Valdis Garbovskis

Tātad šīs konferences trešās daļas temats ir: "Vai stratēģiskie valsts uzņēmumi ir jāprivatizē?" (It kā mēs to nebūtu sākuši...) Taču "Latvenergo" nav uzņēmums, tā ir infrastruktūra mūsu valstī, turklāt visnozīmīgākā stratēģiskā struktūra mūsu valstī, vissarežģītākā tehnoloģiskā sistēma, kāda pašlaik Latvijā darbojas.

Es pārstāvu "Latvenergo", tātad — arī "Latvenergo" intereses.

Īss atskats vēsturē. 1994. gadā tika pieņemts likums par valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizāciju. "Latvenergo" tika nodots privatizācijai 1996.gada februārī. Un tāpēc es jautāju: vai ir vērts jautāt pēc šī temata nosaukuma, jo "…kauliņi ir mesti"!

Pasaules enerģētikā ir vērojami divi ceļi: valsts īpašums un privātais īpašums. Jā, 1995. gada vidū "Latvenergo" radās finansu grūtības un Latvijas Universitātes eksperti, tai skaitā Daina Šķiltere un Andris Klauss izteica dažādas prognozes.

D.Šķiltere sacīja un rakstīja: "Pēc iespēju un draudu sistēmanalīzes — "SWOT" (strengthts, weaknesies, opportunities, threats) mums jāiet nevis uz strauju privatizāciju, bet uz struktūrmaiņu, uz saimniecisko aprēķinu, uz iekšējo akciju emisiju."

Tajā pašā laikā A.Klauss iezīmēja trīs ceļus: pirmais — pašfinansēšana plus aizņēmumi; otrais — (ļoti saistošs, bet, šķiet, nereāls) — bezpeļņas organizācija, kas gan nav izsvītrojama no teorētiskiem apsvērumiem. Trešais ceļš — pašfinansēšanās plus aizņēmumi, plus — ja tad vēl nav iespējams tikt galā, tad privatizācija ar kapitāla piesaisti un akciju emisija.

Tātad šie eksperti nebija tik kategoriski. Taču kauliņi tika mesti otrreiz un process sākās 1997. gada 29. aprīlī, jo radās "Latvenergo" privatizācijas pamatnostādņu pirmais variants, kas tika nodots apspriešanai. Visu vasaru un rudeni strādāja visdažādākās komisijas un darba grupas, un diskusiju temats būtībā bija — cik un kādās daļās dalīt "Latvenergo".

Taču saprātīga rezultāta nebija! Un nav vēl šodien! 1998. gada februārī parādījās privatizācijas pamatnostādņu otrais projekts, un atkal — kā dalīt? Tikai martā radās lūzums, jo Ministru Kabinets nolēma salīdzināt divus variantus — "Latvenergo" privatizēt kā veselu vai dalītu.

Bet — pastāv taču Saeimas "veto"; "Latvenergo" privatizācija ir apturēta, un sabiedrība nesaprot, ko nozīmē šis jēdziens — "apturēta". Vai nedrīkst domāt, vai arī nedrīkst darīt? Matemātisku un ekonomisku aprēķinu un prognožu joprojām nav. Vai tas ir tādēļ, ka nedrīkst domāt, vai tādēļ, ka ir ārkārtīgi grūti, varbūt neiespējami nolikt blakus divus korektus ekonomiski salīdzinošos aprēķinus. 3.aprīlī Viktors Šadinovs Privatizācijas aģentūras vārdā nosūtīja Ekonomikas ministrijai tālākai nodošanai Ministru kabinetam 15 kritēriju salīdzinājumu vertikāli integrētai, veselai energosistēmai un dalītajam variantam. Turklāt Privatizācijas aģentūras nostāja šeit ir jūtama, tās speciālisti domā, ka šie varianti ir ekonomiski līdzīgi, bet es saku — tieši pretēji! Pirms salīdzināt šos variantus, mums jāatceras daži fakti:

– enerģētikas likuma vēl nav,

– koncerna likuma vēl nav,

– par regulēšanas institūciju mēs nezinām, kāda tā Latvijā būs, bet — lāča ādu sākam dalīt!

Kamēr šajā lietā nav ielikts juridiskais un ekonomiskais pamats, tikmēr ir apšaubāmi daudzi spriedumi, arī tie, ko Privatizācijas aģentūra deva 3.martā. Tam nepieciešams garāks izklāsts, tomēr dažus piemērus izteikšu.

Par vienu no 15 kritērijiem — sistēmas caurskatāmību. Aģentūras viedoklis — pie veselas sistēmas vāja, pie dalītas — maksimāla. Latvijas Universitātes un Tehniskās universitātes eksperti savukārt saka — nē, tā abos gadījumos atbilst Eiropas Savienības standartiem. Aģentūra uzskata, ka atšķirīgas īpašumtiesības dod lielāku caurskatāmību nekā vienkārša struktūru atdalīšana. Par to mēs varam izvērst veselu diskusiju, vai tas tā ir, vai nav.

Vēl viens kritērijs — valsts kontrole pār enerģētiku. Tiek teikts, ka veselas sistēmas gadījumā tā ir ļoti ierobežota, sadalītas sistēmas gadījumā — nodrošināta. Varu to apstrīdēt. Akciju pārdošana darbiniekiem it kā abos gadījumos iespējama, taču netiek runāts, ko pārdos. Kopīga "Latvenergo" akcija kā diena no nakts atšķirtos no, teiksim, tās filiāles akcijas, ko es pārstāvu — Ziemeļaustrumu elektriskajiem tīkliem, kas aizņem 24 procentus no Latvijas teritorijas un kuros tiek patērēti 6 procenti no Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Kad 21. aprīļa "Latvijas Vēstnesī" lasīju Latvijas lauku attīstības koncepciju, es tur atradu tēzes par notekūdeņu novadīšanu, bet neko par enerģētiku!

Tātad, Privatizācijas aģentūra ir par "Latvenergo" sadalīšanu un privatizāciju pat pie pastāvošā zemā energosistēmas novērtējuma. Kas vēl domā tāpat? Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, ārzemju konsultanti, taču viņi patiesībā ne par ko neatbild.

Un tad es jautāju sakramentālo jautājumu: "Kam tas ir izdevīgi?" un jautāju vēl: "Vai privātais kontrolpaketes īpašnieks darbosies Latvijas interesēs, aizmirstot peļņu?" Lai pieminam tikai Ungārijas variantu, kur privatizācijas rezultātā tarifs tūdaļ cēlās divas reizes.

Un tagad — otrs viedoklis — kas notiks, ja "Latvenergo" privatizēs kā integrētu sistēmu. Ir priekšrocības! Es citēju ekonomikas doktoru, profesoru Uldi Osi: "Jo vairāk ekonomisti un enerģētikas speciālisti iedziļinājās Privatizācijas aģentūras piedāvātajās "Latvenergo" privatizācijas un pārstrukturizācijas koncepcijās, jo vairāk radās dažādu neskaidrību attiecībā par tās galvenajiem mērķiem un sasniegšanas mehānismiem." Un vēl — dažas U.Oša atziņas: "Pasaules pieredze rāda, ka visefektīvāk darbojas energokompānijas, kuru klientu skaits ir vismaz 1 miljons, bet kopējā ražošanas jauda — vismaz 4 tūkstoši megavatu. Pašreiz "Latvenergo" klientu skaits tikai nedaudz pārsniedz 1 miljonu, bet faktiskā ražošanas jauda ir ievērojami mazāka par optimālo — tikai 2 tūkstoši megavatu). Ir jāsaglabā vertikālās integrācijas efekts. Ir pierādīta integrētās sistēmas dzīvotspēja, pat līdz valsts ekonomikas stabilizācijas lomas izpildīšanai. Nevajag papildus pārstrukturēšanas izdevumus. Pastāv iekšējās bezprocentu bankas efekts. Eiropas Savienības direktīvas ir izpildītas un tās iespējams izpildīt. Pastāv iespējas veidot multipakalpojumu apvienības, kas ir arī pašreizējā pasaules prakse."

Kas aizstāv šo viedokli? Zinātnieki, lielie patērētāji, arodbiedrības, Vispasaules enerģētiķu arodapvienība (ICEM - International Federation of Chemical, Energy and Mine Worker’s Unions), enerģētiķu sabiedriskās organizācijas, Pašvaldību savienība u.c. sabiedriskās organizācijas, kā arī "Latvenergo" ārvalstu sadarbības kompānijas (piemēram, "Preussen Elektra"), auditorfirmas "Arthur Andersen", "Coopers & Lybrand" un "Latvenergo" kolektīvs. Pēdējo 10 dienu laikā "Latvenergo" vadība ir daudzreiz tikusies ar uzņēmuma kolektīvu vidējā un zemākā līmenī un ir saņēmusi pilnīgu atbalstu integrētas sabiedrības privatizācijas idejai.