Rūpēs par sabiedrības veselību

Aizvadītajā piektdienā, 24. aprīlī, Labklājības ministrijas Sabiedrības veselības departamentā notika Baltijas valstu vecāko amatpersonu sociālo jautājumu komitejas veselības aizsardzības apakškomitejas sanāksme par sabiedrības veselību. Tikšanos vadīja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Latvijas valsts augstākā amatpersona medicīnas jomā Baltijas valstu vecāku amatpersonu komitejā Imants Rezebergs, Lietuvas veselības ministra vietnieks un Lietuvas valsts augstākā amatpersona medicīnas jomā Vītauts Krauza un Igaunijas Sabiedrības veselības departamenta vadītāja un Igaunijas valsts augstākā amatpersona medicīnas jomā Pireta Laure. Piedalījās arī trīs Baltijas valstu sabiedrības veselības nozares vadītāji. No Latvijas puses tie bija Labklājības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Gita Rūtiņa, Labklājības ministrijas Latvijas Pārtikas centra direktors Olafs Stengrēvics un Labklājības ministrijas Nacionālā vides veselības centra direktors Māris Budovskis.

Sanāksmes vadmotīvs — to vides riska faktoru novēršana, kuri ietekmē cilvēka veselību. Tikšanās dalībnieki apsprieda arī sabiedrības veselības valsts politiku trīs Baltijas valstīs un tās īstenošanas juridisko pusi, kā arī izpildinstitūciju lomu un iespējas. Daudz uzmanības tika pievērsts arī eirointegrācijas procesam sabiedrības veselības jomā, konkrēti tās reglamentējošo normatīvo aktu harmonizācijai ar ES likumu normām, īpaši pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai. Speciālisti apsprieda arī trīs Baltijas valstu pašreizējo un nākotnes sadarbību visnotaļ svarīgajā nozarē — tautas veselībā.

Sabiedrības veselības jautājumos katrai no trim Baltijas valstīm ir savas vairāk vai mazāk iemītas taciņas, savi sasniegumi un, protams, arī trūkumi. Tādēļ, kā uzsvēra Imants Rezebergs, Baltijas valstu vecāko amatpersonu sociālo jautājumu komitejas veselības aizsardzības apakškomitejas sanāksmes vietu mainīt drīkst. Vēl jo vairāk — tas ir pat jādara. Apmeklējot kaimiņvalsti, izkristalizējas būtiski apsvērumi par vienu vai otru jautājumu. Kopīgi meklējot risinājumus, nekas nav jāizgudro no jauna, var izmantot kolēģu pieredzi. Pērn šāda tikšanās notika Igaunijā. Nākamā acīmredzot notiks Lietuvā.

Ne vien pārtikai, bet arī bērnu rotaļlietām un kosmētikas precēm jābūt kvalitatīvām un jāatbilst pieņemtajām normām. Triju valstu speciālistiem kooperējoties, iespējams rast pareizākus veidus gan esošo trūkumu novēršanai, gan normatīvo aktu bāzes radīšanai. Arī domājot par likumprojektiem vides riska faktoru novēršanā, strādājot trīspusēji, darba ir trīsreiz mazāk, nekā katrai valstij darbojoties patstāvīgi. Kā "LV" sacīja Imants Rezebergs un Gita Rūtiņa, triju Baltijas valstu sadarbībā ļoti būtiska ir informācijas apmaiņa par nekvalitatīvas pārtikas iekļūšanu kādā no šīm valstīm. Par to tūlīt ir jāziņo sadarbības partneriem, vēršot viņu uzmanību uz veselībai bīstamo faktoru. Tāpat kopīgi ir jāveido uztura politika. Pašlaik ļoti laba pieredze uztura politikas izstrādē ir kaimiņvalstij Lietuvai. "Svarīgi, lai mēs redzētu viens otra kļūdas," sacīja I.Rezebergs. Iecerēts kopīgi veidot vasaras skolas, pieaicinot tajās ekspertus. Šīs skolas būs noderīgas tiem cilvēkiem, kas strādās veselības veicināšanas jomā. Runājot par produktu sertificēšanu, — patīkami, ka Latvija iemantojusi Vācijas uzticību, kurai ir visnotaļ augsti vērtēšanas kritēriji. Vācija Latvijai uzticas, zinot, ka mūsu valstī produktu testēšana notiek atbilstīgi visiem standartiem.

Sanāksmes starpbrīdī "LV" bija iespēja tikties ar Lietuvas veselības ministra vietnieku Vītautu Krauzu. Kā viņš vērtē triju Baltijas valstu sadarbību? "Uzskatu, ka tā ir ļoti svarīga, jo vairāk tādēļ, ka mūsu valstīm ir līdzīga vēsturiskā pieredze. Mēs intensīvi veidojam jaunas sistēmas, un ir interesanti uzzināt, kā veicies kaimiņiem. Domāju, ka, kopīgi strādājot, mums būs mazāk kļūdu. Baltijas valstu sanāksmēs gūstam vairāk nekā rietumvalstīs notiekošajās, jo turienes speciālisti ne vienmēr īsti izprot mūsu apstākļus. Turklāt ne viss, kas ilgstoši un labi darbojas rietumvalstīs, ir pieņemams mums pārejas periodā. Manuprāt, pirms ieiet Eiropā, mums vispirms jāiemācās labi sadzīvot ar saviem tuvākajiem kaimiņiem."

Kāda veselības veicināšanas jomā Lietuvai pašlaik ir lielākā problēma? "Ekonomisko interešu prevalēšana pāri veselības interesēm," sacīja Vītauts Krauza. "Lai celtu ekonomikas līmeni, lai gūtu lielāku peļņu, atsevišķi cilvēki un pat valsts iestādes nepievērš uzmanību veselības aizsardzības jautājumiem pašlaik un nākotnē. Pastāv arī pārtikas tirgus problēma. Par pārtikas produktu kvalitāti galvenā atbildība jāuzņemas ražotājam, nevis kontrolētājam. Jo simtprocentīgi izkontrolēt visu un visur nav iespējams."

Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Veselības aizsardzības departamenta speciāliste Kristela Vire sacīja, ka, domājot par iestāšanos ES, ir svarīgi mainīt likumdošanu, lai tā būtu labvēlīga veselības aizsardzībai, lauksaimniecībai un apkārtējai videi — nozarēm, kam noteicošā loma sabiedrības veselības veidošanā.

Tā kā aizvadītajā gadā Latvija bija viena no pirmajām sešām Eiropas valstīm, kas akceptēja savu Nacionālo vides veselības plānu, Rīgā tiks dibināts Baltijas valstu un Ziemeļvalstu Vides veselības programmu koordinācijas un uzraudzības sekretariāts.

Armīda Priedīte,

"LV" korespondente