Par "Latvenergo" privatizāciju, kompensācijas sertifikātiem un citiem privatizācijas jautājumiem

Uz klausītāju jautājumiem īsas atbildes sniedz Andris Šķēle, Aivars Kreituss, Andrejs Panteļējevs un Jānis Naglis

— Kāpēc jūs domājat, ka lielie uzņēmumi, tādi kā "Latvenergo", nevar būt valsts uzņēmumi? Kāpēc tos nevar vadīt valsts amatpersonas?

Andrejs Panteļējevs:

— Vadot izmeklēšanas komisiju, esmu nonācis pie secinājuma, ka gadījumā, ja "Latvenergo" pārvaldītu privātuzņēmējs vai vismaz "Latvenergo" pārvaldē piedalītos daļēji privātuzņēmēji, viņi nekad nebūtu ar mieru samaksāt kaut kādiem starpniekiem pilnīgi neattaisnotu komisijas naudu 3 miljonu latu apmērā. Diezin vai mēs kāds no savas kabatas būtu tik brīvi un veikli, kā tas notika šajā gadījumā, ņēmuši naudu un steigušies maksāt 8 miljonus Bankai Baltija un tajā skaitā 3 miljonus latu lielu neattaisnotu starpniecības naudu. Tas ir viens piemērs, kas pietiekami labi ilustrē privatizācijas nepieciešamību.

— Vai tagad bijušos kolhozu gaļas kombinātus un citas lauku saimniecības nav likvidējuši tie paši cilvēki, kuri kolhoza laikā zaga?

— Kolhozus parasti likvidēja kolhozu pilnsapulces, tajās piedalījās visi, kam bija tiesības pieņemt attiecīgos lēmumus. Ja jūs domājat to, ka ļoti bieži šādā privatizācijā ir vinnējuši tieši bijušie kolhozu vadītāji, tad manuprāt kolhozu vadītāji paši vismazāk zaga.

— Kā jūs savienojat teikto par valsts atsvešināšanu no ekonomikas ar to, ka paši veidojat politizētas uzņēmumu padomes?

— Veidojot plaša spektra valdību, "Latvijas ceļš" sākotnēji iebilda pret to. Visiem ministriem amatu nepietiek, ir jāmeklē citi mehānismi, kā piesaistīt attiecīgas politiskās partijas un nodrošināt to balsojumu vai kaut kādā citādā veidā tās saliedēt ap plaša spektra valdību. Tāpēc tiek veidotas politizētas uzņēmumu padomes.

Nākamajā Saeimā uzvarēs vieni vai otri politiskie spēki. Es tiem vēlu veiksmi. Un ceru, ka neuzvarēs kopēja bezatbildība, ka netiks veidota plašas bezatbildības valdība, kurā piedalās piecas vai sešas partijas un kurām vēl vajag atsevišķu deputātu atbalstu balsojumos, jo tādā veidā arī rodas politizētas uzņēmumu padomes. Principā es piekrītu jautājuma uzdevējiem.

 

— Ko savas valdības laikā esat darījis, lai veicinātu kompensācijas sertifikātu izmaksu naudā represētajiem, bijušajiem īpašniekiem? Kur paliek nauda par kompensācijas sertifikātiem, ja to īpašnieks pa šo laiku jau ir miris?

Andris Šķēle:

— Mēs noteicām kārtību, kādā veidā tiek atmaksāti kompensācijas sertifikāti, piešķīrām konkrētas naudas summas. 1997. gadā tie bija 4 miljoni, 1998. gada budžetā, kura izstrādāšanā vēl paguva piedalīties manis vadītā valdība, bija 11 miljoni.

Ja sertifikātu īpašnieks, ir miris, tad likumīgais mantinieks var saņemt kompensāciju.

— Vai jūs varat nosaukt kādus veiksmīgi privatizētus Latvijas uzņēmumus, kas nedarbojas pārtikas ražošanas sfērā?

— Kā vienu no labākajiem piemēriem varu minēt "Liepājas metalurgu", sekmīgi strādā Liepājas "Lauma", Daugavpils "Dauteks", kas bija pilnīgi uz likvidācijas robežas. Veiksmīgi izdevās atrisināt "Valmieras stikla šķiedras" privatizāciju.

Veiksmīgi privatizācijas projekti ir ikvienā nozarē, ja tur ir bijusi konsekventa rīcība, noteikts temps.

— Kas ir vissvarīgākais "Latvenergo" privatizācijā?

— Ar jēdzienu "monopola sagraušana" nav jāsaprot "Latvenergo" sagraušana. Sagraut monopolu nozīmē nodrošināt arī citiem uzņēmējiem brīvu pieeju šajā biznesā. Negribu piedzīvot laikus, kad Latvijas iedzīvotāji vairs nespēs apmaksāt nepamatotos elektrotarifus. Jābūt brīvai pieejai arī šajā biznesā. Kā to privatizēt, lai lemj speciālisti.

— Izlasīju "Tautas partijas" manifestu un man rodas jautājums, ko "Tautas partija" domā par valsts mežu privatizāciju?

— Valsts meži netiks privatizēti.

— Vai jūs redzat alternatīvu Krievijas tirgum?

— Filozofisks jautājums. Nevienam konkrētam tirgum nav konkrētas alternatīvas. Katrs tirgus ir specifisks, jo prasa noteiktas kvalitātes preces un konkrētu attieksmi pret preču virzību tirgū, savas tradīcijas. Krievijas tirgum nav alternatīvas. Īpatns tirgus, un žēl, ja mums vajadzēs to zaudēt. Bet tikpat labi iespējams, ka varēsim atrast arī citus tirgus. Bet tam vajag laiku un lielu naudu.

 

— Kāpēc kompensācija naudā par sertifikātiem līdztekus represētajiem netiek piešķirta vientuļajiem pirmās un otrās grupas invalīdiem?

Aivars Kreituss:

— Viss ir atkarīgs no tā, cik daudz naudas ir budžetā, bet šis jautājums varētu attiekties uz Ministru kabinetu. Patlaban Saeimā viens deputāts vāc parakstus, lai iesniegtu labojuma projektu likumā. Pie šī jautājuma pašlaik tiek strādāts.

 

— Vai nevajadzētu daļu no privatizēto objektu peļņas pārskaitīt pensiju fondā, jo visas vērtības ir pēckara paaudzes radītas, lai nebūtu jāsūdzas, ka normālu pensiju izmaksai nav naudas?

Jānis Naglis:

— Šis jautājums ir atrisināts likumā. Ir paredzēts, ka, valsts uzņēmumus pārveidojot akciju sabiedrībās vai arī pārdodot akciju sabiedrības, statūtsabiedrības daļas, ir noteikta obligāta rezerve 5 procentu apmērā. Pašreiz likumdevējs ieviesis jaunu normu — 10 procenti jārezervē Valsts pensiju fondā. Privātos uzņēmumos tiek veidoti privātie pensiju fondi. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem ir "Lattelekom" privātais pensiju fonds.

— Kāpēc līdz šim nav samazināta privatizācijas sertifikātu nominālvērtība, kurai nav reāla seguma? Kādi ir šķēršļi? Tas ļautu intensīvāk dzēst esošo sertifikātu masu un radītu vienlīdzīgākas iespējas privatizācijas sertifikātu subjektiem, kā arī izlīdzinātos sertifikātu maksātspēja.

— Nevar mainīt noteikumus beigu fāzē. Bet ir svarīgi atcerēties, ka valsts nekad nav solījusi visus privatizācijas sertifikātus atprečot. Privatizācijas sertifikāts ir iespēja, nevis garantija.

....................................

Konferences materiālus publicēšanai sagatavoja "LV" nozares redaktores Mudīte Luksa, Ingrīda Rumbēna, redaktores Gita Kronberga, Vineta Tomsone. Foto: Arnis Blumbergs, "LV"