• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas politiskās organizācijas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.04.1998., Nr. 120/121 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51315

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Liepājas pilsētas valsts amatpersonu deklarācijas Rīgas pilsētas valsts amatpersonu deklarācijas Atlīdzības takse par zvērinātu advokātu sniegto juridisko palīdzību Atlīdzības takse par zvērinātu notāru sniegto juridisko palīdzību Vispārīgi noteikumi

Vēl šajā numurā

30.04.1998., Nr. 120/121

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas politiskās organizācijas

Politiskās organizācijas (partijas), kas reģistrētas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā

Saskaņā ar likuma

"Par sabiedriskajām organizācijām

un to apvienībām" 48.pantu

Politiskās organizācijas "Jaunā partija"

Valsts reģistra Nr. PO–064 Reģ. 16.04.1998.

Statūti

Apstiprināti partijas

dibināšanas kongresā 1998. gada 14. martā

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Politiskā organizācija "Jaunā partija" (tālāk tekstā "Partija") ir politiska organizācija, kas dibināta, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus un ar ievēlēto deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē.

1.2. Partijas oficiālais pilnais nosaukums ir "Jaunā partija", un Partijas oficiālais saīsinātais nosaukums ir "JP". Partijas devīze: "Vienot, nevis šķelt!".

1.3. Partijai ir sava simbolika, ko apstiprina kongress. Kongress var deleģēt Valdi apstiprināt partijas simboliku.

1.4. Partijas adrese: Stabu iela 18, Rīga, LV–1010, Latvijas Republika.

1.5. Partija ir juridiska persona, tai ir savs(–i) konts (–i) bankā(–s) un savs zīmogs. Partijai ir atsevišķa manta, tā var savā vārdā iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, būt prasītāja un atbildētāja tiesā, šķīrējtiesā un valsts varas un pārvaldes institūcijās.

1.6. Partijai ir pilnas īpašuma tiesības uz savu īpašumu, un tās īpašumu nevar konfiscēt vai kā citādi atsavināt administratīvā kārtībā. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu partija var dibināt uzņēmējsabiedrības un veikt citu saimniecisko darbību.

1.7. Partija atbild par savām saistībām ar visu savu īpašumu.

1.8. Partija veido reģionālās un interešu nodaļas un grupas ar savu vadību, kurām ir tiesības darboties Valdes deleģēto pilnvaru apjomā saskaņā ar nodaļas vai grupas nolikumu Partijas programmas izpildei. Nodaļu un grupu izveidošanas kārtību un darbību nosaka Valdes apstiprināts nolikums.

1.9. Katra Partijas nodaļa saskaņā ar tās nolikumu var lūgt kongresu atzīt to par juridisku personu. Par juridiskas personas tiesību piešķiršanu Partijas nodaļai lemj kongress. Nodaļām ar juridiskas personas tiesībām var būt sava manta un īpašums, savs zīmogs un bankas norēķinu rēķins. Partija neatbild par nodaļas ar juridiskas personas tiesībām mantiskajām un nemantiskajām saistībām. Partijas nodaļām bez juridiskas personas tiesībām un interešu grupām nav tiesības uzņemties saistības Partijas vārdā.

2. Partijas mērķi un uzdevumi

2.1. Partijas pamatmērķis ir Latvijas ekonomiskā attīstība un tautas labklājības nostiprināšana, dodot vienādas iespējas katras personas dzīvībai un attīstībai, nodrošinot Latvijas Republikas demokrātijas attīstību un nodrošinot godīgu konkurenci tirgus ekonomikas apstākļos bez sabiedrības sociālo slāņu atsvešinātības. Citi Partijas mērķi un esošo mērķu plašāks izklāsts ietverts Partijas programmā.

2.2. Partijas uzdevumi ir:

a) sekmēt katra cilvēka aktīvu un efektīvu piedalīšanos Latvijas sabiedriskajā, saimnieciskajā, kultūras un politiskajā dzīvē;

b) piedalīties Saeimas un vietējo pašvaldību vēlēšanās, izvirzot deputātu kandidātus;

c) ar ievēlēto deputātu starpniecību piedalīties valsts un pašvaldības politikas veidošanā saskaņā ar Partijas programmu, arī izstrādājot atbilstošus normatīvo aktu projektus;

d) atbalstīt un sekmēt Partijas biedru un Partijas atbalstītāju darbību Partijas programmas īstenošanā.

2.3. Partija savā darbībā ievēro šos Statūtus, Partijas programmu un Latvijas Republikas likumdošanu.

3. Partijas biedri un atbalstītāji

3.1. Partijas biedri un Partijas biedra kandidāti

3.1.1. Par Partijas biedriem un Partijas biedra kandidātiem var būt tikai 18 (astoņpadsmit) gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi un personas, kas ir reģistrējušās Iedzīvotāju reģistrā vai ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. Partijā iestājas individuāli, ievērojot Partijas Statūtus. Par Partijas biedriem nevar būt juridiskas personas. Personas, kas parakstījušas Partijas dibinātāju sarakstu, ir pilntiesīgi Partijas biedri.

3.1.2. Partijā par biedriem uzņem un par Partijas biedra kandidātiem apstiprina Partijas Valde uz katra pretendenta personīgā iesnieguma pamata, pieņemot par to lēmumu. Iesniegumam par uzņemšanu Partijas biedru rindās ieinteresētā persona pievieno 2 (divu) Partijas biedru rekomendācijas. Iesnieguma noraidīšanas gadījumā Valdei nav jāsniedz Partijas biedra vai Partijas biedra kandidāta pretendentam atteikuma motivācija.

3.1.3. Partijas biedru un Partijas biedra kandidātu uzskaiti veic Partijas Valde. Katram Partijas biedram un Partijas biedra kandidātam tiek izsniegta Partijas biedra vai Partijas biedra kandidāta apliecība, kuras formu apstiprina Partijas Valde.

3.1.4. Partijas biedru tiesības:

a) piedalīties Partijas nodaļas vai grupas darbībā, uzstāties to sapulcēs;

b) iepazīties ar visiem Partijas institūciju lēmumiem un saņemt informāciju par Partijas darbību;

c) izstrādāt un iesniegt apspriešanai Partijas pārvaldes institūcijās savus priekšlikumus par Partijas darbību un tās uzlabošanu;

d) paust savus uzskatus Partijas pārvaldes institūcijās un piedalīties visu izskatāmo jautājumu apspriešanā;

e) piedalīties Partijas pārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās;

f) izvirzīt savu kandidatūru un citu Partijas biedru kandidatūras apstiprināšanai kongresā par Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātiem;

g) piedalīties Valdes darbībā saskaņā ar šo Statūtu noteikumiem;

h) brīvi izstāties no Partijas.

3.1.5. Partijas biedra pienākumi:

a) ievērot Partijas Statūtus un Partijas vadošo institūciju lēmumus;

b) sekmēt un veicināt Partijas programmas īstenošanu un Partijas mērķu sasniegšanu;

c) personiski nepiekrītot vadošo institūciju pieņemtajiem lēmumiem, nekaitēt to izpildei;

d) līdzdarboties Partijas nodaļas vai grupas darbībā;

e) regulāri un Partijas Valdes noteiktajos termiņos maksāt biedra naudu kongresa noteiktajos apmēros.

3.1.6. Partijas biedru vai Partijas biedra kandidātu var izslēgt no Partijas biedru un Partijas biedra kandidātu rindām, ja viņš:

a) vienu gadu nav darbojies Partijas nodaļu vai grupu darbībā un par to nav informējis Partijas Valdi;

b) nav maksājis biedra naudu Partijas valdes noteiktajos termiņos;

c) ar savu darbību vai uzvedību kaitē Partijas mērķiem un darbojas pretēji Partijas vadošo institūciju lēmumiem un programmai;

d) pieļāvis nopietnus likumdošanas pārkāpumus.

3.1.7. Partijas biedra kandidātiem ir visas šajos Statūtos noteiktās Partijas biedra tiesības un pienākumi, izņemot tiesības:

a) tikt ievēlētam Partijas pārvaldes un revīzijas institūcijās;

b) balsot par Partijas pārvaldes un revīzijas institūcijām;

c) piedāvāt savu un cita Partijas biedra kandidāta kandidatūru iekļaušanai Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātu sarakstos. Pēc Valdes ieskatiem atsevišķos gadījumos Valde var pieņemt lēmumu Partijas biedra kandidātam piešķirt tiesības balotēties vēlēšanās Saeimas un pašvaldības deputātu kandidātu sarakstos;

d) balsot kongresā par jautājumiem, kas skar Partijas Statūtus un Partijas programmu, kā arī Partijas pārvaldes institūciju sastāvu un darbību.

3.1.8. Lēmumu par Partijas biedra kandidāta iekļaušanu deputātu kandidātu sarakstos pieņem Valde, ja tās sēdē piedalās 2/3 (divas trešdaļas) Valdes locekļu un vairāk nekā puse klātesošo Valdes locekļu balso par šāda lēmuma pieņemšanu.

3.1.9. Partijas biedra kandidātu var uzņemt par Partijas biedru ne ātrāk kā 2 (divus) mēnešus pēc apstiprināšanas par Partijas biedra kandidātu. Šis Statūtu punkts stājas spēkā ne agrāk kā 1999. gada 14. martā. Līdz minētajam termiņam persona, kas atbilst Partijas Statūtos noteiktajiem kritērijiem, tiek uzņemta par Partijas biedru saskaņā ar Partijas statūtiem.

3.2. Partijas atbalstītāji

3.2.1. Par Partijas atbalstītājiem var būt fiziskas un juridiskas personas, ja tās atzīst un atbalsta Partijas programmu un tās mērķus un vēlas darboties Partijas programmas izpildes sekmēšanai. Partijas atbalstītāju uzdevums un pienākums ir sekmēt un atbalstīt Partijas programmas izpildi, kā arī popularizēt Partiju.

3.2.2. Partijas Valde var nolemt veidot Partijas atbalstītāju sarakstu. Partijas atbalstītāji saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu var veidot Partijas atbalsta klubus, fondus un komitejas. Partija nav atbildīga par atbalstītāju veikto darbību.

3.2.3. Partijas atbalstītājiem nav Partijas biedra un Partijas biedra kandidāta tiesību un pienākumu, bet tie vai to pārstāvji var piedalīties Partijas Valdes un nodaļu darbībā ar padomdevēja tiesībām, ja šādu personu piedalīšanos apstiprina Partijas Valde vai nodaļas pārvaldes institūcija.

3.2.4. Jebkuru Partijas atbalstītāju — fizisku personu — var uzņemt par Partijas biedra kandidātu, ja Valde pēc Partijas atbalstītāja iesnieguma pieņem tādu lēmumu saskaņā ar Statūtiem.

4. Partijas pārvaldes institūcijas

4.1. Partijas kongress

4.1.1. Kongress ir augstākā Partijas lēmējinstitūcija. Tiek sasaukti kārtējie un ārkārtas kongresi. Tikai kongress ir tiesīgs:

a) apstiprināt, grozīt un papildināt Partijas Statūtus un programmu;

b) ievēlēt Partijas priekšsēdētāju;

c) ievēlēt Partijas Valdi;

d) ievēlēt Revīzijas komisiju;

e) apstiprināt Partijas finansu darbības pārskatu un lemt par Partijas ikgadējo finansiālo darbību;

f) noteikt biedra naudas apmēru, kas nebūs mazāks par Ls 1 (vienu latu) gadā;

g) noteikt Partijas politikas pamatlīnijas;

h) lemt par juridiskas personas statusa piešķiršanu nodaļai;

i) apstiprināt deputātu kandidātus.

4.1.2. Kārtējo kongresu sasauc Valde ne retāk kā reizi 2 (divos) gados, ierosinot kārtējā kongresa dienas kārtību.

4.1.3. Ārkārtas kongress tiek sasaukts, ja to pieprasa Partijas priekšsēdētājs, Partijas Valde, Revīzijas komisija vai nodaļas un grupas, kas kopā pārstāv ne mazāk par 1/3 (vienu trešdaļu) Partijas biedru. Lai sasauktu ārkārtas kongresu, ierosinošā institūcija iesniedz Partijas Valdē lūgumu sasaukt ārkārtas kongresu. Iesniegumā tiek noteikts ārkārtas kongresa sasaukšanas iemesls un kongresā izskatāmo jatuājumu saraksts. Ārkārtas kongress tiek sasaukts 30 (trīsdesmit) dienu laikā.

4.1.4. Kongresā piedalās delegāti, kurus ievēlē Partijas nodaļu un grupu sapulces vai reģionālās konferences saskaņā ar to nolikumiem. Nodaļu un grupu pārstāvniecības kvotas apstiprina Partijas Valde. Katru nodaļu un grupu pārstāv vismaz viens delegāts.

4.1.5. Kongress uzskatāms par lemttiesīgu, ja tajā piedalās vismaz puse ievēlēto delegātu. Ja kvoruma trūkuma dēļ kongress nav lemt spējīgs, tad atkārtotu kongresu sasauc ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc nenotikušā kongresa. Atkārtoti sasauktais kongress ir lemttiesīgs neatkarīgi no ieradušos delegātu skaita.

4.1.6. Kongresa darbu vada Partijas priekšsēdētājs vai viņa nozīmēta persona no Valdes.

4.1.7. Lēmumi kongresā tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumiem par Partijas pašlikvidāciju vai reorganizāciju, apvienojoties ar citu organizāciju, sadaloties vai pievienojoties citai organizācijai, nepieciešams, lai kongresā piedalītos 2/3 (divas trešdaļas) ievēlēto delegātu un par šādu lēmumu nobalsotu 2/3 (divas trešdaļas) klātesošo delegātu. Gadījumā, ja atkārtoti sasauktā kongresā par Partijas pašlikvidāciju nav kvoruma, tad kongress ir lemttiesīgs neatkarīgi no ieradušos delegātu skaita.

4.1.8. Balsošana kongresā notiek atklāti, paceļot balsošanas zīmi (mandātu), ko saņem katrs delegāts, reģistrējoties kongresam. Jebkuru dienas kārtībā paredzētu jautājumu var nodot izskatīšanā aizklātā balsošanas procedūrā, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo delegātu.

4.1.10. Kongresa norisi protokolē kongresā pēc Partijas Valdes priekšlikuma ievēlēts sekretariāts. Kongresā pieņemtos lēmumus izsūta visām nodaļām un grupām. Kongresā pieņemto lēmumu uzskaiti un kārtošanu veic Valdes izveidots sekretariāts.

4.2. Partijas priekšsēdētājs

4.2.1. Partijas priekšsēdētājs ir Partijas vadītājs, kuru ievēlē kongress uz 2 (diviem) gadiem.

Partijas priekšsēdētājs:

a) ierosina sasaukt kongresu;

b) vada kongresa un konferences darbu;

c) ierosina Valdei sasaukt Partijas konferences;

d) pārstāv un reprezentē Partiju;

e) vada Partijas Valdes darbu;

f) kopīgi ar Valdes līdzpriekšsēdētājiem saskaņo Partijas, Saeimas un pašvaldības deputātu darbību;

g) piedalās Partijas Valdes sēdēs ar balsstiesībām, un viņam ir izšķirošā balss, ja Valdes balsojumā balsis dalās līdzīgi;

h) vada Partijas preses sekretāra darbību.

4.2.2. Partijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai saskaņā ar pilnvarojumu Partijas priekšsēdētāja pienākumus uz laiku uzņemas pildīt kāds no trim Valdes līdzpriekšsēdētājiem.

4.3. Partijas Valde

4.3.1. Valde ir Partijas izpildinstitūcija, kas izlemj Partijas darbības un vadības kārtējos politiskos, organizatoriskos un saimnieciskos jautājumus. Valde sastāv no 18 (astoņpadsmit) Valdes locekļiem, kurus ievēlē kongress. Partijas pirmā Valde darbojas ne mazāk kā vienu gadu. Gadījumā, ja noteiktajā termiņā kāds Valdes loceklis atsakās vai nevar turpināt pildīt Valdes locekļa pienākumus, Valde ir tiesīga iztrūkstošo Valdes locekļu vietā līdz nākamā kongresa sanākšanai ievēlēt Valdes locekļa kandidātus. Valdes locekļa kandidātam ir visas Valdes locekļa tiesības un pienākumi saskaņā ar Partijas Statūtiem, kongresa lēmumiem un Valdes prezidija noteikto Valdes locekļu pienākumu sadalījumu.

4.3.2. Pienākumu sadalījumu starp Valdes locekļiem nosaka Partijas Valdes prezidijs.

4.3.3. Valdes darbība notiek Valdes sēdēs. Ir kārtējās Valdes sēdes un ārkārtas valdes sēdes. Kārtējās Valdes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Darbības kārtību Valdes sēdēs nosaka Valdes apstiprināts Valdes darbības reglaments. Partijas Valdes sēdes darbu vada Partijas priekšsēdētājs vai kāds viņa pilnvarots Partijas Valdes līdzpriekšsēdētājs. Valdes sēdes tiek protokolētas. Partijas Valdes sēdes ir slēgtas. Valde var nobalsot par atklātas Valdes sēdes noturēšanu.

4.3.4. Valde veic šādas funkcijas:

a) sasauc kongresus un konferences;

b) organizē kongresa un konferenču lēmumu projektu sagatavošanu;

c) sagatavo Partijas finansiālās un saimnieciskās darbības projektu;

d) pieņem un izskata ieteikumus par deputātu kandidātiem, valdības sastāvam, sagatavo priekšlikumus apstiprināšanai kongresam;

e) apstiprina vēlēšanu koordinācijas centra vadītāju:

f) atbild par Partijas finansu stāvokli, kā arī par Partijas īpašumu pārvaldi;

g) apstiprina nodaļu un grupu nolikumus;

h) apstiprina amatā Partijas preses sekretāru;

i) apstiprina Partijas ekspertu komisiju skaitlisko sastāvu un to vadītāju;

j) izpilda arī citas funkcijas, ja to nosaka šie Statūti vai deleģē kongress.

4.3.5. Ārkārtas Valdes sēdes sasauc pēc Partijas priekšsēdētāja vai viena Valdes līdzpriekšsēdētāja, vai arī Valdes locekļu iniciatīvas, kuri kopā pārstāv 1/3 (vienu trešdaļu) Valdes locekļu kopskaita.

4.3.6. Valdes sēdes Valdes prezidijs izziņo ne vēlāk kā 5 (piecas) dienas pirms paredzētās Valdes sēdes dienas. Ja iepriekšējā Valdes sēdē noteikts nākamās Valdes sēdes datums, Valdes sēdi izziņo tikai tiem Valdes locekļiem, kuri nav piedalījušies iepriekšējā Valdes sēdē. Ārkārtas Valdes sēdes, kurās paredzētie jautājumi jāizskata iespējami drīzāk, var sasaukt telefoniski.

4.3.7. Valde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse Valdes locekļu. Valde pieņem lēmumus, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo Valdes locekļu.

4.4. Partijas Valdes prezidijs

4.4.1. Katra jaunievēlētā Valde savā pirmajā Valdes sēdē no Valdes locekļu vidus ievēlē 3 (trīs) Valdes līdzpriekšsēdētājus un atbildīgo sekretāru, kas kopā ar Partijas priekšsēdētāju veido Partijas Valdes prezidiju. Partijas Valdes prezidijs ir Partijas Valdes darbības koordinācijas institūcija, kas darbojas kongresa un Valdes lēmumu ietvaros ikdienā, organizē un kontrolē Partijas sekretariāta darbu, apstiprina Partijas algoto darbinieku štatu sarakstu un nosaka to atalgojumu, organizē Partijas Valdes un kongresa lēmumu projektu izstrādi un lēmumu izpildi, vada un koordinē Partijas ekspertu komisiju darbību. Valdes prezidijs veic arī citas funkcijas, ko nosaka šie Statūti vai deleģē kongress un Valde.

4.4.2. Pienākumu un funkciju sadalījumu starp Valdes līdzpriekšsēdētājiem un sekretāru nosaka Partijas priekšsēdētājs. Viens Valdes līdzpriekšsēdētājs saskaņā ar Partijas priekšsēdētāja pilnvarojumu Partijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā pārstāv Partiju un izpilda Partijas priekšsēdētāja funkcijas.

4.4.3. Partijas priekšsēdētājam un visiem Partijas Valdes līdzpriekšsēdētājiem ir tiesības parakstīt Partijas finansu dokumentus, maksājuma uzdevumus, līgumus un citus dokumentus Partijas vārdā. Valdes lēmumā tiek precizēts dokumentu saraksts un apjoms, kurus paraksta katrs Partijas Valdes līdzpriekšsēdētājs un Partijas priekšsēdētājs. Paraksta tiesības Partijas vārdā saskaņā ar Valdes lēmumu var deleģēt arī citām personām.

5. Konferences

5.1. Partijas kongresu starplaikos var sasaukt konferences. Konferenču sasaukšanu var ierosināt Partijas priekšsēdētājs, Valdes līdzpriekšsēdētāji vai kopīgi vairākas partijas nodaļas, kuru biedru skaits veido ne mazāk kā 1/3 (vienu trešdaļu) kopējā Partijas biedru skaita.

5.2. Konferenču sasaukšanu organizē Partijas Valde ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc iesnieguma par konferences sasaukšanu saņemšanas. Konferences dienas kārtību iesaka konferenci ierosinājusī institūcija.

5.3. Nodaļu un grupu biedru pārstāvības kvotas konferencē nosaka Partijas Valde.

6. Partijas finansiālās un saimnieciskās darbības revīzija

6.1. Kongress ievēlē Revīzijas komisiju 3 (trīs) cilvēku sastāvā. Revīzijas komisijas locekļi nedrīkst būt Valdes locekļi. Revīzijas komisijas locekļi no komisijas locekļu vidus ievēlē Revīzijas komisijas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kas vada un koordinē Revīzijas komisijas darbību.

6.2. Revīzijas komisija regulāri pārbauda:

a) Partijas finansu stāvokli;

b) Partijas īpašuma pārvaldi;

c) Partijas nodaļu un grupu finansiālo darbību.

6.3. Revīzijas komisija pilnu Partijas finansiālās un saimnieciskās darbības revīziju veic ne retāk kā reizi gadā.

6.4. Par revīziju un pārbaužu rezultātiem Revīzijas komisija informē Valdi un ziņo kongresam.

6.5. Revīzijas komisijas locekļi ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Valdes sēdēs.

6.6. Ne retāk kā reizi gadā Partijas, tās nodaļu un grupu finansiālo un saimniecisko darbību revidē neatkarīga auditorfirma, kuras atzinums par Partijas finansiālo un saimniecisko darbību pievienojams ikgadējai finansiālās darbības deklarācijai, kura tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam.

6.7. Revīziju saskaņā ar 6.6.punktu finansē no Partijas līdzekļiem.

7. Partijas nodaļas un grupas

7.1. Partijas nodaļas un grupas var izveidot pēc teritoriālā vai interešu principa, un tās darbojas atbilstoši Partijas Valdes apstiprinātam nolikumam.

7.2. Katru Partijas nodaļu veido ne mazāk kā 50 (piecdesmit) biedru, grupu — ne mazāk kā 5 (pieci) biedri. Partijas darbības pirmajā gadā Partijas Valde var apstiprināt nodaļas izveidošanu un tās nolikumu, ja nodaļā apvienojušies ne mazāk kā 15 biedri.

7.3. Partijas nodaļas un grupas var ierosināt sasaukt reģionālās konferences, ja tam piekrīt Partijas valde.

8. Deputātu kandidātu izvirzīšana un apstiprināšana

8.1. Visu līmeņu deputātu kandidātus no Partijas biedru vidus var izvirzīt Partijas nodaļu pilnsapulces un Valde.

8.2. Nodaļu priekšlikumus par deputātu kandidātiem Saeimas un pilsētu pašvaldību vēlēšanām iesniedz Partijas valdē, kas tos izskata un sagatavo apstiprināšanai kongresā.

8.3. Par Partijas Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātiem var kļūt Partijas biedri un Partijas biedru kandidāti saskaņā ar šo Statūtu 3.1.8.punktu, kuri atbilst Latvijas Republikas attiecīgajos vēlēšanu likumos noteiktajām prasībām un Partijas Valdes apstiprinātajiem kritērijiem.

 

9. Partijas mantas un finansu līdzekļu

iegūšanas un izlietošanas kārtība

9.1. Partijas naudas līdzekļus saskaņā ar Latvijas Republikas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu veido:

a) partijas biedru un Partijas biedru kandidātu biedra nauda;

b) fizisko un juridisko personu naudas un citu finansu līdzekļu un mantas dāvinājumi (ziedojumi);

c) ienākumi, ko dod Partijas uzņēmējdarbība un cita saimnieciskā darbība;

d) citi finansējuma avoti, izņemot tos, kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt politiskas organizācijas.

9.2. Partijas naudas līdzekļu sadales un izlietojuma kārtību nosaka Partijas Valde.

9.3. Partijas finansiālo un materiālo līdzekļu izlietojumu apstiprina Valde ar savu lēmumu. Līgumus, finansu dokumentus un citus saimnieciskos dokumentus paraksta Partijas Valdes līdzpriekšsēdētājs vai Partijas priekšsēdētājs saskaņā ar Partijas Valdes lēmumu vai pilnvarojumu.

9.4. Katru gadu likumdošanā noteiktajā termiņā Partija iesniedz Tieslietu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam Partijas priekšsēdētāja vai viņa pilnvarotā Valdes līdzpriekšsēdētāja parakstītu finansiālās darbības deklarāciju saskaņā ar Latvijas Republikas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu.

10. Partijas pašlikvidācijas un reorganizācijas kārtība

10.1. Partijas darbība izbeidzas, ja kongress saskaņā ar Statūtu noteikumiem pieņem lēmumu par pašlikvidāciju vai reorganizāciju, apvienojoties ar citu organizāciju, sadaloties vai pievienojoties citai organizācijai. Lēmums par Partijas pašlikvidāciju vai reorganizāciju triju dienu laikā jāpaziņo Tieslietu ministrijai.

10.2. Partijas pašlikvidācijas gadījumā kongress ievēlē likvidācijas komisiju, kas lemj par Partijas līdzekļu un mantas sadali un citiem ar likvidāciju saistītiem jautājumiem saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu. Partijas likvidāciju var uzdot veikt arī Partijas Valdei vai Valdes prezidijam, kas veic likvidācijas komisijas funkcijas.

10.3. Ja no Partijas atdalās (tiek izslēgta) Partijas biedru grupa un izveido jaunu sabiedrisko (politisko) organizāciju, Partijas īpašums un finansiālie līdzekļi pilnībā un nedalīti paliek Partijai.

10.4. Nodaļas, kuras ir bijušas juridiskas personas, atdaloties no Partijas, var pretendēt tikai uz savu īpašumu. Par īpašuma nodalīšanu nodaļai lemj kongress.

10.5. Partiju var pārveidot par sabiedrisko organizāciju saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām".

10.6. Partijas darbību var apturēt un izbeigt saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām".

Partijas Statūti ir pieņemti un apstiprināti Partijas dibināšanas kongresā Rīgā 1998.gada 14.martā.

Raimonds Pauls, Partijas priekšsēdētājs

Ainārs Šlesers, Valdes līdzpriekšsēdētājs

Ingrīda Ūdre, Valdes līdzpriekšsēdētāja

Raimonds Timma, Valdes līdzpriekšsēdētājs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!