Valsts ieņēmumu dienests

Rīkojums Nr. 152 Rīgā 2001. gada 8. martā

Par Metodiskajiem norādījumiem par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību

1. Apstiprinu Metodiskos norādījumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību.

2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos metodiskos norādījumus publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3. Ar šo rīkojumu apstiprinātie metodiskie norādījumi piemērojami, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu - 2000. gadu un turpmākajiem taksācijas periodiem.

4. Līdz ar šo rīkojumu apstiprināto norādījumu spēkā stāšanos spēku zaudē Metodiskie norādījumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību (apstiprināti ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2000. gada 21. janvāra rīkojumu Nr. 60).

Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektors A.Sončiks

Metodiskie norādījumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību

Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.panta otro daļu

un likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 4.punktu

Norādījumi paredzēti uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem - uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, organizācijām u.c. (turpmāk - uzņēmumi), kas aizpilda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, aprēķina un maksā nodokli, kā arī nodokļu administrācijas darbiniekiem, lai atvieglotu nodokļa būtības izpratni un nodokli reglamentējošo normatīvo aktu lietošanu praktiskajā darbā.

Norādījumos lietotas atsauces uz likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (tekstā - Likums), uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas veidlapu, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2001.gada 9.janvāra noteikumiem Nr.11 "Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju", kā arī uz šo norādījumu daļām un pielikumiem.

Norādījumu punkti, kas atzīmēti ar zvaigznīti (*), attiecas uz Likuma normām, kas saskaņā ar 2000.gada 23.novembra un 2001.gada 8.februāra grozījumiem likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" piemērojamas par taksācijas periodu, sākot ar 2001.gada 1.janvāri (vai periodu, kurā iekrīt 2001.gada 1.janvāris).

 

I daļa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšana un nodokļa nomaksa

1. Uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas periods ir uzņēmuma pārskata gads saskaņā ar likumiem "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumu vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu.

2. Nodokļa maksātājs patstāvīgi sastāda nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un vienlaikus ar gada pārskatu to iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālajā iestādē, kurā tas reģistrēts kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs (Likuma 22.panta pirmā daļa).

3. Iesniedzot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju VID teritoriālajā iestādē, tai jāpievieno pēctaksācijas perioda avansa maksājumu aprēķins (šo norādījumu IV daļa).

4. Nodokļa deklarācija jāsastāda latos: summu līdz 49 santīmiem atmet, bet summu, sākot ar 50 santīmiem, noapaļo uz augšu līdz latam.

5. Aprēķināto nodokli, kas ir samazināts par nodokļa atlaidēm (atvieglojumiem) un taksācijas gada laikā izdarītajiem nodokļa avansa maksājumiem, nodokļa maksātājs patstāvīgi pilnā apmērā pārskaita valsts budžetā 15 dienu laikā pēc gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas (Likuma 22.panta otrā daļa).

6. Uzņēmumiem, kas izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, nodokļa deklarācija ir jāsastāda vispārējā kārtībā. Iesniedzot nodokļa deklarāciju VID teritoriālajā iestādē, uzņēmums deklarācijai pievieno pielikumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu vai atvieglojumu apmēru, kas noteikts, ievērojot likuma "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai citu likumu normas.

7. Ja nodokļa deklarācija iesniegta pirms noteiktā galējā termiņa, t.i., piemēram, nevis 30.aprīlī, bet 12.martā, un uzņēmums ne piecpadsmit dienu laikā pēc gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ne arī nākamo piecu dienu laikā nav iemaksājis budžetā nodokli, tad pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda aprēķināma ar 28.martu. Pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu neaprēķina, ja budžets attiecīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās, taču, ja minētais nav ievērots, tad pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu aprēķina ar nākamo dienu pēc konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa iestāšanās.

Ja nodokļa deklarācija iesniegta pēc Likumā noteiktā galējā termiņa, t.i., piemēram, nevis 30.aprīlī, bet 2.jūlijā, tad pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda aprēķināma ar nākamo dienu pēc nodokļa maksāšanas galējā termiņa iestāšanās (piemēram, ar 16.maiju).

8. Ja deklarācijas iesniegšanas vai nodokļa nomaksas termiņa pēdējā diena ir izejamā vai svētku diena, tad termiņš ir pirmā darbadiena pēc izejamās vai svētku dienas.

9. Ja nodokļa maksātājs taksācijas perioda laikā beidz maksāt nodokli, likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normas piemēro tikai par laiku no taksācijas perioda sākuma līdz brīdim, kad maksātājs beidz maksāt nodokli. Nodokļu maksātāja atbildība saglabājas attiecībā uz visām Likuma normām. Par attiecīgo periodu jāsastāda nodokļa deklarācija, un nodoklis jānomaksā 15 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas.

10. Nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir tiesības termiņā iesniegtajai deklarācijai pievienot deklarācijas labojumus (triju gadu laikā pēc noteiktā nodokļa maksāšanas termiņa). Soda naudu nepiedzen, ja nodokļa maksātājs pirms nodokļu administrācijas pārbaudes sākuma ir iesniedzis deklarācijas labojumu un samaksājis samazināto nodokļa summu un ar to saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu.

11. Nodokļa deklarācijas aili "VID dati" aizpilda VID teritoriālā iestāde, veicot audita pārbaudi.

12. Līgumsabiedrība deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem sastāda saskaņā ar VID noteikto veidlapas paraugu (šo norādījumu 14.pielikumā) un iesniedz to VID teritoriālajā iestādē pēc savas atrašanās vietas ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

Taksācijas perioda beigās pēc bilances, kuru apstiprina dalībnieku kopsapulce, tiek noteikta līgumsabiedrības peļņa vai zaudējumi un katra dalībnieka daļa tajos. To nosaka proporcionāli katra dalībnieka ieguldījumam.

13. VID teritoriālā iestāde 10 dienu laikā nosūta izrakstu no deklarācijas par katru peļņas saņēmēju pēc tā atrašanās vietas attiecīgajai VID teritoriālajai iestādei.

Pieņemot lēmumu par likvidāciju, līgumsabiedrībai jāinformē par to VID teritoriālā iestāde. Šajā gadījumā deklarācija iesniedzama neatkarīgi no iepriekš paredzētā termiņa.

14. Atbildība par likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu un likumos "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā reglamentētās grāmatvedības uzskaites pārkāpumiem, ja to dēļ ir samazināts ar nodokli apliekamais ienākums, tiek noteikta atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām".

15. Ar uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu saistīto darbību uzskaitei grāmatvedībā izmanto kontu grupas "Kreditori" kontu "Norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli". Kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības piemēro analogu kontu saskaņā ar to apstiprinātajiem kontu plāniem.

16. Taksācijas perioda laikā samaksātos nodokļa avansa maksājumus uzrāda konta "Uzņēmumu ienākuma nodoklis" debetā un naudas līdzekļu uzskaites kontu kredītā.

17. Saskaņā ar deklarāciju taksācijas periodā aprēķināto nodokļa summu uzrāda konta "Peļņa vai zaudējumi" debetā un konta "Uzņēmumu ienākuma nodoklis" kredītā.

18. Taksācijas perioda beigās kontu "Uzņēmumu ienākuma nodoklis" slēdz, pārnesot tā kredīta saldo uz konta "Norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli" kredītu. Ja kontā "Uzņēmumu ienākuma nodoklis" ir debeta saldo, to pārnes uz kontu grupas "Debitori" konta "Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi" debetu.

19. Minētās prasības, aprēķinot nodokli, attiecas arī uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, piemērojot analogus kontus saskaņā ar to apstiprinātajiem kontu plāniem.

 

II daļa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšana

1.nodaļa. Maksātāja apliekamais ienākums

1. Nodokļa maksātāja - rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības - apliekamais ienākums ir saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12.pantu vai Kredītiestāžu likumu, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu noteiktais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas (dekl.1.r., zaudējumu summu uzrāda ar mīnus zīmi), ko palielina (zaudējumu apjomu - samazina) par:

- zaudējumu summu, kuru radījusi maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana (dekl.2.r., zaudējumu summu uzrāda bez mīnus zīmes),

- izdevumu summu, kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību (Likuma 5.panta pirmā un ceturtā daļa, dekl.3.r.).

Apliekamo ienākumu koriģē (groza) saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".

* Nosakot maksātāja apliekamo ienākumu, ņem vērā jebkurus ieņēmumus neatkarīgi no tā, kādā formā tie gūti (naudā, pakalpojumu veidā vai citās lietās).

2. Lai noteiktu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, nodokļu maksātājiem grāmatvedība jākārto saskaņā ar likumiem "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumu un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu.

2.1. Ja peļņas vai zaudējumu aprēķins sastādīts saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12.pantu, tad apliekamais ienākums ir aprēķina postenī "Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem" uzrādītā summa. Peļņas vai zaudējumu aprēķinu var sastādīt arī saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 13. un 14.pantu, tomēr nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ir jāsastāda arī peļņas vai zaudējumu aprēķins pēc 11. un 12.panta.

2.2. Ja peļņas un zaudējumu aprēķins sastādīts saskaņā ar Kredītiestāžu likumu un attiecīgajiem Latvijas Bankas norādījumiem, tad apliekamais ienākums ir postenī "Peļņa/zaudējumi pirms nodokļu aprēķināšanas" uzrādītā summa.

2.3. Ja peļņas un zaudējumu aprēķins sastādīts saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu un Ministru kabineta 27.10.1998. noteikumiem Nr.421 "Apdrošināšanas sabiedrības gada pārskata sastādīšanas noteikumi", tad peļņas un zaudējumu aprēķina netehniskajā rezultātā uzrādītais peļņas vai zaudējumu lielums pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas ir ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums.

3. Reliģisko organizāciju apliekamais ienākums ir ieņēmumu no saimnieciskās darbības un ar minēto ieņēmumu gūšanu saistīto izdevumu starpība (Likuma 4.panta pirmā prim daļa). Šīs organizācijas aizpilda un iesniedz nodokļa deklarāciju VID teritoriālajā iestādē un maksā nodokli Likumā noteiktajā kārtībā.

4. Sabiedriskā organizācija un sabiedrisko organizāciju apvienība ir bezpeļņas organizācija, un tās saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi ienākumi izlietojami šīs organizācijas vai apvienības statūtos paredzētajiem mērķiem. Ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita rezerves fondā, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu, to neapliek ar ienākuma nodokli.

Sabiedriskā organizācija vai apvienība (bezpeļņas organizācija) nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja (Likuma 2.panta otrā daļa).

5. Par maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu izveidošanas izdevumu summu nedrīkst samazināt apliekamo ienākumu.

Maksātājam piederošie sociālās infrastruktūras objekti ir dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes, kuru pakalpojumi tiek sniegti un īres maksa noteikta par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, vai bez maksas, ja šie objekti nav tieši saistīti ar maksātāja uzņēmējdarbību (Likuma 5.panta otrā un trešā daļa).

Minētie objekti un iestādes ir uzskatāmas par sociālās infrastruktūras objektiem, ja minēto objektu izmantošana vai iestāžu sniegtie pakalpojumi ir tādi uzņēmējdarbības veidi, kuri nav reģistrēti Uzņēmumu reģistrā kā nodokļa maksātāja uzņēmējdarbības veidi.

6. Saimnieciskā darbība ir darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību (Likuma 1.panta devītā daļa).

Katrā konkrētā gadījumā izdevumi, kas veidojas uzņēmuma darbības rezultātā, jāizvērtē, ņemot vērā šo definīciju tiktāl, ciktāl izdevumi ir tieši saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību un nepieciešami tās nodrošināšanai. Likuma 5.pants nosaka izdevumus, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību.

6.1. Izvērtējot uzņēmuma izdevumus, kas veidojas tā darbības gaitā, tos var nodalīt, ievērojot turpmāko:

‚ izdevumi, kuri attiecas uz ražošanas, pakalpojumu sniegšanas vai uzņēmējdarbības pārvaldes procesu, t.i., šādā gadījumā, uzņēmumam iegādājoties preces, pakalpojumus u.tml., ne uzņēmuma īpašnieki, ne darbinieki negūst tiešu labumu. Netiek reglamentēts ne skaits, ne kvalitāte un cenas, par kādām uzņēmumi var iegādāties mēbeles, darbavietu iekārtojumu, apgaismojumu, ventilācijas un apsildes sistēmas, telpaugus u.c. Uzņēmējs šos izdevumus izdara atbilstoši veicamā saimnieciskās darbības veida īpatnībām un ievērojot savas finansiālās iespējas;

‚ izdevumi, kuru rezultātā tiešu labumu gūst uzņēmuma īpašnieki vai darbinieki, arī Likuma 5.panta pirmajā daļā minētie izdevumu veidi.

Ja šāda veida izdevumi ir personificējami, tie jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumiem Nr.112 "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis", bet, ja tie nav personificējami, - par tiem jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums. Pie izdevumiem, kurus nevar personificēt, pieskaitāmi, piemēram, bezmaksas dzērieni uzņēmuma personālam.

6.2. Pie izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību, ir pieskaitāmi izdevumi, kas darba devējam jāizdara atbilstoši likuma "Par darba aizsardzību" 23.panta prasībām vai tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem (Ministru kabineta noteikumiem, Labklājības ministrijas rīkojumiem u.tml.), kā arī izdevumi, kas saistīti ar profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās tie ir nepieciešami, piemēram, izdevumi vakcinēšanai pret ērču encefalītu mežā strādājošajiem vai vakcinēšanai pret infekcijas slimībām farmaceitisko un veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem.

1.piemērs. Ja darba devēja darbiniekam pasniegto dāvanu un balvu kopējā vērtība taksācijas gadā pārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru, uzņēmuma apliekamais ienākums jāpalielina par to dāvanu un balvu vērtības daļu, kura netiek pieskaitīta darbinieka apliekamajam ienākumam un par kuru nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nav kārtotas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī nav samaksāta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļa.

Ja taksācijas periodā darba devējs ir pasniedzis darbiniekam dāvanu vērtībā 70 Ls, tad, sastādot nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, uzņēmuma apliekamais ienākums jāpalielina par 50 Ls, norādot deklarācijas 3. rindā.

2.piemērs. Uzņēmums rīko sporta sacensības un īrē sporta zāli. Pasākumā piedalās gan pašu, gan citu uzņēmumu darbinieki, un tiem ir paredzētas brokastis.

Šādā gadījumā nav iespējams noteikt katra konkrētā cilvēka gūto labumu, tāpēc minētie izdevumi ir jāattiecina uz uzņēmuma ar saimniecisko darbību tieši nesaistītām izmaksām un jāuzrāda deklarācijas 3. rindā.

3.piemērs. Uzņēmējsabiedrība vēlas kļūt par biedru dažādās asociācijās, fondos un citās sabiedriskās organizācijās, maksājot iestāšanās maksu un biedru naudu un par to saņemot dažādus pakalpojumus, informāciju u.tml.

Ja nodokļu maksātājs ir savam darbības veidam atbilstoša rakstura profesionālu organizāciju biedrs, no kurām saņem savai uzņēmējdarbībai nepieciešamo informāciju vai pakalpojumus un kuras pārstāv attiecīgās nozares uzņēmumu intereses, iestāšanās maksu un biedru naudas maksājumus šādām organizācijām var uzskatīt par nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības izdevumiem.

Par saimnieciskās darbības izdevumiem nav uzskatāma iestāšanās maksa un biedru naudas maksājumi politiska rakstura u.c. veida sabiedriskajām organizācijām, kuru darbība tieši nesekmē nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.

7. Deklarācijas 4. rindas summu - apliekamais ienākums (zaudējumi) - nosaka kā deklarācijas 1., 2. un 3. rindas kopsummu (Likuma 4.panta pirmā daļa). Zaudējumu summu norāda ar mīnus zīmi.

8. Kredītiestādes, nosakot apliekamo ienākumu, izdevumos var iekļaut nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summu, kura noteikta saskaņā ar Latvijas Bankas norādījumiem, un to atskaitījumu summu, kuri gada laikā izdarīti noguldījumu apdrošināšanas fondos. Savukārt peļņu palielina par summu, kas ir izņemta no šiem uzkrājumiem gada laikā un ieskaitīta kredītiestādes ienākumos (Likuma 7.pants ).

8.1. Ar nedrošiem parādiem saprot arī tās parādu saistības pret kredītiestādi, kuras radušās, kredītiestādei iegādājoties prasījuma (parādu) vērtspapīrus, un kurām saskaņā ar Latvijas Bankas izdotajiem noteikumiem ir jāveido speciālie uzkrājumi.

8.2. Kredītiestādes peļņu nedrīkst samazināt par speciālo uzkrājumu summām, kas izveidotas akcijām un citiem vērtspapīriem ar nefiksētu ienākumu, līdzdalībai saistīto vai radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā, pašu akcijām, zaudējumu segšanai zādzību gadījumos un pamatlīdzekļiem.

9. Atskaitījumi, kas gada laikā izdarīti speciālajās (tehniskajās) rezervēs saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, ieskaitāmi apdrošināšanas sabiedrības izdevumos. Savukārt peļņu palielina par summu, kas gada laikā ir atskaitīta no tehniskajām rezervēm un ieskaitīta apdrošināšanas sabiedrības ienākumos (Likuma 8.pants).

10. Pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka un nodokli maksā Ministru kabineta 1995.gada 18.aprīļa noteikumos Nr.106 "Noteikumi par nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanu" noteiktajā kārtībā (Likuma 4.panta otrā daļa).

2.nodaļa. Apliekamā ienākuma palielināšana

(zaudējumu samazināšana)

1. Nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu palielina (zaudējumus samazina) par uzņēmuma gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu (arī par izmaksām derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanai) (Likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkts, dekl.5.r.).

2. Apliekamo ienākumu palielina par soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, arī soda sankciju (pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas) summu, kas aprēķināta un samaksāta saskaņā ar likumiem "Par nodokļiem un nodevām", "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (Likuma 6.panta pirmās daļas 2.punkts, dekl.6.r.).

3. Uzņēmumi, kuru pamatkapitālā valsts vai pašvaldību daļa ir lielāka par 50 procentiem, kā arī no budžeta finansētās institūcijas apliekamo ienākumu palielina par neatlīdzināto iztrūkumu vai izlaupījumu summām, kuras aprēķinātas inventarizācijas rezultātā (Likuma 6.panta pirmās daļas 3.punkts, dekl.7.r.). Ja veikti iespējamie pasākumi, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības, un pēc attiecīgo pasākumu veikšanas nākamajos taksācijas gados zaudējumu summas tiek atgūtas, tad, nosakot apliekamo ienākumu, peļņu samazina par atgūtajām summām.

4. Arī pārējiem uzņēmumiem neatkarīgi no to īpašuma veida ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības: par notikušo nekavējoties jāziņo izmeklēšanas iestādēm un jāpanāk krimināllietas ierosināšana vai oficiāls atteikums to ierosināt. Ja pasākumi nav veikti, tad, nosakot apliekamo ienākumu, peļņa jāpalielina par attiecīgajām zaudējumu summām. Ja maksātājs ir veicis minētos pasākumus un iztrūkumos vai izlaupījumos radušies zaudējumi ir norakstīti finansu grāmatvedībā, bet šīs summas tiek atgūtas, tad, nosakot apliekamo ienākumu, to nedrīkst samazināt par atgūtajām summām.

5. Apliekamo ienākumu palielina par maksājumu summām, kas minētas Likuma 3.panta ceturtās daļas 2.-7.punktā un astotajā daļā, ja no tām nav ieturēts nodoklis noteiktajā apjomā (Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts, dekl.8.r.).

6. Ja nodoklis par kādu maksājumu veidu ieturēts nepilnā apmērā, tad proporcionāli jāaprēķina tā maksājumu summas daļa, par kuru jāpalielina apliekamais ienākums. Summas aprēķina, aizpildot deklarācijas 84.rindu (to aizpilda visi nodokļa maksātāji, kas taksācijas periodā veikuši maksājumus nerezidentiem, atbilstoši Likuma 3.panta ceturtajai un astotajai daļai).

7. Uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas vai 100 procentu apmērā izmanto atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", nodoklis 25 procentu apmērā no attiecīgajām summām jāiemaksā budžetā 15 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas.

8. Apliekamais ienākums par minētajām maksājumu summām nav jāpalielina, ja maksājumi nerezidentiem konkrētajā taksācijas periodā netiek faktiski pārskaitīti, kaut arī grāmatvedības reģistros maksājumu summas tiek iekļautas izdevumu posteņos. Apliekamais ienākums būs jāpalielina tajā taksācijas periodā, kurā maksājumi nerezidentam tiks izdarīti, un no tiem izmaksas brīdī netiks ieturēts uzņēmumu ienākuma nodoklis Likumā paredzētajā apmērā.

9. Nerezidenta ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām (Likuma 3.panta ceturtā daļa). Nodoklis tiek ieturēts no maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem un kuri ir minēti Likuma 3.panta ceturtajā un astotajā daļā. Nodokļa ieturēšanas kārtība ietverta šo norādījumu III daļā.

Piemērs. Uzņēmums "S" ir noslēdzis līgumu ar nerezidentu par vadības un konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu, paredzot atlīdzību 1000 Ls apmērā.

Taksācijas perioda laikā nerezidents sniedz uzņēmumam "S" attiecīgo pakalpojumu, un uzņēmums "S" tam izmaksā atlīdzību 950 Ls (1000 Ls - 50 Ls), ieturot un pārskaitot budžetā nodokli 50 Ls apmērā.

Aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, jāņem vērā:

- nerezidenta ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām. Nodokļa maksātājs ir nerezidents, bet Latvijas uzņēmums tikai ietur (izmaksas brīdī) nodokli no maksājumiem, kas uzskaitīti Likuma 3.panta ceturtajā daļā;

- apliekamais ienākums jāpalielina par maksājumu summu, no kuras nav ieturēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, t.i., deklarācijas 8.rindā (8.1.ailē) jānorāda 500 Ls, attiecīgi aizpildot deklarācijas 84.rindu:

 

84. Saskaņā ar Likuma 3.panta ceturto un astoto daļu:

Izmaksu veids	Likme	Izmaksu	Nodokļa summa	Starpība	Koriģē-
		summa	-----------------		šana
			ieturamā	ieturētā
1	2	3	4	5	6	7
			(2. x 3.)		(4. - 5.)	(6.: 2.)
Atlīdzības summas par vadības un
konsultatīvajiem pakalpojumiem	10%	1000	100	50	50	500

 

Summu, kas aprēķināta 7.ailē "Koriģēšana", norāda deklarācijas 8.rindā un par to palielina ar nodokli apliekamo ienākumu.

 

10. Apliekamais ienākums jāpalielina par 40 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas (Likuma 6.panta pirmās daļas 5.punkts, dekl.9.r.).

Tas piemērojams arī valsts un pašvaldību uzņēmumos un no budžeta finansētās institūcijās (ja Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību domju (padomju) lēmumi neparedz lielākus ierobežojumus).

10.1. Reprezentācijas izdevumi ir uzņēmuma izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī, un tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī uzņēmumu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai. Tā, piemēram, uz reprezentācijas izdevumiem var tikt attiecinātas izdevumu summas dažādu priekšmetu, kas satur uzņēmuma preču zīmi, logo vai citu raksturīgu informāciju (arī pildspalvas, kalendāri, T- krekli, krūzes, sērkociņi u.c.), kā arī atspirdzinošu dzērienu un uzkodu iegādei, kas paredzēti uzņēmuma viesiem, partneriem vai klientiem u.tml.

10.2. Par reprezentācijas izdevumiem nav uzskatāmi uzņēmuma izdevumi savas apkārtējās teritorijas apkopšanai, piemēram, joslā starp ieeju šim uzņēmumam piederošajā restorānā (vai veikalā) un ietvi ierīkojot zālienu, apstādījumus vai iestādot ziedus utt. Šādi izdevumi nodokļa vajadzībām ir uzskatāmi par saistītiem ar uzņēmuma (restorāna) saimniecisko darbību. Taču nesaistīti ar saimniecisko darbību ir uzņēmuma izdevumi, piemēram, apkārtnes vai pilsētas infrastruktūras attīstībai, ko tas pārskaita pamatojoties uz pašvaldības domes lēmumu vai arī pēc savas iniciatīvas.

11. Apliekamais ienākums nav jāpalielina par reklāmas izdevumu summām tiktāl, ciktāl tās ir saistītas ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību un ir nepieciešamas tās nodrošināšanai vai veikšanai. Reklāma ir ar uzņēmējdarbību vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.

11.1. Uzņēmums uz reklāmas izdevumiem var attiecināt, piemēram, izmaksu summu par uzņēmumu reklamējošu bukletu un katalogu izgatavošanu, tā pakalpojumus reklamējošu sludinājumu ievietošanu masu medijos vai arī izmaksas, uzņēmumam organizējot konkursus, lai paplašinātu savas produkcijas (pakalpojumu) realizācijas tirgu un piesaistītu lielāku pircēju skaitu.

11.2. Par reklāmas izdevumiem uzskatāmi uzņēmuma izdevumi par laimestiem vai balvām, kuras tiek laimētas, izlozētas un dāvinātas, uzņēmumam reklāmas nolūkā organizējot konkursus, kuru rezultāti tiek atspoguļoti masu saziņas līdzekļos, vai izdevumi, nodrošinot balvas citu uzņēmumu organizētajos konkursos, ja šo konkursu norises vietā ir attiecīgā uzņēmuma reklāma, konkursi tiek organizēti, lai paplašinātu savas produkcijas (pakalpojumu) noieta tirgu, un dalībnieku loks šajos konkursos netiek citādi ierobežots, kā vienīgi nosakot, ka dalībniekam ir jānopērk attiecīgā prece vai jāatbild uz kādu jautājumu.

11.3. Apliekamais ienākums jāpalielina par tām izdevumu summām, kuras rodas reklāmas kampaņas ietvaros kā naudas balvas, kuru saņēmēju nevar identificēt un no kurām nevar ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

11.4. Par reklāmas izdevumiem nav uzskatāmi dažādi izdevumi un pirkumi, kas ekonomiski nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību. Piemēram, ja uzņēmums, kura saimnieciskā darbība nav saistīta ar piedalīšanos sacīkstēs, iegādājas automašīnu (laivu, gaisa balonu u.c.), ko aprīko ar uzņēmumu reklamējošu simboliku un kas piedalās sacīkstēs, tad šajā gadījumā automašīnas iegādes un uzturēšanas izmaksas, kā arī amortizācijas summas uzņēmums nevar attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem.

12. Apliekamais ienākums jāpalielina par:

- summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek palielināti nedrošiem parādiem paredzētie speciālie uzkrājumi, kas izveidoti nodokļa maksātāja (kas nav kredītiestāde) grāmatvedībā;

- bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) parādu summām, kas tieši iekļautas izmaksās (zaudējumos) (Likuma 6.panta pirmās daļas 6.punkts, dekl.10.r.).

1.piemērs. Par zaudēto parādu summas norakstīšanu zaudējumos (izmaksās).

Uzņēmuma "S" ieņēmumi no produkcijas pārdošanas uzņēmumam "W" taksācijas periodā ir 1000 Ls.

Šo summu grāmatvedībā iegrāmato:

D "Pircēju un pasūtītāju parādi",

K "Saimnieciskās darbības ieņēmumi".

Samaksa par nosūtīto produkciju nav saņemta, tātad, sastādot uzņēmuma gada pārskatu par taksācijas periodu un ievērojot likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 37.panta pirmo daļu, uzņēmums "S" saskaņo debitoru parādus un saņem tiesas sprieduma kopiju par to, ka debitors "W" ir atzīts par bankrotējušu un parāds 1000 Ls apmērā jānoraksta kā bezcerīgs:

D "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas",

K "Pircēju un pasūtītāju parādi".

Uzņēmums "S" slēdz operāciju kontus:

"Saimnieciskās darbības ieņēmumi" par 1000 Ls:

D "Saimnieciskās darbības ieņēmumi",

K "Peļņa vai zaudējumi".

"Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" par 1000 Ls:

D "Peļņa vai zaudējumi",

K "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas".

Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu apliekamais ienākums jāpalielina (dekl.10.r.) par maksātāja grāmatvedībā uzrādīto, izmaksās tieši iekļauto bezcerīgo parādu summu 1000 Ls. Tā kā uzņēmuma "S" zaudētais parāds atbilst likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas nosacījumiem, tad apliekamo ienākumu samazina par bezcerīgo parādu summu 1000 Ls (dekl.40.r.).

2.piemērs. Par zaudētā parāda summas norakstīšanu no izveidotajiem speciālajiem uzkrājumiem.

Uzņēmuma "S" ieņēmumi no produkcijas pārdošanas uz kredītu taksācijas periodā ir 1000 Ls. Pārskata perioda beigās samaksa netika saņemta. Pēc uzņēmumā pieņemtās nedrošo parādu vērtēšanas metodes bija aprēķināts, ka šaubīgo debitoru parādu kopsumma ir 600 Ls. Grāmatvedības kontos, nosūtot produkciju pircējam par 1000 Ls, izdarīts ieraksts:

D "Pircēju un pasūtītāju parādi",

K "Saimnieciskās darbības ieņēmumi".

Uzņēmums "S" debitora parāda segšanai izveido uzkrājumus 600 Ls apmērā (kontu grupā "Citi uzkrājumi" izveidojot papildkontu "Uzkrājumi nedrošiem parādiem"):

D "Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana",

K "Uzkrājumi nedrošiem parādiem".

Sastādot uzņēmuma gada pārskatu par taksācijas periodu, uzņēmums "S" bilancē debitoru parādu uzrādīja neto vērtībā, t.i., 400 Ls (1000 - 600), kā arī slēdza operāciju kontus:

"Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana" par 600 Ls:

D "Peļņa vai zaudējumi",

K "Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana".

"Saimnieciskās darbības ieņēmumi" par 1000 Ls:

D "Saimnieciskās darbības ieņēmumi",

K "Peļņa vai zaudējumi".

Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu apliekamais ienākums jāpalielina (dekl.10.r.) par nedrošiem parādiem paredzētajiem speciālajiem uzkrājumiem 600 Ls, kas izveidoti un uzrādīti maksātāja grāmatvedībā. Nākošajā taksācijas periodā minētajam nedrošajam parādam uzņēmums "S" paredz veidot kopējos uzkrājumus 1000 Ls apmērā, starpību 400 Ls attiecinot uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu:

D "Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana",

K "Uzkrājumi nedrošiem parādiem".

Uzņēmums saņem tiesas sprieduma kopiju par to, ka debitors ir atzīts par bankrotējušu un parāds jānoraksta kā bezcerīgs. Sastādot uzņēmuma gada pārskatu, zaudēto parādu summu 1000 Ls apmērā noraksta no šajā nolūkā izveidotajiem uzkrājumiem:

D "Uzkrājumi nedrošiem parādiem",

K "Pircēju un pasūtītāju parādi".

Slēdz operāciju kontu "Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana" par 400 Ls:

D "Peļņa vai zaudējumi",

K "Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana".

Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par nākamo taksācijas periodu apliekamais ienākums jāpalielina (dekl.10.r.) par uzkrājumu summu 400 Ls un jāsamazina (dekl.40.r.) par zaudētā parāda summu 1000 Ls.

13. Apliekamais ienākums jāpalielina par taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas (Likuma 6.panta pirmās daļas 7.punkts, dekl.11.r.). Šīs zaudējumu summas var tikt segtas hronoloģiskā secībā piecu gadu laikā no ienākumiem no citu vērtspapīru pārdošanas.

*Apliekamais ienākums jāpalielina par izdevumiem, kas saistīti ar to vērtspapīru iegādi taksācijas periodā, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem" (Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punkts, dekl.31.r.).

Apliekamo ienākumu palielina par visiem iepriekšējo taksācijas periodu izdevumiem, kas saistīti ar vērtspapīru iegādi, tajā taksācijas periodā, kurā pārdoti šie vērtspapīri, ja:

- tie atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem",

- nodokļu maksātājs (iekšzemes uzņēmums vai pastāvīgā pārstāvniecība) tos iegādājies līdz 2001.gada 1.janvārim.

14. Apliekamais ienākums palielināms par ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanas izdevumu summu (Likuma 6.panta trešā daļa, dekl.12.r.), ja par to samazināta uzņēmuma peļņa. Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu var samazināt par ilgtermiņa aizņēmumu procentu maksājumiem, kuri nav iekļauti ilgtermiņa ieguldījumu pašizmaksā, bet apliekamais ienākums jāpalielina par procentu maksājumu summu, kas ir iekļauta ilgtermiņa ieguldījumu pašizmaksā saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 26.pantu.

15. Apliekamais ienākums palielināms par atmaksājamo aizņēmumu (kredītu) summu (Likuma 6.panta trešā daļa, dekl.13.r.), ja par to ir samazināta uzņēmuma peļņa. Tātad, ja uzņēmums ir saņēmis kredītu no kredītiestādes vai citas personas, rezidenta vai nerezidenta, tad, nodokļa vajadzībām, atmaksājamā kredīta pamatsummu neiekļauj izdevumos. Savukārt aizņēmumu (kredītu) procentu maksājumi (neatkarīgi no aizņēmumu atmaksas termiņa) ir viens no izdevumu posteņiem finansu grāmatvedībā, par to summu apliekamais ienākums nav jākoriģē (izņemot iepriekšējā punktā un Likuma 6.panta astotajā daļā minētos gadījumus).

16. Apliekamais ienākums jāpalielina par rezervju un uzkrājumu veidošanai paredzēto summu, izņemot Likuma 7., 8. un 8.1 pantā paredzētos gadījumus (Likuma 6.panta trešā daļa, dekl.14.r.), ja tā ir ņemta vērā, nosakot uzņēmuma finansiālās darbības rezultātu, kas ir norādīts deklarācijas 1.rindā.

Deklarācijas 14.rindas summā neietver to uzkrājumu summu, kas paredzēta nedrošiem parādiem, jo to norāda atsevišķi deklarācijas 10.rindā.

17. Apliekamais ienākums jāpalielina par dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita maksājumiem (Likuma 6.panta trešā daļa, dekl.15.r.).

18. Apliekamo ienākumu nedrīkst ietekmēt uzņēmuma bilances aktīva vērtības pārvērtēšanas rezultāti, izņemot pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu (Likuma 6. panta piektā daļa). Tādējādi apliekamais ienākums jāpalielina par bilances aktīva posteņu pārvērtēšanas dēļ radušos vērtības samazināšanas summu (dekl.16.r.), izņemot samazināšanas summu, kas saistīta ar ārvalstu valūtas kursa maiņu.

Piemērs. SIA "V", sastādot taksācijas perioda gada pārskatu, iegādes vērtībā (5000 Ls) iegrāmatotos pirktos krājumus saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 32.pantu novērtē atbilstoši zemākajai tirgus cenai (4000 Ls), tātad ir pārvērtēts aktīva postenis "Krājumi". Minēto operāciju SIA "V" grāmatvedībā uzrāda:

D "Pirkto materiālu, preču

krājumu un vērtības

izmaiņas" 1000 Ls,

K "Gatavie ražojumi un

preces pārdošanai" 1000 Ls.

Gada beigās izdevumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta kredītā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta debetu un tādējādi samazinot finansu grāmatvedībā aprēķināto peļņu.

D "Peļņa vai zaudējumi" 1000 Ls,

K "Pirkto materiālu, preču

krājumu un vērtības

izmaiņas" 1000 Ls.

Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu, apliekamais ienākums jāpalielina par krājumu vērtības samazināšanas summu 1000 Ls, kas radusies, novērtējot krājumus atbilstoši zemākajai tirgus cenai, norādot deklarācijas 16.rindā.

16. Bilances aktīva posteņu

pārvērtēšanas dēļ radusies

vērtības samazināšanas summa,

izņemot samazināšanas summu,

kas saistīta ar ārvalstu valūtas

kursa maiņu (6.panta 5.d.) 16 1000

 

19. Apliekamais ienākums nav jāpalielina par preču (produkcijas) vērtību starpību, kas veidojas, pārdodot šīs preces par cenu, kas ir zemāka par to pašizmaksu (piemēram, sezonas preces, beidzoties sezonai; bojātas preces; pārtikas preces, īsi pirms realizācijas termiņa beigām u.tml.).

20. Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājumu vai samazinājumu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā. Tādējādi apliekamais ienākums jāpalielina par uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības samazinājuma summu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā (Likuma 6.panta piektā prim daļa, dekl.17.r.).

21. Apliekamo ienākumu palielina par ieņēmumiem no līdzdalības meitas vai saistītā uzņēmumā, kurš:

1) ir nerezidents, vai

2) piemēro nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", vai

3) piemēro citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides (piemēram, atbilstoši Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumam vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumam) .

Apliekamo ienākumu palielina, ja uzņēmums minētās līdzdalības daļas vērtības palielinājuma un aprēķināto dividenžu starpību nav ieskaitījis rezervē (Likuma 6.panta piektā prim daļa, dekl.18.r.).

22. Apliekamais ienākums palielināms par darbinieku labā veiktajiem darba devēja:

1) dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par darbinieku dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanu,

2) maksājumiem privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem, ja šie maksājumi kopā pārsniedz 10 procentus no apdrošinātajām personām un pensiju plānu dalībniekiem aprēķinātās darba samaksas taksācijas periodā (Likuma 6.panta septītā daļa, dekl.20.r.). Turklāt 10 procentu ierobežojums ir attiecināms uz katras apdrošinātās personas (pensiju plānu dalībnieka) saskaņā ar darba līgumu aprēķinātās darba samaksas apmēru taksācijas periodā.

23. Apliekamais ienākums jāpalielina, ja nav izpildīti šādi nosacījumi:

1) dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības termiņš ir pieci gadi vai garāks par to;

2) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma (bez līdzekļu uzkrāšanas) darbības termiņš ir viens gads vai garāks par to;

3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka:

- apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam),

- citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam,

- nav paredzēta aizdevumu izsniegšana apdrošinātajām personām;

4) darba devējam pēctaksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā nav nodokļu parādu par iepriekšējiem periodiem.

Tātad, ja minētie nosacījumi netiek izpildīti, apliekamais ienākums jāpalielina par attiecīgajām maksājumu summām, norādot deklarācijas 20.rindā.

Minētie ierobežojumi ir attiecināmi arī uz apdrošināšanas prēmijām, kuru maksājumi taksācijas periodā tiek veikti, pamatojoties uz apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti līdz 2000.gada 1.janvārim.

24. Ievērojot minētos ierobežojumus, pārējo apdrošināšanas veidu apdrošināšanas prēmiju maksājumi var samazināt uzņēmuma peļņu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām un par to summu apliekamais ienākums nav jāpalielina (Likuma 6.panta sestā daļa).

25. Apliekamais ienākums jāpalielina par apdrošināšanas prēmijām, ko uzņēmums maksā ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām, izņemot gadījumus, ja apdrošināšanas prēmijas tiek maksātas par tādiem apdrošināšanas pakalpojumu veidiem, kurus nenodrošina Latvijā reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam (Likuma 6.panta sestā daļa, dekl.19.r.).

26. Apliekamais ienākums jāpalielina par visu apdrošināšanas prēmiju summu, ja uzņēmums lauž apdrošināšanas līgumu pirms termiņa un tas ir:

- uzņēmuma darbinieku dzīvības apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrāšanu uz pieciem gadiem (vai uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem);

- dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgums bez līdzekļu uzkrāšanas uz vienu gadu vai uz laiku, kas ir ilgāks par vienu gadu.

Tajā taksācijas periodā, kurā apdrošināšanas līgums tiek lauzts, apliekamais ienākums jāpalielina par visu apdrošināšanas prēmiju summu, kas ir samaksāta par šo līgumu (t.i., par to summu, par ko tika samazināts apliekamais ienākums) (dekl.31.r.).

27. Gadījumā ja noslēgtā apdrošināšanas līguma termiņš ir beidzies, bet apdrošināšanas gadījums nav iestājies un uzņēmums saņem atpakaļ daļu apdrošināšanas prēmijas (bonuss), tad atpakaļ saņemtā apdrošināšanas prēmijas daļa jāiekļauj uzņēmuma apliekamajā ienākumā attiecīgajā taksācijas periodā.

1.piemērs. Uzņēmums "S" noslēdz nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu sava darbinieka labā uz diviem gadiem (no 2000.gada 1.jūlija līdz 2002.gada 1.jūlijam). Apdrošināšanas līguma noteikumi paredz apdrošināšanas maksājumus veikt reizi ceturksnī 112,5 Ls apmērā. Tomēr uzņēmums pēc savas iniciatīvas samaksā visu apdrošināšanas prēmiju 900 Ls uzreiz 2000.gada jūlijā. Uzņēmuma taksācijas periods sakrīt ar kalendāro gadu.

Ievērojot likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 17.pantu, izmaksas, kas izdarītas pirms bilances sastādīšanas datuma, bet attiecas uz nākamajiem gadiem, jāparāda kā nākamo periodu izmaksas aktīvā. Ņemot vērā minēto, kā arī likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 25.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto uzkrāšanas principu, uzņēmums "S" 2000.gada izmaksās var iekļaut tikai to apdrošināšanas prēmijas daļu, kas attiecas uz konkrēto periodu, t.i., 225 Ls. Šo operāciju grāmatvedībā uzrāda:

D "Nākamo periodu

izmaksas" 675 Ls,

D "Pārējās sociālās

apdrošināšanas izmaksas" 225 Ls,

K "Norēķinu konti bankās" 900 Ls.

Tādējādi 2000.gada izmaksās un arī ar nodokli apliekamajā ienākumā ietver nevis visu samaksāto apdrošināšanas prēmiju (900 Ls), bet gan tikai to prēmijas daļu, kas attiecas uz konkrēto gadu, t.i., 225 Ls (attiecīgi arī turpmākajos gados: 2001.gadā - 450 Ls un 2002.gadā - 225 Ls).

2.piemērs. Būvuzņēmums noslēdz apdrošināšanas līgumu par galvojumu apdrošināšanu uz vienu gadu (no 2000.gada 1.aprīļa līdz 2001.gada 31.martam). Uzņēmuma taksācijas periods sakrīt ar kalendāro gadu.

Apdrošināšanas gadījums neiestājas. Pēc apdrošināšanas līguma termiņa beigām (2001.gada maijā) uzņēmums saņem atpakaļ daļu apdrošināšanas prēmijas 2000 Ls. Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par 2001.gadu, šī summa tiek iekļauta apliekamajā ienākumā.

28. Apliekamais ienākums jāpalielina par uzņēmuma aizņēmumu procentu faktisko maksājumu pārsnieguma summu pār to pieļaujamo apmēru, kuru aprēķina:

Centrālās statistikas
pārvaldes noteiktā		uzņēmuma paša
vidējā īstermiņa kredīta		kapitāls
likme kredītiestādēs	X	(taksācijas
(taksācijas perioda		perioda sākumā)
pēdējā mēnesī)

28.1. Apliekamais ienākums nav jāpalielina par šo summu, ja uzņēmums kārto procentu maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem no Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm (Likuma 6.panta astotā daļa, dekl.21.r.).

Piemērs. Latvijas uzņēmums saņēmis aizņēmumu no nerezidenta, Dānijas komercbankas, un tie nav uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 1.panta trešās daļas izpratnē.

Aizņēmums 12000 Ls apmērā ir izsniegts uz pusotru gadu (2000.gada janvāris - 2001.gada jūnijs) ar likmi 12 procenti gadā. Atbilstoši noslēgtajam līgumam 2000.gadā maksājamo procentu summa ir 1440 Ls, bet 2001.gadā - 720 Ls.

Aizpildot nodokļa deklarāciju un aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par 2000.gadu:

- uzņēmums aprēķina taksācijas perioda pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, par ko tas var samazināt apliekamo ienākumu, 1040 Ls;

- apliekamais ienākums jāpalielina par 400 Ls (1440 - 1040), t.i., taksācijas periodā maksājamo procentu pārsnieguma summa pār pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, to norādot deklarācijas 21.rindā;

- turklāt apliekamo ienākumu par 400 Ls palielina gan tad, ja uzņēmums faktiski ir veicis procentu maksājumus par aizņēmumu Dānijas komercbankai, gan arī tad, ja attiecīgo procentu maksājumi taksācijas periodā ir tikai aprēķināti un iekļauti izdevumu posteņos grāmatvedības reģistros, bet reāli nav samaksāti.

Nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu par 2001.gadu, jāņem vērā:

- uzņēmums aprēķina 2001.gada pieļaujamo procentu maksājumu apmēru - 1200 Ls;

- 2001.gadā uzņēmums samaksā procentu maksājumus 720 Ls, kas nepārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, tādējādi tā apliekamais ienākums nav jāpalielina par procentu maksājumiem;

- uzņēmums 2001.gada apliekamo ienākumu var samazināt par iepriekšējā taksācijas perioda procentu maksājumu pārsnieguma summu pār pieļaujamo procentu apmēru, t.i., par 400 Ls (jo 720 + 400 < 1200), to norādot deklarācijas 50.rindā (atbilstoši Likuma 6.panta astotajā daļā noteiktajam).

29. Apliekamais ienākums jāpalielina par kompensācijas summu, ko uzņēmums, uz kuru saskaņā ar Likuma 14.1 pantu ir pārnesti cita uzņēmuma zaudējumi, ir izmaksājis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem (Likuma 6.panta vienpadsmitā daļa, dekl.22.r.). Apliekamo ienākumu koriģē tādā apmērā, kādā kompensācija ir atskaitīta (ņemta vērā deklarācijas 1.rindas summā), aprēķinot uzņēmuma apliekamo ienākumu.

30. Apliekamais ienākums jāpalielina par summu, kas aprēķināta kā starpība starp pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei izveidotās rezerves lielumu (trešā taksācijas perioda beigās) un faktiski iegādāto pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu vērtību. Apliekamais ienākums par šo summu jāpalielina, ja triju taksācijas periodu laikā autotransporta uzņēmums nav iegādājies pasažieru pārvadājumos izmantojamos autobusus vai iegādāto autobusu vērtība ir mazāka par rezerves lielumu, kas bijusi izveidota saskaņā ar Likuma 8.1 pantu (Likuma 8.1 panta ceturtā daļa, dekl.23.r.).

Likuma 8.1 pantu piemēro nodokļa maksātāji, kuri veic pasažieru pārvadājumus un kuri taksācijas periodā saņēmuši dotācijas pasažieru pārvadājumu izmaksu segšanai iekšzemes regulārajos autobusu satiksmes maršrutos, un kuriem taksācijas perioda rezultāts ir peļņa. Likuma 8.1 panta piemērošanu reglamentē Ministru kabineta 1999.gada 3.augusta noteikumi Nr.271 "Kārtība, kādā piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei, un kārtība, kādā nodokļa maksātāji - autotransporta uzņēmumi - sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par nodokļa atvieglojuma izmantošanu".

31. Apliekamais ienākums jāpalielina par kompensācijas summu (par stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm), kas ir saņemta un 12 mēnešu laikā (no kompensācijas saņemšanas dienas, to ieskaitot) nav reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatdarbības pamatlīdzekļos (Likuma 10.panta trešā daļa, dekl.24.r.).

31.1. Kompensāciju izmaksājot pa daļām, apliekamais ienākums jāpalielina par katru kompensācijas daļu, kura 12 mēnešu laikā nav reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos.

31.2. Koriģējot apliekamo ienākumu, šīs summas ņem vērā, ja par tām ir samazināts apliekamais ienākums iepriekšējos taksācijas periodos.

32. Apliekamo ienākumu palielina par dividenžu summu, kas saņemama:

- no nerezidentiem,

- no uzņēmumiem, kuri piemēro likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus. Turklāt šajā gadījumā apliekamo ienākumu palielina par dividenžu summas daļu, kas atbilst tai peļņas daļai, kura, piemērojot minētajos likumos noteiktās atlaides vai atvieglojumus, nav aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli (Likuma 11.panta otrā daļa, dekl.25.r.).

*32.1. Apliekamais ienākums nav jāpalielina par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, ja šīs dividendes vienlaikus atbilst nosacījumiem:

1) dividendes saņemtas no nerezidenta, kurā iekšzemes uzņēmumam dividenžu izmaksas brīdī tieši pieder vismaz 25 procenti no kapitāla un balsstiesībām;

2) dividenžu izmaksātājs (nerezidents) ir rezidents valstī vai teritorijā, kura nav atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm un zonām" (Likuma 11.panta trešā daļa).

32.2. Ar citiem likumiem saprot tos likumus, kas iekšzemes uzņēmumam - rezidentam dod tiesības saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, bet nenosaka vispārējos uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanas, aprēķināšanas un maksāšanas principus (Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums). Ja uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumi tiks ieviesti vēl ar kādu citu likumu, kurus piemērojot proporcionāli tiks samazināta budžetā iemaksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa, no uzņēmuma, kas izmanto šādā likumā noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, saņemtās dividendes būs apliekamas proporcionāli saņemtā atvieglojuma vai atlaides apmēram.

33. Apliekamais ienākums jāpalielina (Likuma 12.pants) par:

1) zaudējumu summu, ko radījusi pamatlīdzekļu pārdošana saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām (dekl.26.r.);

2) preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpību (starpības daļu), kas rodas, tās pārdodot vai iepērkot no saistītiem ārvalstu uzņēmumiem vai personām un uzņēmumiem, kas ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kas izmanto atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai citos likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides par cenām, kas atšķiras no tirgus cenām (dekl.27.r.);

3) preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpību, kas rodas, tās iepērkot vai pārdodot ar uzņēmumu saistītām personām par cenām, kuras atšķiras no tirgus cenām (dekl.27.r.);

4) darījumu vērtības un tirgus vērtības starpību, ja uzņēmumi, kuri noteikti Likuma 12. pantā, veic cita veida savstarpējus darījumus (dekl.28.r.).

Lai noteiktu minētās preču (produkcijas, pakalpojumu) tirgus cenas vai darījuma vērtību, var vērsties pie Darījumu novērtējuma komisijas (sk. Ministru kabineta 1995.gada 28.marta noteikumus Nr.67 "Noteikumi par Darījumu novērtējuma komisiju") vai piemērot metodes, kas aprakstītas Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumu Nr.319 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 62. un 63.punktā.

1.piemērs

 

- Ražošanas uzņēmums ir Latvijas nodokļu maksātājs, kura produkcijas pircēji atrodas gan Latvijā, gan citās valstīs.

- Pircējam A un pircējam B produkcijas piegādes, rēķinu izsniegšana un to apmaksa notiek tieši (bez starpniekiem). Darījumu vērtība ar pircēju A un pircēju B ir 100.

- Tirdzniecības uzņēmums, kas atrodas Bahamu salās, pieder akciju sabiedrībai, kam pieder arī ražošanas uzņēmums.

- Pircējam C, kas atrodas C valstī, produkcijas piegādes notiek tieši, bet rēķinu par piegādāto produkciju ražošanas uzņēmums izsniedz tirdzniecības uzņēmumam, no kurienes tas nonāk pie pircēja.

- Pircējs C samaksā 100 naudas vienību tirdzniecības uzņēmumam. Tirdzniecības uzņēmums samaksā 80 naudas vienību ražošanas uzņēmumam (t.i., - 20 procenti). Iespējams, ka ražošanas uzņēmums izskaidrotu atšķirību starp darījumiem ar pircējiem A un B (100) un C (80), minot faktisko situāciju C valsts tirgū, nepieciešamību attīstīt jaunu tirgu, konsultatīvo u.c. pakalpojumu atlīdzināšanu un to, ka samaksa notiek šādā veidā "praktisku apsvērumu" dēļ. Ja samaksa nenotiktu šādi, ražošanas uzņēmumam būtu jāsedz citi izdevumi par izpēti, mārketingu, attīstību u.tml.

- Darījuma rezultātā 20 procenti no ražošanas uzņēmuma ieņēmumiem netiek iekļauti ar nodokli apliekamajā ienākumā un aplikti ar nodokli. Tirdzniecības uzņēmuma peļņa tiek aplikta ar nodokli pēc ļoti zemas likmes vai vispār netiek aplikta, un tā "atgriežas" Latvijā nelegāli vai arī tiek izmantota ārvalstu ieguldījumu izdarīšanai.

- Vai arī ražošanas uzņēmums ar pircēju C papildus līgumam par konkrētas produkcijas pārdošanu noslēdz slepenu vienošanos, ka piestādītais rēķins par produkciju atspoguļos tikai 80 procentus no tās patiesās vērtības, bet atlikušos 20 procentus pircējs pārskaitīs, piemēram, uz slēptu bankas rēķinu Šveicē.

Minētais ir tipisks darījuma piemērs starp saistītiem uzņēmumiem, un šādā gadījumā ir piemērojamas Likuma 12.panta normas, kaut arī šādu darījumu atklāšana ir visai sarežģīta un laikietilpīga.

2.piemērs

- Ražošanas uzņēmums ir Latvijas nodokļu maksātājs, kura piegādātāji (izejvielu, materiālu, preču u.c.) atrodas gan Latvijā, gan citās valstīs.

- Ar piegādātāju A un piegādātāju B piegādes, rēķinu izsniegšana un to apmaksa notiek tieši (bez starpniekiem). Ražošanas uzņēmums par noteiktu materiālu piegādes apjomu tiem maksā 100 naudas vienības.

- Kompānija I, kas atrodas Singapūrā un nodarbojas ar importu, pieder akciju sabiedrībai, kurai pieder arī ražošanas uzņēmums.

- Piegādātājs C, kas atrodas C valstī, piegādes veic tieši, bet rēķinu par piegādātajiem materiāliem piestāda kompānijai I, no kurienes tas nonāk pie ražošanas uzņēmuma. Kompānija I norēķinās ar piegādātāju, bet ražotājs veic norēķinus ar kompāniju I.

- Piegādātājs C izraksta rēķinu kompānijai I par 100 naudas vienībām, kas ir patiesā materiālu cena. Bet kompānija I izraksta jaunu rēķinu ražotājam par 120 naudas vienībām, papildus pierēķinot 20 procentus. Līdz ar to ražošanas uzņēmums samaksā kompānijai I 120 naudas vienības, bet piegādātājs saņem 100 naudas vienības.

- Darījuma rezultātā 20 procenti no ražošanas uzņēmuma ieņēmumiem netiek ieskaitīti ar nodokli apliekamajā ienākumā. Kompānijas I peļņa tiek aplikta ar nodokli pēc ļoti zemas likmes vai vispār netiek aplikta, un tā "atgriežas" Latvijā nelegāli vai arī tiek izmantota ārvalstu ieguldījumu izdarīšanai.

- Vai arī, piemēram, piegādātājs, saskaņā ar noslēgto slepeno vienošanos, izraksta rēķinu par 120 naudas vienībām un arī saņem no ražotāja 120 naudas vienības, bet dažas dienas vēlāk (ar piemērotu pamatojumu) tas dod rīkojumu bankai norakstīt 20 naudas vienības no sava rēķina un iemaksāt tos ražošanas uzņēmuma slēptajā bankas rēķinā Lihtenšteinā.

Arī šāds gadījums ir tipisks darījuma piemērs starp saistītiem uzņēmumiem, un var tikt piemērotas Likuma 12.panta normas.

34. Apliekamais ienākums jāpalielina par rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbu izmaksu summu:

1) ja iznomātājs to kompensē nomniekam saskaņā ar nomas līgumu, gadījumā, ja pamatlīdzekļi ir nomāti bez izpirkuma tiesībām. Koriģē nomnieka apliekamo ienākumu (Likuma 13.panta astotā daļa, dekl.29.r.);

2) ja tos veic nomnieks un tie nav paredzēti nomas līgumā, vai ja nomas līgums nav noslēgts. Koriģē nomnieka apliekamo ienākumu (Likuma 13.panta devītā daļa, dekl.30.r.).

34.1. Par kapitālajām izmaksām ir uzskatāmas pamatlīdzekļu uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izdevumi, kuri būtiski palielina to ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku. Nosakot kapitālās izmaksas, attiecībā uz ēkām un būvēm jāievēro Latvijas būvnormatīvi (LBN), bet attiecībā uz tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām par piemēru var minēt mašīnas vai iekārtas būtiskas daļas (dzinēja, spēka pārvada u.tml.) nomaiņu.

Piemērs. Uzņēmējsabiedrība iegādājas (privatizē) ēku, ko tā iepriekš saskaņā ar nomas līgumu nomāja (bez izpirkuma tiesībām) un veica tajā rekonstrukcijas un uzlabošanas darbus.

Ēkas nomas līgums tika lauzts sakarā ar to, ka nomnieks nolēma ēku privatizēt. Sākotnējo privatizējamās ēkas cenu, ko apstiprināja Privatizācijas komisija, samazināja par uzņēmuma iepriekš izdarītajiem ieguldījumiem ēkas rekonstrukcijā. Šajā gadījumā nomas termiņā nenorakstītās atlikušās rekonstrukcijas un uzlabošanas darbu izmaksas pievieno ēkas iegādes (privatizācijas) vērtībai, no kuras tiks rēķināts nolietojums (nevis noraksta nomas līguma laušanas gadā).

35. Nodokļa deklarācijā, kā viena no rindām apliekamā ienākuma palielināšanai, ir paredzēta 31.rinda, kurā norāda citas apliekamo ienākumu palielinošas summas saskaņā ar normatīvajiem aktiem (atšifrējot 32., 33., 34.r.). Piemēram, to izmanto šādos gadījumos:

1) palielinot apliekamo ienākumu par kapitālo izmaksu summu gadījumā, ja uzņēmums tās veic pamatlīdzeklim, ko izmanto saimnieciskajā darbībā un par ko ir noslēgts patapinājuma līgums atbilstoši Civillikuma normām. Šāda pamatlīdzekļa uzturēšanas izmaksas (saistītas ar tā uzturēšanu darba kārtībā vai saglabāšanu), aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, var tikt attiecinātas uz saimnieciskās darbības izdevumiem;

2) ja uzņēmumam ir zaudēts parāds, kas atbilst Likuma 9.panta pirmās daļas nosacījumiem, un tas nodod savas prasījuma tiesības par šo zaudēto parādu citai personai, tad apliekamais ienākums jāpalielina par starpību starp zaudētā parāda un naudas summu, kas iegūta savu prasījuma tiesību nodošanas rezultātā (Likuma 9.panta ceturtā daļa);

3) palielinot apliekamo ienākumu par ārvalstīs samaksāto ienākuma nodokli, ja šī summa ir ņemta vērā, nosakot maksātāja peļņu vai zaudējumus (Likuma 6.panta trešā daļa). Vai arī, palielinot apliekamo ienākumu, par uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības (piemēram, Lietuvā) taksācijas perioda zaudējumiem, ja, nosakot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu, tiek piemērota atbrīvošanas metode.

36. Deklarācijas 35.rindā norāda apliekamā ienākuma kopējo palielināšanas (zaudējumu samazināšanas) summu, t.i., deklarācijas II. daļas rindu kopsummu.

3.nodaļa. Apliekamā ienākuma samazināšana

(zaudējumu palielināšana)

1. Uzņēmumu apliekamo ienākumu samazina par pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu atbilstoši Likuma 13.pantā noteiktai kārtībai (Likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkts, dekl.36.r.). Apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par sociālās infrastruktūras objektu nolietojumu summu (Likuma 5. un 13.pants).

Likuma 13.panta piemērošanu skaidro Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumu Nr.319 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 66. - 79.punkts.

Pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu un ar tiem saistīto darījumu uzrādīšana grāmatvedībā nodokļa vajadzībām apskatīta šo norādījumu V daļā.

2. Apliekamo ienākumu samazina par nekustamā īpašuma nodokļa summu, kura aprēķināta par taksācijas periodu (dekl.37.r.), savukārt par izložu un azartspēļu nodokļa un nodevu summu (dekl.38.r.) - gadījumā ja tā nodokļu maksātāja grāmatvedībā nav ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā un tādējādi - deklarācijas 1.rindas summā (Likuma 6.panta ceturtās daļas 1.punkts).

Par valsts un pašvaldību nodevu summām, kas norādītas Likuma 6.panta ceturtās daļas 1.punktā un nodokļu maksātāja grāmatvedībā ir uzrādītas izmaksās, apliekamais ienākums nav jākoriģē.

3. Ja uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas periods nesakrīt ar kalendāra gadu, aprēķinot apliekamo ienākumu, uzņēmumu peļņa jāsamazina par nekustamā īpašuma nodokļa un azartspēļu nodevas un nodokļa summu, kuru nosaka atbilstoši katra kalendārā gada aprēķinātajiem faktiskajiem nodokļu vai nodevas maksājumiem, sadalot tos proporcionāli uzņēmuma taksācijas periodā ietilpstošā katra kalendārā gada mēnešu skaitam.

Piemērs. 2000.gadā tiek mainīts jau esošā uzņēmuma taksācijas perioda sākums. Taksācijas periods tiek noteikts no 2000.gada 1.septembra līdz 2001.gada 31.augustam.

Aprēķinātie nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi sastāda 180 Ls par 2000.gadu un 240 Ls par 2001.gadu.

Uzņēmums, kas atrodas Rīgā, par 2000.gadu samaksāja azartspēļu nodokli:

- par 2 ruletes galdiem, kas ekspluatēti visu 2000.gadu -30000 Ls (2 x 15000);

- par 3 kāršu galdiem, kas uzstādīti un sākti ekspluatēt 2000.gada novembrī -1500 Ls (( 3 x 3000) : 12 x 2). 2001.gadā saglabājies minētais ekspluatācijā esošo galdu skaits un par 2001.gadu tika samaksāts azartspēļu nodoklis - 30000 Ls (par 2 ruletes galdiem) un 9000 Ls (par 3 kāršu galdiem).

Nosakot taksācijas perioda no 2000.gada 1.septembra līdz 2001.gada 31.augustam apliekamo ienākumu, peļņa ir jāsamazina:

1) par nekustamā īpašuma nodokļa summu 220 Ls, t.sk., par periodu no 2000.gada 1.septembra līdz 31.decembrim ir 1/3 no aprēķinātas nekustamā īpašuma nodokļa summas par 2000.gadu 60 Ls (180 : 12 x 4) un par periodu no 2001.gada 1.janvāra līdz 31.augustam sastāda 2/3 no 2001.gada nekustamā īpašuma nodokļa summas vai 160 Ls (240 : 12 x 8);

2) par azartspēļu nodokli:

((2 x 15000) : 12 x 4) + ((3 x 3000) : 12 x 2) +

+ ((2 x 15000) : 12 x 8) + ((3 x 3000): : 12 x 8) = = 37500 (Ls).

4. Nosakot apliekamo ienākumu, peļņu samazina par subsīdijām, kuras saņem nodokļu maksātāji, kas ražo lauksaimniecības produkciju vai veic tās pirmapstrādi (Lauksaimniecības likuma 1.panta 4.punkta izpratnē), ja šīs subsīdijas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai (Likuma 6.panta ceturtās daļas 2.punkts, dekl.39.r.).

Lauksaimniecības produkcijas pirmapstrāde ir augu un dzīvnieku valsts sākotnējās produkcijas sagatavošana līdz realizācijai nepieciešamām kvalitātes prasībām, nemainot mehānisko struktūru un ķīmiskās īpašības.

Ja, samazinot apliekamo ienākumu par subsīdiju summām, rezultāts ir zaudējumi vai zaudējumu palielinājums, tad nākamo taksācijas periodu apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par minētajām zaudējumu vai zaudējumu palielinājuma summām (Likuma 14.panta devītā daļa).

Piemērs. Uzņēmums taksācijas periodā saņēmis subsīdijas 100 Ls apmērā linu pārstrādāšanai. Taksācijas perioda koriģētais apliekamais ienākums saskaņā ar Likuma I un II nodaļas normām, kas norādīts nodokļa deklarācijas 61. rindā, ir zaudējumi 150 Ls apmērā.

Tātad nākošajā taksācijas periodā uzņēmums nevarēs samazināt apliekamo ienākumu par zaudējumu summu 100 Ls, kas radusies pirmstaksācijas periodā, un, sastādot nodokļa deklarāciju nākošajā taksācijas periodā, šie zaudējumi ir jāatņem no kopējo zaudējumu summas, norādot 100 Ls deklarācijas 60.2. rindā.

5. Apliekamo ienākumu samazina par taksācijas periodā zaudēto parādu summām, ja no turpmāk uzskaitītajiem nosacījumiem ievēroti pirmie trīs un viens no pārējiem nosacījumiem (Likuma 9.panta pirmā daļa un 6.panta ceturtās daļas 3.punkts, dekl.40.r.):

1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā;

2) šo parādu summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) uzņēmuma grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;

3) debitors ir Latvijas nodokļu maksātājs: rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā;

4) debitors ir valsts vai pašvaldības uzņēmums, kas likvidēts atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;

5) ir tiesas spriedums par to, ka debitors ir atzīts par bankrotējušu;

6) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un uzņēmums - debitors ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra;

7) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora - fiziskās personas - un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību.

Uzņēmums grāmatvedībā bezcerīgos jeb zaudētos debitoru parādus noraksta, pamatojoties uz likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem" un citiem grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

6. Apliekamo ienākumu samazina par naudas summām, kas atradās uzņēmuma norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, ja minētā banka ar tiesas nolēmumu ir atzīta par bankrotējušu, izņemot summas, attiecībā uz kurām uzņēmums ir nodevis savas prasījuma tiesības citām personām, kā arī tās summas, kuras uzņēmumam izmaksātas no noguldījumu apdrošināšanas fonda (Likuma 9.panta otrā daļa un 6.panta ceturtās daļas 3.punkts, dekl.40.r.).

7. Apliekamo ienākumu samazina par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti nedrošiem parādiem paredzētie speciālie uzkrājumi, kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja (kas nav kredītiestāde) grāmatvedībā, izņemot tās samazinājumu summas, kas radušās, norakstot zaudētos parādus no nedrošiem parādiem paredzētajiem speciālajiem uzkrājumiem (Likuma 6.panta ceturtās daļas 3.punkts, dekl.41.r.).

8. Nosakot apliekamo ienākumu, peļņu samazina par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti izveidotie uzkrājumi un rezerves (Likuma 6.panta ceturtās daļas 6.punkts, dekl.44.r), ja šo uzkrājumu un rezervju veidošanas (palielinājuma) summas pirmstaksācijas periodos ir bijušas iekļautas apliekamajā ienākumā (saskaņā ar Likuma 6.panta trešo daļu).

9. Nosakot apliekamo ienākumu, peļņu samazina par rezerves samazinājuma summu salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu, ja rezerve ir bijusi izveidota saskaņā ar Likuma 8.1 pantu (Likuma 6.panta ceturtās daļas 6.punkts, dekl.45.r.).

10. Apliekamais ienākums jāsamazina par ieņēmumu summu no starpības starp valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā ieguldīto privatizācijas sertifikātu iegādes vērtību un minētā, par sertifikātiem privatizētā, īpašuma pārdošanas cenu (Likuma 6.panta ceturtās daļas 4.punkts, dekl.42.r.).

11. Privatizācijas sertifikātu atspoguļošanu to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) grāmatvedībā, uz kuriem attiecas likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem", paskaidro Finansu ministrijas 1996.gada 17.janvāra norādījumi Nr.23/08-7 "Metodiskie norādījumi par privatizācijas sertifikātu atspoguļojumu grāmatvedībā".

12. Apliekamo ienākumu samazina par ieņēmumu summu no uzņēmuma negatīvās nemateriālās vērtības, ja tiek privatizēts valsts vai pašvaldību uzņēmums (Likuma 6.panta ceturtās daļas 5.punkts, dekl.43.r.).

Piemērs. Privatizējot valsts uzņēmumu, izveidojās uzņēmuma pirkšanas cenas ( 9000 Ls) un uzņēmuma līdzekļu vērtības (10000 Ls) starpība, kuru nevar dzēst, samazinot iegūto līdzekļu uzskaites vērtību, t.i., uzņēmuma negatīva nemateriāla vērtība 1000 Ls. Uzņēmuma negatīvo nemateriālo vērtību iegrāmato konta "Nākamo periodu ieņēmumi" kredītā un sistemātiski uzņēmuma vadītāja noteiktajā lietderīgajā periodā (šajā piemērā 5 gadu laikā) pārgrāmato attiecīgo pārskata periodu saimnieciskās darbības ieņēmumos.

Tātad uzņēmums pārskata perioda saimnieciskās darbības ieņēmumos noraksta 200 Ls (1000/5).

D "Nākamo periodu

ieņēmumi" 200 Ls,

K "Pārējie uzņēmuma

saimnieciskās darbības

ieņēmumi" 200 Ls.

Gada beigās ieņēmumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta debetā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta kredītu, tādējādi palielinot finansu grāmatvedībā aprēķināto peļņu.

D "Pārējie uzņēmuma

saimnieciskās darbības

ieņēmumi" 200 Ls,

K "Peļņa vai zaudējumi" 200 Ls.

Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu samazina par ieņēmumiem no uzņēmuma negatīvās materiālās vērtības 200 Ls, to norāda deklarācijas 43.rindā.

13. Apliekamais ienākums jāsamazina par nokavējuma naudas, kas saistīta ar nodokļu pamatparādiem, samazinājuma summām, kas taksācijas periodā radušās, nokavējuma naudu samazinot vai dzēšot saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" (Likuma 6.panta ceturtās daļas 7.punkts, dekl.46.r.).

14. Apliekamais ienākums jāsamazina par izglītības iestādēm bez atlīdzības nodoto skaitļošanas iekārtu un to aprīkojuma (t.sk., drukas ierīču) atlikušo vērtību uzņēmuma finansu grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī (Likuma 6.panta ceturtās daļas 8.punkts, dekl.47.r.).

*15. Apliekamais ienākums jāsamazina par ieņēmumiem no vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem" (Likuma 6.panta ceturtās daļas 9.punkts, dekl.54.r.).

16. Apliekamais ienākums samazināms par uzņēmuma bilances aktīvu posteņu pārvērtēšanas dēļ radušos vērtības palielināšanās summu, izņemot palielināšanās summu, kas saistīta ar ārvalstu valūtas kursa maiņu (Likuma 6.panta piektā daļa, dekl.48.r.).

16.1. Aktīva posteņu pārvērtēšanu reglamentē likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 28., 29., 32. un 33.pants. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas procesā radies vērtības pieaugums atbilstoši likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 29.pantam jāiegrāmato postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" iedaļā "Pašu kapitāls". Tā kā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums netiek uzrādīts peļņas un zaudējumu aprēķinā, tad nav arī piemērojami Likuma 6.panta piektās daļas nosacījumi.

Piemērs. SIA "A", veicot gada inventarizāciju, konstatēja, ka pamatlīdzekļa vērtība ir būtiski lielāka par tā novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, tāpēc pamatlīdzeklis tika pārvērtēts augtākā vērtībā, vērtības pieaugums - 2000 Ls . Pārvērtētais pamatlīdzeklis nākošajā taksācijas periodā tiek pārdots.

Atbilstoši likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 29.pantam pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums jāuzrāda postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve".

D "Pamatlīdzekļi" 2000 Ls,

K "Ilgtermiņa ieguldījumu

pārvērtēšanas rezerve" 2000 Ls.

Minētā pamatlīdzekļa pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums netiek uzrādīts peļņas un zaudējumu aprēķinā, tātad nav arī piemērojami Likuma 6.panta piektās daļas nosacījumi.

Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve jāsamazina, ja pārvērtētais objekts ir likvidēts vai netiek vairs izmantots, vai vērtības palielināšanai vairs nav pamata (likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 29.panta trešā daļa). Tātad nākošajā taksācijas periodā, pārdodot šo pamatlīdzekli, ir jāizslēdz arī ar šo pamatlīdzekli saistītā pārvērtēšanas rezerve. SIA "A" grāmatvedībā šo operāciju uzrāda:

D "Ilgtermiņa ieguldījumu

pārvērtēšanas rezerve" 2000 Ls,

K "Pārējie uzņēmuma

saimnieciskās darbības

ieņēmumi" 2000 Ls.

Gada beigās ieņēmumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta debetā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta kredītu, tādējādi palielinot finansu grāmatvedībā aprēķināto peļņu.

D "Pārējie uzņēmuma

saimnieciskās darbības

ieņēmumi" 2000 Ls,

K "Peļņa vai zaudējumi" 2000 Ls.

Tā kā pamatlīdzekļa pārvērtēšanas rezerve tiek norakstīta uz ieņēmumiem un iekļauta pelņas vai zaudējumu aprēķinā, tad ir piemērojami Likuma 6.panta piektās daļas nosacījumi, un uzņēmuma apliekamais ienākums ir jāsamazina par ieņēmumiem no pārvērtēšanas rezerves izslēgšanas - 2000 Ls, norādot deklarācijas 48.rindā.

16.2. Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājumu vai samazinājumu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā. Tādējādi apliekamais ienākums jāsamazina par uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājuma summu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā (Likuma 6.panta piektā prim daļa, dekl.49.r.).

Piemērs. 1) Taksācijas periodā uzņēmums "A" (rezidents) iegādājās uzņēmuma "B" (nerezidenta) akcijas par 2000 Ls, kas veido 55 procentus no uzņēmuma "B" pamatkapitāla. Tātad uzņēmums "A" ir mātes uzņēmums un "B" ir tā meitas uzņēmums. Šo operāciju mātes uzņēmums "A" grāmatvedībā uzrāda:

D "Līdzdalība radniecīgo

uzņēmumu kapitālā" 2000 Ls,

K "Norēķinu konti bankās" 2000 Ls.

2) Izmantojot meitas uzņēmuma "B" īpašnieku pilnsapulcē apstiprinātā gada pārskata informāciju, uzņēmums "A" konstatēja, ka meitas uzņēmums "B" taksācijas periodu pabeidza ar peļņu 1000 Ls. Ievērojot likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 39.pantu, mātes uzņēmums "A" pārskata gada beigās savu līdzdalības daļu meitas uzņēmuma "B" peļņas dēļ (atbilstoši ieguldītā kapitāla īpatsvaram procentos) palielina par 550 Ls (1000 Ls x 55 procenti). Šo līdzdalības daļas vērtības palielinājumu grāmato:

D "Līdzdalība radniecīgo

uzņēmumu kapitālā" 550 Ls,

K "Ieņēmumi no koncerna

meitas un asociēto

uzņēmumu kapitālos" 550 Ls.

3) Saskaņā ar meitas uzņēmuma "B" akcionāru kopsapulces protokolu mātes uzņēmumam "A" aprēķināja par taksācijas periodu maksājamās dividendes 400 Ls. Uzņēmums "A" no meitas uzņēmuma "B" (nerezidenta) saņemamās dividendes grāmato:

D "Radniecīgo uzņēmumu

parādi" 400 Ls,

K "Līdzdalība radniecīgo

uzņēmumu kapitālā" 400 Ls.

4) Gada beigās ieņēmumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta debetā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta kredītu, tādējādi palielinot finansu grāmatvedībā aprēķināto peļņu.

D "Ieņēmumi no koncerna

meitas un asociēto

uzņēmumu kapitālos" 550 Ls,

K "Peļņa vai zaudējumi" 550 Ls.

5) Līdzdalības daļas vērtības palielinājuma 550 Ls un aprēķināto dividenžu 400 Ls starpību 150 Ls  mātes uzņēmums "A" ieskaita rezervē.

Sastādot taksācijas perioda nodokļa deklarāciju, mātes uzņēmuma "A" apliekamais ienākums samazināms par peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīto līdzdalības daļas vērtības palielinājumu 550 Ls, uzrādot deklarācijas 49.rindā.

Tā kā mātes uzņēmums "A" līdzdalības daļas vērtības palielinājuma meitas uzņēmuma "B" (nerezidenta) pašu kapitālā un aprēķināto dividenžu starpību ieskaitīja rezervē, tad, pamatojoties uz uzņēmuma "A" dalībnieku pilnsapulces lēmumu par taksācijas perioda peļņas sadali un minētās starpības ieskaitīšanu rezervē (grāmatvedībā to parādot nākamā gada pārskatā), mātes uzņēmuma "A" apliekamais ienākums nav palielināms par ieņēmumiem no līdzdalības minētajā uzņēmumā.

Nākamajā taksācijas periodā meitas uzņēmums strādāja ar zaudējumiem un mātes uzņēmums "A", izmantojot meitas uzņēmuma "B" īpašnieku pilnsapulcē apstiprinātā gada pārskata informāciju, konstatēja, ka meitas uzņēmuma "B" zaudējumi ir 1500 Ls. Ievērojot likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 39.pantu, mātes uzņēmums "A" pārskata gada beigās savu līdzdalības daļu meitas uzņēmuma "B" zaudējumu dēļ (atbilstoši ieguldītā kapitāla īpatsvaram procentos) samazina par 825 Ls (1500 Ls x 55 procenti). Šo līdzdalības daļas vērtības samazinājumu grāmato:

D "Ilgtermiņa finansu

ieguldījumu un īstermiņa

vērtspapīru vērtības

norakstīšana" 825 Ls,

K "Līdzdalība radniecīgo

uzņēmumu kapitālā" 825 Ls.

Mātes uzņēmuma "A" apliekamais ienākums palielināms par peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto līdzdalības daļas vērtības samazinājumu 825 Ls (Likuma 6.panta piektā prim daļa), uzrādot deklarācijas 17.rindā.

17. Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt (ievērojot Likuma 6.panta septītajā daļā minētos nosacījumus) par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu" apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, un savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam "Par privātajiem pensiju fondiem" (Likuma 6.panta sestā daļa).

Tā kā, nosakot maksātāja peļņu vai zaudējumus, minētās summas tiek ņemtas vērā (ietvertas izdevumos), tad par tām apliekamo ienākumu vēlreiz nesamazina (nekoriģē).

Piemērs. Gadījumā, ja apdrošināšanas līgums (ievērojot Likumā noteikto ierobežojumu par noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības laiku) tiek slēgts starp darba devēju (kā apdrošināšanas ņēmēju) un apdrošināšanas sabiedrību, un apdrošināšanas prēmiju maksā darba devējs sava darbinieka interesēs, tad tā nav uzskatāma par darbinieka ienākumu, tādējādi nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un par šo summu drīkst samazināt apliekamo ienākumu.

Turpretim, ja apdrošināšanas līgums ir noslēgts starp darbinieku un apdrošināšanas sabiedrību, taču apdrošināšanas prēmiju darbinieka vietā samaksā darba devējs, tad tā uzskatāma par darbinieka ienākumu un apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādējādi tas ir izdevumu postenis, ko uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā kā personāla izmaksas.

18. Iepriekšējo taksācijas periodu procentu maksājumu summu, kas pārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, var iekļaut taksācijas perioda apliekamā ienākuma samazinājumā, ja šajā periodā pieļaujamā procentu maksājumu summa ir lielāka par taksācijas perioda kopējo procentu maksājumu summu. Starpības apmērā (starp taksācijas perioda pieļaujamo procentu maksājumu summu un kopējo procentu maksājumu summu) var samazināt apliekamo ienākumu (Likuma 6.panta astotā daļa, dekl.50.r.).

Piemērs

	Taksā-	Faktiskā	Pieļau-	Summa,	Summa,
	cijas	(kopējā)	jamais	kas pār-	par kuru
	periods	procentu	procentu	sniedz	faktiskais
		maksā-	maksā-	pieļaujamo	procentu
		jumu	jumu	procentu	maksā-
		summa	apmērs	maksā-	jumu
		(Ls)	(Ls)	jumu	apmērs ir
				apmēru	mazāks par
				(2-3) 1	pieļaujamo
				(Ls)	(3-2) 2
					(Ls)
	1	2	3	4	5
	1996.	1000,-	900,-	100,-
	1997.	700,-	900,-		200,-
	1998.	1500,-	900,-	600,-
	1999.	1200,-	900,-	300,-
	2000.	500,-	900,-		400,-

1 Šo summu var iekļaut turpmāko taksācijas periodu apliekamā ienākuma samazinājumā, ja attiecīgajā pēctaksācijas periodā kopējā procentu maksājumu summa nepārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu summu.

2 Šīs summas apmērā var samazināt apliekamo ienākumu par iepriekšējo taksācijas periodu procentu maksājumu summu, kas pārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu apmēru.

19. Summas, kas pārsniedz taksācijas perioda pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, nevar iekļaut turpmāko taksācijas periodu apliekamā ienākuma samazinājumā, ja pārskata taksācijas perioda laikā vairāk nekā 50 procentiem no uzņēmuma kapitāla daļām mainās īpašnieki (Likuma 6.panta devītā daļa). Nosakot apliekamo ienākumu uzņēmuma privatizācijas gadījumā, privatizācijas gadā izdevumos atļauts ieskaitīt visu atlikušo procentu maksājumu summu (Likuma 6.panta desmitā daļa).

20. Apliekamais ienākums samazināms uzņēmumam, no kura saskaņā ar Likuma 14.1 panta noteikumiem zaudējumi ir pārnesti uzņēmumu grupas ietvaros uz citu uzņēmumu, par kompensācijas summu, kuru šis konkrētais uzņēmums ir saņēmis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem. Apliekamo ienākumu samazina tādā apmērā, kādā kompensācija ir iekļauta konkrētā uzņēmuma ienākumā (Likuma 6.panta divpadsmitā daļa, dekl.51.r.).

21. Apliekamais ienākums samazināms par kompensācijas (vai attiecīgās kompensācijas daļas) summu par piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm, ja 12 mēnešu laikā no kompensācijas (vai attiecīgās kompensācijas daļas) saņemšanas dienas saņemtā kompensācija (vai attiecīgā kompensācijas daļa) tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos (Likuma 10.panta trešā daļa, dekl.52.r.).

22. Apliekamo ienākumu samazina par uzņēmumu gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto saņemamo dividenžu summu (Likuma 11.panta pirmā daļa, dekl.53.r.).

1. piemērs. Uzņēmumam "A" par tā īpašumā esošajām citu uzņēmumu akcijām vai daļām ir aprēķinātas dividendes 200 Ls, t.sk. no nerezidentiem - 100 Ls. Saņemamās dividendes uzņēmums "A" uzrāda:

D "Citi debitori" 200 Ls,

K "Ieņēmumi no vērtspapīriem

un aizdevumiem, kas veidojuši

ilgtermiņa ieguldījumus" 200 Ls.

Gada beigās ieņēmumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta debetā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta kredītu., tādējādi palielinot finansu grāmatvedībā aprēķināto peļņu.

D "Ieņēmumi no

vērtspapīriem un aizdevumiem

kas veidojuši ilgtermiņa

ieguldījumus" 200 Ls,

K "Peļņa vai zaudējumi" 200 Ls.

Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, uzņēmums "A" apliekamo ienākumu samazina par uzņēmuma gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīto dividenžu summu, kas saņemamas no citiem maksātājiem, t.i. 200 Ls, norādot to deklarācijas 53.rindā. Tā kā uzņēmums "A" ir saņēmis dividendes no nerezidenta, tad apliekamais ienākums jāpalielina par šo dividenžu summu 100 Ls, norādot deklarācijas 25.rindā.

2. piemērs. Saņemtas dividendes 100 Ls no uzņēmuma, kurš piemēro nodokļa atvieglojumu saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā". Daļa no tām 50 Ls ir bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tādējādi apliekamais ienākums jāsamazina par dividenžu summu 100 Ls (dekl.53.r.), bet jāpalielina par 50 Ls (dekl.25.r.).

23. Apliekamo ienākumu samazina par iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumiem, ja uzņēmuma iepriekšējo taksācijas periodu peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts (pēc nodokļa deklarācijas) ir zaudējumi. Zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma (Likuma 14.panta pirmā daļa, dekl.60.1.r.).

24. Uzņēmums, kurš ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktā īpaši atbalstāmā reģionā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, zaudējumus var segt hronoloģiskajā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma (Likuma 14.panta sestā daļa, dekl.60.1.r.).

25. Uzņēmuma pirmstaksācijas periodu zaudējumi nav sedzami taksācijas un turpmākajos periodos, ja kontroli pār uzņēmumu iegūst persona vai personu grupa, kas iepriekš nekontrolēja šo uzņēmumu (Likuma 14.panta otrā daļa).

*25.1. Uzņēmums saglabā tiesības segt iepriekšējo taksācijas gadu zaudējumus, uzņēmumiem reorganizējoties pievienošanās, sadalīšanās vai atdalīšanās ceļā, taču tas attiecas uz zaudējumiem, kas radušies pēc 2001.gada 1.janvāra (Likuma 14.panta vienpadsmitā, divpadsmitā, trīspadsmitā, četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa).

*25.2. Pēc uzņēmuma reorganizācijas jaundibinātie uzņēmumi un sadalāmais uzņēmums (atdalīšanās gadījumā) ir tiesīgi segt pirmstaksācijas periodu zaudējumus, ja tos kontrolē persona:

- kuras līdzdalība - tieši vai netieši - sadalāmā uzņēmuma kapitālā līdz reorganizācijai pārsniedz 20 procentus,

- kurai pieder vairāk nekā 20 procentu no visām akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, ko var saskaitīt katrā balsošanā.

26. Tomēr zaudējumus var segt gadījumos, ja uzņēmums, kurā notikusi kontroles maiņa, piecus taksācijas periodus pēc kontroles maiņas saglabā iepriekšējo pamatdarbības veidu, kas atbilst uzņēmuma pamatdarbības veidam divus taksācijas periodus pirms kontroles maiņas (Likuma 14.panta trešā daļa). Kontroles maiņa Likuma 14.panta izpratnē ir definēta minētā panta piektajā daļā.

Ar pamatdarbību pirms uzņēmuma kontroles maiņas saprot darbības veidu ar vislielāko īpatsvaru nodokļu maksātāja kopējā apgrozījumā atbilstoši nodokļu maksātāja statūtos norādītajiem darbības veidiem, pamatojoties uz NACE klasifikatora (vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas) klasēm. Ja divu gadu periodā pirms kontroles maiņas bijuši atšķirīgi pamatdarbības veidi, tad par pamatdarbību uzskatāms tas darbības veids, kuram vidēji bijis vislielākais īpatsvars. Ja vienā no pieciem kontroles maiņai sekojošiem periodiem uz kontroles maiņas brīdi fiksētais pamatdarbības veids vairs nav pamatdarbība (tās īpatsvars kopējā apgrozījumā ir samazinājies), uzņēmums zaudē tiesības segt zaudējumus.

27. Zaudējot tiesības segt zaudējumus, uzņēmums precizē iepriekšējo taksācijas periodu (sākot ar taksācijas periodu, kurā notikusi kontroles maiņa) apliekamo ienākumu, palielinot to par pārnesto zaudējumu summu, kuri izveidojušies pirms tā taksācijas perioda, kad notika kontroles maiņa, un segti taksācijas periodā, kurā notika kontroles maiņa, un tam sekojošos taksācijas periodos. Nodokļa summas palielinājumu no attiecīgā taksācijas perioda apliekamā ienākuma palielinājuma uzskata par nokavēto nodokļa maksājumu, kuram aprēķina pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām".

Piemērs. Uzņēmumā 2000.gada janvārī kontroli iegūst persona, kas iepriekš nekontrolēja šo uzņēmumu. Uzņēmumam līdz 2000.gadam nesegto zaudējumu summa ir 1200 Ls (tā radusies 1998.gadā).

Darbības veidu īpatsvars kopējā apgrozījumā:

1998.gads	1999.gads	2000.gads	2001.gads
Celtniecība	Celtniecība	Celtniecība	Celtniecība
80 %;	65 %;	59 %;	40 %;
sadzīves	būvmateriālu	lauksaim-	autopārva-
pakalpo-	tirdzniecība	niecība	dājumi
jumi 15 %;	20 %;	41 %.	60 %.
autopārva-	lauksaimnie-
dājumi 5 %.	cība 15 %.

Divu gadu periodā (1998.-1999.g.) pirms kontroles maiņas uzņēmumam bijuši dažādi darbības veidi, bet par pamatdarbību var uzskatīt celtniecību, jo tai bijis lielākais īpatsvars.

2000.gada nodokļa deklarācijā apliekamo ienākumu (1000 Ls) var samazināt par daļu no iepriekšējo gadu nesegtajiem zaudējumiem (1000 Ls).

2001.gadā celtniecības (kas uz kontroles maiņas brīdi tika fiksēta kā pamatdarbības veids) īpatsvars kopējā apgrozījumā ir samazinājies. Tādējādi uzņēmums zaudē tiesības segt zaudējumus.

Uzņēmumam jāprecizē 2000.gada nodokļa deklarācija un jāpalielina apliekamais ienākums par pārnestajiem zaudējumiem, t.i., par 1000 Ls. Uzņēmumam jāsamaksā atbilstošā nodokļa summa, kas uzskatāma par nokavēto nodokļa maksājumu, kā arī tai aprēķina pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām".

28. Individuālais (ģimenes) uzņēmums (arī zemnieku un zvejnieku saimniecība), kurš taksācijas periodā ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, ir tiesīgs iepriekšējo taksācijas periodu, saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" aprēķinātos saimnieciskās darbības zaudējumus segt hronoloģiskā secībā no trīs (pēc kārtas sekojošu) taksācijas periodu uzņēmuma apliekamā ienākuma, sākot ar taksācijas periodu, kurā maksātājam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" radās tiesības segt zaudējumus (Likuma 14.panta pirmā prim daļa, dekl.60.1.r.).

29. Zaudējumus, kas aprēķināti saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", var segt hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas periodu apliekamā ienākuma, ja individuālais (ģimenes) uzņēmums ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktā īpaši atbalstāmā reģionā, un par tā attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (Likuma 14.panta sestā daļa, dekl.60.1.r.).

30. Uzņēmums, kas veic naftas izpētes un ieguves darbus un kura kopējā apgrozījumā (darbības apjomā) naftas izpētes un ieguves darbi pārsniedz 80 procentus, un kura taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma (Likuma 14.panta desmitā daļa, dekl.60.1.r.).

31. Zaudējumu summu (zaudējumu palielinājumu), kas radās pirmstaksācijas periodā, koriģējot apliekamo ienākumu par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, nedrīkst segt no taksācijas perioda apliekamā ienākuma (Likuma 14.panta devītā daļa, dekl.60.2.r.).

32. Taksācijas perioda zaudējumus no vērtspapīru pārdošanas var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas (Likuma 14.panta astotā daļa, dekl.60.3.r.).

Piemērs. Uzņēmums aizpildījis taksācijas perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju.

Deklarācijas 60.rindā uzņēmums norādījis zaudējumu summu (900), kas samazina apliekamo ienākumu atbilstoši Likuma 14. un 14.1 pantam un ko veido 60.1., 60.3. un 60.4.rindas summa, no kuras atņemta 60.2.rindā norādītā summa (820 - 150 + 230). 60.rindas kopējā summa nedrīkst pārsniegt 59.rindā norādīto summu (ne vairāk par 1500). Ja 59.rindas summa būtu negatīva, zaudējumus konkrētajā taksācijas periodā, par kuru aizpilda deklarāciju, nevarētu segt (60.rindā ierakstītu "X").

- 60.1.rindā norāda pirmstaksācijas periodu zaudējumu summu piecu (desmit) pēc kārtas sekojošu taksācijas periodu laikā no to rašanās, nevis tikai vienu piekto daļu no zaudējumu summas. Turklāt Likuma normas neparedz prasību, ka iepriekšējā gada zaudējumi jāsedz pilnā apjomā no viena perioda apliekamā ienākuma; uzņēmums pats izvēlas un var tos pārnest arī pa daļām, ievērojot Likuma 14.panta normas.

- 60.2.rindas summa (150) ir jāatņem no kopējo zaudējumu summas, kas samazina apliekamo ienākumu, jo zaudējumus vai zaudējumu palielinājumu, kas radies pirmstaksācijas periodā, koriģējot apliekamo ienākumu par summām, kuras lauksaimniecības produkcijas ražotāji saņēmuši subsīdiju veidā, nedrīkst segt no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

- 60.4.rindā zaudējumu summu (230) norāda uzņēmums - uzņēmumu grupas dalībnieks, uz kuru ir pārnesti cita uzņēmumu grupas dalībnieka zaudējumi (atbilstoši Likuma 14.1 pantam).

59. Apliekamais ienākums

(4.r.+35.r.-58.r.) 59 1500

60. Zaudējumu summa,

kas samazina apliekamo

ienākumu saskaņā ar

Likuma 14. un 14.1 pantu

(60.1.r.-60.2.r.+60.3.r.+60.4.r.,

bet ne vairāk kā 59.r.) 60 900

60.1. Pirmstaksācijas periodu

zaudējumu summa

(14.panta 1.d., 1.1 d., 6.d.

un 10.d.), t.sk.: 60.1. 820

Pirmstak-	Līdz taksā-	Zaudējumu	Zaudējumu
sācijas	cijas	summa,	summa, ko
periods, kad	periodam	par ko	pārnes uz
zaudējumi	nesegtā	samazina	nākamajiem
radušies	zaudējumu	apliekamo	taksācijas
	summa	ienākumu	periodiem
		taksācijas
		periodā
1. 1997.gads	320	320	-
2. 1998.gads	100	100	-
3. 1999.gads	670	400	270
4.
5.
			Kopā: 820
			(summu norāda
			60.1.ailē)

60.2. Zaudējumu summa

(zaudējumu palielinājums),

kas radās pirmstaksācijas

periodā, koriģējot apliekamo

ienākumu par summām, kuras

lauksaimniecības produkcijas

ražotāji saņēmuši subsīdiju

veidā (14.panta 9.d.) 60.2. 150

60.3. Pirmstaksācijas periodu

zaudējumi no vērtspapīru

pārdošanas

(14.panta 8.d.) (ne vairāk

kā 4.1.r.), t.sk.: 60.3. X

Pirmstak-	Līdz taksā-	Zaudējumu	Zaudējumu
sācijas	cijas	summa,	summa, ko
periods, kad	periodam	par ko	pārnes uz
zaudējumi	nesegtā	samazina	nākamajiem
radušies	zaudējumu	apliekamo	taksācijas
	summa	ienākumu	periodiem
		taksācijas
		periodā
1.
2.
3.
4.
5.
			Kopā : X
			(summu norāda
			60.3.ailē)

60.4. Zaudējumu summa,

kas tiek pārnesta uzņēmumu

grupā (14.1 panta 6.d.) 60.4. 230

61. Koriģētais apliekamais

ienākums saskaņā ar

Likuma I un II nodaļas

normām (59.r.-60.r.) 61 600

62. Nodoklis no koriģētā

apliekamā ienākuma

(61.r. x 0,25) 62 150

33. Ja uzņēmums ir uzņēmumu grupas dalībnieks un tā peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tad viena šīs grupas dalībnieka vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda ar nodokli apliekamo ienākumu var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma zaudējumu summu (Likuma 14.1 panta sestā daļa, dekl.60.4.r.).

34. Uzņēmumi, kas ir uzņēmumu grupas dalībnieki, pārrakstot zaudējumus vai samazinot apliekamo ienākumu par pārrakstītajām zaudējumu summām, līdz ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju VID teritoriālajai iestādei iesniedz "Pielikumu par likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 14.1 panta "Zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā" piemērošanu" (pēc šo norādījumu 13.pielikumā pievienotā parauga).

Piemērs. Uzņēmumu grupu veido galvenais uzņēmums "G", kas ir Lietuvas rezidents, un tā apakšuzņēmumi "A", "B", "C" un "D", kas ir Latvijas uzņēmējsabiedrības.

- Uzņēmumu grupā galvenajam uzņēmumam "G" pieder 90 procenti no apakšuzņēmuma "A" kapitāla daļām un 20 procenti no apakšuzņēmuma "B" kapitāla daļām.

- Apakšuzņēmumam "A" pieder 70 procenti no apakšuzņēmuma "B" kapitāla daļām, bet apakšuzņēmumiem "A" un "B" abiem pieder attiecīgi 10 procenti un 80 procenti no uzņēmuma "C" kapitāla daļām.

- Uzņēmumam "C" pieder 90 procenti no apakšuzņēmuma "D" kapitāla daļām.

- Uzņēmuma "D" taksācijas perioda apliekamā ienākuma koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi Ls 7700 apmērā. Tos var pārnest uz uzņēmumiem "A" un "B, jo to apliekamā ienākuma koriģēšanas rezultāts ir peļņa (attiecīgi Ls 3500 un Ls 5000), kā arī uzņēmumu grupa ir izpildījusi Likuma 14.1 panta septītās daļas nosacījumus, kas jāievēro, pārnesot zaudējumus no viena uzņēmuma uz citu.

- Ir pieņemts lēmums, ka uzņēmuma "D" zaudējumi (Ls - 7700) tiek segti no uzņēmuma "A" apliekamā ienākuma Ls 3500 apmērā un atlikusī daļa (Ls 4200) tiek segta no uzņēmuma "B" apliekamā ienākuma.

- Uzņēmuma "D" zaudējumus nevar pārnest uz galveno uzņēmumu "G", jo tas nav Latvijas rezidents, kā arī uzņēmuma "G" zaudējumus nevarētu pārnest uz uzņēmumiem "A", "B", "C" un "D".

- Gadījumā, ja uzņēmumu "A" un "B" taksācijas perioda apliekamā ienākuma koriģēšanas rezultāts būtu 0, tad uzņēmuma "D" zaudējumu summu nevarētu pārnest uz citu uzņēmumu. Nākamajā taksācijas periodā uz citiem uzņēmumiem nevarēs pārnest uzņēmuma "D" šī taksācijas perioda zaudējumus, bet pats uzņēmums "D" tos varēs segt no sava apliekamā ienākuma hronoloģiskā secībā turpmāko piecu taksācijas periodu laikā.

- Uzņēmumu grupu var veidot arī mazāks skaits uzņēmumu, piemēram, divi uzņēmumi "C" un "D", kuriem izpildās nosacījums par 90 procentu piederību. Tad uzņēmums "C" būtu galvenais uzņēmums un "D"- tā apakšuzņēmums.

4.nodaļa. Nodokļa atlaides

1. Katra nodokļa atlaide, kas noteikta Likuma III nodaļā "Nodokļa atlaides", tiek piemērota nodoklim (dekl.62.r.), kas aprēķināts saskaņā ar Likuma I un II nodaļas normām.

2. Nodokli samazina par ārvalstīs samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, bet ne vairāk par 25 procentiem no ārvalstīs gūtā apliekamā ienākuma, par katru ārvalsti atsevišķi (dekl.63.r.). Nodokļa deklarācijai jāpievieno ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprināti dokumenti, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un samaksātā nodokļa summa (Likuma 16. pants).

3. Ārvalstīs samaksātais nodoklis ārvalstu valūtā pārrēķināms latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa nodokļa samaksāšanas dienā.

4. Nodokļa maksātāja - rezidenta ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums, un nodoklis jāaprēķina par visā pasaulē gūto ienākumu. Faktiski tiek piemērota kredīta (aprēķinātā nodokļa samazinājuma) metode.

1. piemērs.

1.	Ārvalstīs gūtais ienākums	2000 Ls
2.	Ārvalstīs samaksātais nodoklis
	(30 procenti)	600 Ls
3.	Latvijā gūtais ienākums	2000 Ls
4.	Kopējais apliekamais ienākums
	(1.r.+3.r.), (dekl.61.r.)	4000 Ls
5.	Aprēķinātais nodoklis no kopējā
	apliekamā ienākuma (dekl.62.r.)	1000 Ls
6.	Nodokļa atlaide saskaņā ar Likuma
	16.pantu (2.r., bet ne vairāk kā
	1.r. x 25 procenti), (dekl.63.r.)	500 Ls
7.	Nodoklis pēc atlaides piemērošanas
	(5.r.-6.r.)	500 Ls
8.	Kopā faktiski samaksājamais nodoklis	1100 Ls

5. Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (nodokļu konvencijas) regulē nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Tā kā atsevišķos gadījumos otrai līgumslēdzējai valstij ir tiesības aplikt ar nodokli, tad pirmā līgumslēdzēja valsts (personas rezidences valsts) nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai, saskaņā ar noslēgtajām nodokļu konvencijām, piemēro atbrīvošanas vai kredīta metodi.

6. Ja dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanai saskaņā ar nodokļu konvencijas noteikumiem, piemēro atbrīvošanas metodi, netiek ņemts vērā ārvalstīs gūtais ienākums (apliekamais ienākums samazināms par ārvalstīs gūto ienākumu deklarācijas 54.r., atšifrējot, piemēram, "Pastāvīgās pārstāvniecības Lietuvā uzņēmējdarbības peļņa"). Ja, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, ārvalstīs gūtie zaudējumi ir ietekmējuši uzņēmuma apliekamo ienākumu, par šiem zaudējumiem jāpalielina apliekamais ienākums (to palielina deklarācijas 31.r., atšifrējot, piemēram, "Pastāvīgās pārstāvniecības Lietuvā uzņēmējdarbības zaudējumi"). Piemērojot atbrīvošanas metodi saskaņā ar nodokļu konvencijas noteikumiem, deklarācijas 63.rindā atbilstošā nodokļa summa netiek iekļauta.

2. piemērs. Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu, ja Latvijas rezidenta pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbības peļņa aplikta ar nodokli Lietuvā, piemērojama atbrīvošanas metode .

1.	Ārvalstīs gūtais ienākums (dekl.54.r.
	vai, ja zaudējumi, 31.r.)	2000 Ls
2.	Ārvalstīs samaksātais nodoklis
	(30 procenti)	600 Ls
3.	Latvijā gūtais ienākums	2000 Ls
4.	Kopējais ienākums (1.r.+3.r.), (dekl.1.r.)	4000 Ls
5.	Kopējais apliekamais ienākums
	(4.r.-1.r.), (dekl.61.r.)	2000 Ls
6.	Aprēķinātais nodoklis no kopējā
	apliekamā ienākuma (dekl.62.r.)	500 Ls
7.	Kopā faktiski samaksātais nodoklis
	(2.r.+6.r.)	1100 Ls

7. Pārējos gadījumos, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, ja uzņēmums, vienas līgumslēdzējas valsts (Latvijas) rezidents, ir guvis ienākumus valstīs, ar kurām ir noslēgta nodokļu konvencija, kura atļauj atsevišķu ienākumu ierobežotu nodokļu aplikšanu (piemēram, dividendes) otrajā līgumslēdzējā valstī, piemērojama kredīta metode.

8. Ievērojot Likuma 16.panta nosacījumus, rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības saskaņā ar Likuma normām aprēķināto nodokli taksācijas periodā var samazināt par summu, kas ir vienāda ar nodokli, kas šajā attiecīgajā taksācijas periodā ir samaksāts ārvalstīs par tur gūtajiem ienākumiem. Bet, ja uzņēmumam, attiecīgā taksācijas perioda apliekamā ienākuma koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tad uzņēmumam nav tiesību piemērot Likuma 16.pantā noteikto atlaidi, t.i., taksācijas periodā ārvalstīs samaksātās (ieturētās) ienākuma nodokļa summas nav ņemamas vērā ne šajā taksācijas periodā, ne arī, aprēķinot pēctaksācijas perioda nodokļa summu.

9. Uzņēmumam nav tiesību piemērot Likuma 16.pantā noteikto atlaidi arī gadījumā, ja, iesniedzot taksācijas perioda nodokļa deklarāciju, uzņēmums nevar uzrādīt ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātu dokumentu, kas apliecina nodokļa samaksas faktu ārvalstīs. Tomēr, ja vēlāk uzņēmuma rīcībā nonāk šāds dokuments, tas var iesniegt uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas labojumu (ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.pantu).

10. Nodokli samazina par nodokļa atlaides summu mazajiem uzņēmumiem (Likuma 17.pants, dekl.71.r.), izņemot par to taksācijas periodu, kurā mazais uzņēmums izbeidz uzņēmējdarbību (likvidējas). Atlaide ir 20 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa.

11. Mazais uzņēmums ir uzņēmums, kas taksācijas periodā, par kuru tiek aprēķināts nodoklis , nepārsniedz vismaz divus no šādiem nosacījumiem:

1) pamatlīdzekļu bilances vērtība - Ls 70000,

2) neto apgrozījums - Ls 200000,

3) vidējais strādājošo skaits - 25 cilvēki. Vidējo darbinieku skaitu aprēķina, summējot darbinieku skaitu katra mēneša pēdējā datumā un summu izdalot ar mēnešu skaitu attiecīgajā gadā.

Nosakot pamatlīdzekļu bilances vērtību Likuma 17.panta vajadzībām, par pamatu jāņem likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 10.pantā noteiktās bilances shēmas aktīva II grupas "Pamatlīdzekļi" kopsumma, atskaitot 2.posteni "Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos" un 6.posteni "Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem".

12. Nodokļa atlaidi diviem vai vairākiem mazajiem uzņēmumiem (kuros vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi šajos divos vai vairākos uzņēmumos ir nodrošināta izšķiroša ietekme ( ir balsu vairākums) vienai un tai pašai personai un šī personas pirmās pakāpes radiniekiem vai laulātajam) piemēro tikai gadījumos, kad šo uzņēmumu kopējie rādītāji nepārsniedz divus no minētajiem nosacījumiem.

13. Nodokļa atlaide mazajam uzņēmumam var tikt piemērota, ja mazais uzņēmums ir saistīts ar citu uzņēmumu vai uzņēmumiem, kuros pārsniegti Likuma 17.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi un kuri nav uzskatāmi par mazajiem uzņēmumiem.

*14. Nodokli samazina par nodokļa atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem (Likuma 17.1 pants). Atlaide ir 40 procenti no kopējo ieguldījumu summas, kas veikti atbalstāmo investīciju projekta ietvaros, un to piemēro taksācijas periodā, kurā pabeigts atbalstāmo investīciju projekts.

Atlaide piemērojama uzņēmumam, kas atbilst šādiem nosacījumiem (Likuma 17.1 panta ceturtā daļa):

1) uzņēmums atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veicis ieguldījumus, kuru kopējā summa pārsniedz 10 miljonus latu;

2) kopējā ieguldījumu summa tiek ieguldīta periodā, kas nepārsniedz trīs gadus;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir sagatavots investīciju projekts un, ņemot vērā atbalstāmo investīciju projektā paredzēto ieguldījumu summu un ieguldījumu veikšanas termiņus, izvērtēta atbalstāmo investīciju projekta ietekme uz valsts ekonomiku, kā arī tas, vai minētais projekts neradīs konkurences ierobežojumus, un uz šā izvērtējuma pamata ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par investīciju projekta atbalstu.

Ja uzņēmuma aprēķinātā nodokļa summa taksācijas periodā ir mazāka par nodokļa atlaidi, tad arī nākamajos taksācijas periodos uzņēmums drīkst samazināt nodokli par atlaides neizmantoto daļu, bet ne ilgāk kā desmit nākamajos taksācijas periodos hronoloģiskā secībā.

15. Nodokli samazina par nodokļa atlaides summu uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību. Atlaidi aprēķina, lauksaimniecībā izmantojamās zemes plāna hektārus, kuri apstiprināti ar pašvaldības padomes lēmumu, reizinot ar Ls 10 (Likuma 18. pants, dekl.72.r). Atlaidi nepiemēro, ja ir piemērota nodokļa atlaide mazajam uzņēmumam.

Lauksaimnieciskā darbība ietver augkopību, lopkopību, iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un dārzkopību, kā arī koku stādu audzēšanu, truškopību, putnkopību, biškopību un zvērkopību.

Iekšējo ūdeņu zivsaimniecība ir zivju audzēšana ūdenstilpēs - privātajos ūdeņos vai nodokļu maksātājam lietošanā nodotajās ūdenstilpēs.

16. Nodokli samazina par atlaidi uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus un kas atbilst šādiem kritērijiem:

1) uzņēmuma neto apgrozījumā Ministru kabineta noteiktie atbalstāmie produkti taksācijas periodā sastāda vairāk par 75 procentiem,

* 2) uzņēmums ir sertificēts pēc ISO 9001 vai pēc ISO 14001 standarta, vai

arī zāļu ražošanas uzņēmums, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ir sertificēts atbilstoši Labas ražošanas prakses prasībām. Labas ražošanas prakses sertifikāta izsniegšanas kārtību zāļu ražošanas uzņēmumiem nosaka Ministru kabinets.

Atlaides summa ir 30 procenti no aprēķinātā nodokļa (Likuma 18.1 pants, dekl.73.r).

17. Nodokli samazina par atlaidi uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos (Likuma 19.pants, dekl.74.r.). Atlaides summa ir 20 procenti, un, lai nodokļa maksātājs saņemtu šo nodokļa atlaidi, tam jāizpilda Likuma 19.panta otrajā daļā minētie nosacījumi. Atlaidi nepiemēro, ja ir piemērota nodokļa atlaide mazajam uzņēmumam.

18. Nodokli samazina par 85 procentiem no summām, kuras ziedotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām, kā arī budžeta iestādēm (Likuma 20.panta pirmā daļa, dekl.64.r.).

19. Ziedojot Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam, nodokļa atlaide ir 90 procenti no ziedotās summas (Likuma 20.panta otrā daļa, dekl.65.r.).

20. Kopējā nodokļa atlaide par ziedojumiem nevar pārsniegt 20 procentus no aprēķinātās nodokļa summas (Likuma 20.panta trešā daļa).

21. Nodokļa maksātājs Likuma 20.pantā paredzēto atlaidi ziedotājiem piemēro, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, tajā taksācijas periodā, kad tas faktiski pārskaitījis ziedojuma summu konkrētajai sabiedriskajai organizācijai vai budžeta iestādei.

Nodokļa maksātājs minēto atlaidi nepiemēro, ja taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā tam ir nodokļa parādi par iepriekšējiem periodiem.

22. Likuma 20.panta pirmās daļas piemērošanas kārtība noteikta Ministru kabineta 1996.gada 24.septembra noteikumos Nr.367 "Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem), reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm tiek piešķirtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus". Noteikumi nosaka kārtību, kādā sabiedriskās organizācijas var saņemt vai pagarināt minētās atļaujas, iesniedzot noteikumos paredzētos dokumentus. Budžeta iestādēm īpašās atļaujas nav nepieciešamas, bet, uzskaitot un izlietojot ziedojumus, tām ir saistoši Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra noteikumi Nr.375 "Noteikumi par speciālo budžetu".

* Piezīme. Ministru kabineta 1996.gada 24.septembra noteikumi Nr.367 "Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem), reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm tiek piešķirtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus" ir spēkā līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu, izdotu saskaņā ar Likuma 20.pantu, spēkā stāšanās dienai, ciktāl tie nav pretrunā ar Likuma normām.

Piemērs. Uzņēmums, kurš atbilst Likuma 17.pantā noteiktajiem mazā uzņēmuma kritērijiem, taksācijas periodā, t.i., 2000.gada laikā, ir ziedojis Latvijas Bērnu fondam 100 Ls. Uzņēmumam uz 2000.gada 1.februāri nav uzņēmumu ienākuma nodokļa parādu par iepriekšējiem gadiem.

Aizpildot nodokļa deklarāciju par 2000.gadu, uzņēmums izmanto nodokļa atlaidi ziedotājiem:

62. Nodoklis no koriģētā

apliekamā ienākuma

(61.r. x 0,25) 62 150

65. 90 procenti no ziedojumu

summām, kas ziedotas Latvijas

Kultūras fondam, Latvijas

Olimpiskajai komitejai un

Latvijas Bērnu Fondam

(20.panta 2.d.) (ziedotā

summa x 0,9;

64.r.+65.r. = 62.r. x 0,2) 65 30

71. Nodokļa atlaide mazajiem

uzņēmumiem (17.pants)

(62.r. x 0,2) 71 30

75. Nodokļa summa, ņemot vērā

atlaides (62.r.-65.r.-71.r.) 75 90

23. Nodokli samazina par īpašu nodokļa atlaidi uzņēmumiem, kas atbilst Likuma 21.panta nosacījumiem (dekl.76.r. un 77.r.). Uzņēmumi, kas var izmantot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi saskaņā ar Likuma 21.pantu, uzskaitīti likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998., 1999., 2000., 2001.un 2002.gadā" (1998. gada 5.februāra likums ar 1999.gada 8.jūlija un 2000.gada 7.decembra grozījumiem).

24. Nodokļa atvieglojuma summu saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" un nodokļa atlaides atbilstoši citiem Latvijas Republikas likumiem norāda deklarācijas 67., 68. un 69.rindā un tās piemēro deklarācijas 66.rindas summai.

25. Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" III nodaļā paredzētās nodokļa atlaides netiek piemērotas (izņemot atlaidi par ārvalstīs samaksāto nodokli saskaņā ar Likuma 16.pantu un atlaidi ziedotājiem saskaņā ar Likuma 20.pantu), ja nodokļa maksātājs:

1) izmanto nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā";

2) piemēro nodokļa atlaides saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem (piemēram, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumu) (Likuma 15.panta otrā daļa).

 

III daļa. Uzņēmumu ienākuma

nodokļa ieturēšana

1.nodaļa. Nodokļa ieturēšana

no nerezidentu ienākumiem

1. Nerezidentu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, arī fiziskajām personām, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Uzņēmumiem (rezidentiem) nodoklis jāietur no šādām izmaksām nerezidentiem:

Nr.		Nodokļa
p.k.	Izmaksu veids	likme
		(procentos)
1.	Dividendes	10
2.	Atlīdzība par vadības un
	konsultatīvajiem pakalpojumiem	10
3.	Procentu maksājumi:
	Ja procentu maksātājs un saņēmējs
	ir saistīti uzņēmumi vai personas	10
	Ja Latvijas Republikā reģistrētās
	komercbankas izmaksā ar tām
	saistītiem uzņēmumiem vai personām	5
4.	Samaksa par intelektuālo īpašumu:
	a) maksājumi par autortiesībām
	(ieskaitot blakustiesības) vai tiesībām
	izmantot autortiesības (ieskaitot
	blakustiesības) uz literāru vai mākslas
	darbu, ieskaitot kinofilmas, videofilmas
	vai skaņu ierakstus	15
	b) maksājumi par pārējiem intelektuālā
	īpašuma veidiem	5
5.	Atlīdzība par Latvijā esoša īpašuma
	izmantošanu	5
6.	Ienākumi no vērtspapīru pārdošanas
	Latvijā (* izslēgts ar 23.11.2000.
	grozījumiem Likuma 3.panta ceturtajā
	daļā, līdz 2001.gadam nodoklis -
	10 procenti)	-
7.	* Atlīdzība par Latvijā esoša nekustamā
	īpašuma atsavināšanu (līdz 2001.gadam
	no ienākumiem no Latvijā esoša
	nekustamā īpašuma pārdošanas
	nodoklis - 25 procenti)	2

*1.1. Izmaksājot nerezidentiem ienākumu, kas gūts no vērtspapīru pārdošanas Latvijā, uzņēmumu ienākuma nodoklis izmaksas vietā nav jāietur (atbilstoši Likuma 2000.gada 23.novembra grozījumiem, kas stājās spēkā 2001.gada 1.janvārī).

*1.2. Izmaksājot nerezidentiem atlīdzību par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu, nodoklis jāietur divu procentu apmērā no atlīdzības summas (Likuma 3.panta ceturtās daļas 7.punkts atbilstoši Likuma 2000.gada 23.novembra grozījumiem, kas stājās spēkā 2001.gada 1.janvārī).

2. No minētajiem maksājumiem nodokli pēc Likumā paredzētajām likmēm maksā nerezidents, bet rezidents nodokli tikai ietur un iemaksā budžetā. Uzņēmums (rezidents) no izmaksātajām summām ietur ienākuma nodokli atbilstoši likmēm un ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam iemaksā valsts budžetā.

3. Ieturamais nodoklis tiek aprēķināts, katram izmaksu veidam noteikto likmi reizinot ar izmaksājamo summu, to nesamazinot ne par kādiem izdevumiem vai ieturētiem nodokļiem.

4. Izmaksātājam ir jāveic maksājumu un ieturēto nodokļu grāmatvedības uzskaite un līdz nākošā mēneša 15.datumam VID teritoriālajā iestādē jāiesniedz pārskats (Uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņa) par veiktajām izmaksām nerezidentiem (Likuma 24.panta otrā daļa). Uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņas veidlapas paraugs pievienots šo norādījumu 9.pielikumā.

5. Aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņu, jāievēro, ka izziņas 6.ailē norāda uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas noteikta Likumā. Ja darījuma partneris - nerezidents ir tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republika ir noslēgusi konvenciju (līgumu) par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un ir izpildītas prasības, ko paredz Ministru kabineta 1996.gada 19.marta noteikumi Nr.66 "Noteikumi par nodokļu atvieglojumu piemērošanu maksājumiem, kurus izmaksā nerezidentiem", tad 6.ailē norāda nodokļa likmi saskaņā ar minēto nodokļu konvenciju.

6. Piemērojot Likuma 3.panta ceturtās daļas noteikumus, jāievēro spēkā esošās konvencijas (līgumi) par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

7. Ja nodokļu konvencijā ir paredzēti citādi nosacījumi nekā Likumā, spēkā ir nodokļu konvencijas nosacījumi. Tomēr ja nodokļu konvencijā paredzētās likmes ir augstākas par likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajām likmēm, piemēro Likumā noteiktās likmes. Ja konvencijā noteiktās likmes ir zemākas par Likumā noteiktajām likmēm vai tajā ir noteikti atbrīvojumi no aplikšanas ar nodokli, konvencijas noteikumus piemēro Ministru kabineta 1996.gada 19.marta noteikumos Nr.66 "Noteikumi par nodokļu atvieglojumu piemērošanu maksājumiem, kurus izmaksā nerezidentiem" noteiktajā kārtībā.

8. Nodoklis atbilstoši Likuma 3.panta ceturtajai daļai jāietur un jāiemaksā budžetā, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņa par izmaksām nerezidentiem jāiesniedz arī tiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, līgumsabiedrībām, iestādēm un organizācijām, kuras nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājas.

9. Ja publiskā akciju sabiedrība pārskata perioda peļņu sadala dividendēs, tad nodoklis pēc 10 procentu likmes no dividenžu summas, kura izmaksājama nerezidentiem, ir jāietur un jāiemaksā budžetā vērtspapīru konta turētājam (bankai, brokeru sabiedrībai u.c.), kurš veic dividenžu izmaksu sadali un ieskaitīšanu vērtspapīru īpašnieku kontos.

10. Ienākumu izmaksātājs izsniedz nerezidentam apliecinājumu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā un ieturētajiem nodokļiem. Nepieciešamības gadījumā apliecinājumu apstiprina VID teritoriālā iestāde. Apliecinājuma veidlapas paraugs pievienots šo norādījumu 11.pielikumā.

11. Samaksa par intelektuālo īpašumu ir viens no maksājumu veidiem nerezidentiem. Par to ir uzskatāms jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālas vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi (Likuma 1.panta astotā daļa).

11.1. Autortiesību un blakustiesību objektus un subjektus nosaka atbilstoši Autortiesību likumam, kā arī ievēro spēkā esošo nodokļu konvenciju noteikumus.

11.2. Attiecīgiem maksājumiem jābūt saistītiem ar autortiesību izmantošanu vai tiesībām izmantot autortiesības, taču maksājums par paša materializētā darba izmantošanu, kuru aizsargā autortiesības, nav uzskatāms kā maksājums par autortiesību izmantošanu vai tiesībām izmantot autortiesības uz šo darbu.

11.3. Veicot maksājumus nerezidentiem par datorprogrammu iegādi, jāņem vērā, ka, gadījumā ja uzņēmums - rezidents neiegūst autortiesības vai tiesības izmantot autortiesības (datorprogrammas pārveidot, modificēt, kopēt vai veikt citas darbības, kuras aizsargā autortiesības), kā arī neveic nekādas Autortiesību likuma 15.pantā noteiktās darbības attiecībā uz konkrētā darba (datorprogrammas) izmantošanu, tad nodoklis pēc Likumā paredzētās likmes no šādiem maksājumiem par datorprogrammas iegādi nav jāietur.

11.4. Blakustiesības ir izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesības.

Blakustiesību objekts ir izpildījums un tā fiksācija, fonogramma, filma un raidījums. Blakustiesību subjekti ir izpildītāji, fonogrammu producenti, filmu producenti un raidorganizācijas vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki.

Piemērs. Iekšzemes uzņēmuma pamatdarbībā ietilpst satelīttelevīzijas kanālu (programmu) izplatīšana (retranslēšana) Latvijas Republikā savā kabeļtelevīzijas tīklā.

Uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar nerezidentu - televīzijas kompāniju, saskaņā ar šo līgumu iekšzemes uzņēmums apņemas nodrošināt nerezidenta - televīzijas kompānijas televīzijas kanāla retranslāciju Latvijas Republikā. Līgumā paredzēta atļauja retranslēt nerezidenta televīzijas kanālu bez tiesībām veikt kādas izmaiņas programmas kārtībā un saturā. Šajā gadījumā jāņem vērā:

- Retranslācija pa kabeļiem ir jebkuras pa sakaru līnijām vai pa gaisu, ieskaitot satelītu, raidītas televīzijas vai radio programmas translācijas sinhrona, neizmainīta un netraucēta retranslācija caur kabeļu vai mikroviļņu sistēmu.

- Tā kā vispārējā gadījumā nerezidents - televīzijas kompānija saglabā tiesības (īpašumtiesības) uz savu programmu, tad iekšzemes uzņēmums, veicot maksājumus nerezidentam - televīzijas kompānijai, pilda prasības attiecībā uz blakustiesību īpašnieku izņēmuma tiesībām, un šajā gadījumā iekšzemes uzņēmuma izdarītie maksājumi nerezidentam ir samaksa par blakustiesībām.

- Šajā gadījumā uzņēmumu ienākuma nodoklis jāietur pēc 15 procentu likmes (Likuma 3.panta ceturtās daļas 4.a) punkts (maksājumi par blakustiesībām)).

12. Atlīdzība par Latvijas Republikā esoša īpašuma izmantošanu ir viens no nerezidenta ar nodokli apliekamajiem ienākumiem.

Īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību (Civillikuma 927.pants). Lietas var būt ķermeniskas vai bezķermeniskas. Ķermeniskas lietas ir vai nu kustamas, vai nekustamas, atkarīgi no tā, vai tās var vai nevar pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru (Civillikuma 842.pants). Tātad gan uz Latvijā esošu nekustamo, gan kustamo īpašumu ir attiecināms Likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punkts.

13. Ar nodokli pēc 5 procentu likmes apliek nerezidenta gūto ienākumu no tāda kustamā īpašuma izmantošanas, kas atrodas vai, šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ir ievests valstī un kas ir iznomāts rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām to saimnieciskās darbības veikšanai gan Latvijas Republikas teritorijā, gan ārvalstīs.

Ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas neveido nerezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu, ja minētais kustamais īpašums tiek iznomāts un izmantots saimnieciskajā darbībā tikai un vienīgi ārpus Latvijas Republikas.

14. Uzņēmumu ienākuma nodoklis no atlīdzības par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu, kuru gūst nerezidents - fiziska persona, ir jāietur tikai tādā gadījumā, ja nodoklis nav ieturēts un tas nebija jāietur saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

15. Uzņēmumu ienākuma nodoklis neatkarīgi no jebkuriem Likuma noteikumiem ir jāietur pēc 25 procentu likmes no visiem maksājumiem, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumos Nr.69 "Noteikumi par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm un zonām" minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā.

Nodoklis nav jāietur no sekojošiem maksājumiem juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās:

1) Latvijas rezidentu izmaksātās dividendes;

2) procenti no Latvijā reģistrētām kredītiestādēm par depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem, ja šie procenti tiek izmaksāti atbilstoši kredītiestādes noteiktajai vispārējai likmei par depozītnoguldījumu un norēķinu kontu atlikumiem;

3) maksājumi par preču piegādēm, ja preces ir attiecīgās beznodokļu vai zemu nodokļu valsts vai teritorijas izcelsmes preces (Likuma 3.panta astotā daļa).

16. Nerezidenta - juridiskās, fiziskās vai citas personas, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās, procentu ienākums no depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem Latvijā reģistrētās kredītiestādēs ir apliekams izmaksas brīdī ar nodokli pēc 5 procentu likmes, jo:

- nodoklis pēc 25 procentu likmes izmaksas brīdī nav jāietur no Latvijā reģistrētu kredītiestāžu izmaksātajiem procentiem par depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem, ja procenti tiek izmaksāti atbilstoši kredītiestādes noteiktajai vispārējai likmei par depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem;

- ievērojot Likuma 12.panta ceturto daļu, šāds darījums tiek uzskatīts par darījumu ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu, un tādējādi piemēro Likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktu.

17. Par maksājumiem juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ja no maksājumiem ieturēts nodoklis 25 procentu apmērā izmaksas brīdī, izmaksātājam VID teritoriālajai iestādei ir jāiesniedz uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņa par veiktajām izmaksām nerezidentiem (līdz izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam). Izziņas veidlapas paraugs pievienots šo norādījumu 9.pielikumā.

18. VID teritoriālā iestāde var atļaut neieturēt nodokli saskaņā ar Likuma 3.panta astoto daļu, ja nodokļu maksātājs VID teritoriālajā iestādē pēc tā reģistrācijas vietas pirms maksājumu izdarīšanas iesniedz iesniegumu - pieprasījumu nepiemērot Likuma 3.panta astoto daļu attiecībā uz viņa maksājumiem minētajām personām. Iesnieguma - pieprasījuma veidlapas paraugs pievienots šo norādījumu 12.pielikumā. VID teritoriālajai iestādei jāizskata maksātāja iesniegums - pieprasījums un ne vēlāk kā 30 dienu laikā no tā saņemšanas dienas jāsniedz maksātājam rakstiska atļauja neieturēt nodokli vai atteikums izsniegt minēto atļauju.

19. Likuma 3.panta astotās un devītās daļas piemērošanu skaidro Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumu Nr.319 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 13. - 26.punkts.

Piemērs. Nerezidents, uzņēmums "A" - persona, kura atrodas beznodokļu teritorijā, izmanto iekšzemes uzņēmuma "B" pārkraušanas pakalpojumus. Iekšzemes uzņēmums "B" ir saņēmis aizdevumu no uzņēmuma "A". Aprēķināto kredīta procentu summa netiek pārskaitīta uz uzņēmuma "A" kredītiestādes (bankas) kontu, bet, saskaņā ar rakstisku vienošanos starp uzņēmumu "B" un uzņēmumu "A", par šo kredīta procentu summu tiek veikts uzņēmumu savstarpējo norēķinu ieskaits.

Uzņēmums "B" nav iesniedzis VID teritoriālajā iestādē pamatotu iesniegumu - pieprasījumu nepiemērot Likuma 3.panta astotās daļas nosacījumus (saskaņā ar 3.panta devīto daļu). Šajā gadījumā jāievēro:

- Jēdzienā "maksājumi" ietilpst arī procentu maksājumi, ko rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā izmaksā jebkurai personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, neatkarīgi no tā, vai minētie maksājumi tiek izdarīti bezskaidras naudas norēķinu ceļā vai izmaksāti skaidrā naudā.

Maksājumi, kas tiek izdarīti bezskaidras naudas norēķinu veidā, ietver gan maksājumus, kas izdarīti ar kredītiestāžu (banku) starpniecību, gan tāda veida maksājumus, kas uzņēmuma finansu grāmatvedībā tiek atspoguļoti kā savstarpējo norēķinu ieskaits.

- Aprēķinātā, uzņēmumam "A" maksājamo procentu summa (kreditoru parāds) tiek samazināta, veicot uzņēmumu savstarpējo norēķinu ieskaitu iekšzemes uzņēmuma finansu grāmatvedības reģistros. Tādējādi no šīs procentu summas ir jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis (likuma 3.panta astotā daļa).

1. Uzņēmums "B" no uzņēmuma "A" saņemto aizdevumu grāmato:

D "Naudas konti bankās" 10000 Ls,

K "Citi aizņēmumi" 10000 Ls.

2. Uzņēmums "B" iegrāmato sniegtos pārkraušanas pakalpojumus:

D "Pircēju un pasūtītāju

parādi" 200 Ls,

K "Saimnieciskās darbības

ieņēmumi" 200 Ls.

3. Ievērojot līguma nosacījumus, uzņēmums "B" iegrāmato uzņēmumam "A" maksājamos procentus par aizdevumu:

D "Procentu maksājumi un

tamlīdzīgas izmaksas" 100 Ls,

K "Norēķini ar nerezidentiem" 100 Ls.

Kad aprēķinātā uzņēmumam "A" maksājamo procentu summa 100 Ls (kreditoru parāds) saskaņā ar uzņēmumu "A" un "B" rakstisku vienošanos tiek samazināta, veicot uzņēmumu savstarpējo norēķinu ieskaitu, uzņēmumam "B" no šīs procentu summas ir jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis 25 procentu apmērā atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 3.panta astotajai daļai.

4. Savstarpējo norēķinu ieskaitu uzņēmums "B" grāmato:

D "Norēķini ar nerezidentiem" 100 Ls,

K "Pircēju un pasūtītāju parādi" 75 Ls,

K "Norēķini par nerezidentu

ienākuma nodokli" 25 Ls.

5. Uzņēmums "B" līdz nākošā mēneša 15.datumam pārskaita aprēķināto nodokļa summu valsts budžetā.

D "Norēķini par nerezidentu

ienākuma nodokli" 25 Ls,

K "Norēķinu konti bankās" 25 Ls.

20. Analoģiski, kā piemērā, ir jārīkojas arī attiecībā uz jebkuriem citiem rezidentu maksājumiem, kuri tiek veikti nerezidentiem - personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās.

21. Nodoklis atbilstoši Likuma 3.panta ceturtās daļas 1.-7.punktam ir jāietur arī no maksājumiem, ko izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās, gadījumos ja:

1) nodoklis pēc 25 procentu likmes nav ieturams saskaņā ar Likuma 3.panta astotās daļas 1., 2.un 3.punktu;

2) no VID teritoriālās iestādes ir saņemta atļauja neieturēt nodokli pēc 25 procentu likmes izmaksas vietā.

22. Ja uzņēmuma (rezidenta) finansu grāmatvedībā likuma 3.panta ceturtajā un astotajā daļā minētie maksājumi nerezidentiem taksācijas periodā ir tikai aprēķināti un nerezidentiem maksājamā summa ir uzrādīta atbilstošā izmaksu konta debetā (un tādējādi ir iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķinā) un konta "Norēķini ar nerezidentiem" kredītā (saistībās), tad uzņēmumam (rezidentam), nodoklis atbilstoši Likuma 24.panta pirmajai daļai nav jāietur.

23. Nodoklis ir jāietur brīdī, kad uzņēmuma (rezidenta) grāmatvedībā tiek samazinātas kreditora (nerezidenta) saistības - brīdī, kad reāli tiek izmaksātas Likuma 3.panta ceturtajā vai astotajā daļā minētās summas, vai arī brīdī, kad tiek izdarīts iekšzemes uzņēmuma kreditora (nerezidenta) saistību samazinājums, veicot uzņēmumu (rezidenta un nerezidenta) savstarpējo norēķinu ieskaitu iekšzemes uzņēmuma grāmatvedības reģistros (Likuma 24.panta pirmā daļa). Vispārējā gadījumā tieši ar samaksu izbeidz vai samazina uzņēmuma saistības pret citām personām (maksājumu saņēmējiem), bet saistības var tikt izbeigtas arī ar savstarpējo norēķinu ieskaitu.

24. Uzrādot grāmatvedībā Likuma 3.panta ceturtās daļas 2.-7.punktā un šī panta astotajā daļā minētās izmaksas nerezidentiem, grāmatvedībā nodokļu vajadzībām kontu grupā "Kreditori" jāatver konts "Norēķini ar nerezidentiem", šīs kontu grupas kontā "Norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli" - analītiskais konts "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli", kontu grupā "Debitori" - konts "Iepriekšējās izmaksas nerezidentiem".

Kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības atver atbilstošus kontus saskaņā ar savu kontu plānu.

25. Kontam "Norēķini ar nerezidentiem" ir jāatver analītiskie konti katram nerezidentam. Visi ieraksti par kustību šajā kontā ir jāieraksta atsevišķā žurnālā pēc izmaksu veidiem un nodokļu likmēm.

26. Rezidentu grāmatvedības operācijas, kas saistītas ar norēķiniem ar nerezidentiem par maksājumiem, kas norādīti Likuma 3.panta ceturtās daļas 2.-7.punktā un šī panta astotajā daļā, jāuzrāda kontā "Norēķini ar nerezidentiem" neatkarīgi no tā, vai vienlaikus ar izdarīto izmaksu tiek iesniegts rēķins vai dokuments par izpildītiem darbiem vai pakalpojumiem, intelektuālo īpašumu, par autortiesībām utt..

27. Kontu "Norēķini ar nerezidentiem" kreditē par faktiski izpildīto darbu, pakalpojumu un pārējām izmaksām, korespondējot to ar atbilstošu izmaksu uzskaites kontu debetu. Šo kontu kreditē atbilstoši nerezidenta norēķinu dokumentos vai citos identiskos dokumentos uzrādītajām summām, kas apstiprina izpildīto darbu, pakalpojumu vai arī citu vērtību pieņemšanu. Ieturot no nerezidenta ienākuma nodokli, debitē kontu "Norēķini ar nerezidentiem" un kreditē kontu "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli". Kontu "Norēķini ar nerezidentiem" debitē, samaksājot nerezidentam ar banku starpniecību, skaidrā naudā no kases vai arī samaksājot natūrā, vekseļos utt., par samaksāto summu (mīnus aprēķinātais nodoklis) attiecīgi kreditējot kontu "Naudas līdzekļi" (vai citus attiecīgos kontus).

28. Lai uzskaitītu un pārskaitītu valsts budžetā no maksājumu summām aprēķinātās nodokļu summas, izmanto kontu "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli". Taksācijas perioda laikā valsts budžetam paredzētie maksājumi jāuzrāda konta "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli" kredītā, samaksājot budžetā - debetā un konta "Naudas līdzekļi" kredītā.

29. Ja rezidents iepriekš izmaksā avansu nerezidentam, tad no šīs summas jāatskaita pēc attiecīgās likmes aprēķināta ienākuma nodokļa summa, kura jāpārskaita valsts budžetam noteiktajā termiņā. Nerezidentam samaksātā avansa summa un aprēķinātais nodoklis jāparāda konta "Iepriekšējās izmaksas nerezidentiem" debetā, kreditējot naudas līdzekļu uzskaites kontus un kontu "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli". Samaksājot nodokli budžetā - konta "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli" debetā un konta "Naudas līdzekļi" kredītā. Iepriekš samaksāto nodokli iegrāmato: kontu grupas "Debitori" atvērtā konta "Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi" debetā un konta "Iepriekšējās izmaksas nerezidentiem" kredītā.

30. Kopējo pakalpojuma vērtību noraksta attiecīgo izmaksu konta debetā un konta "Norēķini ar nerezidentiem" kredītā. Uzskaita nerezidenta ienākuma nodokli konta "Norēķini ar nerezidentiem" debetā un konta "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli" kredītā. Iegrāmato avansu parāda nerezidentam dzēšanai konta "Norēķini ar nerezidentiem" debetā un konta "Iepriekšējas izmaksas nerezidentiem" kredītā. Samazina nerezidenta nodokli par avansa nodokļa maksājumu, iegrāmatojot: konta "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli" debetā un konta "Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi" kredītā.

Piemērs. Nerezidents iekšzemes uzņēmumam (rezidentam) sniedz vadības un konsultatīvos pakalpojumus. Saskaņā ar līgumu nerezidentam par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem noteiktā atlīdzības summa ir 1500 Ls, no tās 1000 Ls  maksā avansā. Uzņēmums "B" (rezidents) grāmatvedībā minētās operācijas uzrāda (Ls):

1) nerezidenta atlīdzībai par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem piemērojamā nodokļa likme ir 10 procenti, un nodokļa summa, kas rezidentam jāietur avansa izmaksas brīdī, ir 100 Ls (1000 x 10 procenti). Nerezidentam faktiski samaksāto avansa summu un avansa izmaksas brīdī no nerezidenta ieturamo nodokli uzrāda (Ls):

D "Iepriekšējās izmaksas

nerezidentiem" 1000,

K "Naudas līdzekļi" 900,

K "Norēķini par nerezidentu

ienākuma nodokli" 100,

2) līdz nākamā mēneša 15.datumam aprēķināto nodokļa summu 100 Ls  pārskaita valsts budžetā:

D  "Norēķini par nerezidentu

ienākuma nodokli" 100,

K "Norēķinu konti bankās" 100,

3) vienlaikus ar ienākuma nodokļa samaksu, kas uzskaitīts par nerezidentiem iepriekš izmaksāto maksājumu (avansu), to pārgrāmato:

D "Pārmaksātie nodokļi,

iepriekš samaksātie nodokļi" 100,

K "Iepriekšējās izmaksas

nerezidentiem" 100,

4) notiek galīgais norēķins ar nerezidentu par faktiski izpildītajiem pakalpojumiem par kopējo summu 1500 Ls. Atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, kuri saņemti no nerezidenta, kopējo vērtību grāmatvedībā uzrāda (Ls):

D "Pārējās saimnieciskās

darbības izmaksas" 1500,

K "Norēķini ar nerezidentiem" 1500,

5) vienlaikus uzskaita nerezidenta ienākuma nodokli  150 Ls (1500 x 10 procenti):

D  "Norēķini ar nerezidentiem" 150,

K  "Norēķini par nerezidentu

ienākuma nodokli" 150,

6) dzēš nerezidentam iepriekš samaksāto avansu:

D  "Norēķini ar nerezidentiem" 900,

K  "Iepriekšējās izmaksas

nerezidentiem" 900,

7) samazina nerezidenta nodokli par avansa nodokļa maksājumu:

D  "Norēķini par nerezidentu

ienākuma nodokli" 100,

K  "Pārmaksātie nodokļi,

iepriekš samaksātie nodokļi" 100,

8) pārskaita nerezidentam palikušo atlīdzības summu 450 Ls (1500 - 150 - 900):

D "Norēķini ar nerezidentiem" 450,

K "Naudas līdzekļi" 450,

9) līdz nākamā mēneša 15.datumam pārskaita valsts budžetā aprēķināto nodokļa summu 50 Ls , kas netika dzēsta ar avansa nodokļa maksājumu:

D "Norēķini par nerezidentu

ienākuma nodokli" 50,

K "Norēķinu konti bankās" 50.

2.nodaļa. Nodokļa ieturēšana

no maksājumiem saistītiem uzņēmumiem

1. Procentu maksājumi par aizņēmumiem no saistītiem uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuri izmanto atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai nodokļa atlaides saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem, vai ar uzņēmumu saistītām personām tiek aplikti ar nodokli pēc 10 procentu likmes (Likuma 12.panta trešā daļa).

2. Ja šādiem saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām tiek izdarīti līdzīgi maksājumi, kas minēti 3.panta ceturtās daļas 2. - 7.punktā, nodoklis ir jāietur izmaksas brīdī, piemērojot minētajos punktos noteiktās likmes, un jāiemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam.

3. Lai uzrādītu grāmatvedībā minētos ar nodokli apliekamos maksājumus saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām, nodokļu vajadzībām ir jāatver analītiskie konti katram darījumam.

4. Nodokļu vajadzībām kontu grupā "Kreditori" jāatver konts "Norēķini ar rezidentiem", šīs kontu grupas kontā "Norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli" - analītiskais konts "Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli", kontu grupā "Debitori" - konts "Iepriekšējās izmaksas rezidentiem".

5. Kontam "Norēķini ar rezidentiem" ir jāatver analītiskie konti katram rezidentam. Visi ieraksti par kustību šajā kontā ir jāieraksta atsevišķā žurnālā pēc izmaksu veidiem un nodokļu likmēm.

6. Kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības atver atbilstošus kontus saskaņā ar savu kontu plānu.

7. Norēķinus ar rezidentiem par maksājumiem, kas norādīti Likuma 12.panta trešajā daļā, grāmatvedībā uzrāda konta "Norēķini ar rezidentiem" kredītā, korespondējot to ar atbilstošu izmaksu uzskaites kontu debetu. Šo kontu kreditē atbilstoši rezidenta norēķinu dokumentos vai citos dokumentos uzrādītajām summām, kas apstiprina izpildīto darbu, pakalpojumu vai arī citu vērtību pieņemšanu. Dokumentiem jāatbilst likuma "Par grāmatvedību" 7.pantā noteiktajām prasībām.

Norēķini ar rezidentiem par maksājumiem, kas norādīti Likuma 12.panta trešajā daļā, rezidentu - izmaksātāju grāmatvedībā ir jāuzrāda kontā "Norēķini ar rezidentiem" arī tad, kad maksājumu veikšanas brīdī nav saņemts šo maksājumu attaisnojošais dokuments (rēķins u.c.).

Ienākuma nodokļa no rezidenta ieturēšanu minēto maksājumu izmaksas brīdī grāmatvedībā uzrāda: konta "Norēķini ar rezidentu ienākuma nodokli" kredītā - aprēķinātā nodokļa summu, kontu grupas "Naudas līdzekļi" konta kredītā - rezidentam faktiski izmaksājamo naudas summu un konta "Norēķini ar rezidentiem" debetā - kopējo maksājumu summu.

8. Taksācijas periodā uzskaitītā ienākuma nodokļa no rezidentiem samaksa uzrādāma konta "Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli" debetā, kreditējot kontu grupas "Naudas līdzekļi" kontu.

Piemērs. Mātes uzņēmums "A" aizdevis meitas uzņēmumam "B" 10 000 Ls. Meitas uzņēmums "B" līdz katra mēneša 25.datumam maksā mātes uzņēmumam "A" procentu maksājumus 10 procentu apmērā no aizdevuma summas. Aizdevuma atdošanas termiņš - viens gads. Mātes uzņēmums "A" izmanto nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā". Katra mēneša procentu maksājumu summa ir 1000 Ls (10 000 x 10 procenti).

Minētās operācijas meitas uzņēmums "B" grāmatvedībā uzrāda (Ls):

1) saņemtais aizdevums:

D "Norēķinu konti bankās" 10 000,

K "Citi aizņēmumi" 10 000,

2) aprēķinātā procentu maksājumu summa, kas jāsamaksā mātes uzņēmumam:

D  "Procentu maksājumi un

tamlīdzīgas izmaksas" 1000,

K  "Norēķini ar rezidentiem" 1000,

3) mātes uzņēmumam samaksātie procenti par aizņēmumu, atskaitot aprēķināto un ieturēto nodokli 100 Ls (1000 x 10 procenti):

D  "Norēķini ar rezidentiem" 1000,

K "Norēķinu konti bankās" 900,

K "Norēķini par rezidentu

ienākuma nodokli" 100,

4) valsts budžetā pārskaitītais nodoklis, kas ieturēts no procentu maksājumiem:

D  "Norēķini par rezidentu

ienākuma nodokli" 100,

K  "Norēķinu konti bankās" 100.

9. Ja Likuma 12.panta trešajā daļā minētie maksājumi, kas attiecas uz taksācijas periodu, ir aprēķināti, bet maksājumu saņēmējiem neizmaksāti un tie uzņēmuma (izmaksātāja) finansu grāmatvedībā uzrādīti izmaksu konta debetā (un tādējādi ir iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā) un konta "Norēķini ar rezidentiem" kredītā (saistībās), tad atbilstoši likuma 24.panta pirmajai daļai uzņēmumam (izmaksātājam) nodoklis nav jāietur.

Nodoklis ir jāietur brīdī, kad uzņēmuma (izmaksātāja) grāmatvedībā tiek samazinātas kreditora (maksājumu saņēmēja) saistības, - brīdī, kad reāli tiek izmaksātas Likuma 12.panta trešajā daļā minētās summas, vai arī brīdī, kad tiek izdarīts uzņēmuma (izmaksātāja) kreditora (maksājumu saņēmēja) saistību samazinājums, veicot uzņēmumu savstarpējo norēķinu ieskaitu uzņēmuma (izmaksātāja) grāmatvedības reģistros.

10. Ja uzņēmums - izmaksātājs pārskaita avansu uzņēmumam (maksājumu saņēmējam), tad no šīs summas jāatskaita pēc attiecīgās likmes aprēķinātā ienākuma nodokļa summa, kura noteiktajā termiņā jāpārskaita valsts budžetam.

10.1. Samaksāto avansa summu un izmaksas brīdī ieturamo nodokli grāmatvedībā uzrāda: par samaksātā avansa summu debetējot kontu "Iepriekšējās izmaksas rezidentiem", par rezidentam faktiski pārskaitīto naudas summu kreditējot kontu grupas "Naudas līdzekļi" kontu un par aprēķinātā nodokļa summu kreditējot kontu "Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli".

10.2. Taksācijas periodā uzskaitītā ienākuma nodokļa no rezidentiem samaksa uzrādāma konta "Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli" debetā, kreditējot kontu grupas "Naudas līdzekļi" kontu.

10.3. Samaksājot ienākuma nodokli, kas uzskaitīts par rezidentiem iepriekš izmaksāto maksājumu (avansu), to vienlaikus pārgrāmato konta "Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi" debetā, kreditējot kontu "Iepriekšējās izmaksas rezidentiem".

10.4. Notiekot galīgajam norēķinam ar rezidentiem par faktiski izpildīto darbu, kopējo pakalpojuma vērtību uzrāda attiecīgo izmaksu konta debetā un konta "Norēķini ar rezidentiem" kredītā. Šo kontu kreditē atbilstoši rezidenta norēķinu dokumentos vai citos dokumentos uzrādītajām summām, kas apstiprina izpildīto darbu, pakalpojumu vai arī citu vērtību pieņemšanu. Vienlaikus uzskaita rezidenta ienākuma nodokli analītiskā konta "Norēķini ar rezidentiem" debetā un konta "Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli" kredītā.

10.5. Iepriekš samaksāto avansu parāda dzēšanu iegrāmato konta "Norēķini ar rezidentiem" debetā un konta "Iepriekšējās izmaksas rezidentiem" kredītā.

10.6. Samazina rezidenta nodokli par avansa nodokļa maksājumu, to iegrāmatojot konta "Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli" debetā un konta "Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi" kredītā.

11. Ienākumu izmaksātājam ir jāveic maksājumu un ieturēto nodokļu grāmatvedības uzskaite un līdz nākošā mēneša 15.datumam VID teritoriālajā iestādē jāiesniedz pārskats - uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņa par veiktajām izmaksām saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām. Izziņa jāiesniedz arī gadījumā, ja maksājums veikts savstarpēja norēķinu ieskaita veidā (Likuma 24.panta otrā daļa). Uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņas par veiktajām izmaksām saistītiem uzņēmumiem veidlapas paraugs pievienots šo norādījumu 10.pielikumā.

12. Ja nodoklis, kas minēts Likuma 12.panta trešajā daļā, ieturēts nepilnā apmērā, tad starpība piedzenama no uzņēmuma - attiecīgo maksājumu izdarītāja - bezstrīdus kārtībā atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" normām.

 

IV daļa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķināšana

1. Nodokļa maksātāji taksācijas perioda nodokļa avansa maksājumus aprēķina, pamatojoties uz pirms pirmstaksācijas un pirmstaksācijas perioda nodokli, saskaņā ar Likuma 23.pantu.

2. Par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts uzņēmuma gada pārskats, bet ne vēlāk kā līdz mēnesim, kurā jāiesniedz uzņēmuma gada pārskats, nodokļa avansa aprēķins ir šāds:

- tiek ņemta 1/12 daļa no aprēķinātā nodokļa, kas bez Likumā 17., 18.1, 19.un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas ir aprēķināts par taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda (dekl.62.rinda, atņemot 63. un/vai 72.rindu, ja ir piemērots Likuma 16. un/vai 18.pants, pieskaitot 1/4 daļu no 60.4.rindas summas, ja ir pārnesti zaudējumi uzņēmumu grupā, saskaņā ar Likuma 14.1 pantu) un ir koriģēts, reizinot ar pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu, kā paredzēts Likuma 23.pantā.

1.piemērs. Uzņēmumam pirms pirmstaksācijas perioda nodokļa summa, kas aprēķināta pirms Likumā noteikto atlaižu piemērošanas, bija 1700 Ls. Zaudējumu summa, kas tika pārnesta uzņēmumu grupā, ir 800 Ls.

Šajā gadījumā uzņēmumam par taksācijas perioda pirmajiem mēnešiem (līdz uzņēmuma gada pārskata nodošanai) ik mēnesi jāiemaksā budžetā avansa maksājumi 169,41 Ls apmērā: [1700 + (800 : 4) : 12 x 1,07 = 169,41], (1,07 - pirmstaksācijas perioda Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss).

2.piemērs. Uzņēmums pirms pirmstaksācijas perioda guvis ienākumu ārvalstīs 4000 Ls un samaksājis nodokli 30 procentu apmērā no šīs summas, t.i., 1200 Ls. Latvijā gūtais ienākums ir 1000 Ls.

Tātad kopējais apliekamais ienākums ir 5000 Ls. Nodoklis no kopējā ienākuma ir 1250 Ls (5000 x 25 procenti).

Nodokļa atlaide atbilstoši Likuma 16.pantam ir ne vairāk kā 25 procenti, t.i., 1000 Ls.

Nodoklis pēc atlaides piemērošanas - 1250 - 1000 = 250 (Ls).

Faktiski kopā samaksājamais nodoklis - 1200 + 250 = 1450 (Ls).

Šajā gadījumā uzņēmumam par taksācijas perioda pirmajiem mēnešiem līdz uzņēmuma gada pārskata nodošanai (ieskaitot) ik mēnesi jāmaksā budžetā avansa maksājumi 22,29 Ls apmērā: [(1250 - 1000) : 12 x 1,07 = 22,29], (1,07 -pirmstaksācijas perioda Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss).

3. Par katru mēnesi taksācijas perioda atlikušajā daļā avansa aprēķins ir sekojošs:

- starpību starp pirmstaksācijas perioda nodokļa summu bez Likuma 17., 18.1, 19.un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas (dekl.62.rinda atņemot 63.un/vai 72.rindu, ja ir piemērots Likuma 16.un/vai 18.pants, pieskaitot 1/4 daļu (vienu ceturtdaļu) no 60.4.rindas summas, ja ir pārnesti zaudējumi uzņēmumu grupā, saskaņā ar Likuma 14.1 pantu), koriģējot ar pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu, un faktiski samaksāto nodokļa avansu summu, dala ar atlikušo mēnešu skaitu no gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz taksācijas perioda beigām.

Piemērs. Uzņēmumam par pirmstaksācijas periodu nodokļa summa, kas aprēķināta pirms Likumā noteikto atlaižu piemērošanas, bija 1900 Ls, samaksātā nodokļa avansu summa par taksācijas perioda mēnešiem līdz gada pārskata iesniegšanai bija 748 Ls.

Šajā gadījumā, uzņēmumam par katru mēnesi līdz taksācijas perioda beigām, jāiemaksā budžetā avansa maksājumus 150,65 Ls apmērā: [(1900 x 1,028) - 748]:8=150,65], (1,028 - pirmstaksācijas perioda Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss).

4. Avansa maksājumu aprēķins pievienojams uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijai brīvā formā. Aprēķina vienkāršošanai iesakām izmantot formu:

Nr. Nosaukums Vēr-

p.k. tība

1 2 3

1. Par pirmstaksācijas periodu aprēķinātais

nodoklis bez Likuma 17., 18.1, 19. un

20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas.

2. Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais

kopējais pirmstaksācijas gada patēriņa

cenu indekss.

3. Par pirmstaksācijas periodu aprēķinātais

nodoklis, ņemot vērā iepriekšējā gada

patēriņa cenu indeksu (1.rinda x 2.rinda).

4. Samaksātie uzņēmuma ienākuma nodokļa

avansa maksājumi par taksācijas periodu

līdz gada pārskata iesniegšanai (pārskata

iesniegšanas mēnesi ieskaitot).

5. Ikmēneša avansa maksājumi taksācijas

perioda mēnešos pēc gada pārskata

iesniegšanas ((3.rinda - 4.rinda) : ar

atlikušo mēnešu skaitu no gada pārskata

iesniegšanas mēneša līdz taksācijas

perioda beigām), - ja uzņēmums

izmanto 17. vai 19.pantā noteiktās

atlaides, piemēro koeficientu 0,75.

6. Ikmēneša avansa maksājumi nākamajā

taksācijas periodā līdz mēnesim (ieskaitot),

kurā tiek iesniegts gada pārskats (1/12 no

1.rindas), - ja uzņēmums izmanto 17. vai

19.pantā noteiktās atlaides, piemēro

koeficientu 0,75.

5. Aprēķinot avansa maksājumus saskaņā ar kārtību, kas paredzēta Likuma 23.panta pirmajā daļā, jāņem vērā, ka avansa maksājumi, kas noteikti, iesniedzot nodokļa deklarāciju par pirms pirmstaksācijas periodu, kopējam (kārtējam) avansa maksājumu periodam tiek pārrēķināti, piemērojot pirmstaksācijas perioda patēriņa cenu indeksu.

6. Uzņēmumiem, kuri darbojušies tikai nepilnu pirmstaksācijas periodu, aprēķinātā pirmstaksācijas perioda nodokļa summa (bez Likuma 17., 18.1, 19. un 20.panta atlaidēm), kurai piemērots Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss, ir jākoriģē, to dalot ar nostrādāto mēnešu skaitu un reizinot ar 12 (Likuma 23.panta otrā daļa).

7. Nodokļa maksātāji, kuriem piemēro nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likuma "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" normām, taksācijas perioda nodokļa deklarācijas aizpilda vispārējā kārtībā. Ja pirmstaksācijas periodā uzņēmums piemēroja nodokļa atvieglojumu 100 procentu apmērā, bet taksācijas periodā 50 procentu nodokļa atvieglojumu, tad, nosakot taksācijas perioda faktisko avansa maksājumu summu, to koriģē, reizinot ar koeficientu 0,5.

Piemērs. Uzņēmumam peļņas ieguves pirmais gads ir 1998.gads, tad par šo un nākamo gadu ir spēkā nodokļa atvieglojums 100 procentu apmērā un uzņēmums ir atbrīvots no nodokļa samaksas, bet par 2000. taksācijas gadu ir spēkā nodokļa atvieglojums 50 procentu apmērā. Šajā gadā uzņēmumam ir jāmaksā nodokļa avansa maksājumi.

Uzņēmumam par 1998.gadu nodokļa summa kas aprēķināta pirms Likumā noteikto atlaižu piemērošanas būtu 1950 Ls. Šajā gadījumā uzņēmumam par 2000.gada pirmajiem mēnešiem līdz uzņēmuma gada pārskata nodošanai katru mēnesi jāmaksā budžetā 86,94 Ls [(1950 x 1,07) : 12] x 0,5 = 86,94], (1,07 - Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss).

Uzņēmumam par 1999.gadu nodokļa summa, kas aprēķināta pirms Likumā noteikto atlaižu piemērošanas būtu 3000 Ls.

Uzņēmumam 2000.gadā par katru mēnesi pēc 1999.gada pārskata nodošanas līdz taksācijas perioda beigām, t.i., no maija līdz decembrim, jāiemaksā budžetā nodokļa avansa maksājumi 171,01 Ls apmērā:

[(3000 x 1,028 - 347,76) : 8 x 0,5 = 171,01], (1,028 - Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais kopējais patēriņa cenu indekss).

8. Nodokļa maksātāji, kuri piemēro Likuma 17.vai 19.pantā minētās nodokļu atlaides, avansa maksājumiem piemēro koeficientu 0,75 (Likuma 23.panta ceturtā daļa).

9. Nodokļa maksātāji, kuriem iepriekšējā taksācijas perioda ikmēneša avansa maksājumi nepārsniedza 500 latus, avansa maksājumus var izdarīt vienreiz ceturksnī - līdz kārtējam ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam (Likuma 23.panta piektā daļa).

10. Nodokļa maksātāji, kas veic lauksaimniecisko darbību un 90 procentus perioda ienākumu gūst no pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu realizācijas, nodokļa avansa maksājumus izdara labprātīgi (Likuma 23.panta sestā daļa).

11. Uzņēmumi taksācijas gada laikā līdz katra mēneša 15.datumam (ieskaitot) izdara nodokļa avansa maksājumus valsts budžetā. Par nodokļa avansa maksājumu savlaicīgu nepārskaitīšanu valsts budžetā uzņēmumam aprēķina kavējuma naudu, saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

12. Jaunizveidotie uzņēmumi par pirmo taksācijas periodu avansa maksājumus veic labprātīgi, ja tas ilgst 12 mēnešus vai mazāk.

Ja uzņēmuma pirmais taksācijas periods pārsniedz 12 mēnešus, šis uzņēmums nodokļa avansa maksājumus par pirmajiem 12 mēnešiem var veikt labprātīgi, bet par turpmākajiem taksācijas perioda mēnešiem un laika posmu līdz gada pārskata iesniegšanai par pirmo taksācijas periodu nodokļa avansa maksājumi jāizdara obligāti, 0,5 procentu apmērā no neto apgrozījuma un pārējiem ieņēmumiem iepriekšējā kalendārajā mēnesī (Likuma 23.panta astotā daļa).

13. Uzņēmumi, kas izveidoti taksācijas gadā, var labprātīgi izdarīt nodokļa avansa maksājumus arī par pēctaksācijas gada janvāri, februāri, martu un aprīli.

Piemērs. Uzņēmums izveidots un reģistrēts Uzņēmumu reģistrā 1999.gada septembrī, bet faktiskā darbība uzsākta decembrī. Pirmais uzņēmuma gada pārskats tika nodots par 16 mēnešu periodu no 1999.gada septembra līdz 2000.gada 31.decembrim.

Šajā gadījumā uzņēmums var neizdarīt uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus līdz 2000.gada augustam (ieskaitot), bet par laiku no septembra līdz decembrim tam obligāti jāveic nodokļa avansa maksājumi:

- septembrī - augusta neto apgrozījums x 0,005;

- oktobrī - septembra neto apgrozījums x 0,005 utt.

14. Uzņēmumiem, kuri darbojušies tikai nepilnu pirmstaksācijas periodu, aprēķinātā pirmstaksācijas perioda nodokļa summa (pirms Likuma 17., 18.1, 19. un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas), kurai piemērots Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss, ir jākoriģē, to dalot ar nostrādāto mēnešu skaitu un reizinot ar 12 (Likuma 23.panta otrā daļa).

Piemērs. Uzņēmums taksācijas periodā ir strādājis piecus mēnešus. Nodokļa summa, kas aprēķināta pirms Likumā noteikto atlaižu piemērošanas bija 1400 Ls.

Uzņēmumam par katru mēnesi pēc gada pārskata nodošanas līdz taksācijas perioda beigām jāiemaksā budžetā avansa maksājumus 431,76 Ls apmērā:

[(1400 x 1.028) : 5 x 12] : 8 = 431,76], (1,028 - pirmstaksācijas perioda Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss).

15. Uzņēmumiem ar izteiktu darba sezonalitāti VID teritoriālā iestāde nosaka (ja ir pamatots maksātāja iesniegums) citu nodokļa avansa maksājumu kārtību, saskaņā ar šo uzņēmumu ienākumu sadalījumu pa avansa maksājumu periodiem, neizmainot kopējo nodokļa avansa maksājumu summu (Likuma 23.panta devītā daļa).

Piemērs. Augļu un dārzeņu konservu ražotnei paredzami ienākumi no jūlija līdz novembrim. Šajā gadījumā pēc nodokļa maksātāja pamatota iesnieguma saņemšanas VID teritoriālā iestāde nosaka nodokļa avansa maksājumu kārtību saskaņā ar šo ienākumu sadalījumu. Ja uzņēmumam par pirmstaksācijas periodu nodokļa summa, kas aprēķināta pirms Likumā paredzēto atlaižu piemērošanas bija 1600 Ls un, par taksācijas periodu līdz gada pārskata iesniegšanai sakarā ar darba sezonalitāti budžetā nav iemaksāti nodokļa avansa maksājumi. Šajā gadījumā laikā no jūlija līdz novembrim, katru mēnesi jāiemaksā budžetā 328,96 Ls ((1600 x 1,028): 5 = 328,96), (1,028 - pirmstaksācijas perioda Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss).

16. VID teritoriālā iestāde ne biežāk kā reizi mēnesī pēc nodokļa maksātāja pamatota iesnieguma saņemšanas uzņēmumiem, kuriem taksācijas periodā ir būtiski mainījušies saimniekošanas apstākļi (samazinājies neto apgrozījums, mainījies darbības veids, mainījusies ieņēmumu un izdevumu struktūra), sākot ar mēnesi, kurā ir saņemts nodokļa maksātāja iesniegums, var noteikt citu nodokļa avansa maksājumu kārtību līdz taksācijas perioda beigām (Likuma 23.panta pirmā prim daļa).

17. Nosakot citu avansa maksājumu kārtību, gadījumā, ja ir mainījies maksātāja neto apgrozījums un prognozējama tā turpmāka samazināšanās, tā samazinājums jāizvērtē salīdzinājumā ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laikposmu. Ja nodokļa maksātājs attiecīgajā pirmstaksācijas perioda laikposmā nav darbojies, tad avansa maksājumi nevar tikt mainīti, pamatojoties uz šo kritēriju (Likuma 23.panta pirmās prim daļas 1.punkts). Ja neto apgrozījums ir būtiski samazinājies un prognozējama tā turpmāka samazināšanās, tad nodokļa avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka: iepriekšējā mēneša neto apgrozījumu reizinot ar aprēķinātā nodokļa (nepiemērojot Likuma 17., 18.1, 19. un 20.pantā noteiktās nodokļa atlaides) un neto apgrozījuma dalījumu pirmstaksācijas periodā.

18. Ja maksātājam ir būtiski mainījies darbības veids vai ieņēmumu un/vai izdevumu struktūra, tad nodokļa avansa maksājumi par taksācijas mēneša atlikušajiem mēnešiem var tikt noteikti vienādās summās, ņemot vērā maksātāja iesniegto pamatoto aprēķinu (Likuma 23.panta pirmās prim daļas 2.punkts).

19. Individuālais (ģimenes) uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība), par kura ienākumu tā īpašnieks pirmstaksācijas periodā ir maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli un kuru taksācijas periodā ir reģistrējis kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju, avansa maksājumus taksācijas periodā veic šādā kārtībā:

a) par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz mēnesim, kurā tā īpašnieks ir iesniedzis gada ienākumu deklarāciju par pirmstaksācijas periodu (bet ne vēlāk kā līdz 1.aprīlim), - summu, kas vienāda ar vienu divpadsmito daļu nodokļa, kas aprēķināts no saimnieciskās darbības ienākuma par taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda, un koriģēta, ievērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu;

b) par katru mēnesi taksācijas perioda atlikušajā daļā - summu, ko nosaka, aprēķinot starpību starp uzņēmuma īpašnieka gada ienākumu deklarācijā par pirmstaksācijas periodu aprēķināto ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma (kurš koriģēts, ievērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu) un taksācijas perioda pirmajos mēnešos līdz īpašnieka gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas mēnesim (ieskaitot) samaksāto nodokļa summu un dalot šo starpību ar mēnešu skaitu, kas no deklarācijas iesniegšanas mēneša atlikuši līdz taksācijas perioda beigām;

c) ja aprēķinātā ikmēneša avansa maksājumu summa ir mazāka par 500 latiem, avansa maksājumu var veikt reizi ceturksnī - līdz kārtējam ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.

Piemērs. Individuālais uzņēmums - iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs ar 2001.gadu ir reģistrējies kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs. Gada ienākumu deklarācija par 2000.gadu tiek iesniegta 2001.gada martā.

1999.gada nodokļa summa ir 2400 Ls, nodoklis par 2000.gadu -- 3000 Ls, bet Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pirmstaksācijas perioda kopējais patēriņa cenu indekss ir, piemēram, 1,2.

Avansa maksājumus aprēķina un veic:

- par katru mēnesi no 2001.gada janvāra līdz martam:

1/12 x 1999.gada nodokļa summa x CSP indekss par 2000.gadu,

t.i., 1/12 x 2400 x 1,2 = 240 Ls;

- par katru mēnesi no 2001.gada aprīļa līdz decembrim:

(2000.gada nodokļa summa x CSP indekss par 2000.g. - avansa maksājumi par janvāri- martu) : mēnešu skaits līdz taksācijas perioda beigām,

t.i., (3000 x 1,2 - 3 x 240) : 9 = 320 Ls.

Tā kā uzņēmuma noteiktā ikmēneša avansa maksājumu summa 2001.gadā ir mazāka par 500 latiem, tad avansa maksājumu var veikt reizi ceturksnī līdz kārtējam ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.

20. Nodokļa maksātāji, kuri piemēro nodokļa atlaides, kuras paredz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums, avansa maksājumiem piemēro koeficientu 0,2.

21. Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā zaudē tiesības uz nodokļa atlaidēm, tad nepieciešams veikt nodokļa avansa maksājumu pārrēķinu. Avansa maksājumu samazinājuma summa, kas noteikta ņemot vērā nodokļa atlaides saskaņā ar minētajiem likumiem, ir uzskatāma par nokavēto nodokļu maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" (Likuma 23.panta trešā prim daļa).

22. Ja pēc nodokļu administrācijas pārbaudes aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis par taksācijas periodu ir palielinājies vai samazinājies, salīdzinot ar uzņēmuma norādīto nodokļa summu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā pirms pārbaudes, nodokļa avansa maksājumi veicami, pamatojoties uz nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu. Tā, piemēram, ja audita pārskats ir datēts ar 2000.gada 20.jūniju, un tā rezultātā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms par taksācijas periodu ir palielinājies, tad līdz nākošā mēneša 15.datumam, t.i., 2000.gada 15.jūlijam, uzņēmumam ir jāveic nodokļa avansa pārrēķins.

23. Ja nodokļu maksātājs pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas konstatē kļūdu par nepilnīgi samaksātu vai pārmaksātu nodokli, tad tas pārskata periodā, kad kļūda konstatēta, iesniedz VID teritoriālajā iestādē attaisnojuma dokumentu par nodokļa lieluma precizējumu. Tā kā deklarācijas koriģēšanas rezultātā mainījies apliekamais ienākums un nodokļa summa, mainās arī avansa maksājumu apjoms.

24. Nodokļa avansa maksājumu summu, kas aprēķināta taksācijas periodā, norāda deklarācijas 79.rindā.

25. Nodokļa avansa maksājumu summu, kuru uzņēmums nomaksājis taksācijas periodā, norāda deklarācijas 80.rindā.

 

V daļa. Pamatlīdzekļu nolietojuma

un nemateriālo ieguldījumu

vērtības norakstīšana, aprēķinot

apliekamo ienākumu

1. Katra uzņēmuma vadītājs, ievērojot vispārējos metodoloģiskos principus, finansu grāmatvedībā var izvēlēties pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaites kārtošanas metodes, reģistru veidu, uzbūvi un uzskaites paņēmienus. Saskaņā ar Likuma 13.pantu, aprēķinot uzņēmuma apliekamo ienākumu, to samazina tikai par saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu aprēķināto nolietojumu. Nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ņem vērā arī nolietojuma summas dāvinājumā (ziedojumā) saņemtiem, mantotiem u.c. pamatlīdzekļiem, kas nav iegūti par samaksu, bet kas tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā nolietojuma summu, kas aprēķināta pamatlīdzekļiem, kas netiek izmantoti saimnieciskajā darbībā.

2. Aprēķinot nodokli, jāievēro, ka saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma uzskaitei pamatlīdzekļus sadala piecās kategorijās. Katras kategorijas pamatlīdzekļiem piemēro Likuma 13.panta pirmās daļas 1. punktā noteikto nolietojuma likmi procentos, ko piemēro divkāršā apmērā. Pamatlīdzekļu analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina karšu paraugi sniegti šo norādījumu pielikumā.

Pamatlīdzekļu uzskaiti nolietojuma aprēķinam kārto:

1) par katru pamatlīdzekli atsevišķi pēc šo norādījumu 1.pielikumā sniegtā parauga:

a)  pirmās kategorijas pamatlīdzekļiem - ēkām un to daļām, būvēm, ilggadīgajiem stādījumiem,

b)  piektās kategorijas pamatlīdzekļiem - naftas izpētes un ieguves platformām, naftas izpētes un ieguves kuģiem,

c) pamatlīdzekļiem, kurus neizmanto saimnieciskajā darbībā vai izmanto tikai daļēji;

2) kopā par visu pamatlīdzekļu kategoriju - pēc šo norādījumu 3.pielikumā sniegtā parauga:

a) otrās kategorijas pamatlīdzekļiem - dzelzceļa ritošajam sastāvam un tehnoloģiskajām iekārtām, jūras un upju flotes transportlīdzekļiem, flotes un ostu tehnoloģiskajām iekārtām, enerģētiskajām iekārtām,

b) trešās kategorijas pamatlīdzekļiem - skaitļošanas iekārtām un to aprīkojumam, arī drukas ierīcēm, informācijas sistēmām, datoru programmproduktiem un datu uzkrāšanas iekārtām, sakaru līdzekļiem, kopētājiem un to aprīkojumam,

c) ceturtās kategorijas - pārējiem pamatlīdzekļiem.

3. Kopsavilkumu par visām pamatlīdzekļu kategorijām norāda pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķina kopsavilkuma kartē (skat. šo norādījumu 4. un 5.pielikumu). Pamatlīdzekļu grupējums pa kategorijām saskaņā ar Likuma 13.pantu pievienots šo norādījumu 15.pielikumā.

4. Katras kategorijas pamatlīdzekļu atlikušo vērtību pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas nosaka: pamatlīdzekļu kategorijas pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību palielina par taksācijas periodā iegādāto vai izveidoto pamatlīdzekļu vērtību un kapitālajām izmaksām un samazina par taksācijas periodā izslēgto vai stihiskas nelaimes dēļ vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušās vērtības summu, kas noteikta finansu grāmatvedībā.

Aprēķinātajai katras pamatlīdzekļu kategorijas atlikušajai vērtībai pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas piemēro nolietojuma likmi divkāršā apmērā.

5. Pamatlīdzekļu uzskaite un nolietojuma aprēķins uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām uzņēmumos, kuri reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmajos reģionos.

5.1. Uzņēmumi, kas reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmajos reģionos, var piemērot Likuma 13.panta pirmās daļas 9.punkta un 14.panta sestās daļas normas. Taču šiem uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti ar Ministru kabineta 1997.gada 15.novembra rīkojumu Nr.570 "Par īpaši atbalstāma reģiona statusa piešķiršanu" noteiktajos īpaši atbalstāmajos reģionos, jābūt iekļautiem īpašā sarakstā, ko sastāda Reģionālā attīstības padome, pamatojoties uz savu lēmumu par konkrēta uzņēmuma, kas atrodas īpaši atbalstāmajā reģionā, attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai. Atbilstošo sarakstu Reģionālās attīstības padome apstiprina un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (ir apstiprināti un publicēti 1998. un 1999.gada saraksti). Tādējādi tikai tāds uzņēmums, kas ir iekļauts, piemēram, 1998.gada sarakstā, var piemērot likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.panta pirmās daļas 9.punktu un 14.panta sesto daļu ar 1998.gadu un arī nākamajos gados, kamēr attiecīgajam reģionam, kurā uzņēmums ir reģistrēts un darbojas, saglabājas īpaši atbalstāmā reģiona statuss. Attiecīgi uzņēmums, kas ir iekļauts 1999.gada sarakstā, var piemērot minētās Likuma normas ar 1999.gadu un arī nākamajos gados, kamēr attiecīgais reģions saglabā īpaši atbalstāmā reģiona statusu.

5.2. Uzņēmumi, kas reģistrēti un darbojas kādā no īpaši atbalstāmajiem reģioniem, aprēķinot nolietojuma summu pamatlīdzekļiem, piemēro īpašos koeficientus (Likuma 13.panta pirmās daļas 9.punkts). Šie koeficienti var tikt piemēroti tikai attiecībā uz tiem pamatlīdzekļiem, kuri iegādāti laika posmā, kad attiecīgajam reģionam ir īpaši atbalstāmā reģiona statuss (sākot ar 1997.gada 15.novembri), un kurus izmanto uzņēmējdarbībā šajā reģionā, aprēķinot nolietojuma summu par taksācijas periodu (sākot ar 1997.gadu).

5.3. Pamatlīdzekļu iegādes vai izveidošanas vērtību pirms taksācijas perioda kopējās nolietojuma summas aprēķināšanas palielina, reizinot ar šādiem koeficientiem:

1) pirmās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1,5,

2) otrās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1,3,

3) trešās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1,8,

4) ceturtās kategorijas pamatlīdzekļiem - 2.

5.4. Par katru pamatlīdzekli, ko uzņēmums iegādājies (sākot ar 1997.gada 15.novembri) un izmanto uzņēmējdarbībā reģionā, ir jāizveido Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķins (kartes paraugs pievienots šo norādījumu 2.pielikumā), kā arī atsevišķi par šiem pamatlīdzekļiem jāsastāda Īpaši atbalstāmajos reģionos izmantojamo uzņēmuma pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķina kopsavilkums (šo norādījumu 5.pielikums). Pārējiem uzņēmuma pamatlīdzekļiem (kas neatbilst 13.panta pirmās daļas 9.punkta nosacījumiem) uzskaiti kārto vispārējā kārtībā.

5.5. Ja uzņēmums, kas darbojas gan kādā no īpaši atbalstāmajiem reģioniem, gan arī pārējā valsts teritorijā, taksācijas perioda laikā pamatlīdzekļus no šī reģiona pārvieto uz citu vietu, kas atrodas ārpus īpašā reģiona robežām, tad, aprēķinot pārvietoto pamatlīdzekļu nolietojumu, Likuma 13.panta pirmās daļas 9.punkta normas var tikt piemērotas tikai par to laika posmu, kurā šie pamatlīdzekļi tika izmantoti uzņēmējdarbībā reģionā.

1.piemērs. Uzņēmums 1999.gadā iegādājies ceturtās kategorijas pamatlīdzekli par Ls 1000, ko izmanto savā uzņēmējdarbībā īpaši atbalstāmajā reģionā. Uzņēmuma taksācijas periods ir kalendārais gads. Tātad 1999.gadā:

Pamatlīdzekļa iegādes vērtība, Ls 1000,

Koeficients (Likuma 13.panta devītā daļa) 2,

Koriģētā iegādes vērtība (1000 x 2), Ls 2000,

Atlikusī vērtība, no kuras aprēķina

Taksācijas perioda nolietojumu, Ls 2000,

Taksācijas perioda nolietojums (2000 x 0,4), Ls 800,

Atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda

nolietojuma atskaitīšanas (2000 - 800), Ls 1200.

2000.gada 1.aprīlī uzņēmums minēto pamatlīdzekli pārvieto uz savu filiāli, kas atrodas Rīgā. Tad šī pamatlīdzekļa nolietojums 2000.gadā jāaprēķina šādi:

Pamatlīdzekļa atlikusī vērtība, no kuras

aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, Ls 1200,

Nolietojums laikā no 01.01.2000. līdz

31.03.2000. (1200 x 0,4 x 3/12), Ls 120,

Atlikusī vērtība pēc nolietojuma laikā no

01.01.2000. līdz 31.03.2000.

atskaitīšanas (1200 - 120), Ls 1080.

Par turpmākajiem mēnešiem šī pamatlīdzekļa nolietojums jāaprēķina Likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktajā vispārējā kārtībā, par pamatu ņemot pamatlīdzekļa atlikušo vērtību bez šī panta pirmās daļas 9.punktā noteiktā koeficienta.

Atlikusī vērtība, nepiemērojot

koeficientu (1080:2), Ls 540.

Tātad uzņēmums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām šī pamatlīdzekļa neamortizēto atlikušās vērtības daļu (nepiemērojot attiecīgo koeficientu 2), t.i., 540 Ls, pārnes uz kopējo attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību.

2.piemērs. Uzņēmums ceturtās kategorijas pamatlīdzekli (iegādes vērtība Ls 1000), kuram finansu grāmatvedībā uzkrātais nolietojums 800 Ls  un kuru izmantoja uzņēmējdarbībā īpašajā reģionā, pārdeva (izslēdza) piektajā izmantošanas gadā. Saskaņā ar uzskaiti uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām (skat. šo norādījumu 2.pielikumu - piemēru):

Pamatlīdzekļa koriģētā vērtība taksācijas

perioda beigās (2000 - 200), Ls 1800,

Pamatlīdzekļa atlikusī vērtība, no kuras

aprēķina taksācijas perioda nolietojumu

(259,20 - 200), Ls 59,20,

Nolietojums gadā (59,20 x 0,4), Ls 23,68,

Uzkrātais nolietojums nodokļiem

(1740,8 + 23,68), Ls 1764,48,

Pamatlīdzekļa atlikusī vērtība pēc

taksācijas perioda nolietojuma

atskaitīšanas (59,20 - 23,68) vai

(1800 - 1764,48), Ls 35,52.

Tātad uzņēmums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām šī pamatlīdzekļa neamortizēto atlikušās vērtības daļu (neņemot vērā attiecīgo koeficientu 2), t.i., 17,76 Ls (35,52 : 2), pārnes uz kopējo attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību.

6. Nosakot pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, neņem vērā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot pārvērtēšanas rezultātus, kas noteikti sakarā ar uzņēmuma privatizāciju un atbilstošiem Ministru kabineta noteikumiem.

7. Ja pamatlīdzekļu kategorijas atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz 50 latus, apliekamo ienākumu samazina (dekl.36.r.) par šīs kategorijas atlikušās vērtības summu, neizdarot iegrāmatojumu finansu grāmatvedībā. Atlikušo vērtību nākamā taksācijas perioda sākumā pielīdzina nullei.

Piemērs. Pamatlīdzekļu ceturtās kategorijas atlikusī vērtība pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas ir 70 Ls . Aprēķinātais nolietojums par taksācijas periodu: 70 x 0,4 = 28 Ls.

Atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas: 70 -  28 = 42 Ls. Tā kā kategorijas atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas (42 Ls)  ir mazāka par 50 latiem, tad apliekamo ienākumu samazina par kategorijas visu atlikušo vērtību 70 Ls (42 + 28), uzrādot deklarācijas 36. rindā, bet kategorijas atlikušo vērtību naudas izteiksmē nākamā taksācijas perioda sākumā pielīdzina nullei.

7.1. Arī tad, ja taksācijas perioda beigās attiecīgajā kategorijā nav palicis neviens pamatlīdzeklis, apliekamo ienākumu samazina par šīs kategorijas atlikušās vērtības summu (ja tāda ir), neizdarot iegrāmatojumu finansu grāmatvedībā (dekl. 36.r.). Atlikušo vērtību nākamā taksācijas perioda sākumā pielīdzina nullei un jebkuru pamatlīdzekļu uzskaiti attiecīgajā kategorijā sāk no sākuma.

7.2. Ja, aprēķinot pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību, tiek iegūta negatīva vērtība, par attiecīgo summu palielina uzņēmuma apliekamo ienākumu, neizdarot iegrāmatojumu finansu grāmatvedībā (dekl.31.r.), bet kategorijas vērtību pielīdzina nullei (piemērs skaidrots 3.pielikumā - piemērā).

8. Atbilstoši 1999.gada 25.novembra grozījumiem Likuma 13.pantā, sākot ar 1999.taksācijas periodu, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums ir iekļauti trešajā kategorijā. Sākot ar 1999.gadu, šiem pamatlīdzekļiem nolietojuma likme ir 35 procenti, tāpēc tie ir jāpārceļ no ceturtās uz trešo kategoriju. Lai to izdarītu, šiem pamatlīdzekļiem katram atsevišķi nosaka koriģēto vērtību 1998.gada beigās, uzkrāto nolietojumu nodokļiem un nosaka to atlikušo vērtību, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu. Tad saskaita visu šo pamatlīdzekļu koriģēto vērtību 1998.gada beigās, uzkrāto nolietojumu nodokļiem un atlikušo vērtību, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu, un par šo summu 1999.gadā samazina ceturtās kategorijas koriģēto vērtību taksācijas perioda beigās, uzkrāto nolietojumu nodokļiem un atlikušo vērtību, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu, un palielina trešās kategorijas koriģēto vērtību taksācijas perioda beigās, uzkrāto nolietojumu nodokļiem un atlikušo vērtību, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu.

Piemērs. Uzņēmuma trešās kategorijas pamatlīdzekļu kategorijas atlikusī vērtība iepriekšējā taksācijas perioda beigās - 30 000 Ls . Šo pamatlīdzekļu atlikusī vērtība finansu grāmatvedībā gada sākumā - 48 000 Ls . Taksācijas periodā 16.jūnijā iegādāti datori un drukas ierīces par 25 000 Ls ; 18.augustā veikts datoru kapitālais remonts par 400 Ls; 20.decembrī izslēgti datori, kas bez atlīdzības nodoti skolai, to uzkrātais nolietojums -  1098 Ls, atlikusī vērtība - 802 Ls; veicot gada inventarizāciju, konstatēts, ka pamatlīdzekļu vērtība ir ievērojami lielāka par to novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, tāpēc pamatlīdzekļi pārvērtēti augstākā vērtībā, vērtības pieaugums - 10 000 Ls; aprēķināts nolietojums finansu grāmatvedībā 15 158 Ls pēc lineārās metodes; atlikusī vērtība finansu grāmatvedībā - 67 440 Ls.

Pamatlīdzekļu ceturtās kategorijas atlikusī vērtība iepriekšējā taksācijas perioda beigās - 22 800 Ls. Šo pamatlīdzekļu atlikusī vērtība finansu grāmatvedībā gada sākumā - 25 000 Ls, aprēķināts nolietojums finansu grāmatvedībā 5000 Ls pēc lineārās metodes; atlikusī vērtība finansu grāmatvedībā - 20 000 Ls.

Finansu grāmatvedībā iegrāmatots (Ls):

1. Iegādāti datori un drukas ierīces:

D "Pārējie pamatlīdzekļi

un inventārs" 25 000,

K "Norēķinu konti bankās" 25 000.

2. Veikts datoru kapitālais remonts:

D "Pārējie pamatlīdzekļi un

inventārs" 400,

K "Norēķinu konti bankās" 400.

3. Izslēgti datori, kas bez atlīdzības nodoti skolai:

D "Pamatlīdzekļu uzkrātais

nolietojums" 1098,

D "Pārējās saimnieciskās

darbības izmaksas" 802,

K "Pārējie pamatlīdzekļi un

inventārs" 1900.

4. Pamatlīdzekļu pārvērtēšana:

D "Pārējie pamatlīdzekļi un

inventārs" 10 000,

K "Ilgtermiņa ieguldījumu

pārvērtēšanas rezerve" 10 000.

5. Aprēķināts pamatlīdzekļu nolietojums:

D "Pamatlīdzekļu nolietojums

par pārskata gadu" 20 158,

K "Pamatlīdzekļu uzkrātais

nolietojums" 20 158.

8.1. Piemērā uzņēmumam no pamatlīdzekļu ceturtās kategorijas ir izslēgts un trešajā kategorijā ir iekļauts kopētājs, kurš iegādāts 1998.gadā par 1700 Ls. Lai kopētāju izslēgtu no ceturtās kategorijas un iekļautu trešajā kategorijā, ir jānosaka tā koriģētā vērtība 1998.gada beigās, uzkrātais nolietojums nodokļiem un atlikusī vērtība, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu:

- koriģētā vērtība 1998.gada beigās - 1700 Ls , atlikusī vērtība, no kuras aprēķina 1998.gada nolietojumu, - 1700 Ls, nolietojums par 1998.gadu - 1700 x 0,4 = 680 Ls, uzkrātais nolietojums nodokļiem - 680 Ls;

- atlikusī vērtība, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu, - 1700 - 680 = 1020 Ls.

Par šo summu 1999.gadā samazina ceturtās kategorijas pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu (22 800 - 1020), kā arī koriģēto vērtību taksācijas perioda beigās (38 000 - 1700) un uzkrāto nolietojumu nodokļiem (15 200 + 8 712 - 680), un palielina pamatlīdzekļu trešās kategorijas atlikušo vērtību, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu (74 598 + 1020), kā arī koriģēto vērtību taksācijas perioda beigās (124 598 + 1700) un uzkrāto nolietojumu nodokļiem (50 000 + 52 932,6 + 680).

8.2. Pamatlīdzekļu trešās kategorijas atlikusī vērtība, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu, - 75 618 Ls (atlikusī vērtība pēc 1998.gada nolietojuma atskaitīšanas 50 000 Ls + taksācijas periodā iegādāto pamatlīdzekļu vērtība 25 000 Ls  + kapitālās izmaksas 400 Ls - taksācijas periodā izslēgto pamatlīdzekļu atlikusī vērtība 802 Ls  + kopētāja atlikusī vērtība, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu 1020 Ls ).

Pamatlīdzekļu ceturtās kategorijas atlikusī vērtība, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu, - 21 780 Ls (atlikusī vērtība pēc 1998.gada nolietojuma atskaitīšanas 22 800 Ls  - kopētāja atlikusī vērtība, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu 1020 Ls ).

Taksācijas perioda nolietojumu aprēķina:

1) trešās kategorijas pamatlīdzekļiem - 75 618 x 70 % : 100 = 52 932,6;

2) ceturtās kategorijas pamatlīdzekļiem - 21780 x 40 % : 100 = 8 712.

Taksācijas perioda (1999.gada) nolietojuma aprēķins parādīts šo norādījumu 6. un 7.pielikumā.

Sastādot deklarāciju, jāievēro:

1) apliekamo ienākumu palielina par pamatlīdzekļu nolietojuma summu finansu grāmatvedībā 20 158 Ls (Likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkts, dekl.5.r.);

2) apliekamo ienākumu samazina par taksācijas perioda nolietojuma summu saskaņā ar Likuma 13.pantu 61 644,6 Ls  (Likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkts, dekl.36.r.);

3) apliekamo ienākumu palielina par skolai bez atlīdzības nodotā datora vērtību 802 Ls (Likuma 5.panta ceturtā daļa, dekl.3.r.);

4) apliekamo ienākumu samazina par skolai bez atlīdzības nodotā datora atlikušo vērtību finansu grāmatvedībā 802 Ls (Likuma 6.panta ceturtās daļas 8.punkts, dekl.47.r.);

5) par pārvērtēšanas rezultātā radušos pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu nepalielina pamatlīdzekļu kategorijas pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību, tādējādi no šīs summas neaprēķina taksācijas perioda nolietojumu.

9. Uzņēmuma taksācijas perioda, kas ir īsāks vai garāks par divpadsmit mēnešiem, pamatlīdzekļu nolietojuma summu aprēķina: taksācijas perioda nolietojuma kopsummu reizinot ar koeficientu, kuru aprēķina, mēnešu skaitu taksācijas periodā dalot ar divpadsmit.

Piemērs. Uzņēmums savu darbību ir uzsācis martā. Par šo taksācijas periodu sastādīts uzņēmuma gada pārskats, kas aptver 10 mēnešus, vienlaikus iesniegta nodokļa deklarācija.

Taksācijas perioda nolietojuma kopsumma: 25400 Ls .

Koeficients: 10 : 12 = 0,833; to nosakot, neņem vērā, cik dienu uzņēmums ir darbojies, piemēram, martā, bet gan mēnešu kopējo skaitu taksācijas periodā.

Taksācijas perioda nolietojuma summa: 25400 x 0,833 = 21158 Ls, to norāda deklarācijas 36.rindā.

Koeficientu neaprēķina un nepiemēro nolietojuma aprēķinos, ja uzņēmums, kura taksācijas periods ir 12 mēneši un kurš ir veicis saimniecisko darbību visu šo periodu, iegādājas pamatlīdzekli un uzsāk to izmantot, piemēram, oktobrī. Tad pamatlīdzekļa nolietojums aprēķināms par visu taksācijas periodu.

10. Ja pamatlīdzekļi ir nomāti bez izpirkuma tiesībām un tie pēc nomas termiņa izbeigšanās jāatdod īpašniekam, kā arī ja nomas līgumā ir paredzēta pamatlīdzekļu rekonstrukcija, uzlabošana vai atjaunošana, šo izmaksu summa nomniekam jānoraksta vienlīdzīgās daļās atlikušajā nomas periodā. Ja saskaņā ar līgumu iznomātājs kompensē nomniekam šīs rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, šī izmaksu summa jāiekļauj nomnieka apliekamajā ienākumā (Likuma 13.panta astotā daļa).

Piemērs. Uzņēmums saskaņā ar nomas līgumu nomā (bez izpirkuma tiesībām) iekārtu, nomas periods ir 5 gadi. Pirmajā nomas perioda gadā uzņēmums ieguldīja nomātajā pamatlīdzeklī kapitālās izmaksas 1000 Ls, kas uzrādītas bilances postenī "Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos". Saskaņā ar līgumu šīs kapitālās izmaksas iznomātājs uzņēmumam (nomniekam) kompensē.

Likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 27.pants nosaka: tādu ilgtermiņa ieguldījumu objektu sākotnējā vērtība, kuru lietošanas periods ir ierobežots, pakāpeniski jānoraksta (jāamortizē) paredzētajā lietošanas periodā. Gada pārskata posteņu novērtēšanā atbilstoši šī likuma 25.pantam jāievēro, ka izmaksas attiecīgajos pārskata periodos jāsaskaņo ar ieņēmumiem.

Uzņēmums finansu grāmatvedībā nomātajā iekārtā ieguldītās kapitālās izmaksas pārskata gada izmaksās noraksta atlikušajā nomas periodā, t.i., 5 gados, 200 Ls gadā (1000 Ls : 5). Šīs izmaksas ir jāsaskaņo ar pārskata gadā ieņēmumos iekļauto kapitālo izmaksu kompensācijas summu.

Finansu grāmatvedībā iegrāmatots (Ls):

1. Nomātajā iekārtā ieguldītas kapitālās izmaksas:

D "Ilgtermiņa ieguldījumi

nomātajos pamatlīdzekļos" 1000,

K "Naudas līdzekļi" 1000.

2. Kapitālo izmaksu norakstīšana pārskata gada izmaksās:

D "Ilgtermiņa ieguldījumu

nomātajos pamatlīdzekļos

nolietojums par pārskata gadu" 200,

K "Ilgtermiņa ieguldījumu

nomātajos pamatlīdzekļos

uzkrātais nolietojums" 200.

3. Saņemta kapitālo izmaksu kompensācija:

D "Naudas līdzekļi" 1000,

K "Nākamo periodu ieņēmumi" 1000.

4. Kapitālo izmaksu kompensācijas summa iekļauta pārskata gada ieņēmumos:

D "Nākamo periodu ieņēmumi" 200,

K "Pārējie saimnieciskās

darbības ieņēmumi" 200.

Šajā gadījumā nomnieka apliekamais ienākums nav jākoriģē par taksācijas periodā izmaksās norakstīto kapitālo izmaksu summu, jo tās iekļautas nomnieka peļņas vai zaudējumu aprēķinā un tādējādi - apliekamajā ienākumā.

Tāpat saņemtā kompensācijas summa iekļauta taksācijas perioda ieņēmumos (peļņas vai zaudējumu aprēķinā) un tādējādi - apliekamajā ienākumā.

Piemērā nomnieka finansu grāmatvedībā nomātājā pamatlīdzeklī ieguldītās kapitālās izmaksas tika norakstītas vienlīdzīgās daļās atlikušajā nomas periodā.

Gadījumā, kad finansu grāmatvedībā nomātajos pamatlīdzekļos ieguldīto kapitālo izmaksu norakstīšanas periods ir atšķirīgs no atlikušā nomas perioda, apliekamais ienākums ir jākoriģē, to palielinot par izmaksu summu, kas taksācijas periodā norakstīta finansu grāmatvedībā (dekl.29.r.) un samazinot par izmaksu summu, kas noteikta nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, t.i., atlikušajā nomas periodā (dekl.36.r.).

11. Ja nomnieks veic iznomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbus, kas nav paredzēti nomas līgumā, vai ja nomas līgums nav noslēgts, nomnieka apliekamais ienākums tiek palielināts par šo rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbu izmaksu summu (Likuma 13.panta devītā daļa, dekl.30.r.).

Piemērs. Uzņēmums saskaņā ar nomas līgumu nomā (bez izpirkuma tiesībām) iekārtu, nomas periods ir 5 gadi. Pirmajā nomas perioda gadā uzņēmums ieguldīja nomātajā pamatlīdzeklī kapitālās izmaksas 1000 Ls. Nomas līgumā šīs kapitālās izmaksas nebija paredzētas.

Uzņēmums finansu grāmatvedībā nomātajā iekārtā ieguldītās kapitālās izmaksas pārskata gada izmaksās noraksta atlikušajā nomas periodā, t.i., 5 gados, 200 Ls gadā (1000 Ls : 5).

Finansu grāmatvedībā iegrāmatots (Ls):

1. Nomātajā iekārtā ieguldītas kapitālās izmaksas:

D "Ilgtermiņa ieguldījumi

nomātajos pamatlīdzekļos" 1000,

K "Naudas līdzekļi" 1000.

2. Kapitālo izmaksu norakstīšana pārskata gada izmaksās:

D "Ilgtermiņa ieguldījumu

nomātajos pamatlīdzekļos

nolietojums par pārskata gadu" 200,

K "Ilgtermiņa ieguldījumu

nomātajos pamatlīdzekļos

uzkrātais nolietojums" 200.

Tā kā nomas līgumā kapitālās izmaksas nebija paredzētas, tad nomnieka apliekamais ienākums ir jākoriģē par pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā un tādējādi apliekamajā ienākumā iekļauto kapitālo izmaksu summu, t.i., apliekamais ienākums jāpalielina par 200 Ls (dekl.30.r.).

12. Nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām neaprēķina zemei, mākslas darbiem, antīkiem priekšmetiem, juvelierizstrādājumiem un citiem pamatlīdzekļiem, kuri nav pakļauti fiziskam vai morālam nolietojumam.

13. Nemateriālo ieguldījumu vērtību noraksta sistemātiski pēc lineārās (vienmērīgās) metodes. Nemateriālo ieguldījumu vērtību noraksta: koncesijām - 10 gados, patentiem, licencēm un preču zīmēm - 5 gados, bet pārējo nemateriālo ieguldījumu nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nav norakstāms.

Katram nemateriālo ieguldījumu veidam nodokļu aprēķināšanas vajadzībām jāatver nemateriālā ieguldījuma nolietojuma uzskaites un aprēķina karte pēc parauga, kas sniegts šo norādījumu 8.pielikumā.

13.1. Pētniecības un attīstības izmaksas (arī tās, kas saistītas ar nerealizēto projektu tehnisko dokumentāciju, ja šo projektu vērtība nav iekļauta pamatlīdzekļos), kas attiecas uz nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, izņemot izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu, noraksta tajā gadā, kad šīs izmaksas radušās. Izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu noraksta sistemātiski 10 gados pēc izmaksu rašanās.

13.2. Nodokļu maksātāja finansu grāmatvedības kontā "Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības" drīkst uzskaitīt tikai tādas tiesības, kas iegūtas par samaksu. Visas šīs tiesības apstiprina ar attiecīgu dokumentu, kas apliecina šo tiesību saņemšanu par samaksu. Par pašu uzņēmumā veikto pētniecības darbu saņemtos patentus un licences minētajā kontā uzskaitīt nedrīkst, jo to veidošanas izmaksas jau ir uzskaitītas pētniecības darbu izmaksās. Šādas koncesijas, patenti, licences un preču zīmes nav nemateriālie ieguldījumi.

13.3. Par nemateriālo ieguldījumu izmaksām koncesijas iegūšanai uzskata Latvijas likumos atļautos maksājumus, kas tieši saistīti ar koncesijas tiesību iegūšanu. Ja koncesijas tiesību iegūšanai koncesionārs apņemas pārskaitīt valstij daļu no nākotnē paredzamās peļņas, šo peļņas daļu nodokļu likumu izpratnē neuzskata par nemateriālo ieguldījumu izmaksām koncesijas iegūšanai.

Piemērs.  Uzņēmums iegādājas preču zīmi (nemateriālo ieguldījumu) par  180 Ls. Finansu grāmatvedībā izmaksas par preču zīmes iegādi uzņēmums noraksta sistemātiski pēc lineārās metodes uzņēmuma vadītāja noteiktajā lietderīgajā periodā (šajā gadījumā - seši gadi).

1) Preču zīmes iegādi grāmato (Ls):

D "Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības" 180,

K "Kase" 180,

2) Preču zīmes vērtības norakstīšanu izmaksās grāmato (Ls):

D "Nemateriālo ieguldījumu

vērtības norakstīšana par

pārskata gadu" 30,

K "Nemateriālo ieguldījumu

vērtības norakstīšanas uzkrātā daļa" 30.

Ievērojot Likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, uzņēmuma apliekamo ienākumu palielina par norakstīto nemateriālo ieguldījumu summu 30 Ls, uzrādot deklarācijas 5.rindā, un samazina par norakstīto nemateriālo ieguldījumu summu, kas aprēķināta atbilstoši 13.panta prasībām. Saskaņā ar 13.panta ceturto daļu preču zīmju vērtību noraksta pēc lineārās (vienmērīgās) metodes piecu gadu laikā. Tātad apliekamo ienākumu samazina par 36 Ls (180 : 5), norādot deklarācijas 36.rindā.

14. Ja koncesija piešķirta uz laiku, kas ir īsāks par desmit gadiem, bet patenti, licences vai preču zīmes - uz laiku, kas ir īsāks par pieciem gadiem, to vērtība norakstāma termiņā (taksācijas periodā), uz kādu ir izsniegta attiecīgā koncesija, patents, licence vai preču zīme.

Piemērs.  Uzņēmums vienam gadam iegādājas licenci (nemateriālo ieguldījumu) par 1200 Ls , kas derīga ar 2000.gada 1.augustu. Finansu grāmatvedībā izmaksas par licences iegādi uzņēmums noraksta sistemātiski pēc lineārās (vienmērīgās) metodes licencei noteiktajā lietderīgajā periodā (šajā gadījumā - vienā gadā). Tātad 2000.gadā finansu grāmatvedībā licencei aprēķinātais nolietojums ir 500 Ls (1200 : 12 x 5).

Ievērojot Likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, uzņēmuma apliekamo ienākumu palielina par norakstīto nemateriālo ieguldījumu summu Ls 500, uzrādot deklarācijas 5.rindā un samazina par norakstīto nemateriālo ieguldījumu summu, kas aprēķināta atbilstoši 13.panta prasībām. Tā kā licence izsniegta uz gadu, t.i., uz laiku, kas ir īsāks par pieciem gadiem, tās vērtību noraksta sistemātiski pēc lineārās (vienmērīgās) metodes viena gada laikā. Taksācijas perioda apliekamo ienākumu samazina par nodokļu aprēķināšanas vajadzībām licencei aprēķināto nolietojumu, t.i., par 500 Ls (1200 : 12 x 5), norādot deklarācijas 36.rindā.

 

1.pielikuma tabulas "Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina karte Nr.........ķ" aizpildīšanas kārtība.

1. 3.ailē uzrāda pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas vērtību.

2. 4.ailē uzrāda konkrētā pamatlīdzekļa taksācijas perioda kapitālās izmaksas.

3. 5.ailē uzrāda summu, par kādu palielināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

4. 6.ailē uzrāda summu, par kādu samazināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

5. 7.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību.

6. 8.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa uzkrāto nolietojumu.

7. 9.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa atlikušo vērtību.

8. Dati 3.-9.ailes aizpildīšanai tiek ņemti no finansu grāmatvedības.

9. 10.ailē nosaka pamatlīdzekļa koriģēto vērtību taksācijas perioda beigās.

9.1. Taksācijas periodā, kurā iegādāts pamatlīdzeklis, 10.aili aprēķina pēc šādas formulas: 3.+4.+5.-6.-9.aile.

9.2. Nākamajos taksācijas periodos 10.aili aprēķina pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 10.aile +4.+5.-6.-9.aile.

10. 11.ailē nosaka pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu.

10.1. Taksācijas periodā, kurā iegādāts pamatlīdzeklis, 11.aili aprēķina pēc šādas formulas: 3.+4.+5.-6.-9.aile.

10.2. Nākamajos taksācijas periodos 11.aili aprēķina pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 16.aile +4.+5.-6.-9.aile.

11. 13.ailē aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, reizinot 11. un 12.aili un dalot ar 100.

12. 14.ailē uzrāda taksācijas perioda nolietojumu.

13. 15.ailē aprēķina uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot pirmstaksācijas perioda 15.aili ar taksācijas perioda 14.aili.

14. 16.ailē aprēķina pamatlīdzekļa atlikušo vērtību pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas pēc šādas formulas: 11.-14.aile. Šīs formulas rezultātam ir jābūt vienādam ar rezultātu, kas aprēķināts pēc šādas formulas: 10.-15.aile.

 

2.pielikuma tabulas "Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķins uzņēmumā, kas reģistrēts un darbojas īpaši atbalstāmajā reģionā" aizpildīšanas kārtība.

1. 3.ailē uzrāda pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas vērtību.

2. 5.ailē aprēķina pamatlīdzekļa koriģēto iegādes vērtību, reizinot 3. un 4.aili.

3. 6.ailē uzrāda konkrētā pamatlīdzekļa taksācijas perioda kapitālās izmaksas.

4. 7.ailē uzrāda summu, par kādu palielināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

5. 8.ailē uzrāda summu, par kādu samazināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

6. 9.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību.

7. 10.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa uzkrāto nolietojumu.

8. 11.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa atlikušo vērtību.

9. Dati 3. un 6.-11.ailes aizpildīšanai tiek ņemti no finansu grāmatvedības.

10. 12.ailē nosaka pamatlīdzekļa koriģēto vērtību taksācijas perioda beigās.

10.1. Taksācijas periodā, kurā iegādāts pamatlīdzeklis, 12.aili aprēķina pēc šādas formulas: 5.+6.+7.-8.-11.aile.

10.2. Nākamajos taksācijas periodos 12.aili aprēķina pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 12.aile+6.+7.-8.-11.aile.

11. 13.ailē nosaka pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu.

11.1. Taksācijas periodā, kurā iegādāts pamatlīdzeklis, 13.aili aprēķina pēc šādas formulas: 5.+6.+7.-8.-11.aile.

11.2. Nākamajos taksācijas periodos 13.aili aprēķina pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 18.aile +5.+6.+7.-8.-11.aile.

12. 15.ailē aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, reizinot 13. un 14.aili un dalot ar 100.

13. 16.ailē uzrāda taksācijas perioda nolietojumu.

14. 17.ailē aprēķina uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot pirmstaksācijas perioda 17.aili ar taksācijas perioda 16.aili.

15. 18.ailē aprēķina pamatlīdzekļa atlikušo vērtību pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas pēc šādas formulas: 13.-16.aile. Šīs formulas rezultātam ir jābūt vienādam ar rezultātu, kas aprēķināts pēc šādas formulas: 12.-17.aile.

 

3.pielikuma tabulas "Pamatlīdzekļu analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina karte ........ kategorijai" aizpildīšanas kārtība.

1. 2.ailē uzrāda attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļu, kuri taksācijas periodā ir iegādāti vai nodoti ekspluatācijā, iegādes vai izveidošanas vērtību (vērtībā, kādā pamatlīdzeklis tiek nodots ekspluatācijā).

2. 3.ailē uzrāda attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļu taksācijas perioda kapitālās izmaksas.

3. 4.ailē uzrāda summu, par kādu palielināta pamatlīdzekļu vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

4. 5.ailē uzrāda summu, par kādu samazināta pamatlīdzekļu vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

5. 6.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu sākotnējo vērtību.

6. 7.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu uzkrāto nolietojumu.

7. 8.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību.

8. Dati 2.-8.ailes aizpildīšanai tiek ņemti no finansu grāmatvedības.

9. 9.ailē nosaka pamatlīdzekļu kategorijas koriģēto vērtību taksācijas perioda beigās.

9.1. Pirmajā taksācijas periodā 9.aili aprēķina pēc šādas formulas: 2.+3.+4.-5.-8.aile.

9.2. Nākamajos taksācijas periodos 9.aili aprēķina pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 9.aile +2.+3.+4.-5.-8.aile.

10. 10.ailē nosaka pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu.

10.1. Pirmajā taksācijas periodā 10.aili aprēķina pēc šādas formulas: 2.+3.+4.-5.-8.aile.

10.2. Nākamajos taksācijas periodos 10.aili aprēķina pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 15.aile +2.+3.+4.-5.-8.aile.

11. 12.ailē aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, reizinot 10. un 11.aili un dalot ar 100.

12. 13.ailē uzrāda taksācijas perioda nolietojumu.

13. 14.ailē aprēķina uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot pirmstaksācijas perioda 14.aili ar taksācijas perioda 13.aili.

14. 15.ailē aprēķina pamatlīdzekļu atlikušo vērtību pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas pēc šādas formulas: 10.-13.aile. Šīs formulas rezultātam ir jābūt vienādam ar rezultātu, kas aprēķināts pēc šādas formulas: 9.-14.aile.

 

8.pielikuma tabulas "Nemateriālā ieguldījuma uzskaites un nolietojuma aprēķina karte" aizpildīšanas kārtība.

1. 3.ailē uzrāda nemateriālā ieguldījuma iegādes vērtību. Šie dati tiek ņemti no finansu grāmatvedības.

2. 4.ailē uzrāda nemateriālā ieguldījuma norakstīšanas periodu.

3. 5.ailē aprēķina taksācijas perioda nolietojumu pēc lineārās (vienmērīgās) metodes.

4. 6.ailē uzrāda taksācijas perioda nolietojumu.

5.7.ailē aprēķina nemateriālā ieguldījuma uzkrāto nolietojumu taksācijas perioda beigās pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 7.aile +6.aile.

6.8.ailē aprēķina nemateriālā ieguldījuma atlikušo vērtību pēc šādas formulas: 3.-7.aile.

Turpinājums - 10.lpp.

1.pielikums

2.pielikums

2.pielikums - piemērs

3.pielikums

3.pielikums - piemērs

4.pielikums

4.pielikums - piemērs

5.pielikums

6.pielikums - piemērs

7.pielikums - piemērs

8.pielikums

9.pielikums

11.pielikums

13.pielikums

10.pielikums

12.pielikums

14.pielikums

15.pielikums