Turpinājums

no 1.lpp.

Meža politikas izstrādāšana bija nepieciešams process, bet nebūt ne pietiekams process, lai varētu mainīt reālo dzīvi saskaņā ar mūsu izpratni, kādai tai vajadzētu būt. Uzreiz gribu pateikt, ka būs vajadzīgs jauns Meža likums, iespējams, arī pāris citu likumu, tajā skaitā par Valsts meža dienestu un tā precīzu lomu, tiesībām un vietu sabiedrībā. Pašlaik pētām visu to Eiropas valstu meža likumdošanu, kuru tautsaimniecībā meža nozare ieņem kaut cik būtisku vietu. Jo Latvijā meža lomai tautsaimniecībā ir nenoliedzami ļoti būtiska vieta — mūsu valsts no meža nozares Eiropas valstu vidū ir visatkarīgākā. Meža nozares īpatsvars mūsu ārējā tirgū ir lielāks nekā Somijā un Zviedrijā.

— Kuras, jūsuprāt, būs tās Meža politikas lietas, kas visgrūtāk būs realizējamas?

— Domāju, ka vislielākā uzmanība būs jāvelta cilvēku izglītošanai un apmācībai. Tā ir absolūti nepieciešama lieta, lai kaut kāda jauna shēma, jauns mehānisms reāli varētu darboties. Ja šīm vajadzībām nevarēsim atrast līdzekļus, tad visa celtne sabruks, jo zināšanas un prasme ir pats pamats. Meža politika ir mērķorientēta un pozitīvi orientēta. Un tāda pati arī būs rīcības programma. Ja mēs spējam definēt, ko mums vajag izdarīt, tad mums arī ir jāatrod līdzekļi un ceļi, kā to izdarīt. Un meža nozare nav trūcīga, tikai jāsakārto un pareizi jānoorientē visa veida plūsmas, tajā skaitā arī finansu līdzekļu plūsma.

Vērsīšu uzmanību vēl uz divām lietām. Pirmā. Meža politikā ir teikts, ka valsts mežs ir uzskatāms par valsts kapitālu. Tas nozīmē, ka valsts mežam ir jābūt zināmai vērtībai — reālai tirgus vērtībai. Otrs ir tas, ka valstī šī kapitāla vērtība nedrīkst pazemināties un ka valsts gūst no šī kapitāla ienākumus. It kā ārkārtīgi vienkāršas lietas. Taču — līdz šim pēcpadomju Latvijā nav formulēta nedz šī kapitāla vērtība, nedz tā apsaimniekošana, un nav juridiskā nodrošinājuma, lai šī vērtība nesamazinātos. Un jānodrošina arī tas, ka par to kāds būtu reāli atbildīgs. Kā mēs visi zinām, reāli atbildīgs var būt tikai tas, kas kaut ko var mantiski zaudēt. Ja atbildīga ir budžeta iestāde, tad patiesie maksātāji ir visi valsts nodokļu maksātāji. Tādēļ saimnieciskā darbība arī valsts mežā būtu jābalsta uz tādiem pašiem principiem kā jebkura privātuzņēmēja darbība. Taču, lai mainītu kaut ko pašreizējā sistēmā, vajadzīgs politisks lēmums.

Tagad mums ir iespēja un arī pienākums strādāt tālāk pie Meža politikas īstenošanas programmas, un to mēs redzam kā politikas dokumentā minēto mērķu un ievērojamo principu īstenošanas līdzekļu kopumu. Lai to veiktu, vajadzīgs likumīgs pamats darbībai, attiecīgās institucionālās struktūras un (vai) attiecīgais ekonomiskais mehānisms.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības redaktore

Latvijas meža nozare

Pēc Valsts statistikas komitejas un Valsts meža dienesta datiem