Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis valsts vizītē Itālijas Republikā. 27.–30. aprīlī

Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Romas mērijā 28.aprīlī:

Man ir liels prieks šodien viesoties Kampidolio pilī un tikties ar jums.

Ļaujiet man apliecināt cieņu Romas pilsētai un izteikt pateicību jums, ka iepazīstinājāt mani ar pilsētas vēsturi un šodienu.

Šī ir nozīmīga vizīte Latvijai. Esam ieradušies valstī, ar kuru mums ir draudzīgas un ciešas partnerattiecības. Ar Itālijas prezidentu apspriedām abu valstu sadarbību, kas iekļaujas kopējā Eiropas integrācijas procesā.

Itālijai un Latvijai ir labas iespējas attīstīt savstarpēji izdevīgu tirdzniecību. Šīs vizītes ietvaros es tiekos ar Itālijas uzņēmējiem, lai aicinātu viņus iesaistīties Latvijas ekonomikā.

Latvija ir zeme Eiropas ziemeļaustrumos. Droši vien tāpēc mūsu mākslinieki vienmēr tiekušies apmeklēt tālo Itāliju un gūt šeit iedvesmu. Latviešu mākslā Romai un Itālijai ir nozīmīga loma.

Romā ir ilgi uzturējies un arī apbedīts Niklāvs Strunke. Viņš bija ievērojams šī gadsimta latviešu gleznotājs un grafiķis, un par viņu bija zināms, ka viņš labprātāk uzturējās šeit, dienvidos, nekā Latvijā un Stokholmā, kurš viņš dzīvoja emigrācijā pēc kara.

Vēl viens latviešu mākslinieks, kurš savos darbos attēlojis Romas ainavas un arkas, ir Eduards Kalniņš. Viņš strādāja Latvijas neatkarības gados pirms Otrā pasaules kara, un viņa labākie darbi ir no tā sauktā Romas perioda viņa daiļradē.

Esmu priecīgs, ka varu tagad izstaigāt un iepazīties ar tām vietām, kas bijušas svarīgas daudziem latviešu māksliniekiem.

Pateicos jums par sirsnīgo uzņemšanu un par viesmīlību.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Itālijas prezidenta rīkotajās vakariņās 28.aprīlī:

Prezidenta kungs!

Skalfāro jaunkundze!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Pagājis tikai viens gads kopš Itālijas prezidenta vizītes Latvijā. Es labi atceros mūsu, prezidenta kungs, sarunas Rīgas pilī un gaidīju iespēju tikties ar jums atkal. Esmu priecīgs atrasties Itālijā un tikties ar labiem draugiem.

Jūsu vizīte pagājušajā gadā bija nozīmīga, un es ar dziļu pārliecību varu teikt, ka jūsu vizīte iesāka Latvijā īstu Itālijas gadu. Mūsu politiskais un ekonomiskais dialogs ir ļoti spraigs. Jūsu valdības vadītājs apmeklēja Latviju, un šī gada laikā savstarpējus ciešākus kontaktus uzņēmuši arī mūsu valstu uzņēmēji.

Pēc Itālijas prezidenta vizītes mūsu divpusējās attiecības ieguvušas īpašu dinamiku. Mēs nežēlojam spēkus, lai attīstītu visplašāko sadarbību. Viens pierādījums tam būs kopīgi izveidotā abu valstu darba grupa ekonomiskajai sadarbībai. Ekonomiskā sadarbība vistiešāk sekmē mūsu valstī iesāktās reformas, apliecinot uzticību Latvijas eiropeiskajai nākotnei. Ieskicējas laba un konkrēta sadarbība un pieredzes apmaiņa militārajā jomā.

Mūsu valstu iedzīvotāji iepazīst labāk viens otru, Itālija un Latvija ir patiesas kaimiņvalstis. Tas pierāda to, ka Eiropas dienvidu un ziemeļu valstīm ir iespējams mērķtiecīgi un izdevīgi sadarboties. Vienotās Eiropas interesēs ir ciešs mūsu valstu dialogs.

Prezidenta kungs!

Šodien Latvijai nepieciešams konsekvents Eiropas Savienības atbalsts. Latvija bauda Itālijas atbalstu Eiropas integrācijā. Mums ir vienots redzējums par ES paplašināšanās un padziļināšanās tālāko procesu.

Eiropas Savienības paplašināšana sniedz senajām Eiropas nācijām vēsturisku iespēju — realizēt Eiropas kontinenta politisko vienotību. Latvijai Eiropas integrācijas centieni saistīti ar drošības un tālākas demokrātiskas valstiskas attīstības iespēju.

Es šobrīd viesojos valstī, kuras politiskais atbalsts bija nozīmīgs mums jau uzreiz pēc Latvijas dibināšanas 1918.gadā. Šo politisko rīcību mēs neaizmirstam.

Ilgstoša ir Itālijas pievilcība mūsu māksliniekiem. Latviešu ievērojamākais šī gadsimta tēlnieks Teodors Zaļkalns pastāvīgi guva papildu iedvesmu no Itālijas mākslas. Viens no izcilākajiem latviešu gleznotājiem Janis Rozentāls ceļoja pa Itāliju, un viņa darbiem no Kapri apmeklējuma ir īpaša vieta latviešu glezniecības vēsturē.

Šodien man bija tas gods un prieks atklāt kopā ar jums latviešu tekstilmākslas izstādi šeit, Romā. Es zinu, cik pūļu ieguldīts šīs izstādes sarīkošanā. Esmu jums, prezidenta kungs, un jums, Skalfāro jaunkundze, par to pateicīgs.

Prezidenta kungs!

Šodien mūsu zemju tuvība izpaužas arī kopīgajā piederībā nākotnes Eiropai. Tā ir stipru reģionu Eiropa. Par dinamisku un stabilu reģionu sevi apliecina Baltijas jūras reģions.

Stabilitāti Baltijas reģionā un viendabīgu tā attīstību var nodrošināt mūsu valstu aktīva sadarbība reģionā, ciešs dialogs Eiropas Savienības kontekstā un uzskatāma tuvināšanās transatlantiskajām struktūrām.

Mūsu reģionā pēdējo gadu laikā attīstījušās labas un jaunas tirdzniecības saites. Tās saglabāt un nostiprināt ir visu interesēs, jo tas rada jaunas darbavietas un veido iekļaujošu attīstību. Baltijas jūras reģions ir modelis visas Eiropas attīstībai.

Latvijas politika ir — būt par uzticamu partneri Eiropā, par labu kaimiņvalsti un par pievilcīgu zemi, kas atvērta draugiem.

Vēlreiz pateicos jums, prezidenta kungs, par iespēju apmeklēt jūsu zemi.

Atļaujiet man uzsaukt tostu par Itālijas prezidentu Skalfāro kungu, par Itāliju un mūsu valstu ciešu sadarbību nākotnē.

Vizītes ritmos, 29.aprīlī

Vakar Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzstājās ar priekšlasījumu Itālijas Ārpolitikas institūtā.

G.Ulmanis sacīja, ka Baltijas un Vidusjūras reģioni parasti tiek savstarpēji salīdzināti, tāpēc ir lietderīgi pārrunāt to integrāciju procesu iezīmes, jo Eiropas kontekstā abi reģioni uzskatāmi kā savstarpēji papildinoši.

Skaidrojot Latvijas vēsturi, G.Ulmanis uzrunā sacīja, ka Latvija ar nepacietību un stipru apņemšanos vēlas iekļauties vienotajā Eiropā, kurā tiktu ievērotas visu tautu intereses.

G.Ulmanis norādīja, ka Latvijas integrācija Eiropā vispirms nozīmē iekļaujošas sabiedrības nostiprināšanu. Pēc Valsts prezidenta sacītā, Latvija šopavasar maina likumiskos ietvarus, kas dos tiesības nepilsoņiem iesniegt pieteikumu Latvijas pilsonības saņemšanai.

G.Ulmanis vienlaikus izteicās, ka latviešu valoda Latvijā ir ieguvusi vietu visās dzīves jomās un visiem, kas vēlas, tiek dota iespēja to apgūt, par ko jāpateicas arī starptautiskajam atbalstam latviešu valodas apmācības programmu veidošanā.

Runājot par ekonomikas jautājumiem, G.Ulmanis teica, ka Latvija pašlaik jau reāli iekļaujas Eiropas Savienībā (ES), jo valstī mazā un vidējā uzņēmumu tīklā ieplūst Rietumu investīcijas. Izsakoties, ka Latvijas ekonomika ir stabilizēta, Valsts prezidents minēja, ka Latvijai ir būtiski mācīties no Itālijas, kā nodrošināt valsts mērķtiecīgu politiku mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmē un kā izveidot visu reģionu straujas attīstības koncepciju.

G.Ulmanis runāja par Baltijas reģiona ciešas sadarbības nepieciešamību Latvijas iekļaušanās procesam ES, norādot, ka Baltijas jūras reģions ir minimodelis visai Eiropai.

Valsts prezidents pauda viedokli, ka vienotai Eiropai ir svarīga rietumvalstu vēlme patiesi izprast Viduseiropas un Austrumeiropas valstis.

Pēc uzstāšanās Valsts prezidentam tika uzdoti jautājumi. Atbildot uz jautājumu par Latvijas gatavību iestājai ES, G.Ulmanis raksturoja ekonomiskos rādītājus, kā arī pasākumus sabiedrības integrācijas jomā, kas veicinātu Latvijas iestāšanos ES. Atbildot uz jautājumu par Latvijas un Krievijas attiecībām, Valsts prezidents izteica cerību, ka Eiropa un pārējā pasaule palīdzēs veicināt demokrātijas attīstību Krievijā, norādot, ka Krievijas iekšienē šobrīd ir ekonomiskas un sociālas problēmas. G.Ulmanis vēlreiz uzsvēra, ka Latvijā nav nacionālu konfliktu un ka jebkādu lēmumu pieņemšana valstī netiek bāzēta uz nacionāliem principiem. Klausītājus interesēja arī leģionāru piemiņas pasākums marta vidū Rīgā. Skaidrojot vēsturisko situāciju, G.Ulmanis sacīja, ka šī gadsimta četrdesmitajos gados notika trīskārtēja Latvijas okupācija, kuras dēļ Latvijas iedzīvotāji tika iesaukti gan hitleriskās Vācijas, gan arī komunistiskās Padomju Savienības armijas rindās.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās arī ar Pjemontas apgabala prezidentu Encio Džigo.

E.Džigo interesējās par Latvijas ekonomisko attīstību, iekšpolitisko un ārpolitisko situāciju. Pjemontas apgabala prezidents vēlējās uzzināt no G.Ulmaņa vairāk par ikdienas dzīvi Latvijā, par Latvijas iedzīvotājiem.

Latvijas Valsts prezidents stāstīja par Latvijas vēsturi, uzdevumiem eirointegrācijas procesā, kā arī par Latvijas un Itālijas sadarbības iespējām un abu valstu darba grupu intensīvo dialogu. G.Ulmanis uzsvēra, ka Latvijā ekonomikas attīstība ir dinamiska un pašlaik viena no tās iezīmēm ir pāreja no valsts uz privātā īpašuma formu.

Vakarā Pjemontas galvaspilsētā Turīnā tika atklāta Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvniecība Itālijā. Pjemonta ir attīstītākais Itālijas reģions, kur ražo pasaulē pazīstamās automašīnas "Fiat". Apgabals ir slavens arī ar labām vīna darītavām un šokolādi.

Valsts prezidenta preses dienests