Nīderlandes Karalistē

Šodien, 30. aprīlī, — Viņas Majestātes karalienes Beatrikses dzimšanas diena

"Es jums novēlu mērķtiecību "

Viņas Majestāte karaliene Beatrikse ar vīru Viņa Karalisko augstību princi Klausu

Turpinājums no 1.lpp.

Ja jūs vaicājat, ko šie svētki nozīme holandiešu tautai, tad labākā atbilde būtu šajā dienā paciemoties Amsterdamā. Tad vislabāk ir redzams, ar kādu prieku mūsu citkārt nosvērtā tauta svin šos svētkus. Kaut parasti, ikdienā holandieši ir klusi un pragmatiski. Parasti ļoti koncentrējušies darbam. Taču karalienes dzimšanas dienā Amsterdama ir viena liela svinību zāle. Tā tas ir visā valstī — kaut Amsterdamā, protams, tautas līksmība sit visaugstāko vilni. Daudzi cilvēki no visas valsts arī brauc īpaši uz Amsterdamu, lai piedalītos karalienes dzimšanas dienas svinībās.

Ko šī diena nozīme man personīgi? Man tas vispirms rāda, cik daudz spējam izdarīt pasaulē, lai stiprinātu mieru un uzplaukumu. Sekmējot mūsu valsts panākumus un arī atkal neatkarību atguvušo Austrumeiropas valstu panākumus.

Mūsu vēstniecība pārstāv Nīderlandi divās valstīs — Latvijā un Lietuvā, un mēs rīkojām veselas divas svētku pieņemšanas. Rīgā tā bija pirmdien. Parasti gan mēs savus valsts svētkus svinam tieši 30. aprīlī, taču šoreiz svinīgo pieņemšanu pieskaņojām Nīderlanes aizsardzības ministra vizītei Latvijā. Jo miers jau nerodas pats no sevis. Miers ir jāsekmē un jāsargā, un tam nepieciešama starptautiska sadarbība. Tāpēc arī pagājušo pirmdien Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministrs viesojās Rīgā un tikās ar Latvijas aizsardzības ministru. Mūsu svētku pieņemšana, kā zināt, notika Lietišķās mākslas muzejā — patiešām brīnišķīgā celtnē, kā radītā šādām pieņemšanām.

— Šī ir arī īstā reize uzdot jums jautājumu par mūsu abu valstu sadarbību un attiecībām. Būtībā jūs jau sākāt šādu komentāru, minot Nīderlandes aizsardzības ministra neseno vizīti Latvijā.

— Vispirms es gribētu minēt ekonomisko sadarbību, kas gan attīstās jau pati par sevi. Jo attiecīgais pamats tam ir radīts — piemēram, ir parakstīts līgums par investīciju aizsardzību. Labas ekonomiskās attiecības sekmē arī labi muitas apstākļi un citi priekšnoteikumi. Un, ka šīs lietas ir sekmīgi kārtotas, to visuzskatāmāk var redzēt Rīgas tirgos, kur ir ļoti daudz Nīderlandes produktu.

Mūsu sadarbība attīstās arī lauksaimniecības un transporta jomā. Piemēram, nupat es atgriezos no Limbažiem, kur piedalījos liela piena produktu ražošanas uzņēmuma atklāšanā. Tas iekārtots ar Nīderlandes tehnoloģiju, un šeit apvienots viss process — sākot ar investīciju piesaisti un mārketinga izpēti, turpinot ar vismodernāko tehnoloģiju. Šis jaunais Limbažu uzņēmums ir labs piemērs gan jaunai pieejai šādiem projektiem, gan arī mūsu valstu sekmīgai sadarbībai.

Mēs sadarbojamies arī juristu apmācībā. Tam ir īpaši liela nozīme pašlaik, kad Latvijas valsts un sabiedrība ir tik atbildīgajā pārejas periodā. Arī mūsu vēstniecībā izstrādāts neliels projekts šajā aspektā.

Esmu arī pārliecināts, ka mūsu daudzpusējā sadarbība augstu vērtējama un ka nākotnē tā var vēl izvērsties plašumā.

— Nīderlande ir arī ietekmīga Eiropas Savienības valsts, tāpēc gribu dzirdēt jūsu komentāru par Latvijas virzību uz savu ārpolitikas stratēģisko mērķi — iestāties ES. Pēdējā laikā par šo procesu dzirdēti pretrunīgi un arī skeptiski spriedumi.

— Vai jūs domājat Latvijas attiecību sarežģīšanos ar Krieviju?

— Jā, taču unisonā ar to kritiskas piezīmes Latvijai adresējušas arī vairākas Rietumu valstis.

— Es domāju, ka pašreizējās Latvijas attiecības ar Krieviju tādas radušās galvenokārt pašas Krievijas dēļ. Es gan nevarētu teikt, ka Latvijas politiķi allaž ir vislabākajā veidā risinājuši šīs problēmas, taču 3. un 16.marta notikumiem ir sniegts izskaidrojums. Un Krievijas reakcija arī ir jau noticis fakts. Tas pamatos arī ir mans viedoklis par šo aspektu.

Par Latvijas ceļu uz Eiropu. Jā, tas, protams, prasa laiku. Un mums šī ceļa vērtējumā jābūt, cik vien iespējams, reālistiskiem. Protams, šim jautājumam var pieiet arī pesimistiski un teikt, ka laiks no brīža, kad Latvija iesniedza savu pieteikumu, līdz brīdim, kad tā tiks uzņemta par pilntiesīgu ES dalībvalsti, būs ļoti ilgs. Te nu ir dažādi izteikumi — pesimistiski un optimistiski. Vieni saka, ka šis process prasīs 15 gadus, citi — ka šis laiks būs īsāks. Varbūt reālais termiņš būs kaut kad pa vidu. To es, protams, nezinu un nevaru zināt. Taču jūs esat uz šī ceļa un strādājat, lai virzītos pa šo ceļu uz priekšu. Tad nu skatīsimies, kā jums šajā ceļā veiksies. Jūs ejat uz priekšu, un mēs ejam uz priekšu

— Šī ir mūsu pirmā intervija Nīderlandes vēstniecības jaunajās telpās.

— Jā, tās ir patiešām unikālas telpas. Man šeit, Jēkaba kazarmās, ļoti patīk. Lieliski, ka šī vēsturiskā celtne nav tikai piemineklis, bet tiek izmantota praktiskām vajadzībām. Šī ir brīnišķīga vieta darbam.

— Jūs tagad esat Rīgā pusotru gadu. Vai mūsu pilsēta šajā laika ir kā mainījusies?

— O jā, noteikti. Es šeit ierados novembrī un skaidri redzu, kā viss apkārt mainās. Ir jau atjaunota gandrīz vai visa vecpilsēta. Kaut gan, protams, redzams arī liels trūkums, daudziem cilvēkiem joprojām klājas grūti. Taču nav noliedzams lielais progress, ko jūsu valsts guvusi šajā laikā. Pensionāriem, tāpat daudziem bērniem, jūsu valstī vēl klājas grūti, valdībai vēl ir ļoti daudz darāmā šajā jomā.

Taču Latvijā ir arī daudz bagātu cilvēku. Pie mums Holandē ir labi attīstīta sociālās nodrošināšanas sistēma. Protams, tam vajag daudz naudas. Bet tam vajag atvēlēt iedzīvotāju nodokļus. Citādi ir pārāk liela nevienlīdzība, pārāk liela atšķirība cilvēku sociālajā situācijā.

— Kā jūs pats jūtaties mūsu valstī?

— Man jāteic, ka biju mazliet vīlies par pagājušo ziemu. Jo Latvijā nebija pietiekami daudz sniega. Pirmajā ziemā, ko pavadīju Latvijā, bija daudz vairāk sniega, tad dienas bija daudz gaišākas. Jūs jau zināt, kā tas ir, kad dienas ziemā ir ļoti īsas. Bet ziema pie jums ir ļoti gara. Sniegs to padara gaišāku. Mums ar sievu ļoti iepatikās arī slēpošana. Tas ir lielisks sporta veids. Taču pagājušajā ziemā bija par maz sniega. Arī rudens pirms tam bija ļoti lietains. Bet, vienalga, mums ar sievu ļoti patīk dzīvot Latvijā. Visvairāk mēs mīlam pastaigāties ar savu suni pa pludmali Kalngalē, kur dzīvojam. Dēli dzīvo vieni paši. Viņi jau ir lieli un studē — viens arhitektūru, otrs ķīmiju.

— Vai jums savā svētku dienā ir arī kāds vēlējums "Latvijas Vēstneša" lasītājiem un visai mūsu tautai?

— Es domāju, jūsu prezidents rīkojas pilnīgi pareizi, sekmējot sabiedrības saliedēšanu. Sabiedrības vienotība— tas nenozīmē tikai valodas apmācības sistēmu. Sociālā saliedētība nozīmē, ka sabiedrībā ikviens cilvēks rūpējas par pārējiem. Jūsu prezidents ļoti uzsver šo aspektu, un es domāju, ka ikkatrs Eiropas politiķis atbalstīs šādu pozīciju.

Latvijas valdība savukārt sekmīgi darbojas ekonomikas jomā. Es teiktu, ka jūsu ražošanas apjoma pieaugums ir teicams. Mums nav tik liels pieaugums. Protams, jāņem vērā jūsu zemais izejas punkts — jūs taču sākāt no pilnīgi izpostītas ekonomikas. Latvijas tautsaimniecības atjaunošana prasīs kādus gadus, taču izaugsme jau ir redzama. Sekmīgi tiek kontrolēta inflācija. Arī ar budžetu viss kārtībā. Bezdarbs nav īpaši augsts. Kopumā es teiktu, ka visa jūsu sistēma strādā labi. Joprojām gan ir daži galvenie trūkumi Latvijas tieslietu sistēmā. Taču Latvijā daudz tiek darīts tās pieskaņošanai Eiropas Savienības standartiem. Un pēc dažiem gadiem, protams, būs redzami rezultāti. Tāpēc arī es latviešiem par visu vairāk gribu vēlēt mērķtiecību šo aktuālo uzdevumu īstenošanā.

Nīderlande (Nīderlandes Karaliste) jeb Holande teritorijas ziņā ir par trešdaļu mazāka nekā Latvija — 40 844 kvadrātkilometri, un lielu valsts teritorijas daļu veido ar dambjiem nožogotas, jūrai atkarotas platības. Iedzīvotāju skaita ziņā Nīderlande vairāk nekā sešas reizes pārsniedz Latviju (vairāk nekā 15 603 tūkstoši iedzīvotāju). Līdz ar to Nīderlandē ir viens no lielākajiem iedzīvotāju blīvumiem pasaulē — 380 cilvēki uz kvadrātkilometru.

Nīderlande ir konstitucionāla monarhija. Jau kopš 1945. gada 10. decembra tā ir ANO locekle. Nīderlande ir viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm.

Nīderlandes ekonomika orientēta uz ļoti progresīvām, modernām tehnoloģijām un intensīvu starptautisko sadarbību. Valsts ekonomikas divas svarīgākās nozares ir tirdzniecība un transports. Roterdama ir viena no pasaules lielākajām ostām kravu apgrozības ziņā. Valsts ekonomika īpaši strauji attīstījusies tieši pēdējos gados. Valsts nacionālais kopprodukts desmit gados pieaudzis no 128 063 miljoniem līdz 331 590 miljoniem ASV dolāru jeb, rēķinot caurmērā uz katru valsts iedzīvotāju, no 8837 līdz 21 536 ASV dolāriem. Desmit gados gandrīz divkāršojies tūristu skaits Nīderlandē, pārsniedzot 6 miljonus tūristu gadā.

89% Nīderlandes iedzīvotāju dzīvo pilsētās, kur ir arī relatīvi straujāks iedzīvotāju pieaugums — 0,8% gadā (lauku rajonos — 0,2% gadā).

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Nīderlandi nodibinātas 1992. gada 24. septembrī. Kopš 1996. gada 11. decembra Nīderlandes Karalisti mūsu valstī pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ludoviks van Uldens.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Šodien, 30. aprīlī, — Neatkarības diena

"Es jums novēlu optimismu "

Turpinājums no 1.lpp.

Mēs savu jubileju svinam ar neslēptu lepnumu. Zīmīgi, ka Latvijas valsts šogad svinēs savu 80 gadu jubileju. Tas ir arī skaists iemesls pārskatīt savu situāciju. Šis notikums jūs var ievadīt labākā laikmetā, kad jūs redzat savu stāvokli daudz labākā gaismā, nekā varētu likties pēc pašreizējās valsts iekšpolitiskās situācijas un jūsu attiecībām ar kaimiņiem. Jums ir nepieciešams šāds skatījums! Un es novēlu, lai viss, ko jūs vēlat savai valstij, arī piepildītos.

— Paldies par vēlējumu! Kā jūs un Latvijas ebreju kopiena atzīmēsit Izraēlas Valsts pusgadsimta jubileju ?

— Šogad mēs to atzīmēsim ar svinīgu sarīkojumu Latvijas Nacionālajā operā. Vispirms būs skaists koncerts. Mēs esam Operas namā paredzējuši kādus 600 viesus, uzstāsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un koris. Īpaši uz šo koncertu ieradīsies pasaulslavenais čellists Miša Maiskis. Miša Maiskis ir dzimis Rīgā, tagad ir Izraēlas pilsonis, taču dzīvo dažādās pasaules vietās, pašlaik Briselē. Mūsu valsts svētku sarīkojumā dziedās arī Inga Kalna.

Es pārstāvu Izraēlu visās trīs Baltijas valstīs, tāpēc manā ziņā ir arī valsts svētku sarīkojumi Tallinā un Viļņā. 27. aprīlī mēs savu Neatkarības dienu svinējām Tallinā, Lielajā koncertzālē uzstājās džeza kvartets no Izraēlas un pēc tam turpat notika arī pieņemšana. Savukārt 4. maijā mēs Izraēlas Neatkarības dienu svinēsim Viļņā, Mākslinieku pilī. Arī tur būs skaists koncerts ar pieņemšanu. Tās ir skaistas rūpes — rīkot mūsu valsts svētku pieņemšanas.

Sakarā ar mūsu valsts svētkiem es esmu ticies arī ar vairākām Latvijas oficiālajām personām, lai ierosinātu viņiem parādīt kādu draudzīgu žestu no Latvijas puses. Piemēram, varbūt kāda no Rīgas ielām par godu šim notikumam varētu tikt nosaukta par Jeruzalemes ielu. (Kā zināms, Rīgas Dome jau pārdēvējusi bijušo Lazaretes ielu par Jeruzalemes ielu —J.Ū.). Varbūt Saeima varētu noturēt speciālu Izraēlas gadadienai veltītu sēdi. Tas būtu skaists divu valstu draudzības apliecinājuma žests.

— Savukārt rudenī Jeruzalemes municipalitāte un Izraēlas parlaments varbūt varētu izrādīt līdzīgu draudzības žestu pret Latviju... Vēstnieka kungs, jūs minējāt savas valsts lielos sasniegumus 50 neatkarības gados. Kas ir vislielākie Izraēlas sasniegumi šajos gados?

—Manuprāt, vislielākais sasniegums ir tas, ka Izraēla šodien, 50 gadus pēc savas neatkarības deklarēšanas, bauda vienas no pasaules vadošajām valstīm prestižu daudzās jomās. Mēs droši varam līdzināties attīstītākajām Rietumu valstīm. Kaut gan ģeogrāfiski Izraēla nepieder pie Rietumu valstīm, taču savu ekonomisko un zinātnes sasniegumu ziņā Izraēla droši var līdzināties attīstītākajām Rietumu valstīm.

Piemēram, medicīnā mēs esam attīstījuši fantastisku tehniku, īpaši skenēšanas, diagnosticēšanas un datorizācijas jomā. Izraēlas zinātnieku sasniegumi ļauj radīt kvalitatīvu lūzumu cīņā ar daudzām smagām saslimšanām. Daudzās specifiskās jomās Izraēla ar saviem sasniegumiem ir pirmajā vai otrajā vietā pasaulē. Īpaši sasniegumi gūti arī rūpniecības un lauksaimniecības attīstībā. Piemēram, rūpniecības datorizācijā, arī lauksaimniecības mehanizācijas un modernu tehnoloģiju izstrādē. Pavisam nesen tika parakstīts līgums starp "Lattelekom" un kādu Izraēlas kompāniju. Latvijā tiks uzstādītas radiosakaru sistēmas tālruņa sakaru nodrošināšanai Rīgā un lauku rajonos, kur tehnisku apstākļu dēļ nav iespējams ierīkot tiešu telefona līniju. Šajā iekārtā izmantota visjaunākā tehnoloģija, un tas dos būtisku ieguldījumu telefona sakaru uzlabošanā Latvijā.

Daudz Izraēlā sasniegts izglītības jomā, piemēram, televīzijas izmantošanā izglītības procesā. Izraēlā ir viens no pasaulē lielākajiem akadēmiķu un dažādu citu izglītotu cilvēku procentiem.

Ļoti būtiski, ka esam spējuši integrēt Izraēlā, īpaši pēdējos desmit gados, gandrīz miljonu imigrantu, galvenokārt no bijušās PSRS, bet ne tikai. Arī no dažādām citām pasaules vietām. Pateicoties īpašai apmācības sistēmai, viņi runā valsts valodā, viņiem nodrošināti mitekļi, darbs... Tas ir liels sasniegums, ņemot vērā, ka pašā Izraēlā bija tikai pieci miljoni iedzīvotāju. Tas taču nozīmēja integrēt vairāk nekā 20 procentus iedzīvotāju! Kaut kas tāds līdz tam nebija dzirdēts, tas notika pirmo reizi pasaulē. Un mēs par to esam ļoti laimīgi.

Man ir arī ļoti patīkami atzīmēt, ka mums izdevies nosargāt mieru savā reģionā, un ir pārliecība, ka mēs spēsim panākt arī mierīgus atrisinājumus attiecībās ar saviem kaimiņiem.

Var teikt, ka dažās jomās Izraēlas zinātnieki ir izdarījuši brīnumus. Piemēram, šodien mēs sūtām smaržas uz Franciju. Mēs sūtām alu uz Vāciju. Mēs sūtām tulpes uz Holandi. Sūtām šokolādi uz Šveici... Tas ir fantastiski!

Pateicoties Izraēlas zinātnieku atklājumiem, mēs spējam sūtīt visaugstākās kvalitātes augļus uz visām pasaules malām. Jo siltajā klimatā mēs varam augļus ražot arī ziemā.

Pateicoties ģenētiķiem, mēs spējam iegūt fantastiskas kviešu ražas, jo uz katra cera spējam izaudzēt divas trīs reizes vairāk graudu. Līdzīgi sasniegumi mums ir arī piena rūpniecībā, Izraēla ir viena no pasaules rekordistēm izslaukumu ziņā. Caurmērā mūsu valstī no govs iegūst divus līdz trīs tūkstošus litru piena gadā. Taču mums ir arī govis — pasaules rekordistes, kas dod 20–25 tūkstošus litru piena gadā.

Vēl es starp mūsu valsts lielākajiem sasniegumiem gribu minēt atklājumus Saules enerģijas izmantošanā. Šajā jomā Izraēla ir līdere pasaules mērogā.

Kā redzat, arī tāda relatīvi maza valsts kā Izraēla var sevi apliecināt pasaulei ar daudziem labiem piemēriem un augstiem sasniegumiem. Ar lepnumu varu vēl teikt, ka mēs šos sasniegumus nebūt nevēlamies paturēt tikai sev. Mēs tajos labprāt dalāmies ar citām valstīm, kam tas ir nepieciešams. Tas, protams, attiecas arī uz Baltijas valstīm un arī konkrēti uz Latviju.

— Vēstnieka kungs, kā jūs vērtējat mūsu valstu pašreizējās attiecības?

— Es uzskatu, ka mūsu divpusējās attiecības ir labas. Jaunu impulsu tām deva nesenā Latvijas Republikas Valsts prezidenta vizīte Izraēlā. Būtiski, ka prezidentu šajā vizītē pavadīja liela Latvijas ekonomikas vadītāju un biznesmeņu delegācija. Tas parādīja jūsu valsts nopietno attieksmi pret Latvijas un Izraēlas sadarbību. Es ceru, ka arī mēs no savas puses parādīsim tādu pašu nopietnību. Mūsu valsts premjerministrs un arī tirdzniecības un rūpniecības ministrs jau apsolījuši ierasties vizītē Latvijā. Tas sekmēs mūsu attiecību paplašināšanu daudzos virzienos — ne vien politikā, bet arī ekonomikas jomā, kas Latvijai šodien būtu ļoti svarīgi. Šāda sadarbība atbilstu abu valstu interesēm.

Mūsu attiecības ir sasniegušas augstu līmeni un sekmīgi attīstās. Bet acīmredzot mums nevajadzētu un mēs nedrīkstētu aizmirst to, kas noticis pagātnē. Aizmirst Otrā pasaules kara laikā notikušās antisemītisma izpausmes. Atceroties to, mēs atbalstām Latvijas oficiālās amatpersonas viņu centienos skatīties realitātē, nosodot un nododot tiesai vainīgos un atjaunojot vēsturisko taisnīgumu. Ņemot to visu vērā, mēs soli pa solim gribam attīstīt mūsu labās attiecības un cerīgi raudzīties nākotnē.

Tieši šo principu vārdā mēs vēlamies attīstīt abu valstu jaunatnes sadarbību. Mēs gribam sūtīt Latvijas jauniešu delegācijas uz Izraēlu un Izraēlas jauniešu delegācijas uz Latviju. Lai viņi iepazīst labāk cits citu un otru valsti. Viņi būs nākotnes lēmēji un nākotnes sadarbības sekmētāji.

Es gribu atzīmēt arī ebreju kopienas lomu Latvijas dzīvē — gan pagātnē, gan šodien. Un arī nākotnē — paredzot, ka arī šis aspekts var stiprināt mūsu attiecības.

— Acīmredzot, vēstnieka kungs, mēs šajā intervijā nevaram neminēt arī dažus satraucošus pēdējā laika notikumus, kas plaši izskanējuši pasaulē. Notikumus, kuru vērtējums Latvijā, — kur taču vietējā situācija redzama vislabāk — daudzos gadījumos krasi atšķiras no vērtējuma citās valstīs.

— Es domāju, ka šie notikumi ir pietiekami nopietni. Vispirms acīmredzot jārunā par sprādzienu pie Rīgas sinagogas. Taču es ieteiktu pagaidīt un paskatīties, kā viss attīstīsies tālāk. Un es noteikti gribu ar gandarījumu atzīmēt un apsveikt, ka Latvijas oficiālās aprindas ir darījušas un dara visu nepieciešamo šī incidenta noskaidrošanā un vainīgo atklāšanā. Un arī lai novērstu jebkādas ksenofobijas vai antisemītisku jūtu izpausmes Latvijā. Dara visu, lai noskaidrotu patiesību un atrastu gan šī, gan 1995. gada sprādziena organizētājus un īstenotājus.

Es gribu uzsvērt — nevar teikt un nav pamata teikt, ka Latvija ir antisemītiska valsts. Latvija var sekmīgi iziet no savas pašreizējas situācijas — savā ceļā uz Eiropas Savienību un Rietumu pasauli. Mēs jums varam šajā ceļā palīdzēt. Mēs varam sadot rokas. Taču galvenais darbs tomēr jāpaveic Latvijai un tās tautai.

Domāju, ka pašlaik galvenais uzdevums ir sabiedrības izglītošana. Galvenais ir mainīt cilvēku pagātnes skatījumu. Nav vajadzības pārāk koncentrēties uz pagātnes ciešanām un ar to saistītajām nacionālajām izjūtām. Daudz labāk būtu savas nacionālās jūtas mainīt pozitīvā virzienā. Un daudz produktīvāk taču būtu savu patriotisko nacionālo stāju apliecināt radošā jauncelsmes darbā. Tas Latvijai dotu daudz vairāk. Tas iedrošinātu daudz vairāk cilvēku iesaistīties sabiedrības attīstībā. Ticēt savai valstij un tās iekārtai.

Es saprotu, šobrīd tas nav viegli, jo pastāv daudz problēmu, ir liels aizdomīgums sabiedrībā. Un jūsu uzdevums ir risināt šīs problēmas. Neviens cits to jūsu vietā nevar izdarīt.

Arī Izraēla pirms daudziem gadiem saskārās ar līdzīgām problēmām kā jūsu valsts tagad. Taču neviens šobrīd nespēj apdraudēt vai apšaubīt Latvijas valsts suverenitāti, un neviens to arī nedara! Labi, jums ir saspīlētas attiecības ar jūsu kaimiņvalsti. Bet jums vienkārši ir jāstrādā, apzinoties, ka nav laika apstāties. Taču visu sarežģīto uzdevumu un šodienas sarežģītās situācijas kontekstā es vēlreiz gribu uzsvērt: es tiešām nedomāju, ka Latvijā pastāvētu antisemītisms un ka jums būtu jārisina arī šāda problēma. Es pats par to esmu pārliecināts un tāda ir arī Latvijas ebreju kopienas pārliecība.

— Kā jūs iztēlojaties mūsu valstu sadarbības nākotni?

— Es uz to raugos ļoti cerīgi. Jo mums ir daudz sadarbības projektu. Īpaši izglītības un ekonomikas jomā. Mūsu sadarbībai ir plašas perspektīvas, un Izraēla ir gatava Latvijai palīdzēt tās attīstībā. Manuprāt, jūsu zemei ir ļoti gaiša perspektīva. Jūs jau esat sasnieguši ļoti daudz. Pusotrā gadā, kopš esmu Rīgā, man par to bijusi iespēja ne reizi vien pārliecināties. Es esmu daudz domājis par to, cik daudz jūs Latvijā esat sasnieguši šajos septiņos gados kopš savas valsts neatkarības atjaunošanas. Jūs paši varbūt to tā pilnībā neredzat, varbūt pārāk koncentrējaties uz savām ikdienas problēmām. No malas tas ļoti labi redzams. Un, ja jūs paši to pilnībā varbūt neapzināties, tad varbūt ir labi, ja kāds no malas to apliecina vai atgādina.

Jā, jums ir daudz problēmu. Ļoti svarīga ir cittautiešu integrācija. Šeit ir vajadzīga abu pušu sapratne un elastīga pieeja. Es esmu ticies ar daudziem Latvijas politiķiem un ar prieku konstatējis, ka daudzi no viņiem domā tāpat. Cilvēkiem ir kopīgi jāizrunājas par savām problēmām. Ja grib kopā strādāt, tad ir jārunā, ir jāsaprotas. Ja nerunā, ja nedzird viens otru, tad ir cauri. Tad nav un nevar būt nekādas sadarbības. Bet cilvēki taču var ieklausīties viens otrā un vienoties kopēja mērķa vārdā. Jo visi taču grib dzīvot labāk.

Protams, es šeit esmu viesis un man neklājas jūs mācīt. Taču es no sirds vēlu jūsu zemei uzplaukumu. Un ticu, ka jums ir gaiša nākotne. Tikai optimistiskāk jāraugās šodienā un rītdienā.

— Manā iespaidā, Izraēlas valsts un tauta ir ļoti optimistiskas.

— Jums ir pilnīga taisnība. Mēs patiešām esam ļoti lieli optimisti. Tas mums palīdzēja Izraēlas pastāvēšanas 50 gados pārvērst mūsu zemi plaukstošā valstī. Kaut sākums bija ļoti grūts. Izraēlas valsti sāka celt daudz cietuši, holokaustu pārdzīvojuši cilvēki. Taču mūs stiprināja savas misijas apziņa. Apziņa, ka esam savā zemē un ka tajā paliksim. Tieši optimisms mums palīdzēja pārvarēt visas grūtības un strādāt savas zemes uzplaukumam. Optimisms un piederības sajūta. Apziņa, ka mūsu valstij nav tikai šie 50 gadi — patiesībā mūsu zemei ir tūkstošiem gadu. Katrs, kas lasa Bībeli, sapratīs, ko es ar to domāju.

— Paldies par interviju! Vēlreiz sveicu jūs Izraēlas Valsts svētkos!

Izraēla (teritorija — 21 056 kvadrātkilometri [trešdaļa Latvijas teritorijas], iedzīvotāji — 5,9 miljoni [divreiz vairāk nekā Latvijā]) liek pārskatīt priekšstatus par lielām un mazām valstīm. Neliela pēc apjoma, Izraēla daudzās jomās apliecinājusi savu garaspēku un intelektuālo lielumu, uzskatāmi rādot, ka pasaules likteņu lemšana vairs nav tikai lielvalstu monopols.

Piecdesmit pastāvēšanas gados Izraēlas Valsts iedzīvotāju skaits pieaudzis septiņkārt. Pašlaik ebreju ir aptuveni 81 procents no Izraēlas iedzīvotāju kopskaita. Apmēram 90 procenti izraēliešu mitinās valsts 200 pilsētās. Aptuveni 5 procenti dzīvo savdabīgos lauku kooperatīvos — kibucos vai mošavos. Izraēlā visiem bērniem vecumā no pieciem līdz astoņpadsmit gadiem ir obligāti jāmācās. Gandrīz visi trīs līdz četrus gadus veci bērni apmeklē pirmsskolas iestādes.

Izraēla ir parlamentāra republika. Valsts vadītājs ir prezidents. Izraēlas likumdošanas orgāns ir Knesets —vienpalātas parlaments ar 120 deputātiem, ko ievēlē uz četriem gadiem vispārējās tautas vēlēšanās.

Izraēlas nacionālais kopprodukts ir 92,3 miljardi ASV dolāru jeb 16 785 uz katru iedzīvotāju. Izraēlas eksporta apjoms — 31,3 miljardi, importa — 44 miljardi ASV dolāru.

Rūpniecības savdabību nosaka galvenokārt preču ar īpaši augstu pievienoto vērtību ražošana — šādu iespēju valstij nodrošinājusi visjaunāko tehnoloģiju izmantošana. Izraēlā ražo elektroniskas medicīniskās iekārtas, telekomunikāciju aparatūru, saules enerģijas izmantošanas sistēmas, datorprogrammu nodrošinājumu, kā arī pārtikas produktus un ķīmijas preces.

Lauksaimniecības produkti veido 2 procentus no nacionālā kopprodukta un 2 procentus arī no Izraēlas eksporta. Neraugoties uz nelielo un daudzviet tuksnešiem klāto teritoriju, Izraēlas Valsts spēj saražot 95 procentus no valstī nepieciešamās lauksaimniecības produkcijas. 60 procenti Izraēlas importa un 39 procenti eksporta darījumu ir ar Eiropas Savienības valstīm, ar kurām Izraēlai jau kopš 1975. gada parakstīts brīvās tirdzniecības līgums. Analoģisks līgums Izraēlai 1985. gadā noslēgts ar ASV. Tirdzniecības apjoms ar šo pasaules ietekmīgāko valsti veido 20 procentus Izraēlas importa un 31 procentu eksporta.

"Ebreju tautas vēsture Izraēlas zemē ir 35 gadsimtus sena," teikts Izraēlas vēstniecības sagatavotajā izziņas materiālu apkopojumā jubilejas reizei. "Šeit ir veidojusies ebreju tautas kultūra, tās nacionālā un reliģiskā identitāte. Tautas klātbūtne šeit bijusi jūtama gadsimtiem ilgi, pat tad, kad tās lielākā daļa bija izdzīta trimdā. 1948. gadā, dibinot Izraēlas Valsti, tika atjaunota ebreju tautas neatkarība, kas bija zaudēta pirms 2000 gadiem."

Sveicot Izraēlas tautu tās valsts pusgadsimta jubilejā, "Latvijas Vēstnesis " tikās ar Izraēlas vēstnieku mūsu valstī Odedu Ben–Huru, lūdzot viņa viedokli par Izraēlas pašreizējo situāciju pasaulē, kā arī par abu mūsu valstu attiecībām.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors