zentenes pagasta sastāvā. Tātad pastāvēja arī variants apvienoties ar Zentenes pagastu. Pētot finansu jautājumus un infrastruktūru, aprēķini parādīja, ka izdevīgāks variants ir apvienošanās ar Kandavu. Arī pagasta iedzīvotāji negribēja atgriezties Zentenes pagastā, bet gan izteica vēlmi pievienoties Kandavai un Kandavas pagastam. Šajā procesā liela nozīme bija Cēres pagasta padomes priekšsēdētāja Hendrika Besikirska nostājai, viņa spējai objektīvi izprast situāciju.

 

3.2. Politiskie lēmumi

apvienošanas procesa

realizēšanā

Vispirms jautājums par apvienošanos tika diskutēts pašvaldības vadītāju līmenī, tad pilsētas domē, pagasta padomēs. Diskusija pamatojās uz pašvaldību finansiālās un saimnieciskās darbības analīzi, ko bija sagatavojuši pašvaldību darbinieki un pieaicinātie speciālisti.

Pašvaldību apvienošanas veicināšanai tika izveidota reformas sagatavošanas darba grupa, kura sagatavoja pašvaldību līgumu (apvienošanās līgumu). Šis līgums praktiski bija darbības programmas — plāns (18. — 20.punkti), kuru sāktu pildīt tūlīt pēc apvienošanās. Tas bija pirmais vienošanās dokuments, ja varētu tā teikt, drošības sajūtai, kas reglamentēja turpmākos kopīgās darbības virzienus. Pirmkārt tika panākta vienošanās, ka jārada jaunas darba vietas, tika nolemts par pasākumu secību infrastruktūras sakārtošanā — kādus pakalpojumus sniegs iedzīvotājiem, kādus infrastruktūras objektus saglabās un izremontēs Cēres un Kandavas pagastos. Tika panākta vienošanās, ka darbiniekiem apvienotajā pašvaldībā saglabās iepriekšējās darba algas, ka līdzšinējās zemes komisija turpinās darbu.

Pirms apvienošanās lēmuma pieņemšanas visās lielākajās Cēres un Kandavas pagasta apdzīvotajās vietās tika organizētas iedzīvotāju sapulces. Tās organizēja visas trīs padomes (domes), sapulcēs piedalījās visu triju pašvaldību vadītāji un deputāti. Apvienošanās jautājumu apspriešanas laiks — viens mēnesis. Cēres pagastā tika organizēta arī iedzīvotāju aptauja, to veica pagasta deputāti, izmantojot sagatavotu aptaujas lapu ar sešiem jautājumiem. Aptaujas anketa tika izveidota, lai noskaidrotu, vai iedzīvotāji vēlas pagasta apvienošanos ar Kandavu vai citu pašvaldību vai arī vēlas atlikt apvienošanos uz vēlāku laiku, nogaidīt. Protams, jāatzīst, ka pilnībā netika ievēroti sabiedriskās domas socioloģiskās izpētes nosacījumi. Aptaujas rezultāti parādīja, ka 90% aptaujāto atbalsta priekšlikumu apvienoties ar Kandavu.

Ar iedzīvotājiem pārrunas bija interesantas, vairumā gadījumu iedzīvotāji, pamatojoties uz jau iepriekš vietējos laikrakstos saņemto informāciju, apvienošanās priekšlikumus uzņēma dažādi, arī saprotoši un atzinīgi. Republikas masu informācijas līdzekļi diemžēl ieņēma nogaidošu pozīciju. Nozīmīga loma bija pašvaldību vadītāju nostājai, viņu spējai izskaidrot situāciju, argumentēt, parādīt reālu rīcības programmu pēc apvienošanās. Protams, bija arī iebildumi, replikas, piemēram, vienā sanāksmē Cērē kāds jautāja: "Kāda apvienošanās, kas to izdomājis, vienreiz jau apvienojāmies ar Zenteni?" Bet pēc stundu ilgām pārrunām, kad balsošanā iekļāva jautājumu par apvienošanos, nebija neviena, kas balsotu pret, reformai atbalsts tika izteikts pārliecinoši. Ja cilvēkiem izskaidro, runā skaitļu valodā un pašvaldību vadītāji paši nerada problēmas, tad apvienošanās jautājumi nav tik bezcerīgi, kā daudzi to grib parādīt.

Sarunas par apvienošanos notika arī ar citiem apkārtējiem pagastiem — ar Vānes, Zantes, Matkules, Zemītes, Jaunsātu un Pūres pagastiem. Grupa Jaunsātu pagasta iedzīvotāju nosūtīja vēstuli Kandavas pašvaldībai ar priekšlikumu pievienoties apvienotajai pašvaldībai. Pūres pagasta padome izlēma pagaidām atturēties no apvienošanās. Zemītes un Matkules pagastu padomes šo jautājumu izlēma šogad, bet par to ziņojuma nobeigumā.

Saskaņā ar likumdošanu lēmumu par pagastu un pilsētu administratīvo teritoriju apvienošanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz attiecīgo pašvaldību lēmumiem. Tātad nākamais solis pēc apvienošanās priekšlikumu apspriešanas bija lēmumu pieņemšana pilsētas domē un pagastu padomēs. Kandavas pilsētas dome 1996.gada 20.martā pirmā pieņēma lēmumu par apvienošanos ar Kandavas pagastu. Kandavas pagasta padome lēmumu par apvienošanos pieņēma 28.martā. Lēmumu par apvienošanos ar Cēres pagastu Kandavas pilsētas dome pieņēma 28.maijā. Pēc mēneša analogu lēmumu pieņēma Cēres pagasta padome. Rajona padome un Pašvaldību savienība minētos lēmumus atbalstīja.

Iedzīvotājus par pieņemtajiem lēmumiem informēja vietējais laikraksts "Kandavas Vēstis" un rajona laikraksts "Tukuma Ziņotājs".

 

3.3. Sadarbība ar

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un

citām valsts institūcijām

Pašvaldību lietu pārvalde, kas 1996. gada oktobrī tika iekļauta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sastāvā, sniedza metodisku palīdzību Kandavas pašvaldībām, realizējot apvienošanos. Pārvaldes darbinieki iepazinās ar pašvaldību iecerēm, pašvaldību politiķu ieteikumiem par vēlamo apvienošanās procesa gaitu. Kandavas pilsētas domes priekšsēdētājs tika uzaicināts uz pieredzes apmaiņas semināru Dānijā par pašvaldību reformas jautājumiem.

Būtiska problēma bija tā, ka minētās pašvaldības vēlējās apvienoties un uzsākt kopīgu darbu neilgi pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Esošā likumdošana šādu iespēju paredzēja tikai tad, ja tiek organizētas ārkārtas vēlēšanas. Tā bija nevēlama perspektīva, jo tādā gadījumā pašvaldību vēlēšanas Kandavā un apkārtējos divos pagastos notiktu divas reizes ar apmēram trīs četru mēnešu intervālu, turklāt, organizējot ārkārtas vēlēšanas, bija nepieciešami papildu izdevumi. Arī ieteikt pašvaldībām apvienoties tikai uz kārtējām pašvaldību vēlēšanām nebija "prāta darbs", jo Kandavas pilsētas pašvaldības politiķi pierādīja, ka kopīgs darbs jāuzsāk nekavējoši. To prasīja arī pašvaldību finansu situācija, un tās risinājumam radusies nepieciešamība līdz vēlēšanām izveidot vienotu komandu un deputātu kandidātu sarakstu.

Pašvaldību lietu pārvaldes darbinieki izanalizēja likumdošanas normas, kas regulē pašvaldību darbību un, lai novērstu radušos sasrežģījumus Kandavas apvienotās pašvaldības veidošanā, sagatavoja nepieciešamo grozījumu projektus pašvaldību likumā, pašvaldību vēlēšanu likumā, pašvaldību deputātu statusa likumā un likumā, kas reglamentē administratīvo teritoriju izveidošanu. Grozījumu projekti paredzēja, ka, ja tiek apvienotas divas vai vairākas pašvaldību administratīvās teritorijas, tad nav nepieciešamas ārkārtas pašvaldību vēlēšanas, bet šajās teritorijās ievēlētās domes un padomes līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām no visiem deputātiem izveido vienotu lēmējinstitūciju — domi vai padomi, kas turpina darboties jaunizveidotajā pašvaldībā. Sakarā ar jautājuma steidzamību Ministru kabinets Satversmes 81.pantā noteiktā kārtībā pieņēma noteikumus par minēto likumu grozīšanu.

Pamatojoties uz šiem likumu grozījumiem, Pašvaldību lietu pārvalde sagatavoja Ministru kabineta noteikumus par Kandavas pilsētas ar lauku teritoriju izveidošanu. Kandavas pilsētas lauku teritoriju veidoja Kandavas un Cēres pagasts. Sakarā ar to, ka teritoriālā reforma turpinās un iespējams, ka Kandavas pašvaldībai pievienosies arī citas pašvaldības (kā parādīja turpmākie notikumi, tad šī prognoze bija pareiza), jaunizveidotās pašvaldības administratīvās teritorijas robežu apraksts netika sagatavots, bet Ministru kabineta noteikumi uzskaitīja, kādas pašvaldību administratīvās teritorijas ietilpst jaunizveidotajā pašvaldībā. Lai nebūtu sarežģījumi zemes reformas pabeigšanas procesā, noteikumos arī tika norādīts, kā zemes reforma veicama jaunizveidotajā pašvaldībā.

Noteikumus par Kandavas pilsētas, Cēres pagasta un Kandavas pagasta apvienošanos un Kandavas pilsētas ar lauku teritoriju izveidošanu pieņēma Ministru kabinets 1996.gada 1.oktobrī. Tas bija pirmais gadījums pēc pašvaldību reformas koncepcijas pieņemšanas, kad pašvaldības brīvprātīgi apvienojās.

4. Apvienošanās procesa norise Kandavā

Pēc juridiskā lēmuma pieņemšanas par pašvaldību apvienošanos tā bija jāveic praktiski. Saskaņā ar grozījumiem likumos par pašvaldību darbību apvienotās pašvaldības domi veidoja visi apvienoto pašvaldību deputāti, tātad kopā 25 deputāti (Kandavas pilsēta — 9, Cēres pagasts — 7 un Kandavas pagasts — 9). Pirmais jaunajai domei izskatāmais jautājums bija domes priekšsēdētāja vēlēšanas.

Protams, šajā gadījumā varēja sākties politiska cīņa par domes priekšsēdētāja amatu, turklāt deputātu pārstāvniecība nebija gluži proporcionāla iedzīvotāju skaitam. Pilsētas iedzīvotāju skaits bija lielāks nekā lauku teritorijas iedzīvotāju skaits, bet pilsētai bija tikai 9 deputāti, turpretī laukiem — 16 deputāti. Tomēr politiķi spēja racionāli izvērtēt situāciju un jau iepriekš pirms jaunās domes pirmās sēdes vienojās, ka domes priekšsēdētājs būs iepriekšējais Kandavas pilsētas domes priekšsēdētājs Dainis Rozenfelds. Tāpat tika panākta vienošanās, ka priekšsēdētājam būs divi vietnieki — iepriekšējais Kandavas pagasta padomes priekšsēdētājs Alfrēds Ķieģelis un Cēres pagasta padomes priekšsēdētājs Hendriks Besikirskis.

Saskaņās ar izdarītajiem papildinājumiem likumdošanā pirmo apvienotās pašvaldības domes sēdi sasauca atbildīgais ministrs Anatolijs Gorbunovs, bet domes sēdi līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai vadīja ministra pilnvarota amatpersona — Pašvaldību lietu pārvaldes direktors Andris Rukmanis. Sēdē nekādi pārsteigumi nebija, un domes vadība (ar vienu balsi pret) tika ievēlēta saskaņā ar iepriekšējo vienošanos. Pienākumi tika sadalīti šādi: priekšsēdētājs — vispārējā jaunizveidotās pašvaldības vadība un jautājumi, kas saistīti ar Kandavas pilsētu; vietnieki atbildēja katrs par savu pagastu. Dome ievēlēja kopīgu revīzijas komisiju un izveidoja no jauna četras deputātu komitejas, kuru sastāvā ietilpa visu apvienoto pašvaldību deputāti:

• finansu — ekonomikas, celtniecības un labiekārtošanas;

• veselības aizsardzības, sociālās palīdzības un dzīvokļu jautājumu;

• kultūras, izglītības, sporta un tūrisma;

• sabiedriskās kārtības un sabiedrisko organizāciju.

Apvienošanās laikā nozīmīgs uzdevums bija — lai pašvaldības administrācijas darbinieki un zināmā mērā arī deputāti izveidotu citu attieksmi pret savu darbu. Pēc pašvaldības vadības izveidošanas varēja uzsākt pašvaldības pārvaldes aparāta reorganizēšanu. Jaunā pašvaldības administrācija tika komplektēta no labākajiem darbiniekiem. Visi trīs pašvaldību vadītāji koleģiāli izlēma, kurus darbiniekus šajā procesā pieņemt darbā jaunajā administrācijā. Neapšaubāmi bija problēmas. Štata vienību skaits samazinājās par 19%. Piemēram, bija trīs tehniskās sekretāres — tagad viena, trīs grāmatveži — tagad viens, trīs privatizācijas komisijas — tagad viena, bez tam tagad bija nepieciešama tikai viena bāriņtiesa un pagasttiesa. Darbinieki par iestāžu likvidāciju tika laikus brīdināti, tika veikts darbs, lai neviens no iepriekšējiem pašvaldības darbiniekiem bez darba nepaliek. Tiem, kuri netika pieņemti darbā jaunajā domes administrācijā, tika piedāvāts darbs pašvaldības iestādēs, uzņēmumos.

Bija arī problēmas ar pienākumu sadali un algu noteikšanu, jo starp trijām pašvaldībām, kuras apvienojās, šajā jomā pastāvēja atšķirības, bet arī šajā jautājumā tika panākts kompromiss, nevienam darbiniekam algu nesamazināja.

Galarezultātā pašvaldības administrācija tika izveidota 23 cilvēku sastāvā. Tajā ietilpa:

• vadība — 3 darbinieki;

• finansu un ekonomikas daļa — 4 darbinieki;

• domes kanceleja — 3 darbinieki;

• sociālais dienests — 3 darbinieki;

• vairāki speciālisti (arhitekts, speciālists celtniecības jautājumos, sporta darba organizētājs) — 3 darbinieki;

• bāriņtiesa — 1 darbinieks;

• vietējais laikraksts — 2 darbinieki;

• zemes dienesta speciālists — 1 darbinieks;

• Valdeķu administratīvais centrs (Kandavas pagastā — 1 darbinieks);

• Cēres administratīvais centrs (Cēres pagastā — 2).

Šobrīd administrācijas struktūra ir pārveidota (dota 6.pielikumā).

Pakalpojumus iedzīvotājiem sniedz pašvaldības komunālais uzņēmums, slimnīca, poliklīnika, kultūras centrs, 3 bibliotēkas, vidusskola, internātvidusskola, pamatskola, mūzikas skola, sporta skola, mākslas skola, deju skola, bērnudārzs, tūristu bāze un vēl citas 7 iestādes un pašvaldības uzņēmumi. Pašvaldībai ir sava kokzāģētava, kokapstrādes darbnīca, tehniskās palīdzības centrs zemniekiem, grants karjeri, mežizstrādes brigādes un siltumnīcu komplekss.

Apvienošanās procesā un pēc tā neviens pašvaldības infrastrūktūras objekts netika slēgts vai likvidēts, tieši otrādi, to skaits palielinājās.

Pašvaldības struktūru, kā arī iepriekšējo teritoriālo iedalījumu apstiprināja pašvaldības dome, pieņemot pašvaldības nolikumu. Protams, jaunās pašvaldības nosaukums — Tukuma rajona Kandavas pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldība — veidots atbilstoši likumdošanā paredzētajai administratīvajai teritorijai — rajona pilsēta ar lauku teritoriju. Tas nav sevišķi veiksmīgs, bet pagaidām likumdošanā piemērotāks variants nav atrasts. Par vietvārda izvēli domstarpības neradās, jo Kandava ir sens vietvārds, tas pirmoreiz rakstītā liecībā minēts 13.gadsimtā.

Lai nebūtu jāmaina pieraksti pasēs un jāpārreģistrē īpašumi, pašvaldības dome nolēma, ka Kandavas pašvaldības administratīvās teritorijas iekšējais teritoriālais dalījums ir Kandavas pilsēta; tās lauku teritorija tiek iedalīta divās teritoriālās vienībās — Cēres pagastā un Kandavas pagastā, kuru robežas atbilst iepriekšējo administratīvo teritoriju — Cēres pagasta un Kandavas pagasta — robežām. Būtu ļoti vēlams, lai šī pieredze tiktu iestrādāta likumdošanas aktos par administratīvi teritoriālo reformu.

Kā jau minējām, Ministru kabineta noteikumos par jaunās pašvaldības administratīvās teritorijas izveidošanu tika iekļauta norma, ka zemes reforma Kandavas pilsētā veicama pēc pilsētu zemes reformas likuma, bet uz lauku teritoriju attiecas lauku zemes reformas normatīvie akti. Līdz ar to iepriekš izveidotās zemes komisijas darbu turpināja, tas neradīja sarežģījumus zemes reformas beigu posma organizācijā apvienotajā pašvaldībā. Zemes dienesta speciālisti saņēma automašīnu un modernu datoru.

Praktiski visi jautājumi, kas saistīti ar pašvaldības sniegto pakalpojumu saņemšanu, izņemot dzimtsarakstu un privatizācijas jautājumus, apvienoto pagastu iedzīvotājiem ir atrisināmi, nebraucot uz centru. Apvienošanās procesā nav pasliktinājusies pašvaldības pakalpojumu pieejamība, bet to kvalitāte ir būtiski uzlabojusies. Arī tehniskais nodrošinājums palielinājies, iegādāti faksa aparāti, mobilie telefoni, datori.

Pašvaldībām apvienojoties, jaunizveidotā pašvaldība pārņēma visu triju pašvaldību mantu un saistības. Praktiski tas tika veikts, izmantojot Kandavas pilsētas pašvaldību kā bāzi un tai pievienojot pagastu pašvaldību mantu. Tika slēgti Cēres un Kandavas pagastu konti bankās, un līdzekļu atlikumi ieskaitīti Kandavas pilsētas norēķinu kontā. Analogi arī skaidrās naudas atlikumi no pagastu kasēm tika iemaksāti minētajā norēķinu kontā. Jaunā pašvaldība pārņēma visus apvienoto pašvaldību debitoru un kreditoru parādus, kā arī izsniegtās garantijas apvienošanās brīdī. Šajā jautājumā problēmas neradās, jo kreditoru parādu kopējais apjoms un izsniegto saistību apjoms bija neliels, tas nepārsniedza 1% no apvienotās pašvaldības budžeta apjoma. Kandavas pagastam parādsaistības pārsniedza 11 000 latu, Cēres pagastam parādu nebija. Pašvaldību vadītāji un darba grupa pirms apvienošanās šos jautājumus bija izpētījusi un vienojusies par pašvaldību darbību finansu jomā pirms apvienošanās. Kolēģi rīkojās godprātīgi, un pašvaldības jaunus parādus pirms apvienošanās neveidoja, ievēroja vienošanos.

Apvienoto pašvaldību īpašums (visu pašvaldības iestāžu un uzņēmumu) tika inventarizēts dabā un nodots apvienotajai pašvaldībai.

Apvienotās pašvaldības budžeta izveide. Tā kā pašvaldību apvienošanās praktiskais process notika gada beigās, pēc stāvokļa uz 1.oktobri, tad apvienoto pašvaldību plānotie budžeti un to izpilde tika matemātiski summēta pēc attiecīgās budžeta ieņēmumu un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas un kodiem no gada sākuma, neveicot nekādu budžeta pārdali līdz gada beigām. Šādi sagatavoto apvienotās pašvaldības budžetu apstiprināja jaunā dome.

Par kodu maiņu apvienotajā pašvaldībā. No nodokļu maksātāju reģistra tika izslēgtas Cēres un Kandavas pagasta pašvaldības, apvienotajai pašvaldībai saglabājot iepriekšējo Kandavas pilsētas domes nodokļu maksātāju kodu. Iedzīvotāju ienākumu nodokļu maksātāju teritoriālie kodi visām trijām apvienotajām pašvaldībām tika saglabāti iepriekšējie. Kā jau iepriekš minējām, adresācijas sistēma nemainījās, jo Cēres pagasts un Kandavas pagasts ar pašvaldības domes lēmumu tika noteikts kā iekšējais pašvaldības teritoriālais iedalījums. Līdz ar to nebija nepieciešama pieraksta maiņa un īpašuma pārreģistrācija. Diemžēl šis jautājums likumdošanā nav pienācīgi noregulēts.

5. Problēmas un attīstības iespējas

pēc pašvaldību apvienošanās

Apvienošanās tika rūpīgi sagatavota un saprātīgi realizēta, bet tā pati par sevi pozitīvus rezultātus nevarēja dot, tā bija tikai iespēja atrast un realizēt šīs akcijas dotās priekšrocības. Un šis reālais tālākais darbs bija jāveic jaunizveidotās pašvaldības vadībai. Turklāt pirmais pārbaudījums bija kārtējās pašvaldību vēlēšanas, kas notika dažus mēnešus pēc apvienošanās. Tātad, lai reforma Kandavā tiktu atbalstīta, pašvaldību vēlēšanās bija jāuzvar politiķiem, kuri pieņēma lēmumu par apvienošanos un to realizēja, pretējā gadījumā jau pašā sākumā Kandavas piemērs saņemtu negatīvu vērtējumu. Un negatīvi vērtējumi tika steidzīgi doti jau divus mēnešus pēc apvienošanās. 1996. gada 4.decembrī konferencē "Pašvaldību teritoriālā iedalījuma un administratīvās reformas problēmas Latvijā" Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Piešiņš šo apvienošanos raksturoja kā reformas diskreditāciju.

Tātad pirmais pārbaudījums Kandavā bija pašvaldību vēlēšanas. Tika veikts viss nepieciešamais, lai nepasliktinātos pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamība un uzlabotos to kvalitāte. Tika izveidoti administratīvie centri Cērē un Valdeķos, politiķi ļoti bieži tikās ar iedzīvotājiem, skaidroja tālākās rīcības programmu, uzklausīja iedzīvotāju priekšlikumus, uzsāka aktīvu darbību jaunu darba vietu izveidošanā. Vēlēšanu rezultāti parādīja, ka reformu piekritēji ir guvuši pārliecinošu uzvaru. Atbilstoši pašvaldību vēlēšanu likumam tika ievēlēti 11 domes deputāti. Seši deputāti bija no lauku teritorijām, bet pieci — no pilsētas. Tātad bažas par to, ka lauki jaunajā domē būs vāji pārstāvēti, nepiepildījās. Atkārtoti par domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Dainis Rozenfelds, par viņa vietniekiem — Alfrēds Ķieģelis un Hendriks Besikirskis.

Tad sākās grūtais doto solījumu un iecerēto plānu izpildes process. Pirmām kārtām apvienošanās līgumā bija paredzēts, ka jārada jaunas darba vietas. No Valsts kases tika saņemts izdevīgs kredīts Ls 100 tūkst. apmērā uz pieciem gadiem ar atmaksu pēc trešā gada. Kredīts tika racionāli izmantots — nopirktas kokapstrādes darbnīcas, atjaunots siltumnīcu komplekss un tūristu bāzes komplekss, veicināta zivju pārstrādes ceha izveidošana. Šie pasākumi būtiski palīdzēja bezdarba problēmas risināšanā. Turpinās darbs zivju pārstrādes ceha izveidē Cērē ar 25 darba vietām.

Pašvaldību apvienošanās procesa pretinieki izsaka apgalvojumu, ka apvienošanās gadījumā daudzas nelielās skolas kā neperspektīvas tiks likvidētas. Šāda pārliecība tiek pausta, piemēram, šādā veidā — bija trīs pašvaldības, bija trīs skolas; trīs pašavaldības apvienojās vienā, arī skola palika tikai viena. Protams, šāds apgalvojums neapstiprinājās, Kandavā šādi procesi nenotika un arī netiek perspektīvā. Gluži otrādi — Cēres pamatskola saņēma papildu naudas līdzekļus četri tūkstoši Ls vairāk nekā iepriekšējā gadā, tā tiek remontēta, skolai ir nodots autobuss, līdz 1997.gada beigām skolā izveidos datoru klasi. Apvienotā pašvaldība var labāk nodrošināt šīs lauku skolas attīstību nekā nelielais Cēres pagasts ar 40 tūkst.Ls gada budžetu.

Apvienošanās deva iespēju ekonomiskāk izmantot infrastruktūru. Pirms apvienošanās Kandavas komunālais dienests strādāja tikai ar apmēram 60% slodzi, lielākā teritorijā to var izmantot efektīvāk. Arī ceļu fonda naudu var racionālāk izmantot. Kandavai, Cēres pagastam, Kandavas pagastam katram astevišķi naudas līdzekļi ceļu un ielu uzturēšanai bija 10–20 tūkst.Ls gadā, bet apvienotās pašvaldības rīcībā ceļa fonda nauda gadā ir 60—70 tūķst.Ls. Šo līdzekļu apgūšanai var rīkot konkursu uzņēmējiem, izvēloties izdevīgāko pasūtījumu izpildītāju.

Arī autobusu satiksmes organizāciju var būtiski ietekmēt pietiekami liela pašvaldība, panākt, lai autobusu maršruti un kustības grafiki atbilstu iedzīvotāju vēlmēm. Ja neizdodas šo jautājumu atrisināt, vienojoties ar uzņēmējiem, kuri veic pasažieru pārvadājumus, pašvaldība var pati uzņemties veikt šos pārvadājumus, protams, pretendējot uz valsts dotāciju daļu mazrentablu autobusu maršrutu dotēšanai. Pietiekami lielai pašvaldībai tas ir pat izdevīgi, sasaistot pasažieru pārvadāšanu ar skolēnu pārvadāšanu uz skolām.

Kandava, izveidodamās par pietiekami lielas pašvaldības administratīvo centru, varēja pamatoti pretendēt uz palīdzību no Vides aizsardzības fonda notekūdeņu attīrīšanas ietaišu celtniecībai. Šāda palīdzība 132 tūkst. Ls apmērā arī tika saņemta.

Arī attīstības un teritoriālplānošana pēc apvienošanās ieguva jaunu kvalitāti, jo kāda gan var būt nopietna attīstības plānošana, ja pašvaldībai ir daži tūkstoši ha zemes, viena upīte, divi tilti un dažas apdzīvotās vietas. Protams, teritoriālplānotāji var iebilst, ka plānot var jebkurā teriutorijā neatkarīgi no tās lieluma. Plānot jau var, bet tā ir neracionāla sabiedrisko līdzekļu izlietošana, jo nevar plānot nelielu teritoriju, neredzot kopējās attīstības perspektīvas.

Kandava saņēma palīdzību arī citās jomās. Labklājības ministrija kopīgi ar Pasaules banku ir uzsākusi darbu pie labklājības reformas projekta, kas paredz veikt arī reformas sociālās palīdzības jomā. Lai pārbaudītu, kā praksē varētu realizēt šo reformu un izplatītu darba pieredzi Latvijas pašvaldībās, Kandavas apvienotajā pašvaldībā paredzēts īstenot pilotprojektu un izveidot sociālās palīdzības centru. Tā mē®kis ir:

• veicināt vienotas sociālo pabalstu sistēmas izveidošanu;

• attīstīt efektīvu personāla izmantošanu;

• lētāku un efektīvāku teritoriālo sociālo pakalpojumu kā alternatīvu izstrādāšana.

Protams, visas šīs iespējas Kandavai jau bija izplānotas pirms apvienošanās. Tās tika realizētas tikai ar saspringtu un mērķtiecīgu pašvaldību politiķu un administrācijas darbinieku pūlēm. Tātad iespējas deva apvienošanās, bet to realizēšanu nodrošināja konkrēti cilvēki — pašvaldības vadītāji un darbinieki. Vai mēs varam iedomāties, ka Latvijas 2.trīszvaigžņu sporta spēles tik sekmīgi varētu noorganizēt Kandavas pilsēta bez lauku teritoriju atbalsta, vai varbūt Kandavas pagasts vai Cēres pagasts atsevišķi — taču ne. Bet kopīgiem spēkiem tas ir sekmīgi veikts, un Kandavas vārds ir izskanējis pasaulē. Tas, protams, ir cerīgs ieguldījums apvienotās pašvaldības tālākai attīstībai.

Būtisks pierādījums, ka izvēlētais ceļš ir pareizs, ir tas, ka Kandavas pašvaldībai kaimiņos esošo Matkules un Zemītes pagastu padomes ir pieņēmušas lēmumus par apvienošanos ar Kandavas pašvaldību. Apvienošanās notiks šā gada oktobrī.

6. Priekšrocības un zaudējumi

sakarā ar pašvaldību apvienošanos

6.1. Kandavas jaunizveidotās

pašvaldības ieguvumi:

• izvēloties labākos speciālistus, pašvaldība kļuva rīcībspējīgāka;

• nostiprinājās pašvaldības saimnieciskā un finansiālā patstāvība;

• palielinājās pašvaldības spēja kvalitatīvi pildīt pašvaldību funkcijas un sniegt pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un interesēm;

• palielinājās Kandavas pašvaldības ietekme valsts vietējā pārvaldē, jo, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, ir lielāka ietekme rajona padomes darbā;

• racionālai funkciju izpildei tika koncentrēti pašvaldību finansiālie un materiālie resursi, nodrošināta esošo ekonomisko resursu efektīva izmantošana gan pilsētā, gan lauku teritorijā (darbaspēka resursi, zeme, meži, grants iegulas, tūrisma iespējas);

• uzlabojās infrastruktūras izmantošanas efektivitāte;

• tika izveidots efektīvāks pārvaldes aparāts, samazināts pārvaldes izdevumu īpatsvars pašvaldības budžetā, kā arī rēķinot uz vienu iedzīvotāju;

• dota iespēja efektīvi administrēt nekustamā īpašuma nodokli;

• samazinātas atšķirības pašvaldību ienākumos, samazināts savstarpējo norēķinu apjoms, palielināts pašvaldības pašfinansēšanas līmenis;

• apvienotas vienā pašvaldībā teritorijas, kuras ir kultūrvēsturiski saistītas un kuru iedzīvotāji ir savstarpēji ekonomiski atkarīgi;

• palielinātas Kandavas pašvaldības politiķu iespējas realizēt savas programmas un darboties pašvaldības iedzīvotāju interesēs;

• pašvaldība kļuvusi par līdzvērtīgu partneri starpvalstu vietējo pašvaldību sadarbībā.

 

6.2. Zaudējumi

pēc apvienošanās:

• politiķi attālināti no iedzīvotājiem (šis faktors tiek kompensēts ar intensīvāku politiķu darbu ar iedzīvotājiem);

• pašvaldības pārvaldes aparāta darbinieku konkurence, atsevišķu tradīciju laušana, pielāgošanās;

• pašvaldības darbinieku un politiķu darbs kļuvis intensīvāks, sarežģītāks, grūtāks, nepieciešama augsta kvalifikācija (šo faktoru nav iespējams novērst);

• lauku pašvaldību darbiniekiem grūti pierast pie lielas darba slodzes un intensitātes;

• deputātiem no pirmsākumiem jāapgūst pilsētas vai lauku problēmas;

• pilsētas pašvaldības daļā samazinājās pašvaldības līdzekļu izlietojums, rēķinot uz vienu pilsētas iedzīvotāju.

7. Rekomendācijas citām pašvaldībām

apvienošanās procesam

(Gudrais mācās pats un no citu kļūdām.

Nekļūdās tikai tas, kas nekā nedara.)

Apvienošanos nepieciešams rūpīgi sagatavot. Pašvaldības darbu varētu iesākt ar kopīgu attīstības plāna izstrādi un apvienošanās projekta izstrādi.

Nepieciešams veikt pašvaldības finansiālās darbības analīzi, izskatīt variantus, kā, veicot apvienošanos, varētu stabilizēt un uzlabot pašvaldības budžeta ieņēmumu un izdevumu daļu, samazināt savstarpējos norēķinus starp pašvaldībām. Jānoskaidro debitoru un kreditoru parādi (ja tādi ir).

Nepieciešams analizēt infrastruktūru, tās darbības efektivitāti, noskaidrot faktorus, kas traucē šo efektivitāti uzlabot, izpētīt jautājumu, kādas priekšrocības varētu iegūt infrakstruktūras izmantošanas efektivitātes uzlabošanā un tās attīstības nodrošināšanā, veicot apvienošanos.

Nepieciešama pašvaldību vadītāju pārliecība par apvienošanās nepieciešamību, viņu vēlēšanās to veikt. Pretējā gadījumā, ja pašvaldību vadītāji ir pret apvienošanās ideju, tad viņi ar savu autoritāti centīsies noskaņot arī pašvaldības iedzīvotāju pret apvienošanos.

Nepieciešams paškritiski izvērtēt pašvaldības darbu, to, ko pašvaldība spēj veikt un ko nespēj. Regulāri jāinformē pašvaldības iedzīvotājus par reālo situāciju pašvaldībā un iespējamās apvienošanās ieguvumiem un zaudējumiem, ņemot vērā arī personīgās intereses.

Veicot detalizētu izpēti un analīzi pašvaldībās, katram bez liekas kautrēšanās iezīmēt arī savu vietu jaunajā pašvaldībā, ja arī kļūdīsimies, laiks jau visu parādīs.

Vēlams pirms apvienošanās noslēgt starp pašvaldībām, kuras gatavojas apvienoties, apvienošanās līgumu (apvienotās pašvaldības veicamo pasākumu perspektīvo programmu), kā arī sagatavot iespējamo apvienotās pašvaldības stuktūras shēmu.

 

Turpinājums — seko