Ministru kabineta noteikumi Nr. 154

Rīgā 1998.gada 28.aprīlī (prot. nr. 22, 16.§)

Obligātās prasības medicīniskās rehabilitācijas iestādēm

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 56.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka obligātās prasības medicīniskās rehabilitācijas iestāžu telpām un rehabilitācijas iestādēs izmantojamajām ārstnieciskajām un rehabilitācijas medicīniskajām tehnoloģijām sertifikāta saņemšanai.

2. Par obligāto prasību ievērošanu medicīniskās rehabilitācijas iestādē ir atbildīgs tās vadītājs.

II. Medicīniskās rehabilitācijas iestādes

3. Medicīniskās rehabilitācijas iestāde ir ārstniecības iestāde vai tās struktūrvienība, kurā tiek veikta medicīniskā rehabilitācija. Medicīniskās rehabilitācijas iestādes ir rehabilitācijas kabineti, rehabilitācijas nodaļas, rehabilitācijas slimnīcas un rehabilitācijas centri.

4. Rehabilitācijas kabinets var darboties kā patstāvīga ārstniecības iestāde vai rehabilitācijas nodaļas, rehabilitācijas slimnīcas vai rehabilitācijas centra sastāvā.

5. Rehabilitācijas kabinetā pacientu aprūpē lieto vienu vai vairākas medicīniskās rehabilitācijas tehnoloģijas. Rehabilitācijas kabinets var nenodrošināt pilnu rehabilitācijas programmas izpildi, bet šī mērķa sasniegšanai sadarboties ar citām medicīniskās rehabilitācijas iestādēm.

6. Rehabilitācijas nodaļa ir slimnīcas struktūrvienība, kas nodrošina ambulatorus un stacionārus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pacientiem, kuriem medicīnisko indikāciju dēļ jāatrodas slimnīcā. Rehabilitācijas nodaļā ir trīs vai vairāki nodaļas profilam atbilstoši rehabilitācijas kabineti.

7. Rehabilitācijas slimnīca nodrošina ambulatorus un stacionārus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pacientiem, kuriem nepieciešama medicīniskā rehabilitācija.

8. Rehabilitācijas centri nodrošina ambulatorus un stacionārus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī nodarbojas ar rehabilitācijas speciālistu izglītošanu, rehabilitācijas tehnoloģiju izstrādi un aprobāciju un zinātniskās pētniecības darbu.

9. Ja rehabilitācijas centrs sniedz tikai ambulatorus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, tam nav nepieciešamas nodaļas un telpas pacientu izmitināšanai vai citu slimnīcai raksturīgu funkciju nodrošināšanai.

10. Rehabilitācijas slimnīcā un rehabilitācijas centrā jābūt šādām struktūrvienībām:

10.1. uzņemšanas nodaļai, kur koordinē un veic pacientu uzņemšanu;

10.2. diagnostikas un funkcionālās testēšanas nodaļai, kur precizē pacienta diagnozi un objektīvi nosaka viņa funkcionālo spēju (mazspējas) līmeni, lai varētu veidot individuālu rehabilitācijas programmu un novērtēt rehabilitācijas procesa rezultātus;

10.3. medicīnas māsu dienestam, kas veic pacientu aprūpi;

10.4. fizioterapijas nodaļai, kur sniedz konsultācijas, novērtē pacienta fizisko stāvokli un ārstē, kā arī izglīto pacientu un viņa tuviniekus;

10.5. sociālā darba nodaļai, kur novērtē pacienta sociālos apstākļus un sniedz konsultācijas un palīdzību to uzlabošanā.

11. Rehabilitācijas slimnīcā un rehabilitācijas centrā atbilstoši to profilam var būt šādas papildu struktūrvienības:

11.1. intensīvās terapijas nodaļa, kur pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību un nodrošina invazīvo medicīnisko tehnoloģiju izmantošanu;

11.2. ergoterapeitiskā nodaļa, kur nodrošina pacienta ergoterapeitisko novērtēšanu un ārstēšanu un sniedz konsultācijas vides pielāgošanā atbilstoši pacienta vajadzībām, kā arī izgatavo ortozes un palīgierīces;

11.3. logopēdiskā nodaļa, kur ārstē pacientus ar sazināšanās traucējumiem, psihomotorās attīstības aizturi un traucējumiem, kā arī izglīto pacientus un viņu tuviniekus;

11.4. psiholoģijas nodaļa, kur novērtē un attīsta pacienta izziņas, intelektuālās un emocionālās spējas, kā arī izglīto pacientu un viņa tuviniekus;

11.5. speciālās pedagoģijas nodaļa, kur pacienti ar ierobežotām uztveršanas spējām var apgūt vispārizglītojošos mācību priekšmetus, kā arī tiek izmantotas apmācības metodes, kas uzlabo pacienta kustību, komunikācijas un pašaprūpes spējas;

11.6. protēžu un ortožu nodaļa un kompensatoro ierīču nodaļa, kur pacientus nodrošina ar nepieciešamajiem protēžu un ortožu izstrādājumiem un kompensatorajām ierīcēm;

11.7. reitterapeitiskā nodaļa, kur veic pacientu funkcionālo spēju novērtēšanu un ārstēšanu, izmantojot jāšanu ar zirgiem.

III. Medicīniskās rehabilitācijas iestāžu medicīniskās tehnoloģijas

12. Medicīniskās rehabilitācijas iestādēs atbilstoši attiecīgās medicīniskās rehabilitācijas iestādes profilam jāizmanto medicīniskās rehabilitācijas ierīces, kuras likumā noteiktajā kārtībā apstiprinājusi Labklājības ministrija.

13. Medicīniskās rehabilitācijas pacientiem tiek nodrošināta funkcionālā testēšana un dozētās slodzes pastaigas (terenkūrs).

14. Medicīniskās rehabilitācijas iestādē jābūt tehnoloģijām un apmācītam medicīniskajam personālam neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai.

IV. Medicīniskās rehabilitācijas iestāžu telpas

15. Rehabilitācijas slimnīcu vai rehabilitācijas centru telpām jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām slimnīcām. Rehabilitācijas slimnīcā vai rehabilitācijas centrā jābūt šādām telpām:

15.1. pacientu uzņemšanas telpai;

15.2. diagnostikas un funkcionālās testēšanas telpām;

15.3. ārsta kabinetam;

15.4. medicīnas māsas kabinetam;

15.5. fizioterapijas zālei individuālajām un grupu nodarbībām;

15.6. sociālā darbinieka kabinetam;

15.7. citām telpām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām slimnīcām.

16. Vienā rehabilitācijas nodaļā, rehabilitācijas slimnīcā vai rehabilitācijas centrā atbilstoši to profilam var būt papildu rehabilitācijas kabineti vairākās medicīniskās rehabilitācijas jomās:

16.1. fizioterapijas kabinets;

16.2. ergoterapijas kabinets;

16.3. logopēda kabinets;

16.4. psihologa kabinets;

16.5. pedagogu telpas un klases;

16.6. protēžu un ortožu kabinets;

16.7. kompensatoro ierīču kabinets;

16.8. fizikālās terapijas kabinets;

16.9. hidroterapijas kabinets.

17. Ja rehabilitācijas kabinets darbojas kā patstāvīga ārstniecības iestāde, rehabilitācijas kabineta telpām jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ambulatorā tipa ārstniecības iestādēm.

V. Medicīniskās rehabilitācijas iestādes pieejamība personām ar funkcionālo spēju ierobežojumiem

18. Personām ar funkcionālo spēju ierobežojumiem tiek nodrošināta piekļūšana medicīniskās rehabilitācijas iestādei no tuvākās sabiedriskā transporta pieturvietas vai autostāvvietas.

19. Medicīniskās rehabilitācijas iestādei jābūt aprīkotai ar kāpnēm, margām, uzbrauktuvēm vai pacēlājiem, kā arī jābūt tādai durvju konstrukcija vai ierīcēm, kas personām ar funkcionālo spēju ierobežojumiem nodrošina iekļūšanu tajā.

20. Medicīniskās rehabilitācijas iestāžu uzgaidāmajām telpām jābūt iekārtotām tā, lai personas ar funkcionālo spēju ierobežojumiem tajās varētu pārvietoties.

21. Pacientu uzturēšanās telpām un tualetes telpām medicīniskās rehabilitācijas iestādēs jābūt aprīkotām ar īpašām palīgierīcēm un pielāgotām personām ar funkcionālo spēju ierobežojumiem.

22. Grīdu segumam, papildus iebūvētajiem elementiem, palīgierīcēm un mēbeļu novietojumam medicīniskās rehabilitācijas iestādēs jānodrošina pār-vietošanās iespējas personām ar funkcionālo spēju ierobežojumiem.

VI. Pārejas jautājumi

23. Noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 1.jūliju.  

Ministru prezidents G.Krasts  

Labklājības ministrs V.Makarovs