Izraēlas Valstī

Šodien, 30. aprīlī, — Izraēlas Valsts nodibināšanas diena, Neatkarības diena

"Es jums novēlu optimismu"

Odeds Ben–Hurs, Izraēlas Valsts ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, ar kādām izjūtām jūs sagaidāt savas valsts svētkus?

— Šī mūsu valstij ir īpaši nozīmīga diena, jo tieši 50 gadi ir pagājuši kopš Izraēlas Valsts nodibināšanas. Tā ir skaista jubileja.

Tas mums uzliek arī lielu atbildību, un tā ir bijis visus šos 50 gadus. Mums visu laiku bija jāstiprina sava neatkarība, jāattīsta savi sasniegumi. Turklāt viena roka visu laiku bija jātur gatavībā aizsargāties. Būtībā visus šos 50 gadus nav bijis tāda brīža, kad mēs varētu ar abām rokām nodoties mierīgam jauncelsmes darbam. Mums allaž bija jāveltī daļa savu centienu aizsardzībai. Tādēļ jo augstāk jāvērtē fakts, ka esam guvuši labus panākumus daudzās dzīves jomās. Jo, kā jau teicu, miera laika attīstībai mēs esam varējuši veltīt ierobežotu centienu un budžeta daļu. Daudz pūļu mums bijis jāveltī nekonstruktīvām, neradošām vajadzībām — valsts drošībai un aizsardzībai.

Šodien, 30. aprīlī, — Viņas Majestātes karalienes Beatrikses dzimšanas diena

"Es jums novēlu mērķtiecību"

Ludoviks van Uldens, Nīderlandes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Vēstnieka kungs, vispirms ļaujiet jūs apsveikt ar Nīderlandes valsts svētkiem!

— Paldies! Es vispirms gribētu uzsvērt, ka mūsu valsts ir ļoti laimīga. Jo mūsu valsts uzplaukst un mēs dzīvojam mierā.

— Tad jo vairāk būs vietā jautājums, ko jums un jūsu tautai nozīmē šie valsts svētki.

— Es gribu uzsvērt, ka visas mūsu valsts sistēma darbojas teicami. Nīderlande, kā zināms, ir konstitucionāla monarhija. Pašreizējā karaliene ir šīs karaliskās dzimtas pārstāve jau trešajā paaudzē. Karaliskā ģimene iemieso senu Nīderlandes tradīciju, kas kalpo arī nācijas vienošanai. Protams, mūsu valstī ir konstitūcija, kas regulē visu Nīderlandes dzīvi. Taču mūsu pašreizējā karaliene ir ļoti pieredzējusi politikā, viņa arī ļoti labi zina, kā piedalīties Nīderlandes politiskajā dzīvē.

Mēs savu jubileju svinam ar neslēptu lepnumu. Zīmīgi, ka Latvijas valsts šogad svinēs savu 80 gadu jubileju. Tas ir arī skaists iemesls pārskatīt savu situāciju. Šis notikums jūs var ievadīt labākā laikmetā, kad jūs redzat savu stāvokli daudz labākā gaismā, nekā varētu likties pēc pašreizējās valsts iekšpolitiskās situācijas un jūsu attiecībām ar kaimiņiem. Jums ir nepieciešams šāds skatījums! Un es novēlu, lai viss, ko jūs vēlat savai valstij, arī piepildītos.

— Paldies par vēlējumu! Kā jūs un Latvijas ebreju kopiena atzīmēsit Izraēlas Valsts pusgadsimta jubileju ?

— Šogad mēs to atzīmēsim ar svinīgu sarīkojumu Latvijas Nacionālajā operā. Vispirms būs skaists koncerts. Mēs esam Operas namā paredzējuši kādus 600 viesus, uzstāsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un koris. Īpaši uz šo koncertu ieradīsies pasaulslavenais čellists Miša Maiskis. Miša Maiskis ir dzimis Rīgā, tagad ir Izraēlas pilsonis, taču dzīvo dažādās pasaules vietās, pašlaik Briselē. Mūsu valsts svētku sarīkojumā dziedās arī Inga Kalna.

Es pārstāvu Izraēlu visās trīs Baltijas valstīs, tāpēc manā ziņā ir arī valsts svētku sarīkojumi Tallinā un Viļņā. 27. aprīlī mēs savu Neatkarības dienu svinējām Tallinā, Lielajā koncertzālē uzstājās džeza kvartets no Izraēlas un pēc tam turpat notika arī pieņemšana. Savukārt 4. maijā mēs Izraēlas Neatkarības dienu svinēsim Viļņā, Mākslinieku pilī. Arī tur būs skaists koncerts ar pieņemšanu. Tās ir skaistas rūpes — rīkot mūsu valsts svētku pieņemšanas.

Sakarā ar mūsu valsts svētkiem es esmu ticies arī ar vairākām Latvijas oficiālajām personām, lai ierosinātu viņiem parādīt kādu draudzīgu žestu no Latvijas puses. Piemēram, varbūt kāda no Rīgas ielām par godu šim notikumam varētu tikt nosaukta par Jeruzalemes ielu. (Kā zināms, Rīgas Dome jau pārdēvējusi bijušo Lazaretes ielu par Jeruzalemes ielu —J.Ū.). Varbūt Saeima varētu noturēt speciālu Izraēlas gadadienai veltītu sēdi. Tas būtu skaists divu valstu draudzības apliecinājuma žests.

— Savukārt rudenī Jeruzalemes municipalitāte un Izraēlas parlaments varbūt varētu izrādīt līdzīgu draudzības žestu pret Latviju... Vēstnieka kungs, jūs minējāt savas valsts lielos sasniegumus 50 neatkarības gados. Kas ir vislielākie Izraēlas sasniegumi šajos gados?

—Manuprāt, vislielākais sasniegums ir tas, ka Izraēla šodien, 50 gadus pēc savas neatkarības deklarēšanas, bauda vienas no pasaules vadošajām valstīm prestižu daudzās jomās. Mēs droši varam līdzināties attīstītākajām Rietumu valstīm. Kaut gan ģeogrāfiski Izraēla nepieder pie Rietumu valstīm, taču savu ekonomisko un zinātnes sasniegumu ziņā Izraēla droši var līdzināties attīstītākajām Rietumu valstīm.

Piemēram, medicīnā mēs esam attīstījuši fantastisku tehniku, īpaši skenēšanas, diagnosticēšanas un datorizācijas jomā. Izraēlas zinātnieku sasniegumi ļauj radīt kvalitatīvu lūzumu cīņā ar daudzām smagām saslimšanām. Daudzās specifiskās jomās Izraēla ar saviem sasniegumiem ir pirmajā vai otrajā vietā pasaulē. Īpaši sasniegumi gūti arī rūpniecības un lauksaimniecības attīstībā. Piemēram, rūpniecības datorizācijā, arī lauksaimniecības mehanizācijas un modernu tehnoloģiju izstrādē. Pavisam nesen tika parakstīts līgums starp "Lattelekom" un kādu Izraēlas kompāniju. Latvijā tiks uzstādītas radiosakaru sistēmas tālruņa sakaru nodrošināšanai Rīgā un lauku rajonos, kur tehnisku apstākļu dēļ nav iespējams ierīkot tiešu telefona līniju. Šajā iekārtā izmantota visjaunākā tehnoloģija, un tas dos būtisku ieguldījumu telefona sakaru uzlabošanā Latvijā.

Daudz Izraēlā sasniegts izglītības jomā, piemēram, televīzijas izmantošanā izglītības procesā. Izraēlā ir viens no pasaulē lielākajiem akadēmiķu un dažādu citu izglītotu cilvēku procentiem.

Ļoti būtiski, ka esam spējuši integrēt Izraēlā, īpaši pēdējos desmit gados, gandrīz miljonu imigrantu, galvenokārt no bijušās PSRS, bet ne tikai. Arī no dažādām citām pasaules vietām. Pateicoties īpašai apmācības sistēmai, viņi runā valsts valodā, viņiem nodrošināti mitekļi, darbs... Tas ir liels sasniegums, ņemot vērā, ka pašā Izraēlā bija tikai pieci miljoni iedzīvotāju. Tas taču nozīmēja integrēt vairāk nekā 20 procentus iedzīvotāju! Kaut kas tāds līdz tam nebija dzirdēts, tas notika pirmo reizi pasaulē. Un mēs par to esam ļoti laimīgi.

Man ir arī ļoti patīkami atzīmēt, ka mums izdevies nosargāt mieru savā reģionā, un ir pārliecība, ka mēs spēsim panākt arī mierīgus atrisinājumus attiecībās ar saviem kaimiņiem.

Var teikt, ka dažās jomās Izraēlas zinātnieki ir izdarījuši brīnumus. Piemēram, šodien mēs sūtām smaržas uz Franciju. Mēs sūtām alu uz Vāciju. Mēs sūtām tulpes uz Holandi. Sūtām šokolādi uz Šveici... Tas ir fantastiski!

Pateicoties Izraēlas zinātnieku atklājumiem, mēs spējam sūtīt visaugstākās kvalitātes augļus uz visām pasaules malām. Jo siltajā klimatā mēs varam augļus ražot arī ziemā.

Pateicoties ģenētiķiem, mēs spējam iegūt fantastiskas kviešu ražas, jo uz katra cera spējam izaudzēt divas trīs reizes vairāk graudu. Līdzīgi sasniegumi mums ir arī piena rūpniecībā, Izraēla ir viena no pasaules rekordistēm izslaukumu ziņā. Caurmērā mūsu valstī no govs iegūst divus līdz trīs tūkstošus litru piena gadā. Taču mums ir arī govis — pasaules rekordistes, kas dod 20–25 tūkstošus litru piena gadā.

Vēl es starp mūsu valsts lielākajiem sasniegumiem gribu minēt atklājumus Saules enerģijas izmantošanā. Šajā jomā Izraēla ir līdere pasaules mērogā.

Kā redzat, arī tāda relatīvi maza valsts kā Izraēla var sevi apliecināt pasaulei ar daudziem labiem piemēriem un augstiem sasniegumiem. Ar lepnumu varu vēl teikt, ka mēs šos sasniegumus nebūt nevēlamies paturēt tikai sev. Mēs tajos labprāt dalāmies ar citām valstīm, kam tas ir nepieciešams. Tas, protams, attiecas arī uz Baltijas valstīm un arī konkrēti uz Latviju.

— Vēstnieka kungs, kā jūs vērtējat mūsu valstu pašreizējās attiecības?

— Es uzskatu, ka mūsu divpusējās attiecības ir labas. Jaunu impulsu tām deva nesenā Latvijas Republikas Valsts prezidenta vizīte Izraēlā. Būtiski, ka prezidentu šajā vizītē pavadīja liela Latvijas ekonomikas vadītāju un biznesmeņu delegācija. Tas parādīja jūsu valsts nopietno attieksmi pret Latvijas un Izraēlas sadarbību. Es ceru, ka arī mēs no savas puses parādīsim tādu pašu nopietnību. Mūsu valsts premjerministrs un arī tirdzniecības un rūpniecības ministrs jau apsolījuši ierasties vizītē Latvijā. Tas sekmēs mūsu attiecību paplašināšanu daudzos virzienos — ne vien politikā, bet arī ekonomikas jomā, kas Latvijai šodien būtu ļoti svarīgi. Šāda sadarbība atbilstu abu valstu interesēm.

Mūsu attiecības ir sasniegušas augstu līmeni un sekmīgi attīstās. Bet acīmredzot mums nevajadzētu un mēs nedrīkstētu aizmirst to, kas noticis pagātnē. Aizmirst Otrā pasaules kara laikā notikušās antisemītisma izpausmes. Atceroties to, mēs atbalstām Latvijas oficiālās amatpersonas viņu centienos skatīties realitātē, nosodot un nododot tiesai vainīgos un atjaunojot vēsturisko taisnīgumu. Ņemot to visu vērā, mēs soli pa solim gribam attīstīt mūsu labās attiecības un cerīgi raudzīties nākotnē.

Tieši šo principu vārdā mēs vēlamies attīstīt abu valstu jaunatnes sadarbību. Mēs gribam sūtīt Latvijas jauniešu delegācijas uz Izraēlu un Izraēlas jauniešu delegācijas uz Latviju. Lai viņi iepazīst labāk cits citu un otru valsti. Viņi būs nākotnes lēmēji un nākotnes sadarbības sekmētāji.

Es gribu atzīmēt arī ebreju kopienas lomu Latvijas dzīvē — gan pagātnē, gan šodien. Un arī nākotnē — paredzot, ka arī šis aspekts var stiprināt mūsu attiecības.

— Acīmredzot, vēstnieka kungs, mēs šajā intervijā nevaram neminēt arī dažus satraucošus pēdējā laika notikumus, kas plaši izskanējuši pasaulē. Notikumus, kuru vērtējums Latvijā, — kur taču vietējā situācija redzama vislabāk — daudzos gadījumos krasi atšķiras no vērtējuma citās valstīs.

— Es domāju, ka šie notikumi ir pietiekami nopietni. Vispirms acīmredzot jārunā par sprādzienu pie Rīgas sinagogas. Taču es ieteiktu pagaidīt un paskatīties, kā viss attīstīsies tālāk. Un es noteikti gribu ar gandarījumu atzīmēt un apsveikt, ka Latvijas oficiālās aprindas ir darījušas un dara visu nepieciešamo šī incidenta noskaidrošanā un vainīgo atklāšanā. Un arī lai novērstu jebkādas ksenofobijas vai antisemītisku jūtu izpausmes Latvijā. Dara visu, lai noskaidrotu patiesību un atrastu gan šī, gan 1995. gada sprādziena organizētājus un īstenotājus.

Es gribu uzsvērt — nevar teikt un nav pamata teikt, ka Latvija ir antisemītiska valsts. Latvija var sekmīgi iziet no savas pašreizējas situācijas — savā ceļā uz Eiropas Savienību un Rietumu pasauli. Mēs jums varam šajā ceļā palīdzēt. Mēs varam sadot rokas. Taču galvenais darbs tomēr jāpaveic Latvijai un tās tautai.

Domāju, ka pašlaik galvenais uzdevums ir sabiedrības izglītošana. Galvenais ir mainīt cilvēku pagātnes skatījumu. Nav vajadzības pārāk koncentrēties uz pagātnes ciešanām un ar to saistītajām nacionālajām izjūtām. Daudz labāk būtu savas nacionālās jūtas mainīt pozitīvā virzienā. Un daudz produktīvāk taču būtu savu patriotisko nacionālo stāju apliecināt radošā jauncelsmes darbā. Tas Latvijai dotu daudz vairāk. Tas iedrošinātu daudz vairāk cilvēku iesaistīties sabiedrības attīstībā. Ticēt savai valstij un tās iekārtai.

Es saprotu, šobrīd tas nav viegli, jo pastāv daudz problēmu, ir liels aizdomīgums sabiedrībā. Un jūsu uzdevums ir risināt šīs problēmas. Neviens cits to jūsu vietā nevar izdarīt.

Arī Izraēla pirms daudziem gadiem saskārās ar līdzīgām problēmām kā jūsu valsts tagad. Taču neviens šobrīd nespēj apdraudēt vai apšaubīt Latvijas valsts suverenitāti, un neviens to arī nedara! Labi, jums ir saspīlētas attiecības ar jūsu kaimiņvalsti. Bet jums vienkārši ir jāstrādā, apzinoties, ka nav laika apstāties. Taču visu sarežģīto uzdevumu un šodienas sarežģītās situācijas kontekstā es vēlreiz gribu uzsvērt: es tiešām nedomāju, ka Latvijā pastāvētu antisemītisms un ka jums būtu jārisina arī šāda problēma. Es pats par to esmu pārliecināts un tāda ir arī Latvijas ebreju kopienas pārliecība.

— Kā jūs iztēlojaties mūsu valstu sadarbības nākotni?

— Es uz to raugos ļoti cerīgi. Jo mums ir daudz sadarbības projektu. Īpaši izglītības un ekonomikas jomā. Mūsu sadarbībai ir plašas perspektīvas, un Izraēla ir gatava Latvijai palīdzēt tās attīstībā. Manuprāt, jūsu zemei ir ļoti gaiša perspektīva. Jūs jau esat sasnieguši ļoti daudz. Pusotrā gadā, kopš esmu Rīgā, man par to bijusi iespēja ne reizi vien pārliecināties. Es esmu daudz domājis par to, cik daudz jūs Latvijā esat sasnieguši šajos septiņos gados kopš savas valsts neatkarības atjaunošanas. Jūs paši varbūt to tā pilnībā neredzat, varbūt pārāk koncentrējaties uz savām ikdienas problēmām. No malas tas ļoti labi redzams. Un, ja jūs paši to pilnībā varbūt neapzināties, tad varbūt ir labi, ja kāds no malas to apliecina vai atgādina.

Jā, jums ir daudz problēmu. Ļoti svarīga ir cittautiešu integrācija. Šeit ir vajadzīga abu pušu sapratne un elastīga pieeja. Es esmu ticies ar daudziem Latvijas politiķiem un ar prieku konstatējis, ka daudzi no viņiem domā tāpat. Cilvēkiem ir kopīgi jāizrunājas par savām problēmām. Ja grib kopā strādāt, tad ir jārunā, ir jāsaprotas. Ja nerunā, ja nedzird viens otru, tad ir cauri. Tad nav un nevar būt nekādas sadarbības. Bet cilvēki taču var ieklausīties viens otrā un vienoties kopēja mērķa vārdā. Jo visi taču grib dzīvot labāk.

Protams, es šeit esmu viesis un man neklājas jūs mācīt. Taču es no sirds vēlu jūsu zemei uzplaukumu. Un ticu, ka jums ir gaiša nākotne. Tikai optimistiskāk jāraugās šodienā un rītdienā.

— Manā iespaidā, Izraēlas valsts un tauta ir ļoti optimistiskas.

— Jums ir pilnīga taisnība. Mēs patiešām esam ļoti lieli optimisti. Tas mums palīdzēja Izraēlas pastāvēšanas 50 gados pārvērst mūsu zemi plaukstošā valstī. Kaut sākums bija ļoti grūts. Izraēlas valsti sāka celt daudz cietuši, holokaustu pārdzīvojuši cilvēki. Taču mūs stiprināja savas misijas apziņa. Apziņa, ka esam savā zemē un ka tajā paliksim. Tieši optimisms mums palīdzēja pārvarēt visas grūtības un strādāt savas zemes uzplaukumam. Optimisms un piederības sajūta. Apziņa, ka mūsu valstij nav tikai šie 50 gadi — patiesībā mūsu zemei ir tūkstošiem gadu. Katrs, kas lasa Bībeli, sapratīs, ko es ar to domāju.

— Paldies par interviju! Vēlreiz sveicu jūs Izraēlas Valsts svētkos!

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs